Vēsture | Kapsētas | Izglītība | Infrastruktūra |
Arhitektūra | Zaļā zona | Rūpniecība | Neredzīgo ciemats |
История | Кладбища | Образование | Инфраструктура |
Архитектура | Зеленая зона | Промышленность | Поселок незрячих |
Arhitektūra
Padomju arhitektūras piemērs Juglā |
Jugla ir pirmais pēc 2. Pasaules kara uzbūvētais kompleksais dzīvojamais masīvs ar trīs mikrorajoniem un sabiedrisko ēku kompleksu, kas veidojās starp Juglas ezeru un Biķernieku mežu. 20.gs. 50-tajos gados sākās individuālo ēku celtniecība, pēc arhitektes R. Paikunes parcelācijas projekta. 20.gs. 60-tajos gados Juglā sāka būvēt pirmās 5-stāvu lielpaneļa dzīvojamās ēkas (464.serija), kuru plānojumu konkursa kārtībā izstrādāja arhitekti D. Dannenberga un O.Krauklis.
Padomju arhitektūras piemērs Juglā |
Pirmo reizi dzīvokļu celtniecībā Juglā būvētas deviņstāvu torņēkas, kuru arhitekts bija O.Krauklis. Juglas apbūves projektu izstrādājuši arhitekti P.Fogelis, L. Nagliņš, A.Ozoliņš, A. Tītmane un citi. Juglas apkaimes detālplānojums izstrādāts 1961. gadā. Daudzas no Juglas ēkām tika celtas nevis par valsts, bet nākamo iedzīvotāju līdzekļiem, un joprojām ir dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības.
Mūsdienu arhitektūras piemērs Juglā |
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Juglā īstenoti gan vērienīgi daudzdzīvokļu māju projekti – Vidzemes nams, dzīvojamās ēkas Brīvības ielā 386, gan celtas privātmājas un rindu mājas Mārkalnes un Murjāņu ielās. Ar Juglas pārvada izbūvi tiek risinātas arī sastrēgumu problēmas, atslogojot Brīvības ielu no Rīgā ienākošā transporta plūsmas un ļaujot apkaimei arī šodien uzņemties sava veida pilsētas vārtu funkciju.