Bišumuižas ansamblis

Bišumuižas dzīvojamā kungu ēka

1773. gadā smilšainajos pauguros pie Bauskas ceļa, netālu no dzirnavām tika iekārtota neliela muižiņa, ko sauca tās īpašnieku vārdos par Šildera muižu (Schilder), Hilzena muižu (Hilsen) un Bišumuižu (Bienenhof, Биненгофъ).

1792. gada dokumentos Bišumuižā bija uzskaitītas 9 celtnes. 18.gs. uzceltā muižas ēka bez ievērojamām izmaiņām kalpoja līdz 19. gs., kad tā tika nojaukta. 1810. gadā Bišumuižu iegādājās bagāto tirgotāju Brandenburgu dzimta. 1820. gadā J.Brandenburgs (1778-1834) uzcēla līdz mūsdienām saglabājušos Bišumuižas kungu namu, un aptuveni tajā pašā laikā sāka veidot Bišumuižas parku.

Bišumuižas dzīvojamā kungu ēka

Muižas dzīvojamā kungu ēka ir klasicisma stila vienstāva mūra celtne ar mezonīnu (1,5. stāvs) un cokolā izbūvētām vairākām palīgtelpām. Izteiksmīgs akcents ir abās garenfasādēs izveidotie pārspīlēti lielie portiki, katrs ar četrām joniešu kolonnām. Ēkas pirmajā stāvā bija izbūvēts sešu istabu dzīvoklis, tā centrālā telpa bija krāšņa klasicismam raksturīgā ovālas formas zāle ar apgleznotām sienām un krāšņu interjeru. Bišumuižas grīda biju segta ar dekoratīvu parketu, pagrabā atradās liela un grezna kungu virtuve, ar holandiešu (Delftas) flīzīšu apdari. Trīs dzīvojamās istabas atradās mezonīna stāvā. Šāds plānojums drīzāk lietots laukos nekā pilsētā.

Līdz šodienai saglabājusies arī dārznieka māja, staļļi un parka aleja. 2008.gadā ēkai uzlikts zaļš jumts un parkā notiek labiekārtošanas darbi.

Bišumuižas dzīvojamā kungu ēka
Rietumu puse	Ziemeļrietumu puse	Ziemeļu puse
Austrumu puse	Dienvidaustrumu puse	Dienvidu puse