Osta Vecmīlgrāvī

Vecmīlgrāvis attīstījās pateicoties ērtajam ūdensceļam, kas to saistīja ar pilsētas centru un jūru. Tomēr pretēji Sarkandaugavai, kas atradās tuvāk pilsētas centam, Vecmīlgrāvja attīstība gāja citu ceļua.

Pirmās ziņas par mēģinājumu apzināti kontrolēt kuģu kustību Daugavā sastopamas jau no 1205. gada, kad bīskaps Alberts 10 km uz ziemeļiem no Rīgas toreizējās Daugavas grīvas labajā krastā lika uzcelt cisterciešu Svētā Nikolaja klosteri. 1208. gadā klosteri jau sāk apdzīvot mūki. 1266. gadā mūki izraka nelielu grāvi no Ķīšezera uz Daugavu un uzcēla tur dzirnavas, bet pašu grāvi nosauca par „Muler graben” jeb dzirnavu grāvi. „Dzirnavu grāvis” ir mūsdienu Mīlgrāvja pirmsākums.

Osta Vecmīlgrāvī

Turpmākajos gadsimtos klosteris ir iesaistīts neskaitāmās kaujās un militāros konfliktos – klosteri ieņem zemgaļu un kuršu apvienotais karaspēks, nogalinot visus mūkus. Pēc tam klosteri nopirka Ordenis un pārveidoja to par pili – cietoksni, iekārtojot tur komtureju. Apkārt pilij izveidojās zemnieku ciemats, kas to vairākas reizes nopostīja.

Lai gan jau bija izveidota nocietinājumu sistēma, ar kuru būtu iespējams kontrolēt ūdens ceļus, tomēr spēcīga osta šajā stratēģiskajā vietā neizveidojās, jo Daugavas grīvai bijuši zemi, smilšaini krasti, kas ledus sastrēgumu un pavasaru palu laikā bieži lika upei mainīt gultni. Vēl 1565. gadā Daugava un Lielupe jūrā ieplūda pie Vecāķiem, tekot pa Vecdaugavu, bet jau 1567. gadā Daugava bija ieguvusi sev jaunu grīvu. Mangaļsala kļuva par vienu no lielākajām Rīgas salām.

Osta Vecmīlgrāvī

Visa apkārtējā teritorija regulāri applūda vēl līdz pat 19. gs. Zināmu stabilitāti un drošību pret applūšanu teritorija ieguva tikai ar dambju sistēmas izveidi, kas aizturēja Daugavas ūdeņus ledus iešanas laikā.

Tieši ģeogrāfiskās situācijas dēļ Vecmīlgrāvis līdz pat 20. gs. bija zvejnieku ciemats, precīzāk sakot, trīs atstatus stāvoši zvejnieku ciemati, kuru labklājību noteica Daugava un zvejas lomi. Līdz pat 20. gs. sākumam Vecmīlgrāvī būtu jārunā nevis par ostu pastāvēšanu, bet gan par nelielām zvejnieku piestātnēm.

20. gs. 90. -gados Meldru ielā, netālu no Emmas ielas, Daugavas krastā tika uzcelts zivju tirgus, kas bija plānota kā modernākā zivju tirdzniecības vieta Rīgā, kur iespējams iegādāties svaigas un žāvētas zivis. Tomēr nu jau labu laiku tirgus ir slēgts.

Osta Vecmīlgrāvī

Tagad visa Vecmīlgrāvja piekrastes teritorija ir iekļauta Rīgas tirdzniecības ostas sastāvā. Redzamākie objekti, kas atrodas Vecmīlgrāvī ir viens no modernākajiem Latvijas Jūras administrācijas kuģu satiksmes vadības centriem, kā arī „Termināls Vecmīlgrāvis”.

Latvijas Jūras administrācijas kuģu satiksmes vadības centrs atrodas Meldru ielā 5a. Ēkas projekts ir izstrādāts arhitekta J. Gertmaņa birojā. 1998. gadā Latvijas Būvnieku Asociācijas izsludinātajā konkursā nominācijā Jaunbūve objekts ieguva diplomu kā labākā būve. Kuģu satiksmes vadības centrā atrodas ostas kontroles dienests, ostas kapteinis un kuģu satiksmes operatori. Šeit darbojas moderns navigācijas un sakaru iekārtu komplekss, kas spēj nodrošināt kuģu kustības drošību pasaules standartu līmenī. Tas sekmē drošu kuģu ienākšanu Latvijas ostās un paātrina Latvijas iekļaušanos Globālo jūras avāriju un drošības sakaru sistēmā, kā arī savlaicīgo brīdinājuma sistēmā, kas ir ļoti būtiski attiecībā pret bīstamo kravu pārvadātājiem Baltijas jūrā.

Osta Vecmīlgrāvī

„Termināls Vecmīlgrāvis" atrodas Rīgas Brīvostas teritorijā un nomā no Rīgas Brīvostas 8 piestātnes. Kopējā iznomātās zemes platība sastāda 136000 m2, kā arī 65000 m2 iekšējās ūdeņu akvatorijas. Termināla pirmsākumi meklējami jau 1913. gadā dibinātajā „Rīgas Kuģu remonta rūpnīcā”, kas atradās Gāles ielā 2. 1946. gadā pēc 2. Pasaules kara rūpnīca tika atjaunota kā „Mangaļu Kuģu Remonta Rūpnīca”. Kopš 2002. gada rūpnīcas oficiālais nosaukums ir „Termināls Vecmīlgrāvis”, kas nodarbojas ar kravu pārkraušanu un uzglabāšanu, kuģu būvi un to remontu, izgatavo metālkonstrukcijas un veic kokapstrādi.