Popova muižiņa

Adrese:	Visvalža iela 8
Uzcelta:	18.gs. beigas
Statuss:	Vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
Stils:	Baroks, klasicisms
Pielietojums:	Dzīvojamā māja

Popova muižiņa ir vēsturiska ēka ar ievērojamu kultūrvēsturisko vērtību. Muižiņas pirmsākumi meklējami 18. gadsimta beigās, ēka veidota baroka stila formās ar klasicisma iezīmēm. Tā ir vienīgā koka ēka vēsturiskajā centrā, kas saglabājusies pēc 1812. gada ugunsgrēka. Muižiņa piederējusi krievu tirgotāju Popovu dzimtai.

Avoti var lepoties ar vienu no vecākajām koka celtnēm Rīgas centrā – Popova muižiņu, kas ir vienīgā koka ēka vēsturiskajā centrā, kas saglabājusies pēc 1812. gada ugunsgrēka. Tā piederējusi krievu tirgotāju Popovu dzimtai par ko liecina arī virsgaismas logā saglabājusies metālā kalta īpašnieku monogramma – „П”. Popovu dzimta – ir viena no slavenākajām Rīgas tirgotāju dzimtām. 1788. gadā Popovi muižas apvidū izveidoja dzelzs un tērauda ražošanas uzņēmumu a/s „Brāļi Popovi”, kā arī tabakas manufaktūru. Ilgus gadus muižai pieguļošā iela saukta par Popova dambi, vēlāk līdz 1936. gadam – Popova ielu.

Nav zināms precīzs muižas celšanas gads, bet to var saskatīt jau 1769. gada kartēs, kur muižas teritorijā ir attēlotas vairākas ēkas, taču līdz mūsdienām saglabājusies palikusi tikai viena dzīvojamā ēka. Vecākais Popova muižas zīmējums saglabājies no 19.gs. 20-tajiem gadiem, kur redzams, ka muižas ēka bijusi ar aptuveni metru augstiem pamatiem virs zemes. Popova muižiņas dzīvojamā māja ir celta vēlīnā baroka stilā ar klasicisma iezīmēm. Ēkai redzamas arī piebūves, kas veiktas 20. gadsimtā. Māja ir būvētā, lai tajā varētu izmitināt vienu lielu ģimeni. Tika ierīkotas arī telpas kalpotājiem. Laika gaitā radās nepieciešamība ēku sadalīt vairākos dzīvokļos. Ēkā tika veiktas arī citas izmaiņas. Mūsdienās muižas dzīvojamā ēkā saglabājušās daudzas autentiskas detaļas – oriģinālās ieejas durvis, interjera apšuvums, griestu līstes, dekoratīvās līstes virs durvīm un vairākas oriģinālās krāsnis.

Muiža sākotnēji atradusies klaja lauka vidū, kam apkārt bija sakņu dārzi, lauki un pļavas, kas izglāba muižu no 1812. gada ugunsgrēka. Muižas teritorija ir sarukusi, izveidojot dzelzceļa līniju, jo pēc tā izbūves mainījās arī muižas atrašanās vieta – tā atradās nevis vairs klusā Rīgas nostūrī, bet gan ceļa malā. 1925. gadā kāds B. Toders pie muižiņas vēlējies iekārtot ādu sālītavu un kaltētavu. Pēc 2. Pasaules kara ēkā atradusies Latvijas PSRS Zivsaimniecības pārvalde. Tagad ēka ir pašvaldības īpašums, bet gandrīz visi dzīvokļi tajā ir privatizēti, kā rezultātā ir mainījies vēsturiskais ēkas plānojums un muižas saglabāšana nākamajām paaudzēm ir apdraudēta.

Popova muižiņa