Ziepniekkalna ielu katalogs (T – Z)

Tadaiķu iela

Tadaiķu iela kā Ģimnastikas ielas turpinājums sākas pie krustojumā ar Vainodes ielu, šķērso Bērzupes, Valdeķu un Ilmājas ielu un beidzas krustojumā ar Garozes ielu. Tadaiķu iela izveidota 1935. gadā ar tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies. Ielas garums ir 600 m.

Tadaiķi ir apdzīvota vieta Dienvidkurzemes novadā.

Telts iela

Telts iela sākas Torņakalna apkaimē krustojumā ar Vienības gatvi kā Robežu ielas turpinājums. Ziepniekkalna apkaimē iela šķērso Kārļa Ulmaņa gatvi, Rendas un Garozes ielu, un beidzas krustojumā ar Viesītes ielu. Rīgas ielu sarakstos Telts iela sastopama jau kopš 1880. gada ar tagadējo nosaukumu (vācu: Zeltstrasse, krievu: Шатровая улица), kas laika gaitā nav mainījies. Telts ielas kopējais garums ir 221 metrs un Ziepniekkalna apkaimē tā iet paralēli Kārļa Ulmaņa gatvei.

Tērvetes iela

Tērvetes iela sākas krustojumā ar Graudu ielu, šķērso Pīpeņu ielu un turpinās kā Rāceņu iela. Tērvetes iela izveidota 1935. gadā ar tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies. Tērvetes ielas garums ir 201 metrs, tajā ir privātmāju apbūve.

Tērvete ir apdzīvota vieta Dobeles novadā. Tērvetē atrodas seno zemgaļu Tērvetes pilskalns un Tērvetes dabas parks.

Tīraines iela

Tīraines iela iet paralēli Vienības gatvei, šķērso Rītausmas un Siltuma ielu. Tīraines iela izveidota 20. gadsimta 90. gadu beigās. Ielas kopējais garums ir 1616 metri, apbūvi galvenokārt veido rūpnieciska rakstura ēkas.

Tīraine ir apdzīvota vieta Mārupes novadā, 2,6 km no Mārupes domes un 10 km no Rīgas centra, veidojusies 20. gadsimta vidū kā Tīraines kūdras fabrikas ciemats.

Tīruma iela

Tīruma iela atzarojas no Putnu ielas un nešķērsojot citas ielas, beidzas krustojumā ar Ozolciema un Kazdangas ielu. Tīruma iela izveidota ap 1900. gadu ar tagadējo nosaukumu (krievu: Пашенная упица, vācu: Ackerstrasse), kas laika gaitā nav mainījies. Ielas garums ir 530 metri, ielai ir raksturīga industriālā un mazdārziņu apbūve.

Tīrums, arī lauks, ir zemes daļa, kas paredzēta lauksaimniecības kultūru audzēšanai. Tīrumi ir arī apdzīvota vieta Bauskas novadā, 22,7 km no Bauskas un 92,1 km no Rīgas, 4 km līdz Latvijas–Lietuvas robežas.

Tumes iela

Tumes iela sākas pie krustojuma ar Stērstu ielu, šķērso Ķekavas, Kartupeļu, Kāļu, Mālu, Misas, Līvciema ielu un beidzas krustojumā ar Zaļenieku ielu. Tumes iela izveidota 1923. gadā ar nosaukumu Tomes iela. 1938. gadā tā jau figurē kā Tumes iela, kam pievienota Vaļņmuižas iela. Tumes ielas garums ir 1183 metri.

Tume ir apdzīvota vieta Tukuma novadā, atrodas 7 km no Tukuma domes un 69 km no Rīgas.

Kārļa Ulmaņa gatve

Kārļa Ulmaņa gatve ir viena no galvenajām Rīgas maģistrālēm, svarīgākā un garākā iela Pārdaugavā. Tā atdala Atgāzeni no Torņakalna apkaimes. Ielas kopējais garums ir 11 932 metri, tā pilnībā pabeigta 1981. gadā un ieguva Ernsta Tēlmaņa ielas nosaukumu (krievu: улица Эрнста Тельмана). 1991. gadā tā pārdēvēta par Kārļa Ulmaņa gatvi.

Ernsts Tēlmanis (vācu: Ernst Thälmann) bija Vācijas Komunistiskās partijas līderis Veimāras republikā.

Kārlis Ulmanis bija politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs, vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents un pēdējais pirmās Latvijas brīvvalsts prezidents.

Vadakstes iela

Vadakstes iela sākas krustojumā ar Svētes ielu, šķērso Bukas ielu un beidzas strupceļā pie Irbenes un Valdeķu ielu krustojuma. Vadakstes iela izveidota 1935. gadā ar tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies. Ielas garums ir 211 metrs.

Vadakste ir Ventas labā krasta pieteka Dobeles un Saldus novadā, 67 km garā posmā ir Latvijas un Lietuvas robežupe.

Vaiņodes iela

Vaiņodes iela sākas pie krustojumā ar Kārļa Ulmaņa gatvi, krustojas ar Ģimnastikas, Tadaiķu un beidzas pie krustojuma ar Irbenes un Svētes ielu. Vaiņodes iela izveidota 1914. gadā ar tagadējo nosaukumu (vācu: Wainodensche Strasse), kas laika gaitā nav mainījies. Ielas garums ir 704 metri.

Vaiņode ir apdzīvota vieta Dienvidkurzemes novadā, 60 km attālumā no Liepājas un 185 km no Rīgas. Pirmā pasaules kara laikā Vaiņodē atradās Vācu armijas Vaiņodes dirižabļu lidosta, pēc kara beigām angārus demontēja un sāka izmantot kā Rīgas Centrāltirgus paviljonus. Padomju laikā dienvidos no Vaiņodes atradās viens no lielākajiem Padomju armijas militārajiem lidlaukiem Baltijā.

Valdeķu iela

Valdeķu iela ir viena no apkaimes maģistrālajām ielām. Tā sākas krustojumā ar Garozes ielu, šķērso Pērkones, Tadaiķu, Saulkalnes, Irbenes, Kartupeļu, Zaļenieku, Graudu, Ēbelmuižas, Dižozolu un Ozolciema ielu, beidzās strupceļā pie garāžu kooperatīva. Iela izveidota 1935. gadā ar tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies. Valdeķu ielas garums 2437 metri.

Valdeķi ir ciems Tukuma novadā, 6,5 km no Kandavas, 33 km no Tukuma un 98 km no Rīgas.

Vienības gatve

Vienības gatve ir maģistrālas nozīmes iela Rīgā un viena no svarīgākajām ielām Pārdaugavā. Tā atdala Ziepniekkalnu no Atgāzenes. Iela sākas krustojumā ar Jelgavas ielu Torņakalna apkaimē un beidzas līdz ar Rīgas robežu. Ziepniekkalna apkaimē Vienības gatve pēc krustojuma ar Kārļa Ulmaņa gatvi šķērso Ģimnastikas, Irbenes, Graudu, Bātas, Beverīnas, Brucenes, Bērzlapu, Sērenes, Bruknas, Mežkalna, Ozolciema un Tīraines ielu. Vienības gatve ir izveidota 19. gadsimtā, nospraužot pilsētas robežās jaunu, iztaisnotu trasi senajam pasta ceļam, kas veda no Vācijas caur Jelgavu uz Rīgu. Ielas celtniecība sākās 1830. gadā. Agrākais šī ceļa sākums Torņakalnā ir Jelgavas iela. Līdz 1935. gadam Vienības gatvi sauca par Jelgavas šoseju. Sākotnēji Vienības gatve bija savienota ar Akmeņu ielu, bet vēlāk, paplašinot dzelzceļa staciju, ielas sākums tika pārvirzīts līdz Jelgavas ielai. Vienības gatves kopējais garums ir 6504 metri.

Viesītes iela

Viesītes iela sākas krustojumā ar Bauskas ielu, šķērso Telts ielu un pēc krustojuma ar Garozes ielu turpinās kā Pērkones iela. Viesītes iela izveidota 1914. gadā ar nosaukumu Pētermuižas iela (vācu: Peterhöfsche Strasse), bet 1932. gadā tā pārsaukta par Viesītes ielu. Ielas garums ir 135 metri, tajā ir privātmāju apbūve.

Viesīte ir mazpilsēta Sēlijā, Jēkabpils novadā. attālums līdz Jēkabpilij ir 30 km, līdz Rīgai – 143 km, līdz Lietuvas robežai 31 km.

Zaļenieku iela

Zaļenieku iela sākas krustojumā ar Irbenes ielu, šķērso Valdeķu, Graudu un Tumes ielu, beidzas krustojumā ar Ēbelmuižas ielu. Rīgas ielu sarakstos 1900. gadā Zaļenieku iela sastopama ar nosaukumu Ēbeļmuižas ceļš (vācu: Ebelshöfsche (Strasse) Weg, krievu: Эбелсгофская дорога (улица)). 1938. gadā tā pārsaukta par Zaļenieku ielu. Ielas garums ir 998 metri. Zaļenieku ielā 21 atrodas Ebelmuiža.

Zaļenieki ir ciems Jelgavas novadā, 22 km no Jelgavas un 66 km no Rīgas. Zaļenieku muižas pils ar parku ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Ziepju iela

Ziepju iela ir neliela cilpveida iela, kas sākas krustojumā ar Graudu ielu. Ziepju iela Rīgas ielu sarakstos ir sastopama ar savu esošo nosaukumu (vācu: Seifenstrasse, krievu: Мыльная улица) jau no 1880. gada.