Arkādijas parks

Adrese:	Ojāra Vācieša iela 2B
Atklāts:	1852. gadā
Dārznieks:	G. Kūfalts, A. Zeidaks u.c.
Platība:	6,2 ha
Stils:	Ainavu jeb angļu

Arkādijas parks (dārzs) ir viens no gleznainākajiem parkiem Rīgā, atrodas starp Ojāra Vācieša un Friča Brīvzemnieka ielām un Rīgas – Jūrmalas dzelzceļa līniju. Parka platība ir 6,2 ha. Tas ir viens no tipiskākajiem ainavu parkiem Rīgā.

Šo teritoriju rīdzinieki jau sen bija iecienījuši kā atpūtas vietu. 1794. gadā te ierīkoja izpriecu vietu vienkāršajai tautai, kur notika atrakcijas, teātra izrādes un Līgo svētki.

Arkādijas parks

1852. gadā Prūsijas ģenerālkonsuls Kristians Heinrihs Vērmanis (vācu Christian Heinrich von Wöhrmann (IV), (1814–1874)), mecenātes Annas Vērmanes mazdēls, kāpas galā ierīkoja dārzu ar siltumnīcām, kurās auguši persiki, aprikozes, vīnogas un retas palmu sugas.

Pēc Kristiana Heinriha Vērmaņa nāves 1874. gadā parkam vairākas reizes ir mainījušies īpašnieki, līdz 1885. gadā to nopirka tirgotājs Karls Kleins. Viņš dārzā uzcēla traktieri, vasara teātri un citas atrakcijas, ierīkoja bumbotavu. Dārzs, kuru iesauca par Kleina parku, kļuva par atpūtas vietu un ienesīgu izpriecu vietu. 1896. gadā dārzu nopirka pilsētas valde, paplašināja un nosauca par Torņakalna parku (Торенсбергский парк).

Arkādijas parks

1900. gadā darbu pie parka labiekārtošanas sāka Georgs Kūfalts (vācu Georg Friedrich Ferdinand Kuphaldt). Parkā ievadīja Mārupīti (sākotnēji upīte tecēja paralēli bijušajai Altonavas ielai), kas plūda cauri parkam, ierīkoja celiņus, dīķus, mākslīgi veidoto Imatras ūdenskritumu, septiņus tiltiņus, uzcēla dārznieka māja un izveidoja jaunus apstādījumus. Daudzus kokus un krūmus izretināja vai nomainīja ar citiem. Daļu no parka teritorijas iznomāja, lai iegūtu līdzekļus tā uzturēšanai. Nomnieks parkā 1910. gadā ierīkoja šautuvi, uzcēla bumbotavu, mūzikas paviljons un no jauna uzbūvēja restorānu „Arkādija” (1908. gadā tas nodega), kuru 1958. gadā pārveidoja par kinoteātri. 1911. gadā parka iekārtošanu pabeidza un pārdēvēja par Arkādijas parku.

Arkādijas parks

Pirmā Pasaules kara sākumā dārzā apmetās daudz Kurzemes bēgļu un dārzs tika krietni izpostīts. 1920. gadu sākumā atjaunoja zālienus, iestādīja cērpamus dzīvžogus un neregulāras dobes. 1926. gadā pēc Andreja Zeidaka projekta parkā vēlreiz tika veikti rekonstrukcijas darbi – ierīkoja bērnu rotaļu laukums, atbalsta sienu un kāpnes. 1927. gadā pēc Paula Kundziņa projekta parka augšējā terasē uzcelta gliemežnīcas tipa mūzikas estrādi (nodegusi 90. gadu beigās un vēlāk nojaukta) un plašu terasveida koncertlaukumu. Daļu parka iznomāja, lai iegūtu līdzekļus tā uzturēšanai. Nomnieks uzcēla restorānu, ko 1958. gadā pārveidoja par kinoteātri „Arkādija”. 1920. un 30. gados Arkādijas parks bija viens no skaistākajiem Rīgas parkiem. Savā krāšņumā Arkādija kļuva par Vērmanes dārza konkurentu. Estrādē vasarā notika koncerti un dažādi kultūras pasākumi.

Arkādijas parks

1988. - 1989. gadā, sākoties Atmodai, parka estrādē pulcējušies vides aizsardzības kluba pārstāvji un viņu atbalstītāji. Arkādijas parkā notika gan pret metro celtniecību vērstās akcijas noslēgums, gan Latvijas Nacionālās neatkarības kustības (LNNK) dibināšanas sapulce.

Parkā aug 23 vietējās (priedes, kļavas, āra un purva bērzi, oši, ozoli, liepas, gobas, vīksnas, bārbeles, melnalkšņi, ievas, blīgznas, purpura kārkli) un 42 kokaugu sugas, kā Ledebūra lapegles, asās egles, melnās priedes, parastās zirgkastaņas, papīra bērzi, pelēcīgā apse un vairākas citas. Blakus Arkādijas parkam atrodas arī 1950. gadā izveidotais 1,45 ha lielais Mazais Arkādijas parks.

Arkādijas parka bildes
Arkādijas parks	Bijusi kinoteātra ēka, vēlāk tika nojaukta	Bijusi kinoteātra ēka, vēlāk tika nojaukta
Arkādijas parks	Vieta, kur atradās estrāde Arkādijas parkā	Vieta, kur atradās estrādes skatītāju soliņi un koncerta laukums