VEF kultūras pils

VEF kultūras pils

VEF kultūras pils ēka celta laika posmā no 1951. gada līdz 1960. gadam pēc arhitekta Nikolaja Semencova projekta. 1960. gada 27. janvārī VEF Kultūras pils tika atklāta. Pēc uzcelšanas ēka tika nodota VEF – vienam no lielākajiem rūpniecības uzņēmumiem toreiz Latvijā. Līdz pat 1992. gadam VEF nodrošināja Kultūras pils saimniecisko darbību, finansēja materiāli tehnisko bāzi un apkalpojošā un tehniskā personāla atalgojumu. Nākamos desmit gadus Kultūras pils darbojās uz pašfinansējuma pamata, bet kopš 2002. gada atrodas RD IKSD Kultūras pārvaldes pakļautībā.

Laikā, kad VEF Kultūras pils darbību atbalstīja rūpnīca, kultūras centram tika piešķirts nosaukums Kultūras un tehnikas pils, jo visi jaunākie tehnoloģiskie sasniegumi tika prezentēti un izstādīti Kultūras pils telpās. VEF Kultūras pils ir bijusi un ir lielākā kultūras iestāde Latvijā, kur pašlaik darbojas 48 dažādi kolektīvi. Tā ir kultūras iestāde, uz kuras skatuves spēlējuši visi Latvijas profesionālie teātri, telpās notikuši dažādi forumi, kongresi un izstādes.

VEF Kultūras pils iekļauta valsts nozīmes arhitektūras pieminekļu sarakstā ar 8697.numuru. Iekšējais plānojums un piecu telpu interjera apdare ir valsts nozīmes mākslas piemineklis, jo tā atspoguļo Padomju laikam raksturīgo estētiku, gan arhitektoniski mākslinieciskās kvalitātes. VEF kultūras pils ir Teikas apkaimes galvenais kultūrvēsturiskais objekts.

Lēmumu par VEF kultūras pils atjaunošanu Rīgas dome pieņēma jau 2010. gadā, jo kapitālais remonts ēkā nav veikt kopš tās uzcelšanas. 2014. gadā VEF Kultūras pils atrodas kritiskā tehniskā stāvoklī un ir plānots pils rekonstrukcijas darbus pabeigt līdz 2017. gada pavasarim. VEF Kultūras pils rekonstrukcijas tehnisko projektu izstrādājis arhitektu birojs Graf X. Kopējās darbu izmaksas tiek lēstas 13 miljoni eiro.