Avotu arhitektūra

Avotu ielas apbūves piemērs

Pilsētas apbūve līdz pat 19.gs. vidum bija koka, pirmos mūra namus sāka celt tikai 19.gs. beigās. Faktiski Avotu apkaimes arhitektūra ir līdzīga centra apbūvei, te ir plaši pārstāvēti jūgendstila nami, gan koka apbūve, kā arī apbūve, kas, piemēram, centra apbūvei nav tik ļoti raksturīga – industriālā arhitektūra, rūpniecības ēkas. Avotu iela ir kā galvenā šai apkaimei. Laika gaitā Avotu ielas namu pirmajos stāvos atradās visdažādākie veikaliņi, nelielas fabrikas, maiznīcas, bāri un restorāni, fotoateljē, grāmatu iespiestuves u.t.t.

Koka ēka ar tornīti Valmieras ielā Foto: Dāvis Kļaviņš

19.gs. otrā pusē Avotu arhitektūrā dominēja gan koka apbūve, kuras nami bija paredzēti strādniekiem, kuri, sākoties industrializācijai, lielā skaitā devās no laukiem uz pilsētu peļņā. Mūsdienās koka arhitektūras ēkas ir sliktā stāvoklī, lai gan šo ēku fasādes, kaut arī celtas vienkāršākai ļaužu grupai, var lepoties pat ar izsmalcinātu ornamentāciju, atsevišķām, izceļošām arhitektūras detaļām, piemēram, barokāliem tornīšiem.

Ja centra apkaimē var aplūkot jūgendstila ēkas visā tās krāšņumā, tad Avotu apkaimei vairāk raksturīgs vēlīnais jūgendstils. Tās galvenokārt ir 5 un 6 stāvu mūra ēkas, kas tika celti kā īres nami. Kā piemēru var minēt ēku A. Čaka ielā 55 (arhitekts A. Vanags, celta 1910. gadā).

Rīgas piensaimnieka korpusi Avotos

Sākoties lielākai rūpniecības attīstībai, Avotu dienvidaustrumos veidojās pilsētas industriālā zona, kurā tika saceltas rūpnīcas. Līdz 20.gs. 30. gadiem arī tagadējā Ziedoņdārza teritorijā atradās kazarmas, noliktavas un remontdarbnīcas, situācija mainījās 30. gados, kad ēkas tika nojauktas un no ēkām brīvajā teritorijā ziemas laikā darbojās slidotava, svētkos tika organizēti dažādi tirdziņi, bet vasarās Artilērijas un Marijas ielas stūrī 30. gadu sākumā darbojās Zooloģiskais cirks „Konrado” ar zvērnīcu.

Ziedoņdārzs tika ierīkots tikai 1937.-1939. gadā, pēc dārzu arhitekta A. Zeidaka projekta.

Skulptūra skursteņslauķim un mūrniekam

Mūsdienās Avotu apbūve tiek papildināta, viena no skatam pievilcīgākajām vietām ir Mūrnieku iela, kurā kopš 2003. gada ir atjaunots bruģis, ielas apgaismojums; privātie īpašumi sakopti. Šajā rajonā ir uzstādīta skulptūra seniem arodiem – skursteņslauķim un mūrniekam, tā apzīmējot arī pašu ielu. Piemineklis, kura autori ir mākslinieki Ģ. Burvis un K.Īle, atrodas Mūrnieku un Matīsa ielu stūra skvērā kopš 2007. gada. Tāpat norisinās darbs pie pakāpeniskas koka apbūves atjaunošana, ar tālāku ieceri Krāsotāju ielā izveidot koka ēku renovācijas centru.