Vēsture | Kapsētas | Izglītība | Infrastruktūra |
Arhitektūra | Zaļā zona | Rūpniecība | Neredzīgo ciemats |
История | Кладбища | Образование | Инфраструктура |
Архитектура | Зеленая зона | Промышленность | Поселок незрячих |
Juglas ielu katalogs (A – J)
Ainažu iela |
Ainažu iela sākas pie krustojuma ar Murjāņu ielu un beidzas krustojumā ar Silciema ielu, robežojas ar Bākūžu ielu. Ainažu iela izveidota 1935. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Ielas garums ir 321 metrs. Ainaži ir pilsēta Salacgrīvas novadā, pie Igaunijas robežas Baltijas jūras krastā, 116 km no Rīgas.
Apogu iela |
Apogu iela robežojas ar Ūdeļu un Murjāņu ielām. Apogu iela ir izveidota 1980. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Apogs ir pūču dzimtas putns. Vēsturiski ligzdojis arī Latvijā, bet mūsdienās sastopama ļoti reti. Apogi uzturas lauku apvidos ar lieliem, veciem kokiem.
Auduma iela |
Auduma iela robežojas ar Lizuma, Mārkalnes un Baltezera ielām un Juglas apkaimes robežās stiepjas gan dzelzceļa līniju Rīga — Lugaži. Auduma iela izveidota 1963. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.
Baltezera iela |
Baltezera iela sākas no Salamandas ielas un beidzas krustojumā ar Brīvības gatvi, robežojas ar Auduma ielu un Vidzemes aleju. Iela ir izveidota 1935. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies (Otrā pasaules kara laikā pārsauca par Weißer-See-Straße). Baltezers ir apdzīvota vieta Ādažu novadā 4,4 km no Ādažiem un 17 km no Rīgas centra.
Bākūžu iela |
Bākūžu iela sākas pie Brīvības gatves un noslēdzās pie Murjāņu ielas, robežojas ar Vangažu, Ainažu un Tūjas ielām. Bākūžu iela izveidota 1935. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Bākūzis ir morēnu lielpaugurs Vidzemes augstienē. Atrodas Ērgļu novada Jumurdas pagastā Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū.
Brīvības gatve |
Brīvības iela ilgu laiku bijusi Rīgas vai Rīgas priekšpilsētas galvenā iela, kuras nosaukums nepārtraukti ir bijis politizēts un saistīts ar pastāvošo politisko varu. 18.gs zīmētā Rīgas priekšpilsētu plānā kā galvenā iela minēta Lielais Smilšu ceļš, kas sākās pie pilsētas nocietinājumiem, līdz Lielajai Kalēju ielai un beidzās pie Raunas vārtiem. 1815. gadā, kad pārplānoja nodedzināto priekšpilsētu, paplašinot esplanādi līdz Elizabetes ielai, aiz kuras sākās apbūves teritorija, Lielā Smilšu iela ieguva jaunu trasi, kas sakrīt ar tagadējo Brīvības ielu posmā līdz Gaisa tiltam.
Brīvības gatve |
Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos Brīvības iela ar nosaukumu Aleksandra Iela minēta 1818. gadā, kad ielas galā atklāja Triumfa jeb Aleksandra arku. 19.gs. tā bija vistālāk apbūvētā Rīgas iela. Pēc pilsētas vaļņu nojaukšanas Aleksandra ielu (Александровская улица) pagarināja līdz Pilsētas kanālam un 1861. gadā pārsauca par Lielā Aleksandra ielu (Большая Александровская улица).
Brīvības gatve |
1923. gadā iela pirmo reizi ieguva nosaukumu – Brīvības iela, 1942.-1944. gadā ielas nosaukums bija Ādolfa Hitlera aleja (Adolf Hitler Straße), 1944. gadā uz īsu brīdi tā atguva Brīvības ielas nosaukumu. 1950. gadā kopā ar Kaļķa ielu, Brīvības gatvi un Brīvības bulvāri iela ieguva nosaukumu Ļeņina iela (улица Ленина). Savu tagadējo nosaukumu Brīvības iela atguva tikai 1990. gadā. Iela ir nosacīti sadalīta trīs posmos – Brīvības bulvāris, Brīvības iela un Brīvības gatve.
Brīvības gatve |
Aleksandrs II (Александр II) bija Krievijas imperators no 1855. līdz 1881. gadam. 1861. gadā izsludināja likumu par dzimtbūšanas likvidēšanu Krievijā pēc Baltijas guberņu parauga. Uzsāka plašas tieslietu, izglītības sistēmas, pilsētu, zemes un reformas.
Ādolfs Hitlers (Adolf Hitler) bija NSDAP līderis, 1933.- 1945. gadam Vācijas kanclers, valdības galva, valsts galva un diktators. Hitlera centieni izveidot Lielvāciju, anektējot Austriju un iebrūkot Čehoslovākijā un Polijā, bija viens no 2. Pasaules kara izcelšanās iemesliem.
Ciemupes iela |
Ciemupes iela sākas pie krustojuma ar Juglas ielu un beidzas krustojumā ar Juglas krastmalu. Ciemupes iela izveidota 1934. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Ielas garums ir 157 metri. Ciemupe ir ciems Ogres novadā, 4 km no Ogres, Daugavas labajā krastā pie galvenā autoceļa A6 un dzelzceļa līnijas Rīga—Daugavpils
Dzirnupes iela |
Dzirnupes iela robežojas ar Juglas un Pāles ielām un Juglas apkaimē atrodas bij. Strazdmuižas parkā starp Juglas ielu un Juglas ezeru. Dzirnupes iela izveidota 1935. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.
Foreļu iela |
Foreļu iela robežojas ar Mārkalnes ielu. Foreļu iela tika izveidota tikai 1960. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Forele ir nosaukums vairākām zivju sugām un pasugām, kuras visas pieder lašu dzimtai. Latvijā ir sastopama strauta un varavīkšņu forele.
Garkalnes iela |
Garkalnes iela robežojas ar Brīvības gatvi un Vangažu ielu. Garkalnes iela izveidota 1961. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Garkalne ir apdzīvota Garkalnē pie autoceļu A2 un P3 krustojuma un dzelzceļa Rīga-Lugaži, 12 km no Berģos un 21 km no Rīgas centra.
Ineša iela |
Ineša iela sākas krustojumā ar Murjāņu ielu un beidzas krustojumā ar Lilastes ielu. Ineša iela izveidota 1955. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Kopējais ielas garums ir 138 metri. Inesis ir ainavisks ezers Vecpiebalgas novadā ar līčainiem un daudzviet augstiem krastiem.
Juglas iela |
Juglas iela sākas krustojumā ar Brīvības gatvi, robežojas ar Biķernieku, Ūdeļu, Malienas, Murjāņu, Krēgermuižas, Ineša, Pāles, Strazdumuižas, Kvēles, Ciemupes un Dzirnupes ielām. Juglas iela izveidota 1903. gadā ar nosaukumu Strazdumuižas iela (Стразденгофская улица), 1938. gadā tā tika pārsaukta par Juglas ielu.
Juglas krastmala |
Juglas krastmala robežojas ar Ciemupes un Dzirnupes ielām. Juglas krastmala izveidota jau 1923. gadā ar nosaukumu Juglas krasta iela, 20.gs. 90-tajos gados tā tika pārsaukta par Juglas krastmalu. 2008. gadā bija pabeigta Brīvības gatves un Juglas krastmalas divu līmeņu šķērsojuma būvniecība.
Pievienot komentāru
Privātuma politika satur informāciju par Jūsu datu izmantošanu portālā Cita Rīga. Pievienojot komentāru, Jūs piekrītat, ka saprotat portāla privātuma politiku:
- Jūsu vārds, pilsēta, valsts, novads un komentārs būs publiski pieejams.
- Bez minētas informācijas, arī cita informācija par Jūsu komentāru tiek saglabāta:
- Jūsu IP adrese (netiek parādīta),
- Komentāra pievienošanas datums un laiks (parādīts).
- Jūsu e-pasta adrese nebūs publiski pieejama. Tā tiek ievākta divu iemeslu dēļ:
- Administratīvajiem nolūkiem, ja vajadzēs ar Jums sazināties.
- Informēt Jūs par jaunajiem komentāriem, ja Jūs parakstījāties.
- Jūsu interneta pārlūks saglabās papildus cookie failus. Tas ir nepieciešams, lai atcerētos Jūsu ievadīto informāciju. Ar laiku cookie faili tiks izdzēsti automātiski.
Privātuma politika var mainīties jebkurā laikā bez brīdinājuma.
Portāla lietošanas noteikumi satur komentāru pievienošanas noteikumus portālā Cita Rīga. Pievienojot komentāru, Jūs piekrītat šiem noteikumiem:
- Kaut arī administrators cenšas pārbaudīt visus komentārus, nav iespējams operatīvi pārbaudīt visus komentārus.
- Visi komentāri satur tikai komentāru autoru viedokli, bet ne portāla Cita Rīga autoru vai administratoru viedokli.
- Jūs piekritāt nepublicēt komentāros jebkāda veida apmelojošu, nelikumīgu, draudošu, aizskarošu, pornogrāfisku, naidu kurinošu vai privāto dzīvi aizskarošo informāciju.
- Portāla administratoram ir tiesības rediģēt, pārvietot vai dzēst komentārus, ja tie neatbilst šiem portāla lietošanas noteikumiem.
Noteikumu neievērošanas dēļ lietotājam var būt limitēta iespēja pievienot komentārus portālā.
Noteikumi var mainīties jebkurā laikā bez brīdinājuma.
Komentāri