Augusts Dombrovskis dzimis 1845. gadā 16. jūlijā zvejnieka Jāņa Kristiana un Jūlijas ģimenē. Augusts bija vecākais no astoņiem bērniem, viņam bija četri brāļi un trīs māsas. Lielāko daļu no ģimenes naudas tēvs atstāja dažādās dzertuvēs, kas ģimenes dzīves apstākļus padarīja vēl spiedīgākus. Iespējams, tieši šīs apstāklis vēlāk viņu padarīja par pārliecinātu atturībnieku. Jau no agras bērnības Augustam bija jādodas tēvam līdzi zvejā. Skolā viņš nav gājis nevienu dienu, lasīt un rakstīt viņu iemācīja māte. Rēķināšanu, krievu valodu un vācu valodu zēns iemācījās pašmācības ceļā, tāpēc viņš bieži tiek saukts par autodidaktu.

Pusaudža gados Augusts Dombrovskis sāk strādāt pie sava bagātā tēvoča Jēkaba Dombrovska, kas bija viens no pirmajiem latviešu rūpniekiem, kokzāģētavā Jāņavārtos. Ar laiku viņam tika uzticēti ar vien nozīmīgāki darbi tā radot izprasti par darbu kokžāgētavā.

1869. gadā Augusts Dombrovskis apprecas ar Karolinu Elizabeti Kronbergu, kas bija viņa Ķengaraga kaimiņa Kaspara Kronberga meita.

Līdz pat 1883. gadam Augusts Dombrovskis strādāja sava tēvoča Jēkaba kokzāģētavā. Darbu viņam nācās pamest, jo radās nepārvaramas domstarpības ar tēvoča sievu Katrīnu.

Augusta Dombrovska ģimenē auga trīs dēli un meita, kā arī tika audzināta Karlīnes mazā māsa.

Augusts Dombrovskis ir uzskatāms arī par vienu no pirmajiem latviešu vijoļu meistariem. Viņš pievērsās vijoļu būvei, vēlēdamies atrast ideālu instrumenta skanējumu. Pētot labāko instrumentu paraugus, sadarbojoties ar ievērojamiem vijolniekiem un vijoļu meistariem, viņš savā mūžā radīja vairāk kā 1200 stīgu instrumentus – altus, čellus, kontrabasus, bet visvairāk vijoles. Vijolnieks Maklers pasniedza vijoles spēles stundas arī A. Dombrovska dēliem, vienlaicīgi arī izmēģinot jaunās vijoles. Ar laiku A. Dombrovska būvētās vijoles guva lielu atzinību sava labā skanējuma dēļ. Arī sākoties 1. Pasaules karam A. Dombrovskis pa zemes ceļu vairākos pajūgos vijoles nosūtīja uz Petrogradu, bet karam beidzoties ar kuģi nogādāja atpakaļ. Vijoles pēc nāves Augusts Dombrovkis novēlēja vecākajam dēlam Augustam, kas bija vijolnieks.

Pieaugot ģimenes materiālajām vajadzībām A. Dombrovksis nolēma sākt strādāt pastāvīgi. Viņš sāka līgt ar lieltirgotājiem un būvuzņēmējiem par plostu piegādēm. Pirmais sekmīgais A. Dombrovska darījums bija lielākās plostu partijas pludināšana uz Mīlgrāvi. 1888. gada rudenī A. Dombrovskis iesniedza Vidzemes guberņas valdei lūgumu par kokzāģētavas atvēršanu Vecmīlgrāvī. Kokzāģētava tapa kopā ar trīs kompanjoniem (Vanagu, Beiieru un Zīlīti), kuri vēlāk „atkrita”. Tā tika izveidota klajā laukā, kur uzbūvēja katlumāju un darbnīcas ar gateriem, ēvelsoliem un virpām. Kad apkārtni pamazām sāka apdzīvot kokzāģētavas darbinieki, tā ieguva adresi Meldru ielā 1. Vēlāk tika izraksts kanāls, kas savienoja kokzāģētavas pagalmu ar Daugavu. 1900. gadā tur strādāja jau 310 cilvēki. A. Dombrovskis saviem strādniekiem iznomāja zemi un piešķīra būvmateriālus ar izdevīgiem kredīta nosacījumiem dzīvojamās mājas celtniecībai, tomēr vienošanās punkts paredzēja, ja darbinieks nododas dzeršanai – tad namiņš viņam tika atsavināts.

Komentāri

Vēl nav neviena komentāra. Esiet pirmais!

Pievienot komentāru

* Obligāta informācija

5000

Ievelciet attēlus (maks 5)

Paziņot man uz e-pastu par jaunajiem komentāriem

Atcerēties mani šajā datorā

Es izlasīju un sapratu privātuma politiku

Es izlasīju un piekritu portāla lietošanas noteikumiem

x

Insert Bullet List

Please enter at least one item.

Item:

Item:

Item:

Item:

Item:

x

Insert Numeric List

Please enter at least one item.

Item:

Item:

Item:

Item:

Item:

x

Insert Link

Please enter the link of the website

Optionally you can add display text

x

Insert Email

Please enter the email address

Optionally add any display text

x

Insert Image

Please enter the link of the image

x

Insert YouTube Video

Please enter the link of the video

x

Image Upload

x

Privātuma politika

Privātuma politika satur informāciju par Jūsu datu izmantošanu portālā Cita Rīga. Pievienojot komentāru, Jūs piekrītat, ka saprotat portāla privātuma politiku:

• Jūsu vārds, pilsēta, valsts, novads un komentārs būs publiski pieejams.
• Bez minētas informācijas, arī cita informācija par Jūsu komentāru tiek saglabāta:
  • Jūsu IP adrese (netiek parādīta),
  • Komentāra pievienošanas datums un laiks (parādīts).
• Jūsu e-pasta adrese nebūs publiski pieejama. Tā tiek ievākta divu iemeslu dēļ:
  • Administratīvajiem nolūkiem, ja vajadzēs ar Jums sazināties.
  • Informēt Jūs par jaunajiem komentāriem, ja Jūs parakstījāties.
• Jūsu interneta pārlūks saglabās papildus cookie failus. Tas ir nepieciešams, lai atcerētos Jūsu ievadīto informāciju. Ar laiku cookie faili tiks izdzēsti automātiski.

Privātuma politika var mainīties jebkurā laikā bez brīdinājuma.

x

Portāla lietošanas noteikumi

Portāla lietošanas noteikumi satur komentāru pievienošanas noteikumus portālā Cita Rīga. Pievienojot komentāru, Jūs piekrītat šiem noteikumiem:

• Kaut arī administrators cenšas pārbaudīt visus komentārus, nav iespējams operatīvi pārbaudīt visus komentārus.
• Visi komentāri satur tikai komentāru autoru viedokli, bet ne portāla Cita Rīga autoru vai administratoru viedokli.
• Jūs piekritāt nepublicēt komentāros jebkāda veida apmelojošu, nelikumīgu, draudošu, aizskarošu, pornogrāfisku, naidu kurinošu vai privāto dzīvi aizskarošo informāciju.
• Portāla administratoram ir tiesības rediģēt, pārvietot vai dzēst komentārus, ja tie neatbilst šiem portāla lietošanas noteikumiem.

Noteikumu neievērošanas dēļ lietotājam var būt limitēta iespēja pievienot komentārus portālā.

Noteikumi var mainīties jebkurā laikā bez brīdinājuma.

x