1906. gadā, atjaunojot Ziemeļblāzmu, radās nepieciešamība to izveidot atšķirīgu no citām tā laika līdzīgām organizācijām, lai varētu nodrošināt ciešāku radošās inteliģences piesaisti gan ideju, gan līdzdzīvošanas līmenī. Jaunrades nama celšanas pirmos impulsus deva Jānis Kreicbergs, kas bija A. Dombrovska ģimenes notārs un Gustavs Škilters, tēlnieks. Par galveno jaunā nama iemītnieku bija iecerēts uzaicināt Krišjāni Baronu, kuru personīgi pazina J. Kreicbergs. ... >> lasīt vairāk

Vecmīlgrāvim attīstoties bija jūtams izglītības iestādes trūkums. Tāpēc 1908. gadā A. Dombrovskis nolēma celt ēku proģimnāzijai un nākošajai ģimnāzijai - meitenēm un zēniem. 1908. gada augustā sāka jau darboties divas zēnu un meiteņu sagatavošanas un divas normālklases Martas Rinkas vadībā. Skola atradās divstāvu koka namā starp Ziemeļblāzmu un Burtnieku namu. Visas klases un istabas bija lieliem logiem, ļoti gaišas. Trīs lielās zāles īpaši izcēla grezno namu, ... >> lasīt vairāk

A. Dombrovskis ir uzskatāmas arī par vienu no pirmajiem bērnudārza un tā ēkas radītājiem Latvijā, kurš par saviem līdzekļiem 1900. gadā uzbūvēja Vecmīlgrāvī bērnudārzu - pirmskolu jeb tautā vienkārši sauktu par Zaļo skolu. Zaļās skolas būvprojektu un visus plānus ir izstrādājis pats A. Dombrovskis. Zaļās skolas ēka tika projektēta kopīgi ar bērnudārza veidotāju un pārzini Martu Rinku (Rinks), kas apguvusi bērnudārza darbības pieredzi Berlīnē, slavenajā ... >> lasīt vairāk

1902. gadā Mīlgrāvī tiek nodibināta saviesīga biedrība, kas atbilda tā laika „modei”, katrā apdzīvotā vietā dibināt savu biedrību. 1903. gada 30. marta sapulcē A. Dombrovskis ierosināja mainīt biedrības statūtus un nosaukumu uz Mīlgrāvja atturības biedrības biedrību „Ziemeļblāzma”. Viņš arī paziņo, ka atradis anonīmu labvēli, kas ziedojis līdzekļus biedrības nama celtniecībai, lai gan pats bija mistiskais labvēlis. Nedz biedrības dibināšanas protokolā, ... >> lasīt vairāk