Rīgas vēstures hronoloģija

365 dienas Rīgā

14. gadsimts

1304. gada 23. februārī –	Livonijas ordenis noslēdza ar Tērbatas un Samu salas bīskapiem militāru līgumu, kas Livonijas pilsoņu karā starp Rīgas pilsētu un Livonijas ordeni bija vērsts pret Rīgu.
1304. gada 25. februārī –	Livonijas pilsoņu karā Livonijas ordenis atsāka cīņu par virskundzību Rīgas pilsētā.
1304. gada 21. martā –	Par Rīgas arhibīskapu kļuva Frīdrihs fon Pernšteins (vācu: Friedrich von Pernstein). Viņa valdīšanas laikā atkal uzliesmoja karš starp Rīgas pilsētu un Livonijas ordeni. Rīdzinieki aplenca ordeņa Daugavgrīvas pili (vāc. Alt-Dünamünde) un nodedzināja. Livonijas mestrs savukārt bloķēja Rīgas pilsētu, līdz 1330. gadā rīdzinieki padevās un nokļuva Livonijas ordeņa pakļautībā. Šajā laikā tika uzcelta tagadējā ordeņa Rīgas pils, jo veco pili rīdzinieki bija pilnīgi nopostījuši.
1304. gada 21. martā –	Lundas arhibīskapa šķīrējtiesa panāca, ka starp Livonijas ordeni un Rīgas pilsētu tika noslēgts īslaicīgs pamiers.
1305. gada 26. maijā –	Livonijas ordenis no cisterciešu mūkiem par 4000 Ķelnes markām nopirka Daugavgrīvas klosteri. Ordenis tā vietā uzcēla Daugavgrīvas pili (vāc. Alt-Dünamünde), tā iegūstot kontroli pār Rīgas jūras vārtiem, kam bija liela nozīme kuģošanai pa Daugavu.
1307. gada 2. jūlijā –	Pie Rīgas notika lietuviešu kaujas ar Livonijas ordeņa karaspēku.
1313. gada 11. maijā –	Tika atcelts lēmums par Livonijas ordeņa izslēgšanu no baznīcas.
1313. gada 9. jūnijā –	Livonijas pilsoņu karā Livonijas ordenis ar Rīgas pilsētu noslēdza pamieru.
1316. gada 24. aprīlī –	Rīgas iedzīvotāju karaspēks iebruka Livonijas ordeņa Daugavgrīvas pilī (vācu: Dünamünde) un nodedzināja koka būves ap to.
1329. gada 14. februārī –	Livonijas ordeņa mestrs Eberhardts Monheims (vācu: Eberhard von Monheim) aplenca Rīgu un pēc 13 mēnešiem 1330. gadā to ieņēma.
1329. gada 22. jūnijā –	Rīgas iedzīvotāji uzbruka Daugavgrīvas pilim (vācu: Alt-Dünamünde), taču ieņemt to nespēja. Pēc pusgada 1330. gadā Rīga kapitulē un kļūva atkarīga no Livonijas ordeņa.
1329. gada 10. novembrī –	Ugunsgrēks nopostīja Rīgu, Rīgas rāte izdeva noteikumus par mūra namu celšanu.
1330. gada 20. martā –	Pēc 13 mēnešu ilgas pretošanās bada piespiestie Rīgas pilsoņi uz smagiem noteikumiem padevās Livonijas ordeņa mestram Eberhardam fon Monheimam (vācu: Eberhard von Monheim).
1330. gada 30. martā –	Rīdzinieki parakstīja miera līgumu ar Livonijas ordeni un izbeidza 1297.-1330.gada karu. Saskaņā miera līgumu pilsēta padevās, Ordenis kļuva par tās virskungu, rīdzinieki apņēmās atlīdzināt Ordenim visas militārās izmaksas un palīdzēt nākotnes maģistra karagājienos, kā arī Rīgas pilsētai bija jāatjauno Livonijas ordeņa pili Daugavmalā.
1330. gada 13. jūnijā –	Tika uzsākta Rīgas pils celtniecība tagadējās pils vietā Daugavas krastā, kad rīdzinieki pēc sakāves karā ar Livonijas ordeni (1297-1330) bija spiesti izpostītās ordeņa pils vietā uzcelt jaunu. Pils kļuva par Livonijas ordeņa rezidenci.
1332. gada 8. maijā –	Svētās Romas imperators Ludvigs IV Bavārietis (vācu: Ludwig IV. der Bayer) apstiprināja Livonijas ordeņa virskundzību pār Rīgas pilsētu.
1341. gada 18. oktobrī –	Par Rīgas arhibīskapu kļuva Engelberts fon Dolens (vācu: Engenbert von Dolen).
1348. gada 17. martā –	Par Rīgas arhibīskapu kļuva Fromholds fon Fifhūzens (vācu: Fromhold von Fünfhausen). Viņa valdīšanas laikā turpinājās Livonijas pilsoņu karš ar Livonijas ordeni par Rīgas pilsētas pakļaušanu.
1352. gada 18. novembrī –	Tika izveidota Rīgas Mazā ģilde (vācu: Die Kleine Gilde zu Riga). Tā bija Rīgas amatnieku meistaru brālība, kas pastāvēja līdz 1936. gadam, kad nodibināja Amatniecības kameru.
1361. gada 5. novembrī –	Arhibīskapa un Livonijas ordeņa strīdā Rīgas pilsēta aktīvi aizstāvēja savas intereses.
1370. gada 11. februārī –	Par Rīgas arhibīskapu kļuva Zīgfrīds fon Blombergs (vācu: Siegfried von Blomberg). Viņa valdīšanas laikā 1373. gadā izcēlās t.s. "apģērbu ķildas".
1373. gada 10. oktobrī –	Atbalstot Rīgas arhibīskapa Zigfrīda fon Blomberga (vācu: Siegfried von Blomberg) lūgumu, pāvests Gregors XI (latīņu: Gregorius XI) izdeva tā saukto apģērbu bullu, kura noteica, ka turpmāk Rīgas arhibīskapam un domkapitula locekļiem jānēsā melnas drēbes.
1374. gada 23. oktobrī –	Par astoto Rīgas arhibīskapu kļuva Johans IV fon Zintens (vācu: Johannes Walteri von Sinten).
1376. gada 29. septembrī –	Tika rakstiski fiksēti Baltijas reģionā senākie līdz šim zināmie kārtības noteikumi, kas regulēja dzīvi un iekšējo kārtību Rīgas pilsētā.
1393. gada 24. septembrī –	Pāvests Bonifācijs IX (latīņu: Bonifacius IX) no Rīgas arhibīskapa amata atcēla Johanu IV fon Zintenu (vācu: Johannes Walteri von Sinten).

Sadaļa „365 dienas Rīgā” ir daļa no Projekta „365 dienas Rīgā”, materiāli ir sagatavoti ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta „365 dienas Rīgā” saturu atbild biedrība „Cita Rīga”.

Komentāri

Pašlaik mēs veicam komentāru apkopi.