Vēsturiskā centra kultūras iestādes

Jaunais Rīgas teātris ir dibināts 1992. gadā. Jaunā Rīgas teātra ēkā 20. gs. sākumā atradās Rīgas Jaunais teātris, pēc tam no 1920. - 1979. gadam Dailes teātris un līdz 1992. gadam darbojās Jaunatnes teātris. Teātrī ir gan Lielā, gan Mazā zāle. Šis teātris ir atšķirīgs no citiem Rīgas teātriem, jo saviem skatītājiem piedāvā mūsdienīgu skatījumu uz klasiku, latviešu oriģināldramaturģiju un ārzemju autoru ... >> lasīt vairāk

Rīgas Jaunatnes teātris dibināts 1940. gadā. Tā oficiālais nosaukums bija Bērnu un jaunatnes teātris. Sākotnēji teātris darbojās telpās Lāčplēša ielā 37, bet kopš 1979. gada bijušajās Dailes teātra telpās Lāčplēša ielā 25. No 1946. gada darbojās divas trupas – latviešu un krievu. Teātris bija populārs visu vecumu skatītāju vidū. Teātra trupa braukājusi apkārt arī ar viesizrādēm. 1992. gadā pēc ... >> lasīt vairāk

Kinoteātra „Daile” pirmsākumi meklējami 1913. gadā. Zemes īpašnieks un rūpnieks V. Poselts vēlējās izmēģināt sevi augošajā kino industrijā. Kinoteātra projektu izstrādāja arhitekts P. Mandelštams, bet tā realizāciju pārtrauca Pirmais pasaules karš. 1936. gadā būvniecību atsāka jaunais zemes īpašnieks F. Nāruns un būvinženieris T. Hermanovskis. Kinoteātra „Daile” atklāšana notika 1936 ... >> lasīt vairāk

Kinoteātris „Palladium” tika izveidots 1913. gadā – tiem laikiem gana moderna un ietilpīga kinozāle ar 250 sēdvietām. 20. gs. 20. gados „Palladium” bija lielākais kinoteātris Eiropā. Pēc rekonstrukcijas 1968. gadā skatītāju zālē bija 940 vietas. „Palladium” bija pirmais kinoteātris Rīgā, kam bija platformāta ekrāns ar izcilu skaņu – 1986. gadā tika atklāts progresīvākais kinoteātris Baltijā ar ... >> lasīt vairāk

„Pionieris” bija specializēts platekrāna bērnu kinoteātris, kas tika atklāts 1962. gadā. Tā ēka celta pēc arhitekta J. Pētersona projekta. Skatītāju zālē bija 657 vietas. Kinoteātra otrajā stāvā bija plaša spēļu automātu telpa. Kinoteātrī bija arī moderna 3D zāle. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1997. gadā tas tika pārdēvēts par kinoteātri "Oskars", zaudējot savu statusu kā bērnu kinoteātris. Kinoteātrī bija ... >> lasīt vairāk

Operas ēka tika celta kā pilsētas pirmā teātra nams – Vācu teātris. Tas celts kanāla malā seno zemes nocietinājumu vietā. Ēkas celtniecība ilga no 1860. līdz 1863. gadam. Projekta autors bija L. Bonštets. Būvdarbus vadīja arhitekti H. Šēls un F. V. Hēss. Klasiskās formās veidoto nama galveno fasādi iezīmē sešas joniskas kolonnas, virs kurām ēkas frontonu rotā vairākas alegoriskas figūras. 1882. gada ... >> lasīt vairāk

Tagadējā Nacionālā teātra ēka tika celta kā otrais pilsētas teātris. Teātra celtniecība ilga 1899. - 1902. gadam pēc arhitekta A. Reinberga projekta. Barokālās formās būvētās celtnes fasādē izmantoti arī 18.gs Rīgas pilsoņu ēkām raksturīgie birģeru klasicisma arhitektūras motīvi. Fasāžu skulpturālo apdari veidojis tēlnieks Augusts Folcs. 1902. gadā pilsētas dome nolēma uz trim gadiem ... >> lasīt vairāk

Leļļu teātra aizsākumi meklējami 1942. gadā, kad kara laikā Krievijas pilsētā Ivanovā tika izveidots Latvijas PSR Valsts Mākslas ansamblis. Tā sastāvā radās grupa, kas sniedza priekšnesumus evakuētajiem Latvijas iedzīvotājiem un karavīriem ar kustīgām lellēm. 1944. gada 4. oktobrī tika dibināts Latvijas PSR Valsts leļļu teātris; tā pirmie vadītāji bija dzejniece M. Ķempe un rakstnieks un ... >> lasīt vairāk

1880. g. zemes gabalu, uz kura tagad ir cirks uzbūvēts, savā īpašumā iegādājās slavenais cirka mākslinieks A. Salamonskis. Viņš katru vasaru ieradās Rīgā, lai savā laukumā uzslietu cirka telti un rādītu programmu, kurā arī pats piedalījās. Tomēr telts kļuva par mazu un A. Salamonskis nolēma uzcelt mūra ēku. Tagadējā Rīgas cirka ēka ir uzbūvēta 1888. gadā pēc arhitekta J.F. Baumaņa projekta. Cirka... >> lasīt vairāk

Kinoteātra projektu izstrādāja arhitekts Fr. K. Skujiņš. Dekoratīvos veidojumus Lielajā zālē darinājuši tēlnieki R. Maurs un J. Legzdiņš, gleznojumus - H. Grīnbergs. Tā bija Rīgā pirmā brīvstāvošā celtne, kas paredzēta tikai kino vajadzībām. Gan ieejas portāls, gan vestibili, gan skatītāju zāle ir bagātīgi rotāti ar rokoko ornamentiem. Kinoteātra atklāšana notika 1923. gada 30. decembrī ar ... >> lasīt vairāk