Centrāltirgus 2008.g.

Centrāltirgus ir pats jaunākais tirgus Maskavas priekšpilsētā, bet arī pats ievērojamākais un lielākais tirgus Rīgā.

1922. gada 28. decembrī Rīgas dome pieņēma lēmumu par centrālā pilsētas pārtikas tirgus ierīkošanu un celtniecību. Tirgus projekts tika izstrādāts pilsētas arhitekta P. Dreimaņa vadībā. Projekta izstrādē piedalījās arī inženieri V. Isajevs un G. Tolstojs, kā arī arhitekts P. Pavlovs.

Centrāltirgus 2008.g. Avots: riga.in

Pavisam projektā bija paredzēti pieci paviljoni - gaļas, piena produktu, sakņu un dārzeņu un zivju paviljons. Visās ēkās tirdzniecības telpas iekārtotas vienā stāvā, bet ēkas celtas ar aprēķinu, ka tajās var iekārtot arī otro stāvu. Zem paviljoniem izveidotas plašas preču glabāšanas noliktavas ar saldētavām, pazemes tuneļiem. Paviljoniem ir dzelzsbetona pamati, ķieģeļu sienas, metāla lokveida kopņu pārsegumi, kas izveidoti izmantojot Vācijas armijas Kurzemē atstātos cepelīnu angārus.

Centrāltirgus 1930.gadā Avots: www.1201.lv

Sākotnēji bija iecerēts cepelīnu angārus kā tirgus paviljonus saglabāt to oriģinālā izskatā, bet tie neatbilda moderna tirgus sanitārajām prasībām, tāpēc tos izmantoja tikai daļēji. Sākotnēji tagadējais gaļas paviljons bija paredzēts vairumtirdzniecībai. Zem visiem paviljoniem ir pagrabi, kas savienoti ar tuneļiem, izejošiem arī uz kanālmalu.

Centrāltirgus 1964.gadā Avots: www.1201.lv

Centrāltirgus projektā bija paredzēti pieci paviljoni, no kuriem lielāko bija iecerēts izmantot vairumtirdzniecībai un gaļas apstrādei, bet četri mazākie bija paredzēti mazumtirdzniecībai: pirmais - gaļai, otrs - piena un gaļas produktiem, trešais - maizei, augļiem, dažādiem pārtikas produktiem un kautiem putniem, ceturtais - tikai zivīm. Tomēr šī centrāltirgus sistēma nesaglabājās ilgi, jo padomju laikā centrāltirgus paviljoni tika pārstrukturēti - agrākajā vairumtirdzniecības paviljonā iekārtoja gaļas produktu pārdošanu, bet pārējos četrus paviljonus iekārtoja atbilstoši pārtikas preču veidiem: pirmajā tirgoja pienu un piena produktus, otrajā - labības produktus un maizi, trešajā - augļus, dārzeņus un saknes, ceturtajā - zivis.

Centrāltirgus 1964.gadā Avots: www.1201.lv

Tirgus celtniecības darbus uzsāka 1924. gada jūnijā, vispirms nojaucot divas rindas tā saucamo sarkano spīķeru, kuri bija uzcelti 19. gadsimta nogalē. 1926. gadā, celtniecības darbu laikā, izrādījās, ka sākotnējā projektā nepieciešams veikt vairākus grozījumus un papildinājumus, kas pārsniedza projektam iepriekš paredzētos izdevumus un būvdarbus pārtrauca. Tirgus celtniecība tika atsākta tikai 1928. gada pavasarī un pabeigta 1930. gada rudenī. Tā paša gada 2. novembrī tirgu svinīgi nodeva ekspluatācijā. Rīgas Centrāltirgus ir lielākā pēckara celtne Rīgā. No 1930. gada rīdzinieki varēja lepoties ar lielāko un modernāko tirgu Eiropā. 20.gs 30. gados sākās tirgus pārkārtošana. Tirgus arhitektūrā vērojama zināma jūgendstila paņēmienu, kā arī pirmskara neoklasicisma ietekme. Atsevišķās vēsturiskās detaļas fasāžu noformējumā pasniegtas art-deco interpretējumā. Visa tirgus teritorija aptver 5,7 ha, tajā skaitā zem ēkām - 1,6 ha.