Dzirciema ielu katalogs (M - V)

Mazā Dārza iela

Mazā Dārza iela robežojas ar Dzirciema un Konsula ielām. Tā izveidota 1963. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies. Ielas garums ir tikai 130 metri. Pie Mazā Dārza ielas atrodas Rīgas Stradiņa universitāte.

Mazā Stacijas iela

Mazā Stacijas iela robežojas ar Tapešu, Stacijas un Dzirciema ielām. Tā izveidota 1882. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Iela ir nosaukta par godu pieturas punktam "Nordeķi" (Нордексгофъ), kas atradās uz dzelzceļa līnijas Zasulauks – Bolderāja. 1929. gadā pieturas punkts tika pārdēvēts par Dzegužkalnu, bet 1959. gadā likvidēts.

Mazā Ūdens iela

Mazā Ūdens iela robežojas ar Daugavgrīvas un Ūdens ielām. Tā izveidota ap 1882. gadu ar savu tagadējo nosaukumu (Малая Водяная улица), kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Ielas garums ir 300 metri. Ielu ar Ķīpsalu savieno gājēju tilts pār Zundas kanālu.

Morica iela

Morica iela robežojas ar Jaunsaules un Dārza ielām. Morica iela izveidota ap 1882. gadu ar savu tagadējo nosaukumu (Морицкая улица), kas laika gaitā nav mainījies.

Nameja krastmala robežojas ar Durbes un Daugavgrīvas ielām. Tā ir viena no jaunākajām apkaimes ielām, kas izveidota tikai 2010. gadā. Namejs bija teiksmains 13.gs. zemgaļu karavadonis.

Pulka iela

Pulka iela robežojas ar Buļļu un Slokas ielām. Tā izveidota ap 1882. gadu ar savu tagadējo nosaukumu (Полковая улица), kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Starp Slokas un Pulka ielām 1939.gadā atklātais piemineklis 1.bruņotā diviziona Autotanku pulka karavīriem. Pulka ielā 8 ir plānots izvietot četru muzeju krātuvju kompleksu.

Purva iela

Purva iela Dzirciemā robežojas ar Jaunsaules, Vircavas, Dzirciema un Slokas ielām. Purva iela tika izveidota ap 1882. gadu ar savu tagadējo nosaukumu (Болотная улица), kas laika gaitā vairāk nav mainījies. 2012. gadā Purva ielas vēsture tika atspoguļota raidījumā "Ielas garumā".

Saldus iela

Saldus iela robežojas ar Slokas un Buļļu ielām. Tā izveidota ap 1882. gadu ar nosaukumu Tirgoņu iela (Kaufstraße). 1899. gadā tā tika pārsaukta par Saldus ielu (Фрауенбургская улица). Saldus ir pilsēta Kurzemē, Cieceres upes krastos.

Saukas iela

Saukas iela garums ir vien 120 m un tā savieno Saldus un Dzegužu ielu. Tā izveidota ap 1882. gadu kā Lielā Laipu iela (Große Stegstraße). 1897. gadā tā tika pārdēvēta par Saukas ielu (Саукенская улица). Sauka ir apdzīvota vieta Sēlijā.

Sēlpils iela

Sēlpils iela robežojas ar Dzirciema un Slokas ielām. Tā izveidota 1889. gadā ar savu tagadējo nosaukumu (Зельбургская улица), kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Sēlpils ir sena apdzīvota vieta Sēlijā. Kādreiz tā ieņēma īpašu vietu Daugavas ūdens ceļā kā militārs nocietinājums

Skrundas iela

Skrundas iela robežojas tikai ar Dzegužu ielu, ielas garums ir 100 metri. Tā izveidota 1889. gadā ar savu tagadējo nosaukumu (Шрунденская улица), kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Skrunda ir pilsēta Kurzemē, Ventas kreisajā krastā.

Skrīveru iela

Skrīveru iela ir viena no īsākām Dzirciema ielām, tās garums ir nepilni 50 m. Iela robežojas ar Jūrmalas gatvi un Konsula ielu. Tā izveidota 1882. gadā ar savu tagadējo nosaukumu (Писарская улица), kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Skrīveri ir apdzīvota vieta Vidzemē.

Slokas iela

Slokas iela izveidojusies no ceļa uz Sloku, kas bija senākā apdzīvotā vieta Jūrmalā. Pilsētas ielu saraktā Slokas iela minēta jau 1861. gadā, tā sākās Āgenskalnā un sniedzās līdz pilsētas robežai Iļģuciemā. Paplašinoties Rīgas pilsētai tika pagarināta arī iela – 1885. gadā tā sniedzās līdz dzelzceļa stacijai, 1914. gadā – līdz Lielajai Dammesmuižas ielai, 1939. gadā – līdz pilsētas robežai pie Beberbeķu ielas. 1930. gadā pievienoja Slokas ielas pagarinājumu no Kalnciema ielas līdz Baložu ielai un daļu no Baložu ielas līdz Dārtas ielai, kā arī ieprojektēto jauno ielu no Dārtes ielas pāri Uzvaras parkam līdz Šoneru ielai.

Tapešu iela

Tapešu iela Rīgas kartēs ir sastopama no 1880/1883. gada ar nosaukumu Tapetu iela (Обойная улица). Savu tagadējo nosaukumu Tapešu iela ieguva 1923. gadā, un laika gaitā tas vairāk nav mainījies. Iela sākas pie Kalnciema tilta un beidzas pie krustojuma ar Slokas ielu. Gar ielu iet dzelzceļa līnija Zasulauks – Bolderāja un 2. tramvaja maršruts, kā arī šī maršruta galapunkts "Tapešu iela". Ielas kopējais garums ir 2055 metri.

Tvaikoņu iela

Tvaikoņu iela robežojas ar Daugavgrīvas ielu. Tā redzama jau 1867. gada kartēs ar nosaukumu Ūdens iela (Wasserstraße). 1885. gadā tā tika pārsaukta par Tvaikoņu ielu (Пароходная улица). Tvaikoņu ielā 3 atrodas Iļģuciema cietums.

Vilhelma Kreslera iela

Ūdens iela robežojas ar Daugavgrīvas, Mazā Ūdens un Aisteres ielām. Tā izveidota 1867. gadā ar savu tagadējo nosaukumu (Водяная улица), kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Ielas garums ir 300 metri.

Vilhelma Kreslera iela robežojas ar Grodņas un Viļņas ielām. Tā izveidota 1890. gadā ar nosaukumu Kreslera iela (Кресленская улица). 1987. gadā tā pārdēvēta par Vilhelma Kreslera ielu.

Viļņas iela

Viļņas iela robežojas ar Buļļu, Embūtes, V. Kreslera, Grodņas un Daugavgrīvas ielām. Tā izveidota ap 1882. gadu ar nosaukumu Fabriku iela (Fabrikstraße). 1889. gadā tā tika pārsaukta par Viļņas ielu (Виленская улица). Viļņa ir Lietuvas galvaspilsēta.

Vircavas iela robežojas ar Tapešu un Purva ielām. Tā tika izveidota 1889. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.