Rīgas vēstures hronoloģija

365 dienas Rīgā

17. gadsimts

1601. gada 21. maijā –	Poļu–zviedru karā Daugavā pie Rīgas iebrauca zviedru karakuģi.
1601. gada 31. maijā –	Poļu–zviedru karā zviedru karakuģi atstāja Rīgu un atgriezās Zviedrijā.
1601. gada 9. jūnijā –	Poļu–zviedru karā zviedru kuģi vēlreiz ieradās pie Rīgas, taču drīz vien atgriezās atpakaļ.
1601. gada 5. jūlijā –	Zviedru karakuģi ieradās Daugavā un atsāka karadarbību pret Rīgu Poļu–zviedru karā, taču nesekmīgi.
1601. gada 19. augustā –	Kārlis IX ar zviedru karaspēku nonāca līdz Rīgai, taču ieņemt zviedri nespēja. Tomēr tika nodedzinātas Rīgas priekšpilsētas un izcirsti augļu dārzi.
1601. gada 18. septembrī –	Pēc nesekmīgām zviedru cīņām ar poļiem Vidzemē Poļu-zviedru kara laikā, Zviedrijas karalis Kārlis IX atteicās no Rīgas aplenkšanas, un zviedru kuģi atstāja Rīgu.
1601. gada 20. septembrī –	Polijas karaļa Sigismunda III Vāsa (poļu: Zygmunt III Waza) 14 000 vīru karaspēks pārcēlās pāri Daugavai un devās palīgā Rīgai cīņā ar Zviedrijas karaļa Kārļa IX armiju.
1604. gada 30. aprīlī –	Tika noslēgts Rīgas rātes un komūnas līgums.
1604. gada 13. septembrī –	Pie Rīgas atkal ieradās Kārlis IX ar lielu karaspēku un aplenca Rīgu, taču neveiksmīgi.
1604. gada 23. septembrī –	Zviedru armija Rīgai nosūtīja atkārtotu uzaicinājumu padoties.
1604. gada 27. septembrī –	Tika pārtraukts Zviedru karaspēka Rīgas aplenkums.
1605. gada 11. augustā –	4000 vīru lielais zviedru karaspēks aplenca Daugavgrīvas pili (vācu: Alt-Dünamünde).
1605. gada 27. septembrī –	Zviedru karaspēka vadonis grāfs Joahims Frīdrihs fon Mansfelds (vācu: Joachim Friedrich Graf von Mansfeld) izpostīja Rīgas priekšpilsētu, kā rezultātā tika nodedzināta arī Svētās Ģertrūdes baznīcas ēka.
1608. gada 5. augustā –	Zviedru karaspēks ieņēma Daugavgrīvu un tagadējā cietokšņa vietā izveidoja skansti.
1611. gada 11. oktobrī –	Rīgā plosījās spēcīga vētra, kuras rezultātā koki tikuši izrauti ārā ar saknēm, kā arī tika nodarīti lieli postījumi ēkām.
1615. gada 9. aprīlī –	Tika izsludinātas plūdu briesmas Rīgā. Daugavas straume izlauzās uz Juglas ezeru.
1616. gada 4. maijā –	Rīgas rāte nolēma celt Svētās Ģertrūdes baznīcu.
1621. gada 4. aprīlī –	Rīgu piemeklēja postoši Daugavas plūdi.
1621. gada 21. maijā –	Rīgas iedzīvotāji vēroja gredzenveida Saules aptumsumu, kas tika traktēts, kā ļauna zīme.
1621. gada 12. augustā –	Poļu-zviedru kara laikā Zviedru karaspēks aicināja Rīgu padoties, bet rīdzinieki priekšlikumu noraidīja. Tika atvairīti pirmie zviedru uzbrukumi.
1621. gada 27. augustā –	Zviedri pilnībā nosprostoja Daugavu un satiksme ar Rīgu tika pilnībā pārtraukta. Sākās Rīgas blokāde, kura beidzās septembrī kad rīdzinieki, apzinoties zviedru lielo pārspēku, nolēma padoties.
1621. gada 1. septembrī –	Apšaudē cieta gandrīz visas Rīgas pilsētas baznīcas. Pie Rīgas mūriem sākās „pazemes” karš, proti – zviedru karaspēks zem nocietinājumiem sāka rakt apakšzemes mīnu galerijas.
1621. gada 16. septembrī –	Pēc divu mēnešu aplenkuma, kas norisinājās poļu-zviedru kara laikā, Rīgas pilsēta padevās zviedru armijai. Populārajā kultūrā šie notikumi ir pazīstami no Rutku Tēva romāna "Trīs vella kalpi" un latviešu filmām "Vella kalpi" un "Vella kalpi Vella dzirnavās".
1621. gada 19. novembrī –	Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs (zvied. Gustav II Adolf) Rīgai uzdāvināja karā izpostītos Limbažus kopā ar apkārtējām zemēm, kā kompensāciju par pilsētas zaudējumiem zviedru-poļu kara laikā.
1622. gada 4. oktobrī –	Par Rīgas birģermeistaru tika ievēlēts Johans Ulrihs.
1624. gada 20. martā –	Zviedrijas karaspēks atsita Polijas-Lietuvas armijas uzbrukumu Rīgai.
1625. gada 28. novembrī –	Zviedrijas karaļa Gustava II Ādolfa (zvied. Gustav II Adolf) karaspēks sakāva poļu karaspēku pie Rīgas.
1626. gada 30. maijā –	Rīgā plosījās spēcīga vētra.
1629. gada 14. augustā –	Zibens iespēra Doma baznīcā, sabojājot arī ērģeles.
1631. gada 18. martā –	Ar Zviedrijas karaļa Gustava II Ādolfa (zvied. Gustav II Adolf) lēmumu uz Doma skolas bāzes izveidoja Rīgā tika atvērta Akadēmiskā ģimnāzija (Riga Academic gymnasium). Tajā bija trīs augstākās klases, kurās uzņēma pēc piecu klašu Doma skolas beigšanas. 1874. gadā tika uzcelta tagadējā ģimnāzijas ēka Troņmantinieka (tagad Raiņa) bulvārī 8. Kopš 1996. gada tā kļuva par Rīgas Valsts 1. ģimnāziju.
1649. gada 1. aprīlī –	Daugavas palos applūda Rīga, uz salām gāja bojā visas ēkas. Daugavas ūdens divās vietās pārrāva Inča dambi Maskavas priekšpilsētā, pārpludinot visu priekšpilsētu.
1649. gada 9. decembrī –	Rīgā bija lieli plūdi, kuru laikā sagruva daudzi nami un noslīka vairāki cilvēki.
1652. gada 26. novembrī –	Saskaņā ar Rīgas policijas noteikumiem "latviešu" amati (cunftes) tika uzņemti Mazajā ģildē, bet 17. gadsimta beigās – izslēdza.
1652. gada 26. novembrī –	Rīgas rāte izdeva rīkojumu apmierināt tipogrāfa Gerharda Šrēdera (vāc. Gerhard Schröder) lūgumu, un bez nomas maksas atvēlēt viņam vienu traveju Doma baznīcas krustejā materiālu un grāmatu glabāšanai.
1656. gada 22. augustā –	Sākās Rīgas aplenkums, ko veica krievu karaspēks. Tas bija bija pirmais Krievijas caristes mēģinājums iekarot Rīgas pilsētu un pakļaut Daugavas ūdensceļu Otrā Ziemeļu kara laikā. Krievijas Cars Aleksejs Mihailovičs vadīja aplenkumu, tomēr Rīgas cietoksnis bija neieņemams, un 5. oktobrī tika dota pavēle atkāpties.
1656. gada 12. septembrī –	Rīgas garnizonam no Zviedrijas ģenerāļa Duglasa un feldmaršala Kenigsmarka vadībā tika piegādāti papildspēki 1400 karavīru sastāvā. Tas lika krievu caram Aleksejam Mihailovičam izskatīt padomē jautājumu par aplenkuma izbeigšanu.
1656. gada 12. oktobrī –	Rīgas garnizons Jakoba Delagardi (zviedru: Jakob Pontusson De la Gardie) vadībā veica veiksmīgu uzbrukumu krievu karaspēka vienībām, lai pārtrauktu Rīgas aplenkumu.
1656. gada 16. oktobrī –	Rīgas garnizons vēlreiz uzbruka krievu karaspēkam, kas atkāpās, taču cieta neveiksmi. Tas lika Jakobam Delagardi (zviedru: Jakob Pontusson De la Gardie) atteikties no tālākas krievu karaspēka vajāšanas.
1658. gada 26. novembrī –	Zviedrijas karalis Kārlis X Gustavs (zviedru: Karl X Gustav) uzdāvināja Rīgai Krievijas cara Alekseja Romanova karaspēka uzbrukuma laikā nopostīto Ādažu pili.
1660. gada 23. novembrī –	Rīgas rātes kungiem piešķirtas muižnieku kārtas privilēģijas.
1666. gada 11. martā –	Svētā Pētera baznīcas vētrā pēc zibens spēriena sagāzās vairāk nekā 130 m augstais 1491. gadā celtais tornis, tāpēc vēlāk 1671.-1690. gados būvmeistaru Ruperta Bindenšū (vācu: Rupert Bindenschu) un Jakoba Jostena (vācu: Jacob Josten) vadībā baznīca tika pārbūvēta, izbūvējot galveno fasādi, rietumu fasādi ar baroka stila portāliem. Pavisam Pētera baznīcas tornī zibens iespēris 6 reizes.
1674. gada 9. februārī –	Izdega vecais Rīgas rātsnams, kas atradās Tirgoņu un Šķūņa ielas stūrī.
1675. gada 16. decembrī –	Tika atklāts Rīgas licejs jeb Kārļa licejs (latīņu: Schola Carolina), ko nodibināja pēc Zviedrijas karaļa Kārļa XI rīkojuma. Tā bija mācību iestāde, kas gatavoja kvalificētus un zviedru valdībai uzticamus ierēdņus pilsētas administrācijas iestādēm, kā arī sagatavoja studijām ārzemju universitātēs – liceja beidzēji varēja turpināt studijas Tērbatas un Upsālas universitātēs.
1678. gada 11. jūlijā –	Dibināta viena no vecākajām aptiekām – Brieža aptieka, kas vairākas reizes mainījusi savu atrašanās vietu. Līdz 1902. gadam Brieža aptieka pastāvēja Mencendorfa namā.
1680. gada 29. novembrī –	Rīgas rāte apstiprināja skārdnieku amatu brālības (cunftes) statūtus.
1700. gada 11. februārī – 21. februārī pēc jaunā stila	Lielā Ziemeļu kara sākumā Rīgai uzbruka Saksijas kūrfirstistes karaspēks Polijas karaļa Augusta II Stiprā (poļu: August II Mocny) vadībā un sākās septiņus mēnešu Rīgas aplenkums. Sakšu karaspēks nespēja ieņemt Rīgas cietoksni un aplenkums beidzās 8. septembrī (19. septembrī pēc jaunā stila).
1700. gada 12. februārī –	Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators Ēriks Dālbergs (zviedru: Erik Jönsson Dahlberg) izdeva pavēli par dzimtļaužu bruņoto nodaļu izveidošanu Rīgas aizstāvēšanai pret Saksijas karaspēka uzbrukumu.
1700. gada 15. februārī –	Gaidot Saksijas kūrfirstistes karaspēka uzbrukumu, Rīgā nodedzināja savas priekšpilsētas.
1700. gada 16. februārī –	Saksijas kūrfirstistes karaspēks ieņēma Pārdaugavu, Lucavsalu un citas Daugavas kreisā krasta salas.
1700. gada 26. februārī –	Saksijas kūrfirstistes karaspēks ieņēma Kobronskansti.
1700. gada 13. martā – 24. martā pēc jaunā stila	Lielā Ziemeļu kara sākumā sakšu armija ģenerāļa Jākoba Heinriha Fleminga (vācu: Jacob Heinrich von Flemming) vadībā uzbruka Daugavgrīvas cietoksnim. Zviedru garnizons atsita uzbrukumu, taču tomēr cietokšņa kara padome nolēma padoties nelielu zviedru karavīru skaita dēļ cietoksnī.

Sadaļa „365 dienas Rīgā” ir daļa no Projekta „365 dienas Rīgā”, materiāli ir sagatavoti ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta „365 dienas Rīgā” saturu atbild biedrība „Cita Rīga”.

Komentāri

Pašlaik mēs veicam komentāru apkopi.