Kronvalda parks
3rd slideshow image4th slideshow image5th slideshow image6th slideshow image7th slideshow image8th slideshow image1st slideshow image2nd slideshow image
Latvian Russian
LiveInternet
Яндекс.Метрика

Kronvalda parks

Kronvalda parks, 13.10.2013
Adrese: Kalpaka bulvāris 12, Rīga
Atklāts: 1863. gadā
Dārznieks: G. Kūfalts, A. Zeidaks u.c.
Platība: 11,92 ha
Stils: Ainavu jeb angļu

Parks atrodas pie kanālmalas, un to norobežo Elizabetes un Kr. Valdemāra ielas, kā arī Kronvalda un Kalpaka bulvāri. Pilsētas kanāls parku sadala divās daļās.

Kronvalda parks ir viens no tiem parkiem, kas pirmsākumos bija slēgta tipa parks un parastajiem Rīgas iedzīvotājiem tur nebija ļauts iekļūt. Parka aizsākumi meklējami jau 15. gadsimtā, kad pilsētas mūriem tuvāko mežaudzi sāka izmantot Rīgas Vācu Strēlnieku apvienība (vācu: Deutsche Schützenverein) – te notika putnu šāvēju sacīkstes, jāšanas treniņi un dažādu svētku svinēšana. Parka attīstības sākums ir saistāms ar pilsētas vaļņu nojaukšanu 1857.–1863. gados, kad Krievijas imperators Aleksandrs II 1862. gadā uzdāvināja Strēlnieku apvienībai 13 ha zemes kanāla labajā malā. 1863. gadā Rīgas dārznieks K. Štūbens (vācu: C. Stuhben) sāka ierīkot dārzu, ko tolaik nosauca par Strēlnieku dārzu.

Kronvalda parks, 25.09.2010<br>Avots: ru.wikipedia.org, Smig
Kronvalda parks

Pie parka labiekārtošanas darbiem 1883. gadā ķērās jau pazīstamais pilsētas dārznieks un ainavu arhitekts Georgs Kūfalts (vācu: Georg Friedrich Ferdinand Kuphaldt), iekārtojot ainavisku parku ar regulāriem stila elementiem un paplašinot parka teritoriju. Izveidojot apstādījumus, atstāja platu, neiekārtotu joslu gar kanālmalu praktisku apsvērumu dēļ, jo 19.gs. 2.pusē un 20.gs. sākumā pa kanālu liellaivās tika piegādāti būvmateriāli, malka un dažādas preces. Īpašu uzmanību Kūfalts pievērsa puķu dobēm un rozāriju veidošanai. Šajā gadā dārzā tika uzcelts biedrības nams, kā arī šautuve un dārzs, kas bija pieejami tikai biedrības biedriem.

Kronvalda parks, 13.10.2013
Kronvalda parks

Gatavojoties Rīgas 700 gadu svinībām 1901. gadā, parkā starp Strēlnieku dārza šaujamgrāvja valni un kanālu tika realizēts projekts „Vecrīga”, kur samazinātā veidā varēja aplūkot 17.gadsimta 1. puses ievērojamākās celtnes – Rātsnamu, Kaļķu vārtus, Rīgas torņus, vīna pagrabu un citu ēku maketi.

1921. gadā biedrība noslēdza līgumu ar Latvijas Apsardzības ministriju par strēlnieku nama un dārza daļēju iznomāšanu Armijas virsnieku klubam. 1927. gadā tika uzsākti jauni parka pārkārtošanas darbi pēc G. Kufalta audzēkņa ainavu arhitekta Andreja Zeidaka projekta, iekārtojot jaunas puķu dobes, rozāriju, strūklaku ar skulptūru, kā arī iestādot daudz introducēto koku un krūmu. Tikai 1927. gadā parku atvēra visiem apmeklētājiem. Līdz šim parks bija pieejams vācu aristokrātijai un Strēlnieku biedrības biedriem.

Kronvalda parks, 13.10.2013
Kronvalda parks

1933. gadā Rīgas pilsētas valde atsavināja Strēlnieku biedrībai 9 hektārus no Strēlnieku dārza teritorijas. Savukārt 3,3 hektārus zemes kopā ar Strēlnieku namu nopirka Latvijas valsts un nodeva Kara ministrijai. Līdz ar to Armijas virsnieku klubs kļuva par Strēlnieku nama īpašnieku, pārdēvējot to par Virsnieku namu.

1935. gadā Latvijas piensaimnieku centrālā savienība parkā atvēra Piena paviljonu ar terasi, kur apmeklētājiem piedāvāja nacionālo virtuvi. Strēlnieku dārzs ieguva jaunu nosaukumu – 15. maija dārzs, bet vēl pēc diviem gadiem ieguva mūsdienās zināmo nosaukumu – Kronvalda dārzs, par godu latviešu tautas atmodas idejiskajam vadītājam un literātam Atim Kronvaldam.

Kronvalda parks, 13.10.2013
Kronvalda parks

1957. gadā parkā atklāts krūšutēls rakstniekam un pedagogam Sudrabu Edžum. 1965. gadā Kronvalda dārzs tika pārdēvēts par Kronvalda parku. 1971. gadā Piena paviljonu pārbūvēja par Piena restorānu (arhitekts Josifs Goldenbergs (krievu: Иосиф Гольденберг), ko vēlāk nosauca par kafejnīcu „Ainava”. 2000. gadā kafejnīcas drupu vietā uzcēla Rīgas Brīvostas pārvaldes biroju celtni, kas vizuālais tēls atgādina kuģi. 1974. gadā blakus kafejnīcai parka ziemeļrietumu daļā Elizabetes (tolaik Kirova) ielā 2 tika uzcelta Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā ēka, arhitekti Jānis Vilciņš, Alfonss Rolands Ūdris un līdzautors Gunārs Asaris. Tā ir modernisma stilā veidotā septiņstāvu ēka, ko veido simetrisks trijzaru administratīvais korpuss ar centrā novietotu kāpņu telpu. Ēkas ārējā apdarē pielietots gaišs dolomīts, kas kontrastē ar tumšo vara skārdu. Tagad ēkā ir Pasaules tirdzniecības centrs „Rīga”. Šajā pašā gadā tika uzstādīts krūšutēls kompartijas un valsts darbiniekam Arvīdam Pelšam, ko 1990.-to gadu sākumā iznīcināja.

Kronvalda parks, 13.10.2013
Kronvalda parks

1982. gadā nojaukto koka Virsnieku nama vietā uzcēla Latvijas Komunistiskās partijas Politiskās izglītības namu (arhitekti Juris Gertmanis, Valērijs Kadirkovs (krievu: Валерий Кадырков)). Ēkā ir Lielā zāle ar 1200 vietām, Mazā zāle, auditorijas un administratīvas telpās. Fasādes apšūtas ar iesārto dolomītakmeni. Tagad tas ir Rīgas Kongresu nams. Blakus Politiskās izglītības namam tajā pašā gadā tika uzstādīts piemineklis rakstniekam Andrejam Upītim.

2000. gada 25. maijā parkā atklāja Latvijā pirmo pazemes autostāvvietu (arhitekts Ints Pujāts) ar strūklaku virs tās. 2001. gadā Pilsētas kanāla kreisajā malā, pretim Rīgas Brīvostas pārvaldes ēkai uzcēla Ķīnas Tautas Republikas dāvināto Ķīnas paviljonu un blakus tam novietoja divas akmeņu grupas, kurās sakārtoti Ķīnai raksturīgi augi.

Parks šobrīd ir otrs sugām bagātākais Rīgas sabiedriskais parks, kurā ir aptuveni 104 svešzemju koku un krūmu sugas un formas, piemēram, Japānas katsura, gurķu magnolija, divdaivu ginks (Ginkgo biloba), parastā īve, divirbuļu krustābele u.c.

Ārējās saites
Karte


Komentāri

Vēl nav neviena komentāra. Esiet pirmais!

Pievienot komentāru

* Obligāta informācija
5000
Ievelciet attēlus (maks 5)
Captcha attēls
dekor