Rīgas vēstures hronoloģija

365 dienas Rīgā

21. gadsimts

2001. gada 27. martā –	Par Rīgas domes priekšsēdētāju bija ievēlēts uzņēmējs Gundars Bojārs, kas pārstāvēja Latvijas Sociāldemokrātisko Strādnieku partiju. Viņa laikā Rīgā bija atsākta sociālo mājokļu celtniecība, uzsākta Dreiliņu apkaime apbūve, Rīgā notika 800. gadu jubilejas svinības, atklāts Maskavas nams, kā arī uzsākta Dienvidu tilta projektēšana un būvniecība. Savā amatā bija līdz 2005. gadam, kad viņu nomainīja Aivars Aksenoks no partijas „Jaunais laiks”.
2001. gada 6. aprīlī –	Latvijas sporta biedrības „Daugava” sabiedriskās organizācijas uzņēmuma „Daugavas sporta nams” pārstāvji un atbalstītāji rīkoja piketu pie Ministru kabineta.
2001. gada 16. maijā –	Pēc rekonstrukcijas darbu atsāka viesnīca „Reval Hotel Latvija”.
2001. gada 17. maijā –	Raiņa kapos tika atklāts aktiera Harija Liepiņa kapa piemineklis.
2001. gada 24. maijā –	Rīgā notika pirmais Latvijas Farmaceitu forums.
2001. gada 2. jūnijā –	Rīgā notika Pasaules Latvijas ebreju kongress.
2001. gada 5. jūnijā –	Rīgā notika NATO kandidātvalstu bruņoto spēku komandieru sanāksme.
2001. gada 6. jūnijā –	Notika Eiropas diplomu atzīšanas jeb tā saucamās Lisabonas konvencijas Starptautiskās komitejas sēde.
2001. gada 7. jūnijā –	Krastmalā tika atklātas 21. Starptautiskās Hanzas dienas, kas bija viens no Rīgas 800 gadu svinību lielākajiem starptautiskajiem notikumiem, ar plašu un daudzveidīgu programmu ievadot jubilejas vasaru. Tajās piedalījās pārstāvji no 109 Hanzas pilsētām. Kopš 2000. gada septembra Rīgas pilsēta ir oficiāla Hanzas pilsētu apvienības dalībpilsēta.
2001. gada 14. jūnijā –	Pie Torņakalna dzelzceļa stacijas tika atklāts piemineklis Komunistiskā terora upuru piemiņai.
2001. gada 15. jūnijā –	Pēc rekonstrukcijas oficiāli atklāja Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas piepilsētas zāli.
2001. gada 21. jūnijā –	11. novembra krastmalā Poļu gātes galā atklāja atjaunoto Lielā Kristapa statuju. Lielais Kristaps bija viens no senās Rīgas simboliem.
2001. gada 29. jūnijā –	Rīgas Svētā Pētera baznīcā tika atklāts un iesvētīts atjaunotais baznīcas altāris. Iepriekšējais 1853.gadā Ķelnē izgatavotais altāris bojā gāja ugunsgrēkā 1941. gadā Rīgas apšaudes laikā.
2001. gada 3. jūlijā –	Uz Rātsnama fasādes tiek uzstādīta Temīdas skulptūras kopija, kuru pēc oriģinālās skulptūras izgatavoja AS „Restaurators”.
2001. gada 6. jūlijā –	Rīgas 800 gadu jubilejas svinībās galvaspilsētā ieradās viens no vecākajiem Eiropas buriniekiem „Anna af Sand”.
2001. gada 10. jūlijā –	Rīgas pasažieru ostā notika Baltijas valstu Jūras spēku kopīgās kuģu eskadras „Baltron” komandieru maiņa.
2001. gada 17. jūlijā –	Rīgas apgabaltiesa atzina banku „Paritāte” par maksātnespējīgu, jo bankas parādu saistības pārsniedza aktīvus. Pēc bankas sanācijas tā turpināja savu darbību kā Ukrainas „PrivatBank” meitas uzņēmums ar „Paritātes” bankas nosaukumu, taču 2007. gadā nosaukums mainīts uz AS „PrivatBank”.
2001. gada 24. jūlijā –	Svinīgi atklāja restaurēto Brīvības pieminekli. Restaurācija ilga 3 gadus un šajā posmā Brīvības tēlu un tā zvaigznes notīrīja, restaurēja un no jauna apzeltīja, atjaunoja pieminekļa pamatni, obelisku, kāpnes un iekšdaļu, bet akmens materiālus notīrīja un pāršuvoja.
2001. gada 25. jūlijā –	Vīru kori Rīgai 800 gadu jubilejā dāvināja atjaunoto Svētā Jēkaba baznīcas torņa ārējo zvanu.
2001. gada 28. jūlijā –	„Skonto” stadionā notika dziesmu un deju svētku „Rīgai 800” deju lieluzvedums „Viena saule, viena zeme”.
2001. gada 1. augustā –	Sāka darboties lidostas „Rīga” jaunais pasažieru termināls, pasažieri uz lidmašīnām var doties pa speciāli veidotiem pasažieru tuneļiem.
2001. gada 10. augustā –	Rīgas Latviešu biedrības namā darbu sāka trešā Pasaules latviešu biedrību konference „Mēs – latvieši savā zemē un pasaulē”.
2001. gada 10. augustā –	Vērmanes dārzā atklāja pieminekli šahistam Mihailam Tālam. Vērmanes dārzs 20. gadsimta 50.- 80.gados bija iemīļota šahistu–amatieru tikšanās vieta. Arī šaha lielmeistars Mihails Tāls bērnībā šeit spēlējis šahu ar citiem amatieriem.
2001. gada 14. augustā –	Pie Vērmanes dārza žoga atklāja pieminekli Nobela prēmijas laureātam ķīmiķim Vilhelmam Ostvaldam, kas bija Rīgas Politehnikuma profesors 1881. – 1887. gados. Piemineklis tika atklāts iepretim namam, kur savulaik dzīvojis Vilhelms Ostvalds.
2001. gada 14. augustā –	Bijušais Rīgas mērs Andris Ārgalis par saviem līdzekļiem atjaunoja vēsturisko gulbju mājiņu Kanālmalā un dāvināja to Rīgai 800 gadu jubilejā.
2001. gada 14. augustā –	Rīgas Latviešu biedrības namā sākās otrais Pasaules latviešu zinātnieku kongress, pulcinot kopā 930 zinātniekus no 13 valstīm.
2001. gada 14. augustā –	Rīgas dome nolēma izveidot Rīgas Pašvaldības policijas Ceļu policijas nodaļu.
2001. gada 14. augustā –	Rīgas domes deputāti vienbalsīgi atbalstīja jaunas domes institūcijas – Revīzijas komisijas – izveidi.
2001. gada 14. augustā –	Raiņa bulvārī atklāja atjaunoto publisko ūdenskrāna namiņu.
2001. gada 17. augustā –	Sākās Rīgas 800 gadu jubilejas svinības, kas notika trīs dienas un noslēdzās ar koncertu un uguņošanu Daugavmalā.
2001. gada 29. augustā –	„Skonto” stadionā notika britu grupas „Depeche Mode” koncerts.
2001. gada 1. septembrī –	Darbu sāka Rīgas Pašvaldības policijas Ceļu policijas nodaļa.
2001. gada 7. septembrī –	Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Rīgas pilī tikās ar Dānijas princi Henriku. Sarunā princis un prezidente pārrunāja Europa Nostra starptautiskās konferences "Koka arhitektūra pilsētās" tematiku.
2001. gada 25. septembrī –	Rīgas apgabaltiesa tā sauktās Dauguļa bandas krimināllietā, kurā tiek tiesātas 14 personas, grupējumu vadītājiem Jānim Daugulim un Oļegam Moisejevam piesprieda brīvības atņemšanu uz 15 un 13 gadiem.
2001. gada 6. oktobrī –	Alberta laukumā un Līvu sētā notika pirmais Zaļais tirgus Latvijā, kurā ekoloģiski tīrus lauksaimniecības produktus piedāvāja 18 zemnieku saimniecības no visiem Latvijas novadiem.
2001. gada 11. oktobrī –	Latvijas Nacionālo partizānu apvienība pie nama Matīsa ielā 65 atklāja piemiņas plāksni Kurzemes nacionālo partizānu grupu vadītājiem, kuri 1946.gada 13.oktobrī tika apcietināti un notiesāti.
2001. gada 15. oktobrī –	Savas mājas pagalmā tika nošauts Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājs Jānis Laukroze. Viņš bija pirmais tiesnesis Latvijā, kurš gājis bojā no noziedznieka rokas.
2001. gada 15. oktobrī –	Starptautiskās ledus hokeja federācijas prezidents Renē Fāzels (vācu: René Fasel) un federācijas ģenerālsekretārs Jans Ake Advinsons (zviedru: Jan-Åke Edvinsson) ar Latvijas Ministru prezidentu Andri Bērziņu, Rīgas domes priekšsēdētāju Gundaru Bojāru un Latvijas Hokeja federācijas prezidentu Kirovu Lipmanu parakstīja priekšlīgumu par 2006. gada pasaules hokeja čempionāta rīkošanu Rīgā.
2001. gada 31. oktobrī –	Tika dibināts Rīgas Porcelāna muzejs, tas piedāvā iepazīties ar Rīgas porcelāna ražošanas vēsturi. Muzeja kolekcijas pamatu veido Rīgas porcelāna rūpnīcas muzeja krājums.
2001. gada 12. novembrī –	Kleistos Bolderājas–Priedaines kāpu grēdā vietā, kur krustojas 57° paralēle ar 24° meridiānu (kāpas dienvidu kraujā), tika uzstādīts piemiņas stabs. Pasākumā piedalījās Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš, AS „Aldaris” ģenerāldirektors Vitālijs Gavrilovs un Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube.
2001. gada 16. novembrī –	Bezdelīgu ielā 3 svinīgi tika atklāta Latvijas Bankas Rīgas filiāle, kas būs galvenā Latvijas naudas glabātuve, kā arī nodrošinot skaidrās naudas darījumus un starpbanku bezskaidrās naudas norēķinus latos.
2001. gada 21. novembrī –	Svinīgi tika atklāta un nodota ekspluatācijā Latvijas Nacionālās operas kompleksa otrā kārta – piebūve ar jaunām telpām tehniskajam un radošajam personālam kā arī Jaunā zāle ar 300 skatītāju vietām.
2001. gada 30. novembrī –	Tika atklāts un iesvētīts Biķernieku memoriāls – piemiņas memoriāls Otrā pasaules kara holokausta upuriem Biķernieku mežā Rīgā. Memoriāls ir veidots kā neregulāras formas ieplakā novietots akmeņu "mežs". Kopumā te ir 5000 plēsta granīta akmeņi, kādi raksturīgi ebreju kapiem.
2002. gada 12. maijā –	Par godu Mātes dienai Rātslaukumā ap Rolanda statuju no 300 000 dažādu šķirņu un krāsu tulpēm izveidoja ziedu paklāju.
2002. gada 5. janvārī –	Notika atvadīšanās no latviešu diriģenta, komponista un pedagoga Leonīda Vīgnera. Viņš bija vairāku vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku virsdiriģents un goda virsdiriģents. Apbedīts Meža kapos.
2002. gada 18. februārī –	Latvijas Bankas Rīgas filiāle sāka darbu jaunajā ēkā Bezdelīgu ielā 3, nodrošinot skaidrās naudas darījumus un starpbanku bezskaidrās naudas norēķinus latos.
2002. gada 23. martā –	Atzīmējot Starptautisko Ūdens dienu, Vides aizsardzības klubs pie Akmens tilta Vecrīgas pusē svinīgi atklāja ceļu satiksmes zīmi „Daugava”.
2002. gada 25. aprīlī –	Notika Rīgas skolēnu 1.kongress.
2002. gada 8. maijā –	Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas teritorijā tika atklāta piemiņas plāksne Černobiļas traģēdijas upuriem.
2002. gada 13. maijā –	Rīgā notika IV Baltijas ekonomikas forums.
2002. gada 14. maijā –	Rīgā notika Latvijas romu 2. kongress.
2002. gada 15. maijā –	Kontrabandas apkarošanas centrs sadarbībā ar Pārtikas un veterināro dienestu Rīgā kādas noliktavas telpās atklāja aptuveni 350 tonnas gaļas produktu.
2002. gada 23. maijā –	Rīgā sākās apvienotais Baltijas Ortodontu asociācijas un Baltijas Sejas, žokļu un plastiskās ķirurģijas asociācijas kongress.
2002. gada 24. maijā –	Ar automobiļu parādi Rātslaukumā noslēdzās ietekmīgu vācu un austriešu uzņēmēju un politiķu rīkotais „Melngalvju rallijs Lībeka - Rīga” antīkajiem automobiļiem.
2002. gada 4. jūnijā –	Rīgas dzelzceļa stacijas būvlaukumā notika svinīgs pasākums par godu jaunā stacijas pulksteņa pamatu ielikšanai.
2002. gada 19. jūnijā –	Skonto stadionā koncertturnejā „Respect Yourself” uzstājas mūziķis Džo Kokers.
2002. gada 5. jūlijā –	Rīgā tika atklāts Rumānijas Goda konsulāts Latvijā.
2002. gada 5. jūlijā –	Rīgā sākās NATO kandidātvalstu valdību vadītāju sanāksme „Rīga 2002: tilts uz Prāgu”, kas bija būtisks posms NATO paplašināšanās procesā. Tajā tika rezumēti sasniegumi, plāni un cerības, kas ir pamatā nākamajai NATO paplašināšanās kārtai.
2002. gada 11. jūlijā –	Rīgā gaisa temperatūra sasniedza plus 31,5 grādus pēc Celsija.
2002. gada 15. jūlijā –	Kronvalda parkā notika atjaunojamās Muļķu partijas jeb partijas „Tie paši vēži citā kulītē” dibināšanas sapulce. Kvoruma trūkuma dēļ partiju nodibināt neizdevās.
2002. gada 9. augustā –	Centrālcietuma simts gadu jubilejas pasākumu laikā tika atklāts Centrālcietuma muzejs.
2002. gada 17. augustā –	Rīgas Zooloģiskajā dārzā speciālisti no Vācijas veica sarežģītu ziloņa Radjas medicīnisko apsekošanu un kāju operāciju.
2002. gada 27. augustā –	Rīgas dome pieņēma lēmumu par Rīgas Meža aģentūras izveidošanu, reorganizējot Rīgas domes Īpašuma departamentu.
2002. gada 31. augustā –	Rīgas Kongresu namā un Kronvalda parkā sākas pirmie Rīgas šaha svētki.
2002. gada 1. septembrī –	Ķīpsalas izstāžu centrā SIA "Spilva" par godu desmit gadu jubilejai pagatavoja 3280 kg rasola. Tika sasniegts tā brīža Ginesa rekords.
2002. gada 7. septembrī –	Notika pirmais Latvijas čempionāts veloorientēšanās sportā.
2002. gada 3. oktobrī –	1911. gadā celtā Abrenes ielas 8 ēkā atklāja jauno Tiesu namu, kurā šobrīd ir izvietota Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa un Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģija. Ēkā bija izbūvēts papildus ceturtais stāvs, kopā ir 41 zāle un tiesneša darba kabineti, telpas palīgiem un sekretāriem, konvoja telpas, arhīvs, kā arī citas telpas.
2002. gada 13. novembrī –	Latvijas Hokeja federācija un SIA "Multihalle" parakstīja līgumu par 2006. gada pasaules hokeja čempionātam nepieciešamās daudzfunkcionālās halles celtniecību Skanstē.
2002. gada 6. decembrī –	Pie Spilves lidostas, aizskarot augstsprieguma elektrolīniju, nogāzās četrvietīgā lidmašīna "Tiger", kuru vadīja pilots alkohola reibumā.
2002. gada 12. decembrī –	Ķīpsalā tika atklāts iepirkšanās centrs „Olimpia”.
2002. gada 13. decembrī –	Rīgā sākās Baltijas asamblejas 21. sesija. Tajā tika diskutēts par Baltijas valstu integrāciju Eiropas Savienībā un sabiedrības informēšanu par to.
2003 . gada 8. jūlijā –	Noritēja atkārtoti amatā ievēlētās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas inaugurācijas pasākumi. Valsts prezidentes pienākumus viņa pildīja līdz 2007. gadam.
2003. gada 14. februārī –	Ar pamatakmens ielikšanu tika sākta Hansabankas (tagad Swedbank) centrālās ēkas "Saules akmens" celtniecība Ķīpsalā. 2004. gada 17. novembrī celtniecība bija pabeigta un augstceltne tika atklāta. Tā bija pirmā neatkarības gados uzceltā biroju augstceltne Rīgā, un ar šo augstceltni Rīgā aizsākās moderno augstceltņu celtniecība.
2003. gada 20. februārī –	Izveidota SIA "Rīgas satiksme", apvienojot autobusu parkus Imanta un Tālava. 2005. gadā jaundibinātajam uzņēmuma pievienoja SIA "Tramvaju un trolejbusu pārvalde", SIA "Rīgas autostāvvietas" un SIA "Rīgas domes autobāze", kļūstot par apvienoto Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta uzņēmumu un par lielāko Rīgas pašvaldības uzņēmumu.
2003. gada 23. maijā –	Esplanādē notika mītiņš pret izglītības reformu, kuru organizēja Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācija.
2003. gada 24. maijā –	Rīgā, Skonto Hallē notika 2003. gada 48. Eirovīzijas dziesmu konkurss. Vakaru vadīja Marija Naumova un Renārs Kaupers. Konkursā uzvarēja Turcijas pārstāve Sertaba Erenere ar dziesmu Everyway That I Can, iegūstot 164 punktus.
2003. gada 1. jūnijā –	Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā, pirmo Meža kapu zaļajā zonā, pie zvanu torņa atklāja pieminekli bērniem, kas kļuva par pieaugušo vardarbības upuriem.
2003. gada 7. jūnijā –	Latviešu studentu korporācija „Selonija” rīkoja sava atjaunotā nama Stabu ielā 17 iesvētīšanu un atklāšanu. Selonija ir vecākā latviešu studentu korporācija Latvijā, kas bija dibināta 1880. gada 24. novembrī pie Rīgas Politehnikuma.
2003. gada 25. jūnijā –	Stājās spēkā Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums, kura mērķis ir nodrošināt Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanu, aizsardzību un kvalitatīvu attīstību.
2003. gada 27. jūnijā –	Rīgā sākās XXIII Vispārējie latviešu Dziesmu un XIII Deju svētki. Kopkora koncerti notika Mežaparka Lielajā estrādē, bet stadionā „Daugava” un Sporta manēžā notika Deju svētki. Pirmo reizi kopā ar Latvijas popmūziķiem svētkos dziedāja 43 Latvijas jauniešu kori.
2003. gada 2. jūlijā –	Vides aizsardzības klubs vērsās Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā pret biroju ēkas „Saules akmens” būvniecību.
2003. gada 7. jūlijā –	Notika Latvijas neatkarīgās valsts parlamenta Saeimas darbības atjaunošanas 10.gadskārtas pasākumi.
2003. gada 10. jūlijā –	Vecrīgā notika starptautiskā folkloras festivāla „Baltica 2003” dalībnieku gājiens.
2003. gada 10. jūlijā –	Krasta ielā 68b tika prezentēts kinoteātris „Līvu alus Kinogrāfs”. Kinoteātrī, kas atradās zem klajas debess, filmas bija iespējams skatīties, neizkāpjot no automašīnas.
2003. gada 22. jūlijā –	Rīgā Krišjāņa Valdemāra ielas un Raiņa bulvāra krustojumā tika atklāts piemineklis Latvijas Valsts prezidentam Kārlim Ulmanim.
2003. gada 28. jūlijā –	Pie Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas Kalnciema ielā 12 atklāja piemiņas plāksni baletdejotājam Mārim Liepam. Piemiņas plāksnes atklāšanā piedalījās Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs, mākslinieka bērni Andris un Ilze Liepas, u.c. Māris Liepa dzimis 1936. gada 27. jūlijā Rīgā. No 1946. gada līdz 1953. gadam mācījies Rīgas Horeogrāfijas skolā.
2003. gada 2. augustā –	Uz Salu tilta notika smaga avārija. Ar 15 tonnām degvielas pildīts benzīnvedējs sadūrās ar divām stāvošām automašīnām, aizķēra tilta malā stāvošu vīrieti un kopā ar viņu caur tilta margām nogāzās uz Mūkusalas ielas, kur, pārraujot trolejbusa līnijas vadus, eksplodēja. Uz vairākām dienām tiek ierobežota transportlīdzekļu satiksme pār tiltu.
2003. gada 25. augustā –	Tika saņemta informācija par Valsts prezidenta rezidencē Rīgas pilī it kā ievietotu spridzekli.
2003. gada 28. augustā –	Kultūras namā „Draudzība” tika nodibināta jauna partija BITE jeb „Brīva Izvēle Tautu Eiropā”. Par tās valdes priekšsēdētāju tika ievēlēts Saeimas deputāts Jakovs Pliners.
2003. gada 29. augustā –	Rīgā notika Baltijas un Ziemeļvalstu ārlietu ministru sanāksme.
2003. gada 30. augustā –	Rīgas dome rīkoja atvērto durvju dienu, kuru apmeklēja gandrīz 600 cilvēku.
2003. gada 1. septembrī –	"Skonto" stadionā notika grupas "Prāta vētra" jaunajam albumam "Dienās, kad lidlauks pārāk tāls" veltītās koncertturnejas noslēguma koncerts. To apmeklēja aptuveni 25 000 cilvēku.
2003. gada 4. septembrī –	Notika 2. Latvijas Bērnu forums, kurā piedalās vairāk nekā 270 jaunieši, kā arī pašvaldību vadītāji un bērnu tiesību aizsardzības speciālisti no dažādiem Latvijas rajoniem un pilsētām.
2003. gada 4. septembrī –	Esplanādē, protestējot pret mazākumtautību izglītības reformu, notika Krievu skolu aizstāvības štāba rīkotā tikšanās ar kreisi orientēto partiju deputātiem.
2003. gada 4. septembrī –	Ar satelīta palīdzību svinīgi tika iedarbināts jaunuzceltais Rīgas centrālais pulkstenis Stacijas laukumā, kā arī atklāta tirdzniecības centra "Origo" otrā kārta.
2003. gada 13. septembrī –	Naktī Lizuma ielā 4 tika apgānīti Jaunie ebreju kapi. Kapos apgāzti vairāk nekā 20 pieminekļi, vairāki pieminekļi ar dzeltenu krāsu aprakstīti ar necenzētiem vārdiem un nacistiskiem saukļiem. 2005. gadā Rīgas apgabaltiesa aizturētajiem jauniešiem par kapu apgānīšanu piesprieda nosacītu brīvības atņemšanu.
2003. gada 13. septembrī –	Rīgā tika atklātas "Eiropas kultūras mantojuma dienas".
2003. gada 2. oktobrī –	Uz jaunām mājām Nīderlandē sāka transportēt ziloņus Radžu un Rupu no Rīgas Zooloģiskā dārza, jo 1914.gadā celtajā ziloņu un nīlzirgu mītnē Rīgā nebija iespēju nodrošināt dzīvnieku bioloģiskajām prasībām atbilstošus turēšanas apstākļus.
2003. gada 14. oktobrī –	Kronvalda parkā pie Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes ēkas atklāja pieminekli latviešu izcelsmes vācbaltu ķīmiķim profesoram Paulam Valdenam (vācu: Paul Walden).
2003. gada 17. oktobrī –	Rīgā tika atklāts Somijas lielākā tirdzniecības uzņēmuma "Stockmann" universālveikals Latvijā. Ēkas būvniecība ilga vienu gadu.
2003. gada 27. oktobrī –	Uz Pleskavas šosejas, aptuveni 16. kilometrus no Rīgas, notika maršruta autobusa "Ikarus" sadursme ar kravas mašīnu "Scania", kas veda aptuveni 30 tonnas smagu šķembu kravu. Avārijā cieta 35 cilvēki.
2003. gada 29. oktobrī –	Pie nama Alberta ielā 4 atklāja pirmajam Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentam Paulim Lejiņam un ēkas autoram būvinženierim Mihailam Eizenšteinam veltītas piemiņas plāksnes.
2003. gada 31. oktobrī –	Tika atklāts izklaides komplekss ar pirmo daudzzāļu kinoteātri Coca Cola Plaza (tagad Kino Citadele).
2003. gada 4. novembrī –	Tika atklāta Rīgas Rātsnama atjaunotā ēka. Celtniecība ilga 5 gadus kopš 1998. gada. Rātsnama fasāde veidota kā vecā rātsnama fasāde un to rotā Rīgas ģerbonis un sievietes skulptūra Temīde (Taisnības dieviete), kurai vienā rokā zobens un otrā svari, simbolizējot taisnīgu tiesu.
2004. gada 26. februārī –	Saeima galīgajā lasījumā pieņema Ziemeļatlantijas līgumu, kas paredzēja Latvijas pievienošanos NATO. Par līguma akceptēšanu balsoja 77, pret bija 6, bet 5 deputāti atturējās. 2004. gada 29. martā Latvija oficiāli pievienojās NATO.
2004. gada 29. martā –	Latvija oficiāli pievienojās NATO. Par godu šim notikumam vēlāk Rīgas pils Svētā gara tornī tika pacelts NATO karogs.
2004. gada 6. aprīlī –	Rīgā notika krievu skolu aizstāvju kongress, kurā piedalījās nepilns tūkstotis delegātu.
2004. gada 1. jūnijā –	Tika parakstīts trīspusējais līgums starp SIA „Multihalle”, SIA „Merks” un Rīgas domi par zemes nomu 2006. gada pasaules hokeja čempionātam nepieciešamās daudzfunkcionālās halles celtniecībai.
2004. gada 11. jūnijā –	Vaļņu ielā 3 daļēji sabruka piecstāvu ēka. Veicot būvniecību, neizturēja pagaidu konstrukcijas ēkas 5.stāvā.
2004. gada 21. jūnijā –	Pēc divu gadu rekonstrukcijas darbiem svinīgi tika atklāta Latvijas Nacionālā teātra atjaunotā ēka. Rekonstrukcijā, kas izmaksāja gandrīz astoņus miljonus latu, pilnībā atjaunota ēkas fasāde, iekštelpas, uzbūvēta piebūve, iegādātas jaunas mēbeles un izveidots interjers.
2004. gada 17. jūlijā –	Mežaparka Lielajā estrādē notika prestižais spēkavīru turnīrs – pasaules kausa izcīņa „All Strength World Cup 2004”.
2004. gada 4. septembrī –	Pasaules kausa izcīņas atlases spēle starp Latvijas un Portugāles futbola izlasēm otrajā puslaikā uz laiku tika pārtraukta, jo Skonto stadiona laukumā izskrēja puskaila jauniete.
2004. gada 20. septembrī –	Tirdzniecības centrā "Alfa" tika atklāts pirmais Rīgas pašvaldības uzstādītais brīvpieejas interneta kiosks.
2004. gada 5. oktobrī –	Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā atklāja Ukraiņu informācijas centru, kas tika veidots, lai veicinātu integrāciju un paplašinātu sadarbību starp Latviju un Ukrainu izglītības, zinātniskās un kultūras informācijas sfērā, sniegtu informatīvos pakalpojumus.
2004. gada 15. novembrī –	Svinīgi tika sākta Dienvidu tilta būvniecība. Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs tilta pamatos iemūrēja kapsulu ar vēstījumu. Pirmais darbs bija tilta balstu izbūve upes krastos. Darbi pie tilta būvniecības 1. kārtas bija pabeigtas pēc 4 gadiem – 2008. gadā 17. novembrī.
2004. gada 17. novembrī –	Tika atklāts Hansabankas (tagad Swedbank) centrālā ēka "Saules akmens". Ēkai ir 27 stāvi, kopējais augstums ir 122,78 metri. Pirmo reizi Latvijā ēkas fasādes apdarē tik lielā platībā izmantoja stiklotu virsmu, kas izbūvēta ar alumīnija fasādes sistēmu. Tā bija pirmā neatkarības gados uzceltā biroju augstceltne Rīgā, un ar šo augstceltni Rīgā aizsākās moderno augstceltņu celtniecība.
2004. gada 13. decembrī –	Skonto hallē pasaules turnejas „An Intimate Evening of Grand Illusion” ietvaros sākās slavenā iluzionista Deivida Koperfilda šovi.
2005. gada 9. janvārī –	Latviju un Rīgu skāra orkāns "Ervīns", kurš bijis spēcīgākais un postošākais pēdējo 35 gadu laikā. Rīgā vēja ātrums brāzmās sasniedza 30 metrus sekundē. Zemākajās Rīgas vietās – Buļļos un Bolderājā un Mangaļsalā – sākās plūdi, no applūdušajām mājām tika uzsākta iedzīvotāju evakuācija. Citur pilsētā bija izgāzts liels daudzums koku, ēkām norauti jumti, applūda ceļi. Rīgas kanāla ūdens appludināja Centrāltirgus noliktavas.
2005. gada 2. februārī –	Rīgas pasažieru stacijā Lāčplēša ielas tuvumā sadūrās elektrovilciens Lielvārde–Rīga ar pasažieru tālsatiksmes vilcienu Maskava–Rīga, bojā gāja 4 cilvēki un 29 cilvēki tika ievainoti. Negadījumā par vainīgo tika atzīts vilciena Lielvārde–Rīga mašīnists, kam tika piespriests četru gadu cietumsods atklāta tipa cietumā. Mašīnists esot apsteidzis grafiku un neievērojis aizliedzošo sarkano signālu luksoforā.
2005. gada 9. februārī –	Tika ielikts dzīvojamo augstceltņu kompleksa „Panorama Plaza” pamatakmens. Bija paredzēts uzbūvēt četras daudzstāvu dzīvojamās augstceltnes, kā arī biroju un tirdzniecības piebūvi. Pirmās ēkas celtniecība bija pabeigta 2006. gadā, otrās – 2007. gadā. Trešās un ceturtās ēkas celtniecība bija uzsākta, taču saistībā ar ekonomikas krīzi un nekustamā īpašuma „burbuļa” plīšanu Latvijā, projekts sākotnēji tika apturēts, bet vēlāk iesaldēts. 2021. gadā ir atsākta trešās ēkas celtniecība, taču ceturtās ēkas celtniecība vēl joprojām ir apturēta.
2005. gada 15. februārī –	Pie Latvijas Patentu valdes ēkas tika uzstādīta piemiņas plāksne „Kāpnes uz debesīm”, kas veltīta cilvēka pirmajam lidojumam Latvijā, kuru 1804. gada 18. augustā (pēc citiem avotiem 18. jūlijā) gaisa balonā, paceļoties virs Rīgas un nolidojot ap 20 verstis, iespēja tā laika ievērojamais beļģu aeronauts, profesors, zinātnieks Etjēns Gaspārs Robērs (franču: Etienne-Gaspard Robert).
2005. gada 17. februārī –	Rīgas 1. slimnīcā atklāja īslaicīgo pacientu aprūpes nodaļu, kur tiek nodrošināta veselības un sociālā aprūpe klientiem, kuru veselības stāvokļa vai citu iemeslu dēļ attiecīgu aprūpi nav iespējams nodrošināt dzīvesvietā.
2005. gada 29. martā –	Par Rīgas Domes priekšsēdētāju bija ievēlēts Aivars Aksenoks, kas pārstāvēja partiju "Jaunais laiks". Savā amatā bija līdz 2007. gadam, kad domes deputāti viņu atstādināja no amata un ievēlēja Jāni Birku no partijas Tēvzemei un Brīvībai/LNNK.
2005. gada 21. aprīlī –	Rīgas Juridiskajā augstskolā tika atklāts izglītojošs projekts par cilvēku tirdzniecības jautājumiem, kas bija paredzēts Latvijas tiesnešiem un prokuroriem.
2005. gada 13. maijā –	Ar koncertu Lielajā ģildē Rīgas Doma zēnu koris atzīmēja savu 55.dzimšanas dienu.
2005. gada 16. jūnijā –	Ķīpsalas hallē koncertēja „Moby” – ir amerikāņu mūziķis, dziesmu autors, dziedātājs, producents un dzīvnieku tiesību aktīvists.
2005. gada 29. jūnijā –	Pie Sarkandaugavas dzelzceļa pārbrauktuves atklāja pieminekli, kas veltīts bijušās koncentrācijas nometnas „Riga-Kaiserwald” un tās papildnometnēs ieslodzītajiem. Tā bija viena no lielākajām koncentrācijas nometnēm Latvijā, kur sākotnēji tika izvietoti dzīvi palikušie ebreji no Daugavpils, Liepājas un Rīgas geto.
2005. gada 12. jūlijā –	Rīgas dome nepietiekamā skolēnu skaita dēļ slēdza Rīgas 44. vidusskolu Ķengaragā.
2005. gada 15. jūlijā –	Tika atklāts pirmais Lietuvas komercbankas „Snoras” birojs Rīgā Merķeļa ielā. Vēlāk 20. septembrī „Snoras” banka kļuva par AS „Latvijas Krājbanka” galveno akcionāru.
2005. gada 16. jūlijā –	Mežaparka Lielajā estrādē sākās Eiropas čempionāts spēkavīriem.
2005. gada 23. jūlijā –	Rīgā pirmo reizi notika geju, lesbiešu un biseksuāļu pasākums „Rīgas Praids 2005”. Pasākums saistījās ar atsevišķo iedzīvotāju protestiem.
2005. gada 24. jūlijā –	Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centrā pirmo reizi tika pasniegta Jāņa Baltvilka balva.
2005. gada 11. augustā –	Rīgā savā pirmajā reisā devās „Laimas braucošais šokolādes muzejs”, kas bija iekārtots „Retro” tramvajā.
2005. gada 28. augustā –	Rīgā notika 27.starptautiskais EAIR (European Association for Institutional Research) forums, kurā piedalījās augstākās izglītības pētnieki, praktiķi un politikas veidotāji no 39 valstīm.
2005. gada 5. septembrī –	Latvijas aviosabiedrība "airBaltic" uzsāka lidojumus pirmajā iekšzemes maršrutā Rīga-Liepāja, kura atklāšana iepriekš vairākas reizes tika atlikta.
2005. gada 10. septembrī –	Mežaparka Lielajā estrādē notika piektais Baltijas valstu uguņošanas festivāls "Uguns paparde".
2005. gada 3. oktobrī –	Atklāja Vācijas un Dānijas kuģniecības kompānijas "Scandlines" prāmju līnijas no Ventspils uz Rostoku Vācijā un Karlshamnu Zviedrijā.
2005. gada 4. oktobrī –	Rīgā Rīgas Brīvostas pārvaldē notika pirmā Baltijas mentoru konference, kurā piedalījās uzņēmēji no Austrijas, ASV, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Somijas.
2005. gada 10. novembrī –	Svinīgi atklāja rekonstruēto Rīgas TEC-1 ražotni, noslēdzot "Latvenergo" vēsturē lielāko investīciju projektu, kas izmaksāja 106 miljonus eiro. Rekonstrukcijas laikā esošās iekārtas bija aizvietotas ar modernām, mūsdienu tehnoloģijām atbilstošām gāzes-tvaika cikla koģenerācijas iekārtām, kas ļāva paaugstināt kurināmā izmantošanas lietderības koeficientu.
2005. gada 24. novembrī –	Gunāra Astras ielā apmeklētājiem tika atvērts lielākais un modernākais izklaides centrs Baltijā "Go Planet". 2014. gada jūlijā "Go Planet" bija slēgts uz rekonstrukciju. Centra plānotā atklāšana bija paredzēta 2016.gada beigās, taču centrs netika atvērts. 2021. gada oktobrī "Go Planet" ēka tiks izlikta izsolei.
2006. gada 15. februārī –	Bija nodota ekspluatācijā multifunkcionāla halle Arēna Rīga – pēc sēdvietu un stāvvietu skaita lielākā ledus halle un pasākumu vieta Latvijā. Ir paredzēta hokeja klubam "Dinamo Rīga" un Latvijas hokeja izlasei, taču tās izmantošana paredzēta arī citiem sporta, mūzikas, kultūras un izklaides pasākumiem. Ledus halles celtniecība sākās 2004. gadā Pasaules čempionātu hokejā 2006. gadā Rīgā.
2006. gada 16. februārī –	Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcā tika atklāts Neatliekamās medicīnas centrs, kas sniedz neatliekamo palīdzību 24/7 režīmā tiem pacientiem, ko atved ātrās palīdzības brigādes vai ierodas personiski.
2006. gada 12. aprīlī –	Tika noņemtas Brīvības pieminekļa zvaigznes, lai atjaunotu bojāto zeltījumu.
2006. gada 29. aprīlī –	Tika uzstādītas restaurētās, bet vēl nenožuvušās Brīvības pieminekļa zvaigznes, kuras pret putniem bija iecerēts pasargāt ar īpašu iekārtu – kustības un skaņas sensoru, kas reaģētu uz putnu tuvošanos un aizbaidītu tos.
2006. gada 5. maijā –	No 5. līdz 24. maijam Rīgā notika 70. Pasaules čempionāts hokejā. Tas notika divās hallēs: Arēna Rīga un Skonto hallē. Čempionu titulu izcīnija Zviedrijas hokeja izlase. Latvijas izlase ieņēma 10. vietu.
2006. gada 22. jūnijā –	Esplanādē tika atklāts Latvijas nacionālā karaspēka pirmā komandiera pulkveža Oskara Kalpaka piemineklis.
2006. gada 27. jūlijā –	Notika Brīvības pieminekļa pamatnes tīrīšana.
2006. gada 28. jūlijā –	Rīgā notika pirmā Krīzes grūtniecības centra Latvijā atklāšana. Centrs atradās Aspazijas ielā 26, un sniedza konsultatīvo palīdzību sievietēm neplānotas grūtniecības un pēcaborta depresijas gadījumā.
2006. gada 9. augustā –	No Rīgas Centrālcietuma izbēga četri ieslodzītie. 11. augustā visi četri no izbēgušie cietumnieki bija noķerti uz Lietuvas–Polijas robežas.
2006. gada 11. augustā –	AS „Parex banka” filiālē tirdzniecības centrā „Mols” tika atklāts Latvijā pirmais bankomāts, kas pieņēma skaidru naudu.
2006. gada 28. augustā –	No Garīgās veselības valsts aģentūras Laktas ielā 6 aizbēga uz ekspertīzi atvestais 26 gadus vecais ieslodzītais , kurš bija sodīts par zādzību un laupīšanu lielā apjomā.
2006. gada 31. augustā –	Audēju ielā 16 tika atklāts rekonstruētais tirdzniecības centrs "Galerija centrs".
2006. gada 1. septembrī –	Stājās spēkā Rīgas domes piedāvātās izmaiņas Rīgas brīvostas robežās, kas paredzēja no ostas teritorijas izslēgt vairākas teritorijas un atvirzīt ostas robežas tālāk no pilsētas centra.
2006. gada 13. septembrī –	Pie lidostas "Rīga" tika atklāts jauns meteoroloģisko novērojumu radars, lai nodrošinātu meteorologus ar precīzu un operatīvu informāciju par stihiskām dabas parādībām.
2006. gada 25. oktobrī –	Rīgā pirmo reizi notika Baltijas jūras valstu civilās aizsardzības ģenerāldirektoru sanāksme, kurā lēma par nākotnes sadarbības iespējām civilajā aizsardzībā.
2006. gada 28. novembrī –	Rīgā sākās 19. NATO samits. Šis bija pirmais NATO samits, kas notika bijušās PSRS teritorijā. Galvenais sarunu temats šajā samitā bija alianses vienotība, tās misija Afganistānā un alianses paplašināšanās jautājumi.
2006. gada 12. decembrī –	Tika atklāts Rīgas Tehniskās universitātes Rūdolfa Cimdiņa Biomateriālu inovāciju un attīstības centrs, kas ir lielākais un modernākais biomateriālu pētniecības centrs Baltijā. Centra darbības virziens ir mākslīgo kaulu sintezēšana un implantmateriālu izstrādāšana, lai tos varētu lietot stomatoloģijā, sejas žokļa ķirurģijā un osteoporotisku kaulu ārstēšanā.
2006. gada 12. decembrī –	Rīgā 11. novembra krastmalā notika divi mītiņi pret COVID 19 ierobežojumiem, kā arī akcentēs nepietiekamu atbalstu uzņēmējiem un strādājošajiem.
2006. gada 20. decembrī –	Atklāja rekonstruēto skvēru pie Mazās Kalna ielas, bijušo Sienas (Sarkanā kalniņa) tirgus laukumu, kas pārvērties par skvēru, kurā saglabāta vēsturiskā tirgus nojume, vēsturiskas laternas, ierīkots bērnu rotaļu laukums, gājēju celiņi un atpūtas soliņi.
2007. gada 20. janvārī –	Vietā, kur no betona blokiem un akmens bluķiem uzceltā barikāde šķērsoja Jēkaba ielu un sargāja pieeju Saeimai, tika atklāta barikāžu piemiņas zīme pie Saeimas nama, lai atgādinātu par 1991. gada janvāra skarbajiem notikumiem.
2007. gada 14. februārī –	Rīgas Tehniskās universitātes Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes telpās atklāja pirmo Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas un RTU kopīgi izveidoto testēšanas un pētniecības laboratoriju - Latvijas Elektronikas iekārtu testēšanas centru, kurā tiks veikta produktu testēšana atbilstībai ES prasībām, lai marķētu produktus ar CE zīmi, sniegtas tehniskas konsultācijas uzņēmumiem, veicināta jaunu produktu attīstība, kā arī izglītība un zinātniskā pētniecība elektromagnētiskās saderības un elektrodrošības jomā.
2007. gada 19. februārī –	Rīgas domes deputāti slēgtā balsojumā nolēma atbrīvot no amata pašvaldības priekšsēdētāju Aivaru Aksenoku, kas pārstāvēja partiju "Jaunais laiks". Viņš bija pirmais priekšēdētājs Rīgas domes vēsturē, kuru atbrīvoja no amata.
2007. gada 19. februārī –	Par Rīgas Rīgas domes priekšsēdētāju kļuva latviešu ārsts un politiķis Jānis Birks. Rīgas domē pārstāvējis partiju "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", pirms domes priekšsēdētāja amata bijis Latvijas Jūras medicīnas centra vadītājs un arī viens no tā īpašniekiem. 2009. priekšsēdētāja amatā viņu nomainīja Nils Ušakovs.
2007. gada 1. martā –	Pēc Narkoloģijas valsts aģentūra tika reorganizācijas tika izveidota valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs”, kas šobrīd ir lielākā psihiatriskās un narkoloģiskās ārstniecības iestāde Latvijā un senākā Baltijā.
2007. gada 5. oktobrī –	Uz pirmo sēdi sanāca Latvijas ekonomikas stabilizācijas plāna izstrādes darba grupa. Sēdē tika apspriesti Ārvalstu investoru padomes ieteikumi par nodokļu sistēmas pilnveidošanu, kā arī Latvijas Komercbanku asociācijas priekšlikumi ekonomikas stabilizācijai.
2007. gada 22. oktobrī –	Pie Hansabankas (tag. Swedbank) centrālās ēkas "Saules akmens” tika atklāta dekoratīva bronzas skulptūra "Rīgas torņu skaitītājs". Tā uzstādīta uz granīta pamatnes un novietota zālājā uz dekoratīvu stādījumu fona netālu no bankas ēkas ar skatu uz Rīgas panorāmu.
2008. gada 14. maijā –	TC Vienības gatvē iebrauca automašīna, un nepilnas pusminūtes laikā no juvelierizstrādājumu veikala tika nozagts seifs ar briljantiem vairāku desmitu tūkstošu latu vērtībā.
2008. gada 14. maijā –	Apdrošināšanas sabiedrība „If Latvia” starptautiskajā lidostā „Rīga” uzstādīja Baltijā pirmo pašapkalpošanās apdrošināšanas termināli.
2008. gada 8. augustā –	Mežaparka Lielajā estrādē norisinājās Prāta Vētras koncerttūres „Tur kaut kam ir jābūt” noslēguma koncerts. Klātienē to apmeklēja 45 000 cilvēku, tādējādi tam kļūstot par visu laiku apmeklētāko koncertu Latvijas vēsturē.
2008. gada 17. oktobrī –	Starptautiskajā lidostā „Rīga” atklāja garāko skrejceļu Baltijas valstīs. Īstenojot projektu, skrejceļš pagarināts par 650 metriem un sasniedzis 3200 metrus. Skrejceļa pagarināšana deva iespēju lidostai „Rīga” apkalpot starpkontinentālos lidojumus un uzņemt lielos gaisa kuģus, piemēram, „Airbus A340” un „Boeing 747, 757, 767, 777”. Tuvākie līdzīgas kategorijas skrejceļi atrodas Stokholmas lidostā „Arlanda”, un Helsinku lidostā „Vantaa”.
2008. gada 14. novembrī –	Pirmo reizi Rīgā notika ikgadējais gaismas festivāls – Staro Rīga. Festivāls turpinājās līdz 18. novembrim.
2008. gada 17. novembrī –	Svinīgi bija atklāts Rīgas jaunākais un lielākais tilts – Dienvidu tilts un trīs līmeņu estakādes pāri Krasta un Maskavas ielai. Tilta celtniecība sākās 2004. gadā. 1. posmā bija savienota Bauskas iela un Slāvu dzelzceļa pārvads, kopējais garums – 2,5 km.
2009. gada 1. martā –	Rīgas sabiedriskajā transportā tika ieviesta vienotā elektroniskā biļete jeb e-talons, taču sabiedriskajā transportā kādu laiku vēl turpināja darboties arī vecā samaksas kārtība.
2009. gada 26. martā –	Latvijas Banka laida apgrozībā sudraba piemiņas monētu „Cūciņa”. Monētas reverss veidots pēc Emīlijas Adumānes grafikas darba, kas uzvarēja bērnu zīmējumu konkursā „Mana sapņu monēta”.
2009. gada 2. aprīlī –	Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība Rīgā rīkoja skolotāju protesta gājienu, kurā piedalījās vismaz 10 000 cilvēku.
2009. gada 13. maijā –	Pie Zemkopības ministrijas protestēja aptuveni 20 vides NVO pārstāvji, kuri iebilda pret ģenētiski modificētu organismu lietošanu Latvijā.
2009. gada 23. jūnijā –	Sākot ar 2009. gada 23.jūniju līgošanas tradīcija Dzegužkalnā ir atjaunota un Dzegužkalns kļūst par tradicionālo Jāņu svinēšanas vietu Rīgā, kur tiek ievērotas latviešu tautas senās tradīcijas: vainagu pīšanu, zīlēšanu, līgošanu un aplīgošanu, uguns svētīšanu, Jāņu godināšanu, papardes zieda meklēšanu, saules pavadīšanu un sagaidīšanu.
2009. gada 24. jūnijā –	Sākot ar 2009. gada 23.jūniju līgošanas tradīcija Dzegužkalnā ir atjaunota un Dzegužkalns kļūst par tradicionālo Jāņu svinēšanas vietu Rīgā, kur tiek ievērotas latviešu tautas senās tradīcijas: vainagu pīšanu, zīlēšanu, līgošanu un aplīgošanu, uguns svētīšanu, Jāņu godināšanu, papardes zieda meklēšanu, saules pavadīšanu un sagaidīšanu.
2009. gada 1. jūlijā –	Par Rīgas pilsētas mēru kļuva bijušais žurnālists Nils Ušakovs.
2009. gada 11. augustā –	Pēc garām diskusijām Rīgas domes deputāti nolēma līdz 2012. gadam slēgt 16 galvaspilsētas skolas nepietiekama skolēnu skaita dēļ.
2009. gada 2. oktobrī –	Rīgā sākās 5. ikgadējā britu izglītības izstāde „Days of British Education 2009”.
2009. gada 1. novembrī –	Tika apvienota Rīgas pilsētas Centra rajona izpilddirekcija un Latgales priekšpilsētas direkcija ar nosaukumu Rīgas Austrumu izpilddirekcija.
2010. gada 19. februārī –	Rīgas domes Prezidiju zālē notika Rīgas Ziemeļu transporta koridora projekta Vadības komitejas sēde, kuras laikā tika izskatīti Ziemeļu koridora 2.posma sabiedriskās apspriešanas rezultāti, kā arī kopsavilkums par projekta statusu un galvenajām aktualitātēm.
2010. gada 29. martā –	Rumānijas lidsabiedrība "TAROM Airlines" atklāja jaunu maršrutu Rīga – Bukareste. Lidojums ilgs divas stundas un 20 minūtes.
2010. gada 1. jūnijā –	Tika atslēgta LTV1 analogā apraide visā Latvijā. Lai arī turpmāk sabiedrisko televīziju varētu skatīties bez maksas, skatītājiem, kuru rīcībā bija tikai istabas vai jumta antena, bija nepieciešams iegādāties dekoderu.
2010. gada 8. augustā –	Rīgas Doma baznīcā tika ordinēts Romas katoļu baznīcas Rīgas arhidiecēzes arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs, šajā amatā nomainot kardinālu Jāni Pujatu.
2010. gada 1. septembrī –	Sākot ar 1.septembri Rīgas sabiedriskajā transportā bez maksas var braukt nestrādājošie galvaspilsētas pensionāri, 3.grupas redzes un dzirdes invalīdi un Černobiļas AES avārijas seku likvidētāji.
2011. gada 7. janvārī –	Notika ugunsgrēks izcēlās Rīgas Zooloģiskā dārza zebru mājā - aptuveni 200 kvadrātmetrus lielajā mītnē sadega trīs zebras, trīs strausi un dižantilope. Zebru māju vēlāk nācās atjaunot.
2011. gada 24. martā –	Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā tika atklāta fotokluba „Rīga” vadītājas Eiženijas Freimanes fotoizstāde „Dejas vibrācijas”. Foto kolekcijā ir precīzi dokumentēti dejas soļi un dejotāja ķermenis. Izstādē apkopoti septiņdesmito, astoņdesmito, deviņdesmito gadu un līdz šim laikam fotografētie solisti, kuri ir dejojuši uz Latvijas Nacionālās operas skatuves.
2011. gada 19. augustā –	11. novembra krastmalā notika svinīga memoriālās plāksnes atklāšanas ceremonija par godu 147 tvaikoņa „Majakovskis” bojā gājušajiem pasažieriem. Katastrofā Daugavā gāja bojā 147 cilvēki, tajā skaitā 48 bērni.
2011. gada 6. septembrī –	Svinīgā ceremonijā tika atklāta Amerikas Savienoto Valstu jaunā vēstniecības ēka Samnera Velsa ielā 1.
2011. gada 28. septembrī –	Marijas ielā 21 bijušā kinoteātra „Palladium” telpās tika atklāta koncertzāle „Palladium Rīga”. Kinoteātris darbību uzsāka 1913. gadā un darbojās līdz 2002. gadam.
2011. gada 22. novembrī –	Rīgas Austrumu izpilddirekcija sāka Pļavnieku birzs veikto rekonstrukciju. Darbus pabeidza 2015. gadā.
2012. gada 31. janvārī –	Latvijas Universitātes Mazajā aulā notika tiesībpolitiska diskusija „Satversme kā Latvijas sabiedriskais līgums”. Diskusijas dalībnieki centās rast atbildes uz diviem jautājumiem: kas ietilpst Satversmes kodolā, kā arī vai un kādā veidā Satversmes kodolu var mainīt? Diskusiju vadīja Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors Jānis Pleps.
2012. gada 7. februārī –	Vācijas grupa „Rammstein” uzstājās pilnībā izpārdotā koncertā „Arēnā Rīga”. Šovu noskatījās vairāk nekā 12 000 cilvēki.
2012. gada 2. martā –	Mežaparka Lielās estrādes telpās atklāja bezmaksas izstādi „Iepazīsties – koks!” par Latvijas meža nozari. Izstādē tika runāts par meža audzēšanas vēsturi Latvijā, dabas procesiem, kas ietekmē Latvijas meža struktūru, un zinātnes sasniegumiem, kas sekmē ātrāku, produktīvāku un veselīgāku meža augšanu nākotnē.
2012. gada 21. martā –	Rīgā sākās seminārs „Masu iznīcināšanas ieroču draudu ierobežošana jūrā – tehnoloģiju attīstība un risku modelēšana”, kurā kopumā simts eksperti diskutēja par aktualitātēm masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas jomā.
2012. gada 23. augustā –	Mežaparka Lielajā estrādē uzstājās viena no pasaules mūzikas zvaigznēm – Lady Gaga.
2012. gada 26. augustā –	Mežaparkā noslēdzās lielākais sporta labdarības pasākums – „Nike Riga Run”. Pasākumam bija pieteikušies 6670 dalībnieki, kuru dalības maksa tika ziedota organizācijas „Ziedot.lv” projektam „Mazajām sirsniņām”.
2012. gada 23. novembrī –	Rīgu apmeklēja Polijas prezidents Broņislavs Komorovskis (poļu: Bronisław Maria Komorowski). Latvijas prezidents Andris Bērziņs, tiekoties ar Broņislavu Komorovski, apsprieda Eiropas Savienības daudzgadu budžetu. Vēlāk Polijas prezidents apmeklēja Latvijas Universitāti, bet prezidenta kundze Anna Komorovska apmeklēja Rīgas Centrāltirgu.
2013. gada 1. martā –	"Valsts nekustamie īpašumi" un SIA „Būvprojektu vadība” noslēdza līgumu par Latvijas Okupācijas muzeja ēkas rekonstrukcijas tehniskā projekta izstrādi un autoruzraudzību.
2013. gada 20. jūnijā –	Rekonstrukcijas laikā ar atklātu liesmu aizdegās Rīgas pils. Kopumā ugunsgrēka rezultātā tika nopostīta aptuveni 3200 kvadrātmetru liela platība. Gandrīz pilnībā izdega Sarkanā zāle, bojātas tika arī citas zāles, bet visvairāk cieta tā Rīgas pils daļa, kurā atradās Valsts prezidenta kanceleja.
2013. gada 30. jūnijā –	Rīgā sākās XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki. Kopkora koncerti notika Rīgas Mežaparka Lielajā estrādē, bet stadionā „Daugava” notika Deju svētku četri koncerti. Arēnā „Rīga” skanēja vokāli simfoniskās mūzikas koncerts. Svētkos piedalījās 40 600 dalībnieki un tos apmeklēja ap 500 000 skatītāju.
2013. gada 1. augustā –	Atklāja renovēto Spīķeru kvartāla teritoriju, kā arī promenādi un veloceliņu gar Daugavas krastu, starp Dzelzceļa un Salu tiltiem.
2013. gada 21. oktobrī –	Valsts prezidents Andris Bērziņš, īsi pirms latviešu tēlnieka Kārļa Zāles 125. dzimšanas dienas, atklāja Rīgas Brāļu kapu Noslēdzošās sienas 60 pilsētu ģerboņu galeriju. Restaurācijas darbi ilga divus gadus.
2013. gada 16. novembrī –	Kronvalda bulvārī pie Nacionālā teātra ēkas, atklāja atjaunoto piemiņas plāksni par godu vietai, kur Latvijas Tautas Padome pasludināja Latvijas valsts nodibināšanu 1918. gadā. Vēsturisko plāksni 1938.gada 18.novembrī atklāja pie teātra fasādes par godu Latvijas dibināšanas 20. gadadienai. Padomju laikā plāksne tika iznīcināta.
2013. gada 16. novembrī –	Vairākām Rīgas ielām tika atjaunots vēsturiskais ielu nosaukums, kāds tas bija pirms 1940. gada.
2013. gada 21. novembrī –	Notika Zolitūdes traģēdija – sabrūkot jumtam "Maxima" lielveikala ēkai Zolitūdē Priedaines ielā 20. Tā rezultātā bojā gāja 54 cilvēki, to skaitā 3 glābēji, bet vairāki desmiti tika ievainoti. Bojāgājušo skaita ziņā tas bija lielākais negadījums Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.
2014. gada 11. martā –	Latvijas Nacionālās bibliotēkas skatlogos Elizabetes ielā pirms bibliotēkas pārcelšanās uz jaunajām telpām pēdējo reizi tika atklāta grāmatu mākslas konkursam "Zelta ābele 2013" nominēto grāmatu izstāde.
2014. gada 19. martā –	Berga bazārā tika atklāts projekts „Berga bazāra skatlogi – Rīgas acis”! Vienpadsmit radošā kvartāla Berga bazārs skatlogos īstenojušies Rīgas Dizaina mākslas vidusskolas topošo interjera dizaineru autordarbi ar vienojošu koncepciju – Rīgas raksturīgākie simboli.
2014. gada 17. aprīlī –	Mežaparkā Talejas ielā 1, ekspluatācijā tika nodots jaunais Valsts ieņēmumu dienesta ēku komplekss.
2014. gada 1. maijā –	Pirmoreiz pēc neatkarības atjaunošanas Rīgas iedzīvotājiem un tūristiem apskatei tika atvērta bijusi VDK ēka t. s. „Stūra māja”.
2014. gada 26. jūnijā –	Oficiāli atklāja jauno VID ēku Talejas ielā 1 Mežaparkā. Ēkā strādā vairāk nekā 2500 darbinieku no dažādām VID struktūrvienībām, kā arī atrodas klientu apkalpošanas centrs.
2015. gada 29. janvārī –	Rīgā sākās Eiropas Savienības iekšlietu un tieslietu ministru neformālā sanāksme, kurā tika diskutēts par terorisma draudu novēršanu, labāku migrācijas plūsmu pārvaldību ES, personas datu aizsardzības regulējumu un tiesiskuma digitalizāciju.
2015. gada 25. februārī –	Notika „Ekselences balvas” fināls, kurā klātienē, vadot mācību stundas Āgenskalna Valsts ģimnāzijas skolēniem, savu meistarību demonstrēja 20 Latvijas inovatīvākie dabaszinātņu un matemātikas skolotāji. Dienas noslēgumā apbalvošanas ceremonijā Latvijas Universitātes Mazajā aulā visus dalībniekus sveica Valsts prezidents Andris Bērziņš, izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile un citi.
2015. gada 17. martā –	Koka ēku renovācijas centrā "Koka Rīga" plašākai sabiedrībai atklāja Latvijas laikmetīgās arhitektūras un arhitektūras mantojuma izstādi "Jaunais Vecajā. Latvijā". Tā reprezentēja Latvijas arhitektūras mantojumu un laikmetīgo arhitektūru Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā.
2015. gada 19. martā –	Latvijas vēstniecība Nīderlandē atklāja Eiropas Savienības Padomes prezidentūras ietvaros rīkoto izstādi „Jūgendstils: Rīga”.
2015. gada 21. maijā –	Latvijas prezidentūras ES Padomē ietvaros Rīgā sākās Austrumu partnerības samits.
2015. gada 7. septembrī –	Tika atklāts Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskais centrs (Dabas māja) Jelgavas ielā 1, kas ir piecu dabaszinātņu fakultāšu (Bioloģijas, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu, Ķīmijas, Medicīnas un Fizikas un matemātikas fakultātes Optometrijas un redzes zinātņu nodaļas) akadēmiskais centrs.
2015. gada 7. oktobrī –	Pie tirdzniecības un servisa centra STOKKER Rīgā notika zāģēšanas sacensības „Latvijas labākais zāģētājs”.
2016. gada 28. janvārī –	Notika pirmā Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomes izveidotās ekspertu grupas sanāksme projekta BUILD UPON ietvaros. Sanāksmes mērķis bija izvērtēt Latvijas renovācijas veicināšanas iniciatīvās 4 kategorijās: politika un likumdošana, ekonomika un finanses, prasmes un kapacitāte, un sabiedrības informētība, kā arī diskutēt par iespējamām inovācijām renovācijas veicināšanā.
2016. gada 8. martā –	Satiksmes ministrs Uldis Augulis kopā ar VAS „Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētāju Edvīnu Bērziņu atklāja modernizēto Rīgas Šķirotavas stacijas šķirošanas uzkalnu, kas kļuvis par vienu no modernākajiem šķirošanas kompleksiem Baltijas valstīs un 1520 sliežu platuma dzelzceļos. Projekta īstenošanas rezultātā Šķirotavas stacijas šķirošanas uzkalna pārstrādes spēja palielināta līdz 3500 vagoniem diennaktī, samazināts stacijas trokšņu līmenis, izbūvēti 5 km jaunu sliežu ceļu, modernizēta vadības un kontroles sistēma, uzstādīta jauna vagonu bremzēšanas sistēma – 30 jauni vagonu lēninātāji.
2016. gada 11. martā –	Rīgas dome un Kultūras ministrijas Latvijas Nacionālais kultūras centrs parakstīja līgumu ar Jura Pogas un Austra Mailīša arhitektu birojiem par Mežaparka Lielās estrādes atjaunošanu. 2018. gadā tika īstenota projekta pirmā kārta. Rekonstrukcijas otrā kārta sākās 2020. gada oktobrī un plānots pilnībā realizēt līdz 2023. gadam.
2016. gada 4. maijā –	Pēc vērienīgās rekonstrukcijas un restaurācijas atklāja Latvijas Nacionālo mākslas muzeju. Pirmajā dienā to apmeklēja vairāk nekā 19 000 cilvēku, bet 5 gadu laikā gandrīz miljons apmeklētāju.
2016. gada 21. oktobrī –	Rīgas Zooloģiskajā dārzā atklāja atjaunoto Lauvu mītni, pārtopot mūsdienīgā un lauvu labturības vajadzībām atbilstošākā veidolā.
2017. gada 31. janvārī –	IKEA veikala operatora pārstāvis Sigurdurs Palmasons (angļu: Sigurdur Palmason) parakstīja sadarbības līgumu ar Rīgas domi par veikala atvēršanu Rīgā. 2018. gadā tika atklāts pirmais IKEA veikals Rīgā, kas pagaidām ir lielākais IKEA iepirkšanās centrs Baltijas valstīs.
2017. gada 9. februārī –	Rīgu apmeklēja Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite (lietuviešu: Dalia Grybauskaitė), Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida (igauņu: Kersti Kaljulaid) un Vācijas prezidents Joahims Gauks (vācu: Joachim Gauck). Tikšanās laikā tiks pārrunāti aktuāli starptautiskās sadarbības un drošības jautājumi. Pēc visu četru prezidentu tikšanās, Raimonds Vējonis un Joahims Gauks piedalījās Reformācijas 500. gadadienai veltītos svinīgos pasākumos, tostarp, atklās Reformācijas laukumu pie Svētā Pētera baznīcas.
2017. gada 22. februārī –	Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Stomatoloģijas institūtā atklāja paplašināto RSU Zobārstniecības fakultātes Studentu klīniku, kā arī institūta Terapeitiskās stomatoloģijas klīnikas Bērnu nodaļu. Jaunajās telpās ir uzstādītas papildu zobārstniecības darba vietas un paplašināts pieejamo pakalpojumu klāsts, kā arī modernizēta infrastruktūra. Atklāšanas pasākumā piedalījās veselības ministre Anda Čakša, RSU rektors profesors Jānis Gardovskis un RSU Stomatoloģijas institūta valdes priekšsēdētāja profesore Ilga Urtāne.
2017. gada 6. martā –	Rīgas Stradiņa universitātes aulā atklāja lielākās digitālās ērģeles Baltijā. Kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri diriģenta Gunta Kuzmas vadībā jaunieguvumu ieskandināja pasaulslavenā ērģelniece, Latvijas Lielās mūzikas balvas un divkārtējā prestižās ECHO Klassik balvas laureāte Iveta Apkalna.
2017. gada 10. martā –	Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā tika atklāta Reformācijas 500 gadu jubilejai veltīta izstāde „Evaņģēlija gaismā: Reformācija 16. gadsimta pirmavotos no Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas krājuma”. Izstādē bija apskatāmi Vācijas un Livonijas pirmie reformatoru darbi, Mārtiņa Lutera (vācu: Martin Luther) uzsaukumu jeb polemisko darbu pirmizdevumu kolekcija, kā arī darbi, kuros pausta Martina Lutera kritika par katoļu baznīcu greznību, viņa sprediķi par izglītības, skolu un laicīgās varas jautājumiem. Līdzās Lutera darbiem izstādē varēja iepazīties ar Lutera drauga un līdzgaitnieka Filipa Melanhtona (vācu: Philipp Melanchthon) devumu, kas veido evaņģēliskās teoloģijas pamatus.
2017. gada 19. martā –	„Elektrum Olimpiskajā centrā” notika pirmie telpu futbola svētki Latvijas vēsturē.
2017. gada 23. oktobrī –	Wolt atklāja ēdiena piegādes Rīgā.
2017. gada 5. decembrī –	Pie universālveikala Stockmann Latvijas bērni varēja tikties ar Ziemassvētku vecīti, kurš Rīgā bija ieradies no Lapzemes, Rovaniemi ciema, kur atrodas Ziemassvētku vecīša galvenā mītne.
2018. gada 7. janvārī –	Rīgā notika Latvijas sporta deju federācijas 2017. gada Reitingu un Kausu grupu apbalvošanas ceremonija, kurā tika apbalvoti 2017. gada Latvijas labākie sporta deju pāri!
2018. gada 29. janvārī –	Topošā Rīgas Apkaimju alianse pulcējās uz sanāksmi, lai izskatītu biedrības statūtus. Jaunā nevalstiskā organizācija tika veidota, lai apvienotu visas aktīvās Rīgas apkaimju biedrības, tādējādi stiprinot to jaudu un pozīcijas komunikācijā ar valsts un pašvaldības iestādēm.
2018. gada 23. februārī –	Svinīgi atklāja renovēto Aleksandra Puškina liceja muzeju „Puškins un Baltija”. Atklāšanas pasākumā piedalījās Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs. Muzejs vāc, apkopo un glabā materiālus par Aleksandra Puškina dzīvi, viņa daiļrades saistību ar Latviju un Baltiju, kā arī par latviešu un krievu literārajiem un kultūras sakariem. Pēc renovācijas muzejs izvietots divās plašās un gaišās telpās. Muzejs lepojas ar vērienīgu fotogrāfiju, grāmatu fondu, tulkojumiem un mākslas darbiem no slavenā dzejnieka dzīves.
2018. gada 27. februārī –	Lidostā „Rīga” atklāja Latvijas Investīciju attīstības aģentūras veidoto Latvijas popularizēšanas stendu, kas kalpos par tikšanās vietu pašmāju un ārvalstu uzņēmējiem. Tāpat tajā izstādīti dažādi Latvijas dizaina uzņēmumu ražojumi.
2018. gada 28. februārī –	Kultūras pilī „Ziemeļblāzma” notika Rīgas apkaimju alianses (RAA) dibināšanas sapulce. Jaunā nevalstiskā organizācija tika veidota, lai apvienotu visas aktīvās Rīgas apkaimju biedrības, tādējādi stiprinot to jaudu un pozīcijas komunikācijā ar valsts un pašvaldības iestādēm. Rīgas apkaimju alianses mērķis ir līdzdarboties Rīgas pilsētas ilgtspējīgā attīstībā, dabas un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanā un rīdzinieku dzīves vides kvalitātes uzlabošanā, kā arī labas pārvaldības principa īstenošanā Rīgas pilsētas pašvaldības un valsts iestāžu un iedzīvotāju attiecībās.
2018. gada 20. martā –	Svinīgā pasākumā tika parakstīts pirmais „Rail Baltica” projektēšanas un autoruzraudzības līgums par „Rail Baltica” stacijas, saistītās infrastruktūras un estakādes būvprojektēšanu starptautiskajā lidostā „Rīga”.
2018. gada 27. martā –	Notika Latvijas un Ungārijas biznesa forums, kurā piedalījās vairāk nekā 20 Latvijas uzņēmumu no farmācijas, IT, tūrisma, tekstilrūpniecības, pārtikas rūpniecības, veselības veicināšanas, kosmētikas, izglītības un banku sektora.
2018. gada 30. augustā –	Tika atklāts pirmais IKEA veikals Rīgā, kas pagaidām ir lielākais IKEA iepirkšanās centrs Baltijas valstīs.
2018. gada 3. oktobrī –	Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika ekspertu diskusija „Romu integrācijas politikas īstenošanas koordinācijas prakses valstīs ar nelielu romu iedzīvotāju skaitu”.
2018. gada 8. oktobrī –	Notika Tautas frontes 30 gadu jubilejai veltīta konference „Latvijas Tautas fronte par neatkarīgu un demokrātisku Latviju. LTF – 30".
2018. gada 12. oktobrī –	Sākās 7. Starptautiskā Izgudrojumu un inovāciju izstāde MINOX 2018.
2018. gada 21. oktobrī –	Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē ar amerikāņu režisora Meta Tirnauera filmas "Pilsone Džeina: cīņa par pilsētu" seansu tika atklāta Rīgas Starptautiskā kino festivāla arhitektūras filmu programma "Architect's Cut".
2019. gada 9. februārī –	Arēnā Rīga notika Federāciju kausa ("Fed Cup") kausa pirmās kārtas spēles, kurās Latvijas izlase pirmo reizi spēlēja Pasaules otrajā grupā, sacenšoties ar Slovākijas izlasi.
2019. gada 5. martā –	Valsts prezidents Raimonds Vējonis Rīgas pilī atklāja nodibinājuma „Iespējamā misija” skolu programmu „Dzīvei gatavs”. Programma ir visa mācību gada garumā pieejams palīgs skolotājiem un atbalsts skolēniem ikdienas mācību procesā, dažādu nozaru uzņēmumu un iestāžu ekspertiem vieslekcijās sniedzot priekšstatu, kā viņu jomas profesijās noder skolā apgūstamās zināšanas.
2019. gada 22. martā –	Fonds „Viegli” atklāja Rīgā Sporta ielā 2 Imanta Ziedoņa grāmatā „Blēņas un pasakas” balstītu izlaušanās istabu jeb „escape room”, kurā bērniem, jauniešiem un citiem interesentiem būs iespēja iepazīties ar Imanta Ziedoņa daiļradi neierastā veidā – šķetinot apslēptas mīklas un pildot dažādus uzdevumus, lai pēc iespējas ātrāk izkļūtu no istabas.
2019. gada 5. aprīlī –	Pēc Nila Ušakova atstādināšanas no Rīgas domes priekšēdētāja amata, par jauno domes priekšsēdētāju pienākumu izpildītāju kļuva priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Burovs. Amatu saglabāja līdz 2019. gada 31. maijam, kad par Rīgas domes priekšsēdētāju tika ievēlēts Dainis Turlais.
2019. gada 31. maijā –	Par Rīgas domes priekšsēdētāju tika ievēlēts virsnieks un bijušais Latvijas bruņoto spēku komandieris Dainis Turlais, taču jau 20. jūnijā viņš neizturēja opozīcijas ierosināto uzticības balsojumu, zaudējot amatu 21 dienu pēc ievēlēšanas. Par domes priekšēdētāja pienākumu izpildītāju atkal kļuva Oļegs Burovs, kas palika šajā amatā līdz 2020. gada 25. februārim.
2019. gada 16. oktobrī –	Rīgu oficiālā vizīte apmeklēja Ukrainas Valsts prezidents Volodimirs Zelenskis (ukraiņu: Володимир Зеленський). Latvija bija pirmā Baltijas valsts, ko viņš apmeklēja. Tika pārrunāti stratēģiski ārpolitikas jautājumi, situācija Ukrainas austrumos, Eiropas Savienības un Ukrainas sadarbība.
2019. gada 21. oktobrī –	Rīgas Brīvostas muitas kontroles punktā tika veikta no Indijas Republikas ievesta jūras konteinera muitas kontrole, kuras laikā VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde sadarbībā ar Muitas pārvaldes amatpersonām atklāja 13 529 000 gab., jeb 67 645 blokus ar cigaretēm „Richman” bez akcīzes markām.
2019. gada 8. decembrī –	Notika 12. Ziemassvētku vecīša labdarības skrējiens Santa Fun Run. Visus ienākumus no dalības biļetēm novirzīja biedrībai Dr.Klauns.
2020. gada 30. janvārī –	"Olympic Voodoo Casino", desmito reizi norisinājās pasaulē labāko bārmeņu mākslas šovs un sacensības "Olybet Flairmania X". Uzvaru ieguva Krievijas pārstāvis, bet otro vietu – daugavpilietis.
2020. gada 4. februārī –	Notika kratīšana Rīgas tūrisma attīstības birojā.
2020. gada 25. februārī –	Īslaicīgi tika likvidēts Rīgas domes priekšsēdētāja amats un Rīgas domes darbu vadīja pagaidu administrācija līdz domes priekšsēdētāja amatā tika ievēlēts Mārtiņš Staķis.
2020. gada 29. februārī –	Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā stacionārā „Gaiļezers” atklāja jaunizveidoto Reto slimību centra atbalsta vienību, kuras mērķis ir uzlabot reto slimību pacientu ārstēšanu un aprūpi. Atbalsta vienība nodrošinās ārsta ar kompetenci retajās slimībās konsultācijas, valsts apmaksātus multidisciplinārus konsīlijus, molekulārās ģenētikas izmeklējumus, psihologa un uztura speciālista konsultācijas.
2020. gada 2. martā –	Tika apstiprināts pirmais SARS-CoV-2 vīrusa infekcijas gadījums Latvijā. Saslimusi sieviete no Rīgas, kopā ar ģimeni bija ceļojumā Itālijā, Milānā, kur notika inficēšanās.
2020. gada 3. martā –	Pirmo Latvijā diagnosticēto COVID-19 pacienti kopā ar bērnu stacionēja Latvijas Infektoloģijas centrā.
2020. gada 5. martā –	Ar biržas Nasdaq Riga zvana ceremoniju svinīgi tika atklāta Eiropas Savienības fondu finansējuma programma Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem kapitāla piesaistei biržā.
2020. gada 12. martā –	Saistībā ar globālo COVID-19 pandēmiju visā valstī līdz 14. aprīlim tika noteikta ārkārtējā situācija, slēgtas skolas un aizliegti pasākumi.
2020. gada 17. martā –	No 17. marta līdz 6. aprīlim pie VEF Kultūras pils ikvienam bija iespēja atnākt un sajust kultūras klātbūtni uz pils kāpņu platformas izveidotā scenogrāfiskā objektā, kam bija dots simbolisks nosaukums – KULTŪRAS GAIDĪŠANAS PIETURA, šādi simbolizējot CIVID-19 pandēmijas sekas, kas ļoti ietekmēja kultūras dzīvi Latvijā un pilnībā izmainījis kultūras darbinieku ikdienu.
2020. gada 23. martā –	Sākot no 23.marta COVID-19 pandēmijas dēļ Latvijas skolās mācības tika organizētas attālināti.
2020. gada 17. jūlijā –	Tērbatas ielu uz mēnesi pārvērta par gājēju ielu ar plašu kultūras pasākumu programmu.
2020. gada 20. augustā –	Andrejsalā norisinājās Otrā Rīgas Starptautiskā laikmetīgās mākslas biennāle (RIBOCA2).
2020. gada 29. augustā –	Notika Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, kurās visvairāk balsu saņēmusi partiju „Attīstībai/Par!” un „Progresīvie” apvienība.
2020. gada 6. septembrī –	Vecmīlgrāvī ražošanas teritorijā no saldēšanas iekārtas noplūda amonjaks. Cietušo nebija un glābējiem izdevās ķīmisko vielu neitralizēt.
2020. gada 6. septembrī –	Latvijas Universitātes Studentu padome rīkoja jauno studentu svētkus "Aristotelis". Pirmo reizi tie notika Torņakalnā brīvā dabā.
2020. gada 26. septembrī –	Eiropas valodu dienā Valodu mājā Avotu ielā 33 apmeklētājiem tika atvērts valodu minimuzejs.
2020. gada 2. oktobrī –	Par Rīgas Domes priekšsēdētāju ievēlēts latviešu politiķis un uzņēmējs Mārtiņš Staķis, kas pārstāvēja partiju "Kustība Par!" un politisko apvienību "Attīstībai/Par!". Savu amatu viņš saglabāja līdz 2023. gada 5. jūlijam, oficiāli atkāpjoties no priekšsēdētāja amata.
2020. gada 10. oktobrī –	Paredzētais Rīgas maratons jeb masu skrējiens nenotika COVID 19 ierobežojumu dēļ. Tas notika virtuālajā vidē.
2020. gada 10. oktobrī –	Rīgā notika gājiens baltkrievu sieviešu atbalstam. Tajā piedalījās aptuveni 60 cilvēku, paužot atbalstu prezidenta Aleksandra Lukašenko (krievu: Александр Лукашенко) opozīcijas pārstāvjiem.
2020. gada 17. oktobrī –	Notika akvareļu izstādes «Romis Bēms Eiropas ceļos» atklāšana RCB projekta „Pasaku suns” ietvaros.
2020. gada 17. novembrī –	Sākās „Rail Baltica” būvniecība. Kā pirmais dzelzceļa projekta posms tiks izbūvēts Rail Baltica Centrālais mezgls. Rail Baltica Centrālā mezgla būvniecības laikā paredzēta Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas kompleksa pārbūve, dzelzceļa tilta pār Daugavu būvniecība, Eiropas platuma sliežu ceļu izbūve, uzbērumu norakšana un estakādes, kā arī pieguļošās infrastruktūras izveide.
2020. gada 25. decembrī –	Apledojuma dēļ uz Dienvidu tilta notika 18 automašīnu sadursme. Nevienam no cietušajiem nebija smagas traumas.
2021. gada 2. martā –	Tika noslēgts līgums par „Rail Baltica” stacijas un saistītās infrastruktūras lidostā „Rīga” izbūvi. Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2025. gada decembrim.
2021. gada 12. martā –	Notika Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijas laikā atrastās laika kapsulas atvēršana. Visi tajā esošie dokumenti bija saistīti ar Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrību, kas bijuši ēkas Lāčplēša (līdz 1923. gadam Romanova) ielā 25 būves pasūtītāji. Rīgas latviešu amatnieku palīdzības biedrība darbojās 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā. Jaunā Rīgas teātra ēka tā laika Romanova ielā 25 bija biedrības mītnes nams. Atrastās kapsulas saturs nogādāts Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejam.
2021. gada 20. martā –	Rīgas centrā apmēram 100 cilvēku pulcējās Brīvības pieminekļa laukumā, lai protestētu pret Covid-19 ierobežojumiem.
2021. gada 7. aprīlī –	Beidzās ārkārtējā situācija, kura Latvijā tika izsludināta saistībā ar pandēmiju, tomēr spēkā joprojām saglabājās teju visi Covid-19 ierobežojumi.
2021. gada 30. aprīlī –	Tika likvidētas Pārdaugavas, Austrumu un Ziemeļu izpilddirekcijas.
2021. gada 21. maijā –	Rīgā sācies 2021. gada Pasaules čempionāts hokejā.
2021. gada 19. augustā –	Rīgā sākās 41. Starptautiskās Hanzas dienas. COVID-19 pandēmijas dēļ lielāka daļa plānoto pasākumu notika tiešsaistē.
2021. gada 23. novembrī –	Pēc 3 gadu remonta atjaunoja satiksmi pār Augusta Deglava ielas viaduktu. Tilta pārbūve tika sākta 2018.gadā, un tie bija lielākie veiktie atjaunošanas darbi tilta vēsturē. Pārbūves rezultātā tika saremontēti tilta balsti un nesošās konstrukcijas, deformācijas šuves, nomainītas bojātās balstīklas un atjaunots brauktuves segums, kā arī papildus izveidota atdalīta velo josla un paplašināta gājēju ietve.
2022. gada 15. jūnijā –	Saeima pieņēma Rīgas Svētā Pētera baznīcas likumu, kurā bija noteikts, ka Svētā Pētera baznīca no Rīgas domes tika nodota Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) un LELB Vācu Svētā Pētera draudzes izveidotajam Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājumam.
2022. gada 25. augustā –	Pārdaugavā Uzvaras parkā tika demontēts centrālais 79 metrus augsts pieminekļa obelisks (neoficiāli — Uzvaras piemineklis). Tā nojaukšanas darbi ilga aptuveni septiņas stundas. Ar diviem pneimatiskajiem āmuriem tika kalta pieminekļa pakāje. Obelisks sabruka ap pulksten 16:40 uz teritorijā esošā dīķa pusi.
2023. gada 17. augustā –	Par Rīgas Domes priekšsēdētāju ievēlēts latviešu ekonomists, uzņēmējs un politiķis Vilnis Ķirsis, kas pārstāvēja partiju „Jaunā Vienotība".

Sadaļa „365 dienas Rīgā” ir daļa no Projekta „365 dienas Rīgā”, materiāli ir sagatavoti ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta „365 dienas Rīgā” saturu atbild biedrība „Cita Rīga”.

Komentāri

Pašlaik mēs veicam komentāru apkopi.