Vērmanes dārzs
8th slideshow image1st slideshow image2nd slideshow image3rd slideshow image4th slideshow image5th slideshow image6th slideshow image7th slideshow image
Latvian Russian
LiveInternet
Яндекс.Метрика

Vērmanes dārzs

Vērmanes dārzs, 13.10.2013
Adrese: Tērbatas iela 2D, Rīga
Atklāts: 1817. gada 8. jūnijā
Dārznieks: J. Šmeislers, G. Kūfalts u.c.
Platība: 5 ha
Stils: Ainavu jeb angļu

Vērmanes dārzs ir viens no krāšņākajiem Rīgas parkiem un ir otrais vecākais Rīgas publiskais parks. Tas atrodas pašā Rīgas centrā, no visām malām to ierobežo Kr. Barona, Elizabetes, Tērbatas un Merķeļa ielas. Parka platība ir 5 ha.

Vērmanes dārza tapšanas vēsture saistāma ar 1812. gada lielo ugunsgrēku, kura laikā, gaidot Napoleona armijas uzbrukumu, nopostīja visu priekšpilsētu. Pēc gada tika izveidota „Priekšpilsētas apstādījumu komiteja”, Kurzemes ģenerālgubernators Filips Pauluči del Ronkole (itāļu: Filippo Paulucci delle Ronkole) priekšpilsētas brīvajās teritorijās rosināja izveidot parkus. Viens no dāsnākajiem ziedotājiem šim nolūkam bija Melngalvju biedrības vecākā Kristiāna Heinriha Vērmaņa atraitne Anna Ģertrūde Vērmane (Anna Gertrud Wöhrmann). 1817. gadā viņa uzdāvināja 0,8 hektārus zemes pilsētai, lai tiktu ierīkots publisks eksotisko koku parks ar rozāriju un restorānu. Kopā ar zemes gabalu testamentā tika piešķirta arī ievērojama naudas summa – 2000 zelta rubļus. Noteikums bija, ka teritorija netiks sadalīta, pārdota privātpersonām un pilsētniekiem netiks liegta iespēja atpūsties šajā parkā.

Vērmanes dārzs, 13.10.2013
Vērmanes dārzs

1817. gada 8. jūnijā (jeb pēc jaunā kalendāra stila 20. jūnijā) pēc dārznieka Johana Ludviga Šmeislera (Šmeisera) projekta ierīkoto 8450 m² lielo parku atklāja un nodeva publikas lietošanai. Parks tika veidots, vadoties pēc ainaviskā principa. Atbilstoši visiem tā laika parkiem, arī Vērmanes dārzā bija restorāns un estrāde (ko toreiz sauca par „gliemežnīcu”), nemaz nerunājot par strūklakām. 1829. gadā uzcēla nelielu granīta obelisku Annas Ģertrūdes Vērmanes piemiņai. 1859. gadā parks tika iekļauts pilsētas apbūvē.

1834. gadā Vērmanes dārzā tika uzcelts atsevišķs veikals (tagadējā Merķeļa un Tērbatas ielu stūrī), kas bija paredzēts „Rīgas ķīmiķu un farmaceitu biedrības” minerālūdeņu tirgotavas vajadzībām. 1863. gadā pēc arhitekta Ludviga Bonšteta (vācu: Ludwig Bohnstedt) projekta tai uzcēla atsevišķu paviljonu, kas joprojām ir saglabājies. 20. gadsimta 30. gados restorāna ēkā atradās kinoteātris „Lielais parks”, padomju laikā – transporta darbinieku kultūras nams, neatkarības laikos atradās muzikālais centrs „Vernisāža”, kazino, bet šodien vairāki restorāni.

Vērmanes dārzs, 13.10.2013
Vērmanes dārzs

Lielāki paplašinājumi parkā notika 1880. gadā, kad Vērmanes dārzu pārveidoja pēc pilsētas dārznieka un ainavu arhitekta Georga Frīdriha Ferdinanda Kūfalta (vācu: Georg Friedrich Ferdinand Kuphaldt) projekta. Iestādīja vairākus tūkstošus svešzemju koku un krūmu, bet pēc 9 gadiem parkā ierīkoja pirmo rozāriju. Koka sēta tika nomainīta ar greznu metāla žogu un pēc arhitekta V. Reslera projekta Elizabetes un Kr. Barona ielas stūrī pie vārtiem tika uzcelti augļu kioski. Parkā bija apskatāmas 6 skulptūras un trīs lielas vāzes ar seno grieķu un romiešu mitoloģiskajiem tēliem.

Vērmanes dārzs, 13.10.2013
Vērmanes dārzs

1869. gadā parkā uzstādīja saules pulksteni un bronzētā cinka lējumā Berlīnē izgatavotu strūklaku skulptūra, kuras autori bija Buholcs un Hāns. Strūklakā attēlota 4 gadalaiku skulptūras, bet vāzes kausā – divi bērni, kuri rotaļājas ar Jūras diena Neptūna trejžuburi. Šodien parkā apskatāmā strūklaka nav 1869. gada skulptūras oriģināls. 1972. gadā tēlniece Mirdza Lukaža izgatavoja šīs skulptūras kopiju bronzas lējumā, kuru no jauna uzstādīja 1978. gadā.

1884. gadā Annas Vermanes obelisku pārvietoja starp abiem tēlnieka Augusta Franca Folca (vācu: August Franz Leberecht Volz) no Silēzijas smilšakmenis veidotajām lauvām, un apkārt izveidoja bagātīgus puķu stādījumus.

Vērmanes dārzs, 13.10.2013
Vērmanes dārzs

Vērmanes dārzā notika arī dažādi publiskie pasākumi. 1927. gada 10. aprīlī Vērmanes dārza Lielajā paviljonā atklāja pirmo auto izstādi Latvijas Republikā. Pirmajā dienā izstādi apmeklēja 2000 cilvēku, kas tiem laikiem bija liels skaitlis.

20. gadsimta 30. gados parkam tika izstrādāts jauns projekts, tā autors Andrejs Zeidaks, kā rezultātā parkā ierīkoja plašus zālienus, ziemciešu stādījumus, jaunu rozāriju un rotaļu laukumu; paplašināja ceļus un uzbūvēja arī estrādi. Estrāde bija ļaužu pulcēšanās un izklaides pasākumu vieta zem klajas debess. 1950. gadā estrāde tika nojaukta un tika uzbūvēta jauna estrāde (šodien redzamā) pēc arhitekta Leona Stahovska projekta.

Vērmanes dārzs, 13.10.2013
Vērmanes dārzs

1954. gadā parkā Annas Ģertrūdes Vērmanes obeliska vietā uzstādīja padomju funkcionāra Sergeja Kirova krūšutēlu un parku nosauca viņa vārdā par Kirova parku. 1985. gada 31. oktobrī, atzīmējot 150 gadus kopš dzimšanas, atklāja pieminekli Latvju dainu tēvam Krišjānim Baronam. Ta autors ir tēlniece Lea Davidova-Medene.

Kad Latvija atjaunoja savu neatkarību, parku pārsauca vēsturiskajā nosaukumā atkal Annas Vērmanes vārdā. 1998. gadā atklāja pieminekli gleznotājam un grafiķim Kārlim Padegam. 2000. gada augustā parkā ar uzņēmēja un Man-Tess prezidenta Jūlija Krūmiņa atbalstu atjaunoja pieminekli Annai Vērmanei.

Vērmanes dārzs, 13.10.2013
Vērmanes dārzs

Vērmanes dārzā aug 10 vietējo kokaugu sugas (parastais skābardis, parastais ozols, u.c.) un 71 introducēto kokaugu taksoni (Mandžūrijas riekstkoks, u.c.). Parku iecienījuši ne tikai kā patīkamu atpūtas un izklaides vietu, pie estrādes šeit mīl atpūsties šahisti, bet svētku dienās estrādē notiek dažādi koncerti, vasarās parkā norisinās dažādi gadatirgi un festivāli.

Ārējās saites
Karte


Komentāri

Vēl nav neviena komentāra. Esiet pirmais!

Pievienot komentāru

* Obligāta informācija
5000
Ievelciet attēlus (maks 5)
Captcha attēls
dekor