Mežaparka kapsētas

Kapu vide Rīgā ir veidojusies vācu un zviedru tēlniecības un arhitektūras iespaidā, taču ieguvusi savu neatkārtojamo, tikai Latvijai raksturīgo seju. Raksturīgākie no tiem ir Meža un Raiņa kapi, kas no abām pusēm ietver Brāļu kapus un sākotnēji tika veidoti pēc parku iekārtošanas principiem – ar taisnām alejām un celiņu tīklojumu.

Kopš 1994. gada Rīgā darbojas arī krematorija. 1925. gadā tika izveidota Latvijas Ugunsapbedīšanas biedrība, ko dibināja senators Augusts Lēbers. Viņš panāca, ka Saeima 1927. gadā pieņēma likumu par ugunsapbedīšanu Latvijā un ierādīja vietu krematorijas celtniecībai Meža kapos. Celtniecību uzsāka 1939. gadā pēc O. Tīlmaņa un S. Antonova projekta, bet, sākoties 2. Pasaules karam, 1941. gadā tika likvidēta Ugunsapbedīšanas biedrība un celtniecības darbi netika pabeigti. Pie projekta īstenošanas atgriezās tikai 90. gados.
>> Brāļu kapi
>> Meža kapi
>> Citas kapsētas

Meža kapi

Adrese:	Aizsaules iela 2, Gaujas iela 12
Atklāta:	1913. gada 19. jūnijā
Konfesija:	Dažādas
Platība:	85,5 ha
Statuss:	Daļēji slēgta kapsēta

Meža kapi Rīgā ir viena no plašākām, mākslinieciski izteiksmīgākām un vēsturiski nozīmīgākām apbedījumu vietām Latvijā, kur apglabāti daudzi zināmi Latvijas politiķi, mākslinieki, militārpersonas, zinātnieki un citas sabiedrībā labi pazīstamas personas.

» Lasīt vairāk