Avotu vēsture

Romanovu bazārs Avotos

Apkaimes nosaukums „Avoti” ir cēlies no dzeramā ūdens avotiem, kas atradušies tagadējā Avotu un Ernesta Birznieka – Upīša ielu apkaimē. Tā bija purvaina zemiene 18./19.gs. aizbērtās Speķupītes attekas augšgalā. Teritorijā pie Speķupītes attekas kādreiz atradās pilsētas zosu ganības, jo pilsētnieki aiz pilsētas mūriem ierīkoja sakņu dārzus, lai iegūtu papildus pārtiku. Zināms, ka vēl dažus gadsimtus atpakaļ šajā vietā atradušies sakņu dārzi.

Popova muižiņa

Avoti var lepoties arī ar vienu no vecākajām koka celtnēm Rīgas centrā – Popova muižiņu. Nav zināms precīzs muižas celšanas gads, bet to var saskatīt jau 1769. gada kartēs. Muiža sākotnēji atradusies klaja lauka vidū, kam apkārt bija sakņu dārzi, lauki un pļavas. Vecākais Popova muižas zīmējums saglabājies no 19.gs. 20-tajiem gadiem, kur redzams, ka muižas ēka bijusi ar aptuveni metru augstiem pamatiem virs zemes. Popova muižiņa ir celta baroka stilā ar klasicisma iezīmēm, taču muižas ēkai redzamas arī piebūves, kas veiktas 20. gadsimtā.

Popova muižiņa

Muižas teritorija ir sarukusi, izveidojot dzelzceļa līniju, jo pēc tā izbūves mainījās arī muižas atrašanās vieta – tā atradās nevis vairs klusā Rīgas nostūrī, bet gan ceļa malā. 1925. gadā kāds B.Toders pie muižiņas vēlējies iekārtot ādu sālītavu un kaltētavu. Pēc 2. Pasaules kara ēkā atradusies Latvijas PSRS Zivsaimniecības pārvalde. Tagad ēka ir pašvaldības īpašums, bet gandrīz visi dzīvokļi tajā ir privatizēti, kā rezultātā ir mainījies vēsturiskais ēkas plānojums un muižas saglabāšana nākamajām paaudzēm ir apdraudēta.

Avotu koka apbūve Pļavas ielā

Visa apkaimes vēsturiskā attīstība lielā mērā ir saistāma ar Rīgas pilsētas mūru nojaukšanu 19.gs. 2.pusē. Līdz tam Avoti ietilpa Maskavas priekšpilsētā un tas ietekmēja apkaimes apbūvi, t.i., aiz centra robežām drīkstēja būvēt tikai koka ēkas, lai kara vai briesmu gadījumā priekšpilsētu paši pilsētas saimnieki varētu iznīcināt. Pēc pēdējās priekšpilsētas dedzināšanas 1812. gadā ielu tīkls tika atjaunots, un nemainīgā veidā tāds arī saglabājies līdz šai dienai. Avotu ielu tīklojums tāpat kā centra apbūvē ir veidots pēc regulāras pilsētas apbūves principa, pieskaņojot ielu tīklu galvenajām vecpilsētas ielām, kas veidojušās jau 14.gs.

Avotu koka apbūve Zaķu ielā

Līdz ar fortifikācijas mūru nojaukšanu pilsētas centra apkaimes iekārtoja pēc pilsētas galvenā arhitekta J.D. Felsko pilsētas apbūves projekta. Nojauktās fortifikācijas smiltis tika izbērtas arī Avotu ielas apkaimē, lai novērstu iespēju, ka apvidus ir pārāk purvains un lai piemērotu zemi pilsētbūvniecības prasībām. Savas vēsturiski nozīmīgās apbūves dēļ, arī daļa no Avotu apkaimes ir iekļauta UNESCO pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā (ir pieskaitāma pie Rīgas vēsturiskā centra UNESCO aizsardzības).

Pilsētas apbūve līdz pat 19.gs. vidum bija koka, pirmos mūra namus sāka celt tikai 19.gs. beigās. Faktiski Avotu apkaimes arhitektūra ir līdzīga centra apbūvei, te ir plaši pārstāvēti jūgendstila nami, gan koka apbūve, kā arī apbūve, kas, piemēram, centra apbūvei nav tik ļoti raksturīga – industriālā arhitektūra, rūpniecības ēkas. Avotu iela ir kā galvenā šai apkaimei. Laika gaitā Avotu ielas namu pirmajos stāvos atradās visdažādākie veikaliņi, nelielas fabrikas, maiznīcas, bāri un restorāni, fotoateljē, grāmatu iespiestuves u.t.t.