Latvijas Universitāte

Latvijas Universitātes galvenā ēka

Latvijas Universitātes galvenā ēka celta 1862. gadā dibinātā Rīgas Politehnikuma vajadzībām pēc G. F. A. Hilbiga projekta, kas bija Rīgas Politehnikuma profesors un pirmais Arhitektūras nodaļas vadītājs. 1919. gada 28. septembrī atklāja Latvijas Augstskolu, bet kopš 1922./1923. mācību gada tās nosaukums bija Latvijas Universitāte.

Padomju varas gados tika likvidēts augstskolas autonomais statuss; no sākuma to pārsauca par Latvijas Valsts universitāti, bet no 1958. - 1990. tās nosaukums bija Pētera Stučkas Latvijas Valsts Universitāte (LVU). 1990. gadā 19. martā Universitāte atguva savu nosaukumu Latvijas Universitāte.

Latvijas Universitātes galvenā ēka

1938. gadā no Latvijas Universitātes tika nodalīta Lauksaimniecības un Mežsaimniecības fakultāte, kā rezultātā izveidojās Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija. 1950. gadā uz LU Medicīnas fakultātes bāzes tika izveidots Rīgas Medicīnas institūts, kas laika gaitā pārtapa par Rīgas Stradiņa universitāti. 1958. gadā no Universitātes tika nodalītas tehnisko zinātņu fakultātes, atjaunoja Rīgas Politehnisko institūtu.

LU galvenās ēkas fasādi rotā trīs Krievijas impērijas Baltijas guberņu ģerboņi – Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas. Virs ģerboņiem redzami deviņi ciļņi, kuros simboliski redzami Rīgas Politehnikumā pasniegtie mācību priekšmeti.

Šodien Latvijas Universitāte ir lielākā augstākās izglītības iestāde Latvijā. LU mācību valoda ir latviešu.