Pils iela

Pils iela pastāv jau no 14.gs sākuma. Tās senākais nosaukums bija Rēderu iela, kas atvasināts no dzimtas, kurai šajā ielā piederēja īpašumi, vārda. Sākot ar 15.gs. vidu Pils iela ieguva savu tagadējo nosaukumu, jo pa šo ielu bija iespējams nokļūt līdz Rīgas pilij. Pils ielā arheoloģisko izrakumu laikā atklāti 13.-14.gs. pilsētas aizsargmūru fragmenti - Pils torņa pamati.

Poļu gāte

Poļu gāte izveidojusies 1863. gadā pēc pilsētas zemes vaļņu nojaukšanas. Ielas pirmais nosaukums bija Baznīcas izbrauce, 1900. gadā tā tika pārsaukta par Baznīcas izbrauci, 1923. gadā nosaukta par Katoļu gāti. 1950. gadā tā ieguva nosaukumu Tūristu iela. 1987. gadā tā ieguva savu tagadējo nosaukumu Poļu gāte. Ielas garums ir 90 metri.

Rīdzenes iela

Rīdzenes iela izveidojās 19.gs. sākumā. Pirmo reizi rakstītajos vēstures avotos nosaukums parādās 1810. gadā ar nosaukumu Rīdziņas iela. Iela izveidojās uz Rīdziņas upes aizbērtā posma. 1923. gadā ielu pārsauc par Rīdzenes ielu. Ielas garums ir 265 metri.

Rozena iela

Rozena iela radusies 13.gs. starp pilsētas vecākās daļas nocietinājuma mūri un Doma baznīcas kapsētu. Ielas pirmais nosaukums bija Kalēju iela, jo tur pārsvarā dzīvojuši kalēji. Par Rozena ielu tā tiek saukta no 17.gs., par godu bīskapu vasaļu Rozenu dzimtai, kuras īpašums tur atradās līdz 17.gs. Tā ir pati šaurākā Vecrīgas iela, kur izplešot rokas ir iespējams aizsniegt pretējā nama sienu. Iela ir saglabājusi veco Rīgas ielu bruģējuma veidu - ārmalas augstākas par ielas vidusdaļu, lai ūdens nebojātu ēkas. Latviešu valodā iela līdz 1923. gadam saukta par Rožu ielu, 1923. gadā tā atguva nosaukumu Rozena iela.

Smilšu iela

Smilšu iela ir viena no Rīgas vecākajām ielām. 13.-17.gs. bija Rīgas nozīmīgākā un platākā iela, tā bija Smilšu ceļa turpinājums pilsētā. Viduslaikos Smilšu ielā atradās divas publiskās akas. Iela sākās pie pilsētas aizsargmūrī esošajiem Smilšu vārtiem, kam līdzās atradās Smilšu tornis. 1639. gadā vārtus un galveno ieeju Rīgā pārvietoja uz Kaļķu ielu. Ielas apbūvi tagad veido galvenokārt 19.gs. beigās un 20.gs. sākumā celtās ēkas. Ielas garums ir 280 metri.

Skārņu iela

Skārņu iela izveidojusies 13.gs. sākumā kā vācu apmetnes centrālā iela, kur atradās arī pirmais pilsētas tirgus laukums. Pirmo reizi skārņi dokumentos minēti jau 1295. gadā un pastāvēja līdz pat 20.gs. 30-tiem gadiem. Pati Skārņu iela pirmo reizi minēta 1408. gadā. 1896./1897. gadā Skārņu iela tika pārsaukta par Lielo Skārņu ielu, bet no 1924. gada atkal ir Skārņu iela. Ielas garums ir 225 metri.

Svaru iela pirmo reizi Rīgas pilsētas adrešu grāmatās Svaru iela parādās 1810. gadā ar nosaukumu Lielā Svaru iela. Savu tagadējo nosaukumu tā ieguva 1924. gadā.

Šķūņu iela

Šķūņu iela radusies 13.gs. sākumā. Tā bijusi vācu apmetnes galvenā iela. Iela sākusies pie pirmā tirgus, tagadējā Skārņu ielā. Šķūņu iela ir kā Skārņu ielas turpinājums. Tās sākotnējais nosaukums bija Kurpju iela, jo uz tās bija koncentrējušās Rīgas kurpnieku darbnīcas. Tiem rātes noteikumos bija aizliegts staigāt ar basām kājām vai citur taisītos zābakos. Ielas garums ir 155 metri.

Teātra iela

Teātra iela izveidojās pēc zemes vaļņu uzbēršanas jaunajā pilsētas daļā 18.gs. Sākotnējais ielas nosaukums bija Jāņa tilta iela, jo ielas galā atradās tilts pāri Rīdziņai. 1861. gadā to pārsauc par Teātra ielu, jo ielas galā bijušā tilta vietā 1860. gadā sāka celt Pirmo Vācu teātri (tagad Latvijas Nacionālās Operas ēku). Ielas garums ir 175 metri.

Tirgoņu iela

Tirgoņu iela izveidojusies 14.gs. sākumā, pirmo reizi Tirgoņu ielas nosaukums minēts 1333. gadā. Tirgoņu iela atradās blakus Rātslaukumam un viduslaikos bija viena no galvenajām tirdzniecības ielām, kur atradās tirgotāju nami un pārdotavas. Ielas garums ir 150 metri.

Torņa iela

Torņa iela izveidojusies 17./ 18. gs. mijā starp jaunuzbūvēto nocietinājuma valni un veco pilsētas nocietinājuma sienu. 19. gs. vidū ielu nosauca par Jēkaba Kazarmu ielu, jo pilsētas vaļņu pakājē tika uzceltas Jēkaba kazarmas. 1885. gadā iela tika nosaukta par Torņa ielu, jo ielas galā atradās Pulvertonis jeb Smilšu tornis. Šo nosaukumu iela ir saglabājusi vēl līdz šodienai. Ielas garums ir 470 metri.

Trokšņu iela

Trokšņu iela izveidojusies jau 13.gs. un bija daļa no kādreizējās Trauksmes ielas. Tā tika nosaukta par Trauksmes ielu, jo rāda pilsētas aizsargmūra iekšējo pusi līdz pat 16.gs, kad iela vēl bija no apbūves brīva josla, kur kara gadījumā pulcējās pilsētas aizstāvji. Dažādi pilsētas amatnieki sargāja iepriekš norādītu mūra daļu. Pilsētas mūra aizstāvjiem, kā to prasīja noteikumi, bija jābūt attiecīgam aprīkojumam. 16. gs. pamazām jau sākās ielas apbūve, jo tā pamazām sāka zaudēt savu aizsardzības nozīmi. Jau 19. gs. neapbūvēta iela bija saglabājusies tikai fragmentāri.

Vaļņu iela

Vaļņu iela izveidojusies 17.-18.gs. celto pilsētas nocietinājumu vaļņu iekšpusē. Pirmo reizi dokumentos tā minēta 1792. gadā kā Kazarmu iela, tas ir šodienas Vaļņu ielas vidusposms. 1862.gadā ielai tiek pievienota Mazā Vaļņu iela, 1885. gadā - Lielās Smilšu ielas daļa, 1938. gadā - Lielās Ķēniņa ielas daļa. No 1864. gada tā tiek dēvēta par Vaļņu ielu. 1936. gadā Vaļņu ielu paplašināja pirmo reizi Rīgā. Gājēju ietvi ierīkoja ēkas apakšstāvā. Ielas garums ir 630 metri.

Riharda Vāgnera iela

Vāgnera Riharda iela izveidojās 16.gs. pēc zemes vaļņu uzbēršanas jaunajā pilsētas daļā ar nosaukumu Lielā Ķēniņa iela. 1941. gadā ielu pārsauca par Komunālo ielu. 1942.-1944. gadam iela atguva savu vēsturisko nosaukumu Lielā Ķēniņa iela, 1944. gadā tā tika pārsaukta atkal par Komunālo ielu. Savu tagadējo nosaukumu tā ieguva 1987. gadā. Ielas garums ir 195 metri.

Vecpilsētas iela

Vecpilsētas iela. Šo teritoriju 14.-16.gs. sauca par Alksnāju purvu. Domājams, ka 13.gs. sākumā šī bija alkšņiem apaugusi purvaina vieta. 1540. gada dokumentos pirmo reizi minēta Vecpilsēta kā neliels laukums, uz kura atradās pilsētas svari un tirgus, kā arī trīs ielas, kas sākās šajā laukumā. 18.gs. Vecpilsētas ielas turpinājumu no Kalēju ielas līdz 13. janvāra ielai sauca par Staļļu ielu. 20.gs. sākumā par Staļļu ielu nosauca visu ielas posmu līdz Vecpilsētas laukumam. 1945. gadā Staļļu iela tika pievienota Vecpilsētas ielai. Ielas garums ir 170 metri.

Ūdensvada iela

Ūdensvada iela izveidojās 13.gs. beigās un bija daļa no Trauksmes ielas. 1663. gadā Grēcinieku ielas galā Zunderna tornī un tam līdzās esošajās ēkās ierīkoja ūdensapgādes torni. 1923. gadā ielu pārsauca par Ūdensvada ielu. Ielas garums ir 75 metri.

Zirgu iela

Zirgu iela ir viena no vecākajām Rīgas ielām, kas radusies 13.gs. sākumā, kas ir pirmās vācu apmetnes ziemeļu robeža. Spriežot pēc topogrāfiskā materiāla, ielas senākais nosaukums ir Klibā Skrodera iela, kas minēts 1334. gadā. Nosaukums Zirgu iela parādās 1440. gadā un pastāv līdz 16.gs., šajā laikā uz ielas atradās zirgu staļļi. No 16.gs. līdz 1939. gadam iela saukta par Lielā Zirga ielu. 1939. gadā tā pārsaukta par Zirgu ielu. Ielas garums ir 260 metri.