20. gadsimts
3rd slideshow image4th slideshow image5th slideshow image6th slideshow image7th slideshow image8th slideshow image1st slideshow image2nd slideshow image
Latvian Russian
LiveInternet
Яндекс.Метрика

Rīgas vēstures hronoloģija

365 dienas Rīgā

20. gadsimts
1901. gada 22. jūnijā – Ar Baltijas rūpniecības izstādes atklāšanu Esplanādē un Strēlnieku dārzā (šodien Kronvalda parks) sākās Rīgas 700 gadu jubilejas svinības, kas ilga līdz 2. septembrim
1901. gada 11. jūlijā – Ekspluatācijā nodota pirmā elektriskā tramvaja līnija pa Aleksandra ielu (tagad Brīvības iela).
1901. gada 10. novembrī – Maršrutā Kristapa skulptūra (pie Sarkaniem spīķeriem) – Sarkankalna tirgus atklāta elektriskā tramvaja „C” līnija.
1902. gada 5. jūlijā – Iznāca "Rīgas Avīzes" pirmais numurs.
1902. gada 12. septembrī – Rīgas Biržas komiteja asignēja 410 000 rubļu komercskolas celšanai. Ēka celta 1902.-1905. gadā pēc arhitekta Vilhelma Bokslafa (vācu: Wilhelm Bockslaff) projekta, tagad ēkā ir Latvijas Mākslas akadēmija.
1902. gada 14. septembrī – Tika atklāts Otrā Rīgas pilsētas krievu teātra nams, tagadējais Latvijas Nacionālais teātris. Teātra ēka celta par Rīgas pilsētas valdes līdzekļiem. 1918. gada 18. novembrī teātra ēkā tika proklamēta Latvijas Republika.
1902. gada 15. oktobrī – Tika atklāti Aleksandra tirgus paviljoni, kas tagad pazīstami ar nosaukumu Vidzemes tirgus. Tas bija pirmais tirgus Rīgā, kurā izbūvēti labiekārtoti paviljoni.
1902. gada 10. novembrī – Tika atklāts Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības nams Lāčplēša ielā 25. Līdz 2018. gadam tā bija mājvieta Jaunajam Rīgas teātrim, līdz 1992. gadam ēkā atradās Jaunatnes teātris, bet no 1920. gada līdz 1979. gadam – Dailes teātris. Šobrīd ēkā notiek rekonstrukcija.
1902. gada 11. novembrī – Pēc rekonstrukcijas tika atklāts paplašinātais Aleksandra (tag. Brīvības) bulvāra tilts pāri pilsētas kanālam.
1903. gada 8. jūnijā – Tika atklāts Grīziņkalna parks un "Apollo" teātris tajā. 1905. gada revolūcijas laikā parkā bieži norisinājās strādnieku sapulces un plaši strādnieku mītiņi.
1903. gada 12. jūlijā – Nodibināja Namīpašnieku biedrību, tā bija pirmā šāda veida biedrība Krievijas impērijā.
1903. gada 7. novembrī – Dibināta Āgenskalna sporta un vingrošanas biedrība, kas pastāvēja līdz pat 1939. gadam un tika slēgta līdz ar vācbaltiešu izceļošanu no Baltijas valstīm.
1904. gada 24. oktobrī – Sāka darboties jaunais Rīgas ūdensvads.
1905. gada 30. aprīlī – Rīgā sākās vispārējs politiskais streiks. Beidzās 3.maijā.
1905. gada 14. maijā – Andrejsalā atklāja pirmo pilsētas nozīmes spēkstaciju, kad Rīgas pilsētas galva Džordžs Armitsteds parakstīja lēmumu par elektrocentrāles pieņemšanu ekspluatācijā un tās nodošanu pilsētas Uzņēmumu pārvaldes pārziņā. Elektroenerģiju sākotnēji ražoja no Anglijas akmeņoglēm, kuras ieveda kuģos.
1905. gada 9. jūlijā – Rīgas fabrikās notika vispārējs politiskais streiks.
1905. gada 7. septembrī – Naktī notika uzbrukums Rīgas Centrālcietumam, revolucionāru kaujiniekiem mēģinot atbrīvot ieslodzītos biedrus.
1905. gada 20. septembrī – Notika kārtējais uzbrukums Centrālcietumam.
1905. gada 20. oktobrī – Sākās plaši tautas mītiņi Grīziņkalnā. Dalībnieku skaits sasniedza 100 000 cilvēku. Mītiņu organizēja arodbiedrības un tie turpinājās līdz 22. oktobrim.
1905. gada 22. oktobrī – No Centrālcietuma tika atbrīvoti 100 politieslodzītie.
1905. gada 22. oktobrī – Tika nodibināta Rīgas Fabrikantu biedrība.
1905. gada 2. novembrī – Bez cenzūras sāka iznākt laikraksti Dienas Lapa un Baltijas Vēstnesis.
1905. gada 10. novembrī – Rīgā sākās Latvijas tautskolotāju kongress.
1906. gada 18. maijā – Tika atklāts Gaisa tilts, saukts arī par VEF tiltu.
1906. gada 9. oktobrī – Tika izdots Rīgas mācību apgabala kuratora Dmitrija Ļevšina (krievu: Дмитрий Левшин) rīkojums, kas atļāva sākumskolām mācības pasniegt dzimtajā valodā, izņemot astoņas krievu valodas mācību stundas nedēļā. Šī kārtība bija spēkā līdz 1913. gada rudenim.
1908. gada 2. jūlijā – Pilnīgi nodega pirmais Rīgas Latviešu biedrības nams, kas celts 1869.gadā pēc Jāņa Fridriha Baumaņa projekta.
1909. gada 18. oktobrī – Krievu-Baltijas vagonu fabrikā šveiciešu inženiera Žiljēna Potera (fr. Julien Potterat) vadībā tika samontēts pirmais automobilis Latvijā, kura nosaukums bija "Russo-Balt".
1910. gada 5. aprīlī – Rīgā atklāja Meža kapus.
1910. gada 19. jūnijā – Rīgā sākās V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki hallē starp tagadējo Hanzas un Sporta ielu. Sākotnēji svētkus bija paredzēts rīkot 1904. gadā, bet šo nodomu izjauca krievu-japāņu karš. Pēc 1905. gada revolūcijas apspiešanas latviešu tautiskuma kustība atradās pamiruma stāvoklī, tāpēc svētkos bija tikai 2300 dziedātāju, kuri dalījās 82 koros.
1910. gada 4. jūlijā – Atzīmējot 200. gadadienu, kopš Vidzeme un Rīga tika pievienota Krievijas Impērijai, Rīgā Aleksandra (mūsdienu Brīvības) bulvārī atklāja bronza pieminekli Krievijas imperatoram Pēterim I, kurā Pēteris I attēlots zirga mugurā un zobenu pie sāniem.
1910. gada 5. jūlijā – Tika atklāts Pētera parks (mūsdienu Uzvaras parks), nosaukts par godu Krievijas imperatoram Pēterim I. Krievijas imperators Nikolajs II Savas vizītes laikā Rīgā ar ģimeni personīgi iestādīja jaunierīkojamā parkā ozoliņus.
1912. gada 14. oktobrī – Tika atklāts Rīgas Zooloģiskais dārzs. Atvēršanas brīdī zoodārzā varēja iepazīties ar 88 sugu dzīvniekiem. Šobrīd tas ir Baltijā lielākais un vecākais zooloģiskais dārzs.
1913. gada 19. aprīlī – Sākta Upīša pasāžas celtniecība. Tās arhitekts bija Aleksandrs Vanags.
1913. gada 19. jūnijā – Notika Rīgas Meža kapu iesvētības.
1913. gada 14. septembrī – Tika atklāts atjaunotais (jaunais) Ziemeļblāzmas nams Vecmīlgrāvī. Jaunais nams bija pirmā dzelzsbetona būve Latvijā.
1913. gada 13. oktobrī – Esplanādē netālu no Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāles tika atklāts Krievijas karavadoņa Barklaja de Tolli piemineklis. 1915. gadā skulptūra tika demontēta, jo Rīgai tuvojās vācu karaspēks, taču postaments tika saglabāts. 2002. gadā pēc uzņēmēja Jevgeņija Gomberga iniciatīvas skulptūra tika atjaunota tās vēsturiskajā vietā.
1915 . gada 2. maijā – Rīgā tika nodibināta latviešu, lietuviešu un poļu bēgļu komiteja.
1915 . gada 8. jūlijā – Vācu karaspēkam tuvojoties Rīgai Pirmajā pasaules karā tika demontēts Barklaja de Tolli piemineklis Esplanādē, kas aizvests uz Krasta dzelzceļa stacijas noliktavu.
1915. gada 1. augustā – Nodibināja pirmos divus latviešu strēlnieku bataljonus. Tika izdots uzsaukums “Pulcējaties zem latviešu karogiem!”, kurā brīvprātīgie tika aicināti stāties strēlnieku bataljonos. Līdz 1915. gada beigām Pieņemšanas komisijā pieteicās 6292 brīvprātīgie, bet līdz 1916. gada beigām – aptuveni 8 000 cilvēku.
1915. gada 14. augustā – Rīdzinieki pavadīja 200 latviešu strēlniekus, kuri devās apmācībās uz Daugavgrīvu.
1915. gada 11. novembrī – Krievijas imperators Nikolajs II ieradās Rīgā militārā inspekcijā.
1917. gada 23. aprīlī – Pēc Februāra revolūcijas par Rīgas pilsētas galvu kļuva Gustavs Zemgals.
1917. gada 12. augustā – Rīgā sanāca latviešu sabiedrisko organizāciju un politisko partiju pārstāvju konference, kas pieņēma Latvijas autonomijas projektu.
1917. gada 2. septembrī – Sākās kauja Mazās Juglas upes krastos tagadējā Ikšķiles novada teritorijā un tajā piedalījās aptuveni 6 000 2. latviešu strēlnieku brigādes karavīru. Kauja pie Mazās Juglas bija daļa no Vācijas uzbrukuma operācijas Rīgas ieņemšanai.
1917. gada 3. septembrī – Vācijas impērijas karaspēks ieņēma Rīgu.
1918. gada 3. septembrī – Vācu okupācijas laikā, tagadējā Baumaņa skvērā atklāja pieminekli vācu kareivjiem – uz postamenta novietotu koka skulptūru, kas oficiāli saukta "Dzelzs zemessargs", bet tautā dēvēja par "Koka Frici". 1919. gada janvārī pieminekli demontēja.
1918. gada 11. novembrī – Lielbritānijas ārlietu ministrs parakstīja Latvijas de facto atzīšanas grāmatu.
1919 . gada 8. jūlijā – Latvijas nacionālā valdība ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa vadībā, tvaikonī „Saratov" ieradās no Liepājas Rīgā, kur to svinīgi sagaidīja armija un iedzīvotāji.
1919. gada 22. maijā – Rīgu ieņēma Andrieva Niedras valdībai pakļautais karaspēks.
1919. gada 29. maijā – Dibināja 6. Rīgas kājnieku pulku.
1919. gada 3. jūlijā – Rīgas Strazdumuižas pamatskolā tika noslēgts Strazdumuižas pamiers – karadarbības pārtraukšanas līgums starp Igaunijas armijas un Rietumu Antantes no vienas puses un Baltijas landesvēru un Dzelzsdivīziju no otras.
1919. gada 4. jūlijā – Par Rīgas pilsētas galvu 3. reizi kļuva Gustavs Zemgals, kas 1927. gadā kļuva par otro Latvijas Valsts prezidentu.
1919. gada 6. jūlijā – Pēc Strazdumuižas pamiera noslēgšanas, Rīgā ienāca Ziemeļlatvijas armija Jorģa Zemitāna vadībā.
1919. gada 26. augustā – Rīgā notika reģionāla mēroga pretlieliniecisko spēku komandieru apspriede, kurā apsprieda kopīgas darbības plānus.
1919. gada 29. augustā – Rīgā dibināta Latvijas Nacionālā bibliotēka.
1919. gada 28. septembrī – Bijušā Rīgas Politehniskā institūta ēkā Rīgā, Raiņa bulvārī 19 oficiāli atklāja Latvijas Augstskolu. Pēc Satversmes izstrādāšanas tai deva nosaukumu Latvijas Universitāte. Šodien tā vadošā un ietekmīgākā Latvijas augstskola, pēc studentu skaita ir arī valsts lielākā universitāte, kā arī lielākā plaša profila universitāte Latvijā.
1919. gada 7. oktobrī – Pāvels Bermonts-Avalovs (krievu: Павел Бермонт-Авалов) nosūtīja prasību Latvijas Pagaidu valdībai nekavējoties atļaut viņa karaspēkam šķērsot Pagaidu valdības kontrolēto teritoriju ceļā uz lielinieku fronti, kā arī izdeva kaujas pavēli par uzbrukumu Rīgai.
1919. gada 8. oktobrī – Pāvela Bermonta-Avalova (krievu: Павел Бермонт-Авалов) karaspēks uzbruka Rīgai. Virs Rīgas parādījās Bermonta armijas lidmašīnas, kuras nometa vairākas bumbas Torņakalna stacijā. Rīgas apsardzības priekšnieks pulkvedis Jorģis Zemitāns deva pavēli Latvijas armijas daļām pamest Rīgu un atkāpties uz aizstāvēšanās pozīcijām pie Juglas. Latvijas valdība nolēma pārcelties uz Cēsīm.
1919. gada 9. oktobrī – Pāvela Bermonta-Avalova (krievu: Павел Бермонт-Авалов) karaspēks pietuvojās Daugavas tiltiem. Atkāpšanās laikā lielākā daļa Latvijas armijas karavīru atkāpās līdz Juglas tiltiem. Gar Daugavas labo krastu sāka rakt ierakumus un gatavoties pretinieka uzbrukumu atsišanai.
1919. gada 10. oktobrī – Pāvela Bermonta-Avalova (krievu: Павел Бермонт-Авалов) armija bez kaujas ieņēma Torņakalnu un izveidoja nocietinātas pozīcijas iepretī Dzelzs tiltam, taču Latvijas armija pie Daugavas apturēja Bermonta-Avalova uzbrukumu.
1919. gada 17. oktobrī – Britu karakuģis “HMS Dragon” cieta apšaudē, atbalstot Latvijas armiju cīņā ar Pāvela Bermonta-Avalova (krievu: Павел Бермонт-Авалов) karaspēku par Rīgu.
1919. gada 1. novembrī – Pulkvedis Krišjānis Berķis parakstīja pavēli par Pārdaugavas atbrīvošanas operācijas sākšanu no Pāvela Bermonta-Avalova (krievu: Павел Бермонт-Авалов) karaspēka.
1919. gada 5. novembrī – Studentu bataljons ieņēma Zaķusalu cīņā pret Pāvela Bermonta-Avalova (krievu: Павел Бермонт-Авалов) karaspēku.
1919. gada 10. novembrī – Latvijas armija ieņēma Pārdaugavu, atbrīvojot to no Pāvela Bermonta-Avalova (krievu: Павел Бермонт-Авалов) karaspēka.
1919. gada 11. novembrī – Rīga tika pilnībā atbrīvota no Pāvela Bermonta-Avalova (krievu: Павел Бермонт-Авалов) karaspēka.
1919. gada 11. novembrī – Nodibināts Lāčplēša kara ordenis – Latvijas augstākais militārais apbalvojums laikā no 1920. līdz 1940. gadam. To pasniedza piešķīra par kaujas nopelniem Latvijas armijas un bijušo latviešu strēlnieku pulku karavīriem, kā arī ārzemniekiem, kuri bija devuši lielu ieguldījumu Latvijas brīvības cīņās vai citādi sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu.
1920. gada 5. aprīlī – Satversmes sapulces likvidētais muižnieku landtāgs noturēja savu pēdējo sēdi.
1920. gada 16. aprīlī – Rīgā iesākās miera sarunas ar Padomju Krieviju.
1920. gada 15. jūnijā – Notika pirmā tautas skaitīšana Latvijā. Rīgā reģistrēti 185 137 iedzīvotāji.
1920. gada 9. jūlijā – Krievija piekrita turpmākās miera sarunas pārcelt uz Rīgu.
1920. gada 15. jūlijā – Notikušajā tautas skaitīšanā Rīgā bija reģistrēti 185 137 iedzīvotāji.
1920. gada 6. augustā – Ministru prezidents Kārlis Ulmanis Rīgas pilī atklāja pirmo Baltijas valstu konferenci – Bulduru konferenci. Tās mērķis bija panākt iesaistīto valstu ciešāku politisko un militāro sadarbību reģionā, kopēju politiku pret revizionistiskajām lielvalstīm (Krievija un Vācija) un noregulēt savstarpējās attiecības.
1920. gada 11. augustā – Tika parakstīts Latvijas–Krievijas miera līgums, kas oficiāli izbeidza Latvijas brīvības cīņas, un kurā Krievija atzina Latvijas neatkarību, patstāvību un suverenitāti, kas pavēra ceļu vispārējai starptautiskai Latvijas atzīšanai de iure.
1921. gada 7. septembrī – Rīgā tika izveidots Herdera institūts – privāta augstskola Rīgā, kas laika posmā no 1921. līdz 1939. gadam gatavoja vācbaltiešu teologus, skolotājus un sabiedriskos darbiniekus.
1921. gada 19. septembrī – Tika dibināta Valsts Pārdaugavas vidusskolā, vēlāk Rīgas 2. valsts ģimnāzija, tagadējā Rīgas Valsts vācu ģimnāzija Āgenskalna ielā 21.
1921. gada 19. septembrī – Tika dibināta Rīgas Valsts Parauga pamatskola, tagadējā Rīgas 49. vidusskola Krišjāņa Valdemāra ielā 65.
1921. gada 19. septembrī – Rīgā sākās starptautiskais kinofestivāls "Arsenāls".
1921. gada 21. septembrī – Tika dibināts Rīgas Franču licejs, kas šobrīd ir vienīgā mācību iestāde Latvijā, kurā ir iespējams padziļināti apgūt franču valodu no pirmās klases.
1922. gada 11. jūnijā – Rīgā sākusies 2. starptautiskā rūpniecības izstāde.
1922. gada 24. oktobrī – Ministru kabinets izdeva noteikumus par Rīgas pilsētas administratīvām robežām, kas pilsētas robežu stipri paplašināja.
1922. gada 24. oktobrī – Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā tika iekļauti Beberbeķi.
1923. gada 1. oktobrī – Tika nodibināta Pieminekļu valde – kultūras pieminekļu aizsardzības institūcija Latvijā līdz 1944. gadam.
1924. gada 24. jūlijā – Sākās pirmais lietuviešu-latviešu Vienības biedrības rīkotais tuvināšanās kongress.
1925. gada 1. aprīlī – Stājās spēkā likums par Latvijas sadalīšanu piecos apgabalos – Rīgas Vidzemes, Zemgales, Kurzemes un Latgales apgabalos.
1925. gada 31. oktobrī – Tika apstiprināts tagadējais Rīgas ģerbonis. Ģerboņa vairogā sudraba laukā atvērti sarkana mūra vārti ar diviem torņiem, kas simbolizē pilsētas tiesības uz patstāvību. Zem paceltā vārtu režģa zelta lauvas galva. Virs vārtiem divas sakrustotas melnas atslēgas, kas simbolizē pāvesta aizsardzību; virs atslēgām zelta krusts un zelta kronis, kas norāda uz pakļautību bīskapam. Vairoga turētāji ir divi zelta lauvas uz pelēka cokola.
1925. gada 1. novembrī – Ar operas „Madame Butterfly” translāciju darbību uzsāka Rīgas radiofons. Raidstaciju izvietoja galvenā pasta ēkas 3. stāvā, spārnā gar Pilsētas kanāla malu. Vēlāk šo ielu gar kanālu nosauca par Radio ielu. Kopš 1992. gada ir Latvijas Radio.
1925. gada 6. novembrī – Otrā Saeima par Latvijas Valsts prezidentu atkārtoti ievēlēja Jāni Čaksti. Uz prezidenta vēlēšanām bija uzstādīti vēl kandidāti – Rainis un Kārlis Ulmanis.
1926. gada 18. jūnijā – Rīgā sākās VI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, kas bija pirmie svētki piecus gadus pēc Latvijas brīvības cīņu beigām, kad tautsaimniecība bija atguvusies no kara postījumiem. Daudzie koncerti un mākslas pasākumi notika dažādās vietās, bet kopkoncerti skanēja svētkiem uzceltā brīvdabas estrādē Rīgas esplanādē.
1927. gada 10. aprīlī – Vērmanes dārza Lielajā paviljonā atklāja pirmo auto izstādi Latvijas Republikā. Izstādi pirmajā dienā apmeklēja 2000 cilvēku, kas tiem laikiem bija liels skaitlis.
1927. gada 2. jūnijā – Tika parakstīts Latvijas-Krievijas saimnieciskais līgums, kura mērķis bija veicināt savstarpējo tirdzniecisko sakaru attīstību, panākt preču apgrozības un tranzīta iespējamo stabilitāti un to tālāku paplašināšanu. Līgums bija noslēgts uz 5 gadiem.
1927. gada 11. jūnijā – Rīgas pilsētas teritorijai tika pievienots Jaunciems.
1929. gada 23. aprīlī – Rīgā bija plūdi. Ūdens līmenis Daugavā pie Rīgas 3,98 m pārsniedza normālo līmeni.
1929. gada 15. jūnijā – Plašākai publikai tika atvērts Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs Kandavas ielā 2.
1929. gada 1. jūlijā – Nodibināja porcelāna apgleznošanas darbnīcu "Burtnieks", kuras īpašniece bija Emīlija Benjamiņa. Darbnīca apgleznoja galvenokārt ārzemju baltos porcelāna izstrādājumus – vāzes, cigarešu traukus, pelnu traukus, pūdernīcas u. c.
1929. gada 15. septembrī – Tika atklāti Raiņa kapi, tad arī tie ieguva savu nosaukumu, jo šeit tika apglabāts Rainis, 1943. gadā blakus Raiņa kapam tika apglabāta viņa dzīvesbiedre Aspazija. Pēc Otrā pasaules kara te galvenokārt tika apglabāti kultūras, zinātnes darbinieki, militārpersonas, Komunistiskās partijas, padomju darbinieki.
1929. gada 18. oktobrī – Notika Rīgas un visas Latvijas strādnieku vispārējs politisks streiks, aizstāvot strādnieku pašpārvaldi slimokasēs.
1929. gada 10. novembrī – Rīgas Kanālmalas apstādījumos atklāja pieminekli Rūdolfam Blaumanim. Šis ir pirmais sabiedriskais piemineklis, ko latviešu mākslinieks veidojis latviešu kultūras darbiniekam.
1930. gada 1. novembrī – Tika atklāts Rīgas Centrāltirgus – tas bija tajā laikā lielākais un modernākais tirgus Eiropā.
1930. gada 2. novembrī – Ekspluatācijā tika nodots Rīgas Centrāltirgus.
1930. gada 10. novembrī – Rīgas Centrāltirgū sākās pārtikas tirdzniecība, tas bija lielākais un modernākais tirgus Eiropā.
1931 . gada 5. maijā – Par Rīgas pilsētas galvu kļuva Hugo Celmiņš.
1931. gada 20. jūnijā – Rīgā sākās VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki. Kopkoncerti skanēja īpaši svētkiem uzceltajā brīvdabas estrādē Rīgas esplanādē. Dziesmu svētkos piedalījās 282 kori ar 11 853 dziedātājiem.
1932. gada 13. maijā – Berģos atklāja Brīvdabas muzeju.
1933. gada 1. augustā – Spēkā stājās jaunais Sodu likums, kas bija spēkā līdz 1940. gadam.
1933. gada 26. oktobrī – Atklāja dzelzceļa līniju Rīga–Carnikava. Šobrīd līnijā pastāv galvenokārt piepilsētas elektrovilcienu satiksme maršrutos līdz Carnikavai, Saulkrastiem un Skultei. Aiz Ziemeļblāzmas stacijas kravas vilcieni kursē samērā reti.
1934. gada 15. maijā – Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa vadībā Rīgā tika rīkots valsts apvērsums. Tika atlaista Saeima un likvidētas politiskās partijas.
1934. gada 1. jūnijā – Darbā stājas jaunā Rīgas pilsētas valde.
1934. gada 5. jūnijā – Valdība atcēla visas deputātu priekšrocības.
1934. gada 13. jūlijā – Ministru prezidents Kārlis Ulmanis panāca vienošanos ar Anglijas sūtni par Rīgas pilsētas parādu bankai „Lazard Brothers".
1934. gada 15. septembrī – Tika atklāta dzelzceļa satiksme līnijā Rīga–Limbaži. Mūsdienās no līnijas ir palicis un darbojas tikai elektrificētais posms Rīga–Skulte. Dzelzceļa stacija Limbažos mūsdienās tiek izmantota kā autoosta. Vairākos posmos pa bijušās dzelzceļa līnijas uzbērumu ir izveidoti autoceļi.
1935. gada 20. aprīlī – Dzimis Rīgas Zooloģiskā dārza Misisipi aligators Čabulītis. 2005. gada 20.aprīlī tā brīža Rīgas ZOO vecākais iemītnieks svinēja savu 70. dzimšanas dienu.
1935. gada 29. jūnijā – Rīgā sākās latviešu - igauņu - lietuvju tuvināšanās kongress.
1935. gada 28. jūlijā – Rīgā notika pirmie strādnieku svētki.
1935. gada 1. septembrī – Par Rīgas pilsētas galvu kļuva Latvijas inženieris Roberts Garselis.
1935. gada 11. novembrī – Pie Rīgas pils dārza sienas tika atklāta piemiņas plāksne Rīgas atbrīvošanai no „Bermonta” karaspēka 1919. gadā.
1936. gada 29. maijā – Valsts Prezidents Kārlis Ulmanis ierosināja izbūvēt Uzvaras laukumu Rīgā Pārdaugavā mūsdienu Uzvaras parka teritorijā. Ieplānoto neļāva īstenot pievienošana Padomju Savienībai un Otrā pasaules kara sākums.
1936. gada 11. jūnijā – Ministru kabinets pieņēma likumu par Uzvaras laukuma izbūvi.
1936. gada 1. jūlijā – Par Rīgas pilsētas galvu tika iecelts bijušais finanšu ministrs un vēstnieks vairākās valstīs Roberts Liepiņš.
1936. gada 25. jūlijā – Notika Latvijas darba kameras svinīgā atklāšana.
1936. gada 20. septembrī – Notika 2000 ilggadīgo strādnieku svinīga apbalvošana Kongresu namā.
1936. gada 26. septembrī – Notika Armijas ekonomiskā veikala jaunceltnes pamatakmens iemūrēšanas svinības, kurās piedalījās arī toreizējais Latvijas Ministru prezidents Kārlis Ulmanis. Mūsdienās veikals joprojām darbojas kā tirdzniecības centrs "Galerija Centrs".
1936. gada 27. septembrī – Tika iesvētīts jaunais Šreienbušas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības depo Čiekurkalnā. Šreienbušas ugunsdzēsēji bija pirmie brīvprātīgie ugunsdzēsēji, kas iegādājās ugunsdzēsēju automašīnu, kā arī kam piederēji divi moderni putu aparāti eļļas, benzīna un citu liesmu dzēšanai.
1936. gada 13. oktobrī – Tika pieņemts likums par lauku māju nosaukumu latviskošanu
1936. gada 11. novembrī – Svinīgā ceremonijā oficiāli iesvētīja Brāļu kapu memoriālu – nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis, kas veltīts I Pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās kritušajiem karavīriem.
1937 . gada 3. maijā – No 3. līdz 7.maijam Rīgā notika Eiropas čempionāts basketbolā.
1937. gada 9. aprīlī – Atklāja vienu no interesantākām izstādēm, kādas bijušas līdz šim Rīgā, pie tam pirmo tādu Latvijā. Tā bija Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras sarīkotā biroja iekārtas un veikala reklāmas izstāde Kongresu namā.
1937. gada 27. aprīlī – Čiekurkalnā tika imitēts degbumbu un gāzu uzbrukums, tai skaitā, uzbrukums no gaisa.
1937. gada 10. jūnijā – Atklāja gaisa satiksmi starp Rīgu un Liepāju.
1937. gada 13. jūnijā – Valsts Prezidents Kārlis Ulmanis Saules dārzā Mežaparkā atklāja plašākos Latvijā rīkotos bērnu svētkus.
1937. gada 16. augustā – Rīgā sanāca Baltijas vēsturnieku konference.
1937. gada 24. oktobrī – Tika atklāts Rīgas pilsētas vēsturiskais muzejs, ko 1936. gadā izveidoja Rīgas pilsētas valde uz tai piederošo Doma muzejam deponēto materiālu bāzes. Kopš 1964. gada tas ir Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs.
1937. gada 31. oktobrī – Sudrabkalniņā tika atklāts piemineklis kritušiem Rīgas atbrīvotājiem. Tā ir piemiņas vieta 6. Rīgas pulka karavīriem, kas cīnijās pret Pāvela Bermonta-Avalova (krievu: Павел Бермонт-Авалов) karaspēkiem 1919. gadā.
1938. gada 18. jūnijā – Rīgā sākās IX Vispārējie latviešu Dziesmu svētki svētkiem uzceltajā brīvdabas estrādē Uzvaras laukumā Pārdaugavā. Piedalījās 10 000 dziedātāju un vairāk kā 100 000 klausītāju. Svētku protektors bija Kārlis Ulmanis.
1938. gada 5. novembrī – Pēc tilta kapitālā remonta atklāja satiksmei atjaunoto Zemgales tiltu. 1941. gada kaujās un atkārtoti 1944. gada oktobrī tilts tika uzspridzināts, un to vairs neatjaunoja.
1939. gada 14. aprīlī – Skolu muzejā atklāja Rīgas vidējo mācības iestāžu mazpulku darbu skati. Rīgas 18 mazpulku 615 dalībnieki izstādījuši vairāk nekā 1000 darbu.
1939. gada 8. oktobrī – Brīvības un Dzirnavu ielu stūrī uzstādīts pirmais Latvijā izgatavotais luksofors. Tas tika izgatavots VEF.
1939. gada 1. novembrī – Bumbu kalniņā atklāja piemiņas plāksni Rīgas atbrīvošanai no Pāvela Bermonta-Avalova (krievu: Павел Бермонт-Авалов) karaspēka 1919. gadā. Piemiņas zīme, kur 1919. gada novembrī atradās pulkveža Krišjāņa Berķa štābs, sastāv no granīta kuba uz kura novietota bronzā lieta plāksne. Tajā bija attēlota Rīgas atbrīvošanas operācijas shēma. 1969. gadā piemineklis tika nopostīts, taču oriģinālo bronzas piemiņas plāksni izdevies saglabāt. 1989. gadā piemiņas zīme tika atjaunota un atkārtoti iesvētīta 1. novembrī. Tomēr pēc dažiem gadiem oriģinālo plāksni nolaupīja krāsaino metālu zagļi. 2007. gadā Rīgas dome labiekārtoja pieminekļa apkārtni un atjaunoja pieminekli.
1940. gada 17. jūnijā – Latvijā un Rīgā ienāca Sarkanās armijas daļas, ieņemot pozīcijas svarīgākajos ielu krustojumos un stratēģiskos objektos, kam vēlāk sekoja Latvijas pievienošana Padomju savienībai.
1940. gada 5. jūlijā – Par Rīgas pilsētas galvu kļuva Jānis Pupurs.
1940. gada 12. septembrī – Par Rīgas pilsētas lielvecāko (galvu) kļuva Ādolfs Ermsons.
1941. gada 28. aprīlī – Alberta ielas nosaukums tika mainīts uz Friča Gaiļa ielu.
1941. gada 14. jūnijā – No Rīgas uz Sibīriju deportēja 3 904 iedzīvotājus. Torņakalna un Šķirotavas dzelzceļa stacijas kalpoja kā izsūtīšanas punkti.
1941. gada 22. jūnijā – Sākās nacistiskās Vācijas uzbrukums Padomju Savienībai. Vācijas kara aviācija Luftwaffe lidmašīnas sabombardēja Spilves lidostas angārus.
1941. gada 26. jūnijā – Pēc LPSR VDK pavēles Centrālcietumā nošāva 78 politieslodzītos. Nāves spriedumu parakstījis S. Šustins.
1941. gada 29. jūnijā – Vācijas bruņotie spēki (Vērmahts) ieņēma Rīgas Pārdaugavu. Vecrīgas bombardēšanas laikā gāja bojā vairāki arhitektūras pieminekļi – Svētā Pētera baznīca, Rātsnams, Melngalvju nams un apkārtējās vēsturiskās ēkas. Naktī Latvijas PSR valdība un LKP Centrālā Komiteja kopā ar Sarkanās armijas daļām pa Vidzemes šoseju no Rīgas bēga uz Valku.
1941. gada 30. jūnijā – Vācijas bruņotie spēki (Vērmahts), izvēršot uzbrukumu Rīgai, ieņēma Daugavas tiltus, bet Sarkanā armija veica pretuzbrukumu pie Rīgas autoostas. Pilsētas apšaudēs tika nopostīta liela Vecrīgas daļa.
1941. gada 1. jūlijā – Vācijas karaspēks (Vērmahts) pēc Daugavas šķērsošanas pie Jaunjelgavas un Ogres ieņēma Rīgas Latgales un Vidzemes priekšpilsētas, pilnībā okupējot Rīgu. Padomju armija pēc atkāpšanās no Daugavas līnijas nespēja noturēt Rīgu un atkāpās.
1941. gada 2. jūlijā – Sāka veidot Viktora Arāja komandu – SD pakļauta paramilitāra vienība, kas piedalījās holokausta īstenošanā Latvijas teritorijā, kā arī kaujās pret padomju partizāniem.
1941. gada 4. jūlijā – Pēc vācu armijas pavēles naktī tika nodedzinātas piecas no sešām Rīgas sinagogām, tā skaitā Rīgas Lielā Horālā sinagoga Gogoļa ielā ar cilvēkiem iekšā. Versijas par Lielajā sinagogā cietušo cilvēku skaitu ir ļoti dažādas.
1941. gada 23. augustā – Tika izveidots ebreju Rīgas geto jeb "Lielais geto". No 25. oktobra tā vārtus slēdza un teritorija tika stingri apsargāta. Rīgas geto tika likvidēts 1943. gada 2. novembrī, kad tur izdzīvojošos ebrejus nosūtīja uz koncentrācijas nometnēm.
1941. gada 1. septembrī – Par Rīgas pilsētas lielvecāko (vācu: oberbürgermeister) kļuva baltvācu politiķis Hugo Vitroks (vācu: Hugo Wittrock).
1942. gada 19. aprīlī – Rīgā atklāja plašu mākslas amatnieku darbu skati. Skatē bija vairāk kā 600 priekšmetu.
1943. gada 2. novembrī – Tika likvidēts Rīgas geto, nosūtot tur izdzīvojošos ebrejus uz koncentrācijas nometnēm.
1944. gada 13. oktobrī – Rīgu pameta nacistiskās Vācijas karaspēks un ienāca padomju Sarkanā armija, ieņemot Rīgas labā krasta daļu.
1944. gada 13. oktobrī – Par Rīgas pilsētas galvu (Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētāju) kļuva Arnolds Deglavs.
1944. gada 15. oktobrī – Padomju Sarkanā armija pilnībā ieņēma Rīgu.
1945. gada 29. aprīlī – Pēc pārtraukuma Rīgas pilī atsāka darbību Centrālais Valsts vēstures muzejs, vēlāk Latvijas PSR Valsts vēstures muzejs. Šodien tas ir Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.
1947. gada 4. novembrī – Rīgā tika atklāta trolejbusu satiksme, pirmais maršruts bija no Ģertrūdes ielas līdz Viesturdārzam.
1948. gada 19. jūlijā – Rīgā sākās X Vispārējie latviešu Dziesmu svētki. Notika jaunceltajā Esplanādes Esplanādes, vienlaicīgi notika I Deju svētki "Dinamo" stadionā. Svētkos piedalījās 14 542 dalībnieki, bērnu kopkorī bija 5141 dalībnieks. Svētki bija veltīti Latviešu Dziesmu Svētku septiņdesmitpiecgadei.
1948. gada 7. augustā – Minimālā gaisa temperatūra Rīgā bija +5,4 grādi.
1950. gada 18. jūlijā – Rīgā sākās XI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki. Tie notika Esplanādes estrādē, vienlaicīgi notika II Deju svētki „Dinamo” stadionā. Svētkos piedalījās 13 866 dalībnieki, bērnu kopkorī bija 3571 dalībnieks.
1950. gada 19. jūlijā – Tika atklāta satiksme elektrificētajā Rīga–Dubulti dzelzceļa posmā, kas bija bija pirmā elektrovilcienu līnija Latvijā. Turpmākajos gados elektrovilcienu satiksme tika nodrošināta līdz pat Tukumam.
1950. gada 13. augustā – Rīgā Daugavā pie Oktobra (tagad Akmens) tilta lielas pārslodzes dēļ nogrima tvaikonis Majakovskis. Katastrofā gāja bojā 147 cilvēki, tajā skaitā 48 bērni.
1950. gada 1. septembrī – Tika dibināts Rīgas Medicīnas institūts, kas bija tagadējās Rīgas Stradiņa universitātes priekštecis.
1953. gada 1. septembrī – Darbu sāka Rīgas 36. vidusskola, tagadējā Rīgas Teikas vidusskola.
1953. gada 1. septembrī – Darbu sāka Rīgas 13. darba politehniskā skola, tagadējā Rīgas 13. vidusskola.
1953. gada 1. septembrī – Rīgas Piena kombinātā sāka ražot saldējuma tortes.
1954. gada 3. augustā – Netālu no Zasulauka stacijas tika atklāts Zasulauka lokomotīvju depo, vēlāk Zasulauka motorvagonu depo, bet mūsdienās Vagonu remonta centrs "Zasulauks".
1954. gada 6. novembrī – No Linarda Laicena (tagad Nometņu) ielas 62. nama – bijušā Jelgavas teātra ēkas – sāka raidīt Latvijas Televīzija (tolaik – Rīgas televīzijas centrs). Pirmajā pārraidē demonstrēja Rīgas kinostudijas mākslas filmu "Mājup ar uzvaru", ko noskatījās vienīgo 20 televizoru īpašnieki Latvijā. Pirmajiem padomju televizoriem “KVN-49” ekrāna diagonāles lielums bija 18 cm un attēla palielināšanai izmantoja ar destilētu ūdeni vai glicerīnu pildīto lēcu.
1955. gada 18. jūlijā – Rīgā sākās XII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki. Tie bija pirmie Dziesmu svētki,kas notika jaunuzceltajā Mežaparka Lielajā estrādē. vienlaicīgi notika III Deju svētki „Daugavas” stadionā. Svētkos piedalījās 10 767 dalībnieki, bērnu kopkorī bija 3571 dalībnieks.
1955. gada 21. jūlijā – XII Vispārējos latviešu dziesmu svētkos atklāja arhitektu Vladimira Šņitņikova, Guntas Irbītes un Karīnas Dannenhiršas projektēto Mežaparka Lielo estrādi.
1956. gada 4. aprīlī – Rīgā atklāja Latvijas PSR Politisko zināšanu un zinātņu popularizēšanas biedrības trešo kongresu.
1957. gada 21. jūlijā – Tika atklāts Oktobra tilts (kopš 1992. gada Akmens tilts). Tas veidots bijušā Pontona tilta vietā. Uz 27,5 metru platās brauktuves notiek tramvaju, trolejbusu, autobusu un automašīnu satiksme. Tilta kopējais garums ir 503,12 metri.
1957. gada 1. oktobrī – Iznāca avīzes “Rīgas Balss” pirmais numurs. Avīze ir iznākusi padomju laikā kā vietējais izpildkomitejas laikraksts, bet atmodas gados kļuvusi par neatkarīgu izdevumu. Sākotnēji tā iznāca latviešu un krievu valodā. Krievu versiju pārtrauca izdot 2004. gadā, bet latviešu pārtrauca iznākt 2009. gadā.
1957. gada 1. novembrī – Atklāja regulāro satiksmi pa Oktobra (Akmens) tiltu pāri Daugavai. Uz 27,5 metru platās brauktuves šobrīd notiek tramvaju, trolejbusu, autobusu un automašīnu satiksme. Tilta kopējais garums ir 503,12 metri.
1957. gada 5. novembrī – No Mangaļiem uz Vecāķiem sāka kursēt pirmais RVR ražotais elektrovilciens ER1.
1958. gada 3. novembrī – Ekspluatācijā tika nodota pirmā siltumtrase Rīgā. Par pirmajiem centralizētās siltumapgādes abonentiem kļuva VEF un Rīgas Vagonu būves rūpnīca.
1959. gada 10. aprīlī – Rīgā pirmo reizi notiek "Mākslas dienas".
1959. gada 12. septembrī – Sākās pirmās Raiņa dienas, kas kopš 1965. gada pazīstamas kā Dzejas dienas – ir publisku dzejas lasījumu tradīcija, kas ik gadu notiek septembra pirmajā pusē.
1959. gada 11. novembrī – Mainīja administratīvi teritoriālo iedalījumu Rīgas pilsētai. Tika apvienoti Maskavas un Kirova rajoni ar nosaukumu Maskavas rajons, Staļina rajons apvienots ar Proletāriešu rajonu ar nosaukumu Proletāriešu rajons, Jūrmalas rajons pievienots jaunizveidotai Jūrmalas pilsētai.
1960. gada 18. jūlijā – Rīgā sākās XIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki. Notika Mežaparka Lielajā estrādē, vienlaicīgi notika IV Deju svētki „Dinamo” sporta stadionā. Kopkorī bija 11 248 dziedātāji, apvienotajā pūtēju orķestrī 300 muzikanti.
1960. gada 20. jūlijā – Atklāja jauno Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas ēkas pasažieru, dienesta un tehniskās telpas. Pēc 5 gadiem tika pabeigta pasta ēka un starppilsētu kases.
1961. gada 5. aprīlī – Rīgā atklāja apģērbu vairumtirdzniecības tirgu. Deviņas šūšanas fabrikas tur piedāvāja tirdzniecības organizācijām vairāk nekā 600 savu izstrādājumu paraugus. Fasonu un apdares ziņā sevišķi izcēlās fabrikas «Rīgas apģērbs» bērnu apģērbi, fabrikas «Sadarbība» kleitas, fabrikas «Avangards» krekli un blūzītes. Apģērbu tirgus atradās Zinātnes un tehnikas propagandas namā. Tas ilga 7 dienas.
1961. gada 26. septembrī – Rīgā sākās Latvijas Komunistiskās partijas XVIII kongress.
1963. gada 1. septembrī – Darbu sāka Rīgas 25. vidusskola.
1964. gada 21. jūlijā – Kanālmalā starp Rīgas Pilsētas kanālu un uz uzbēruma esošo dzelzceļa sliežu klātni tika atklāta jaunuzceltā Rīgas autoosta. Šodien tā ir lielāka Latvijas autoosta ar 33 platformām, kurās pienāk un no kurām atiet autobusi uz visām lielākajām Latvijas pilsētām un nozīmīgākajām vietām, kā arī uz vairākām Eiropas pilsētām.
1964. gada 21. jūlijā – Krišjāņa Barona un Matīsa ielas stūrī tika atklāts universālveikals "Bērnu pasaule", kas bija lielākais bērniem paredzēto preču tirdzniecības uzņēmums.
1965. gada 10. jūlijā – Rīgā sākās XIV Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki. Dziesmu svētki notika Mežaparka Lielajā estrādē, vienlaicīgi stadionā „Daugava” notika Deju svētki. Kopkorī bija 12 441 dziedātāji, Deju koncertos piedalījās 2176 dejotāji.
1965. gada 11. septembrī – Komunāru parkā (pašreizējā Esplanādē) pirmajās Dzejas dienās tika atklāts Raiņa piemineklis, atzīmējot latviešu dzejnieka Raiņa 100. dzimšanas dienu.
1965. gada 12. oktobrī – Tika atklāta Rīgas Sporta manēža. Manēžā bija izbūvētas vairākas treniņzāles – lielā vieglatlētikas manēža, treniņu un iesildīšanās zāle, smagatlētikas zāle un sporta spēļu laukums.
1966. gada 4. novembrī – Tika atklāts Deglava ielas viadukts, kas savienoja Purvciema un Grīziņkalna apkaimes.
1967 . gada 3. maijā – Rīgas jaunajā šķidrās gāzes eksporta bāzē pietauvojās pirmais kuģis — franču gāzes transportkuģis “Lavoisier”.
1970. gada 15. aprīlī – Atklāja Rīgas Sporta pili, kas kļuva par nozīmīgu hokeja attīstības pamatu, jo tajā PSRS hokeja čempionātā spēles aizvadīja Rīgas Dinamo komanda. Tās arhitekti bija Oļģerts Krauklis, Biruta Burčika, Ārija Išhanova, Liliāna Kraukle un Maija Rita Skalberga.
1970. gada 11. jūlijā – Rīgā sākās XV Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki. Dziesmu svētki notika Mežaparka Lielajā estrādē, vienlaicīgi stadionā „Daugava” notika Deju svētki. Kopkorī bija 12 700 dziedātāji, apvienotajā simfoniskajā orķestrī 400 muzikanti. Deju koncertos piedalījās 3000 dejotāju. Svētki bija veltīti Vladimira Ļeņina simtgadei un Padomju Latvijas republikas trīsdesmitgadei.
1971. gada 22. aprīlī – Rīgā tagadējā Latviešu Strēlnieku laukumā atklāja pieminekli “Piemineklis sarkanajiem Latviešu strēlniekiem 1915–1920” (tagad Piemineklis Latviešu strēlniekiem).
1972. gada 7. novembrī – Tika atklāts Kalnciema ielas viadukts pāri dzelzceļa līnijai Torņakalns–Tukums.
1973. gada 15. jūlijā – Rīgā sākās XVI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un notika Mežaparka Lielajā estrādē. Svētki bija veltīti PSRS nodibināšanas 50. gadadienai un dziesmu svētku simtgadei.
1974. gada 11. oktobrī – Tika nodota ekspluatācijā lidosta "Rīga". Kompleksā ietilpa lidostas galvenā ēka, mācību korpuss, dienesta ēka un citas celtnes. Lidostas galvenajā ēkā izvietoja uzgaidāmās telpas, biļešu kases, uzziņu birojus, kafejnīcas un kioskus. Regulāra pasažieru pārvadāšana sākās 1975. gadā. No Rīgas lidostas veica regulārus lidojumus uz aptuveni 100 PSRS pilsētām. Līdz lidostas būves pabeigšanai civilie lidojumi notika no Spilves lidostas un Rumbulas lidostas.
1974. gada 7. novembrī – Oktobra revolūcijas svinību laikā tika pārraidīta pirmā ārpusstudijas krāsu pārraide no Daugavmalas ar mobilo televīzijas staciju "Lotos".
1975. gada 17. jūlijā – Rīgā sākās VII Deju svētki, bija rīkoti atsevišķi no XVI Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem, kas norisinājās dažas dienas ātrāk.
1975. gada 5. novembrī – Ar pilnu jaudu sāka strādāt uzceltais Rīgas HES. Šobrīd Rīgas HES saražo aptuveni 10-15% no visas saražotās elektroenerģijas Latvijā, bet Rīgas HES ūdenskrātuve ir lielākā mākslīgā ūdenskrātuve Latvijā.
1977. gada 17. jūlijā – Rīgā sākās XVII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, notika Mežaparka Lielajā estrādē, pulcējot kopā kopkorī 14 466 dziedātājus. Kā viesi kopā ar PSRS republiku koriem piedalījās arī Kobes koris no Japānas. Svētki bija veltīti Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas 60. gadadienai un Padomju Latvijas 37. gadskārtai.
1977. gada 30. oktobrī – Skatītājam tika atklāta Dailes teātra jaunā ēka Brīvības ielā 75 (Ļeņina ielā).
1977. gada 3. novembrī – Maršrutā Stacijas laukums–Purvciems sāka kursēt 17. trolejbusu maršruts.
1979. gada 25. maijā – Rīgā notika Latvijas truškopju biedrības dibināšanas kongress.
1979. gada 25. oktobrī – Rīgas pilsētai pievienoja daļa teritoriju no Babītes, Garkalnes, Mārupes, Salaspils, Stopiņu ciemiem un Jūrmalas pilsētas.
1980. gada 3. jūlijā – Rīgā sākās XVIII Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki, kas bija veltīti 40. gadadienai kopš padomju varas atjaunošanas Latvijā. Svētki notika Mežaparka Lielajā estrādē, vienlaicīgi stadionā „Daugava” notika Deju svētki. Kopkorī bija 17 425 dziedātāji, Deju svētkos piedalījās ap 5000 dejotāju.
1981. gada 21. jūlijā – Tika atklāts Gorkija tilts, tagadējais Vanšu tilts. Tilta garums ir 560 metri, bet kopā ar estakādēm un nobrauktuvēm ir 2 km, platums 28,4 metri.
1982. gada 23. aprīlī – Kinoteātrī Rīga tika atklāts kinofestivāls Piemiņa. Tas notika Vissavienības piemiņas sardzes ietvaros. Kino foruma programmā bija filmas par militāri patriotisko tematu.
1983. gada 9. aprīlī – Mežaparkā sezonu atklāja “Lunaparks”, kur bija 16 interesantas un aizraujošas atrakcijas.
1983. gada 18. oktobrī – Ar Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumu Centrālā kolhozu tirgus paviljonu kompleksu pasludināja par valsts nozīmes kultūras pieminekli.
1984. gada 28. jūnijā – Rīgā sākās V Padomju Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kuros piedalījās 19 000 dalībnieki. Svētki bija veltīti Vladimira Ļeņina 115. dzimšanas dienai.
1984. gada 12. oktobrī – Atklāts 4. tramvaju maršruts līdz Imantai. Sākotnēji tas sākās pie 2. Meža kapiem, bet 1992. gadā saīsināts līdz Centrāltirgum. No 2017. gada 5. jūnija 4. tramvaju maršruts ticis apvienots ar 6. tramvaju maršrutu līdz Juglai, izveidojot 1. tramvaju maršrutu. Kopš 2018. gada 3. marta 4. tramvaju maršruts ir slēgts.
1985. gada 15. jūlijā – Rīgā sākās XIX Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki. Dziesmu svētki notika Mežaparka Lielajā estrādē, vienlaicīgi stadionā „Daugava” notika Deju svētki. Kopkorī bija 16 850 dziedātāji, Deju svētkos piedalījās ap 6400 dejotāju. Svētki bija veltīti 40. gadadienai kopš padomju tautas uzvaras Lielajā Tēvijas karā un 45. gadskārtai kopš padomju varas atjaunošanas Latvijā.
1985. gada 24. septembrī – Tika pieņemts lēmums par Rīgas metro izbūvi. Kopumā plānoja uzbūvēt trīs metro līnijas. 1980. gadu beigās, aizsākoties trešajai Atmodai, metro būvniecība tika asi kritizēta, un 1990. gadā plānotā darbu uzsākšana nenotika.
1985. gada 31. oktobrī – Krišjāņa Barona simtajā dzimšanas dienā Vērmanes dārzā tika atklāts piemineklis Krišjānim Baronam.
1985. gada 31. oktobrī – Barona ielā 3-5 tika atvērts izcilaja latviešu folklorista, rakstnieka un publicista Krišjāņa Barona memoriālais muzejs.
1985. gada 5. novembrī – Uzvaras parkā tika atklāts 79 metrus augsts obelisks, piemineklis "Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem" (neoficiālais nosaukums — Uzvaras piemineklis).
1987. gada 14. jūnijā – Cilvēktiesību aizstāvēšanas grupa "Helsinki-86" organizēja publisku ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa, pieminot padomju deportāciju upurus.
1987. gada 23. augustā – Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupa "Helsinki - 86" rīkoja manifestāciju Rīgā pie Brīvības pieminekļa, lai godinātu Molotova-Rībentropa pakta upurus.
1987. gada 9. oktobrī – Notika Rīgas pilsētas svētki.
1988. gada 14. jūnijā – Pirmo reizi notika oficiāls mītiņš masu deportāciju upuru piemiņai pie Politiskās izglītības nama (tagad Kongresu nama), pēc tam pie Brīvības pieminekļa.
1988. gada 10. jūlijā – Arkādijas parkā notika Latvijas Nacionālās neatkarības kustības (LNNK) dibināšanas sapulce. Tajā piedalījās ap 2000 cilvēku. Šajā sapulcē tika pieņemts LNNK padomes paziņojums par organizācijas mērķiem un uzdevumiem. 1997. gadā LNNK apvienojās ar apvienību Tēvzemei un Brīvībai, izveidojot jaunu partiju — Tēvzemei un Brīvībai/LNNK.
1988. gada 10. jūlijā – Rīgā sākās notika starptautiskais folkloras festivāls "Baltica".
1988. gada 23. augustā – Rīgas Sporta manēžā notika Zigmāra Liepiņa un Māras Zālītes rokoperas "Lāčplēsis" pirmizrāde. Izrādi noskatījās aptuveni 4000 skatītāju.
1988. gada 23. septembrī – Sākās pirmais starptautiskais kinoforums "Arsenāls". Tas bija Latvijā rīkots kinofestivāls, kas norisinājās līdz 2012. gadam.
1988. gada 4. oktobrī – Jānis Vagris kļuva par Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas pirmo sekretāru.
1988. gada 7. oktobrī – Atbalstot Tautas fronti, Mežaparka Dziesmu svētku estrādē notika manifestācija “Par tiesisku valsti Latvijā”, kurā pulcējās aptuveni 120 000 dalībnieki.
1988. gada 8. oktobrī – Sākās Latvijas Tautas frontes pirmais kongress, kurā par vadītāju kļuva publicists Dainis Īvāns.
1988. gada 11. novembrī – Rīgas pils Svētā Gara tornī pirmo reizi pēc padomju gadiem pacēla sarkanbaltsarkano karogu.
1988. gada 11. novembrī – Notika tautas manifestācija Daugavmalā, pirmo reizi pēckara gados atzīmējot Lāčplēša dienu.
1989. gada 18. jūnijā – Rūpnīcā VEF izcēlās ugunsgrēks, kur izdega aptuveni 1000 kvadrātmetri.
1989. gada 18. jūnijā – Rīgā sākās 1. Vispasaules latviešu ārstu kongress. Tajā piedalījās 6000 mediķu no visas pasaules, tai skaitā vairāk nekā 1000 medicīnas māsu no Latvijas un ārvalstīm.
1989. gada 26. jūlijā – Notika Latvijas Tautas frontes organizēts mītiņš "Par Latvijas suverenitāti" Doma laukumā.
1989. gada 1. septembrī – Rīgā mācības sākās pirmajā ebreju skolā PSRS.
1990 . gada 4. maijā – LPSR Augstākā Padome pieņēma deklarāciju Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.
1990. gada 25. jūnijā – Rīgā sākās Vispasaules latviešu kinematogrāfistu saiets.
1990. gada 27. jūnijā – Rīgā Sarkandaugavā atklāja Latvijas kultūras muzeju "Dauderi". Muzeja kolekciju veidoja numismātika, faleristika, armijas formas tērpi un to piederumi, tiesnešu un pilsētas galvu amatu ķēdes, saktas un tautas tērpi, mākslas darbi un citi priekšmeti.
1990. gada 30. jūnijā – Rīgā sākās XX Vispārējie latviešu Dziesmu un X Deju svētki. Kopkora koncerti notika paplašinātajā Rīgas Mežaparka Lielajā estrādē, bet stadionā „Daugava” notika Deju svētki. Svētkos tika plaši lietoti Latvijas valsts sarkanbaltsarkanie karogi. Kopā svētkos piedalījās 35 438 dalībnieki. Kopkorī dziedāja gan Latvijas, gan trimdas latvieši. Kopkoris pirmo reizi kopš 1940. gada Latgales Dziesmu svētkiem dziedāja Baumaņu Kārļa sacerēto Latvijas himnu "Dievs, svētī Latviju".
1990. gada 10. augustā – Bijušā kinoteātra "Komjaunietis" telpās Kaļķu ielā 24 sāka darbu pirmais "Casino Riga".
1990. gada 1. oktobrī – Uz Latviju tika atvests sagrautā Berlīnes mūra posms, kas tika novietots pie "Laimas" pulksteņa iepretim Brīvības piemineklim. Šobrīd mūra fragments apskatāms Kronvalda parkā pie Pasaules tirdzniecības centra Elizabetes ielā.
1990. gada 8. oktobrī – Rīgā sākās 1. Pasaules latviešu juristu kongress. Pēdējā kongresa dienā pieņēma vairākas rezolūcijas, kuras nodeva Augstākajai Padomei likumprojektu izstrādāšanai.
1990. gada 7. novembrī – Pa godu Oktobra revolūcijai Rīgā notika PSRS armijas parāde. Rīgas omonieši uz Preses nama jumta pacēla sarkano padomju karogu.
1991. gada 19. augustā – Rītā Latvijas Republikas Augstākā Padome un Ministru Padome paziņoja, ka uzskata Valsts Ārkārtējā stāvokļa komiteju par nelikumīgu veidojumu, kuram nav nekādu pilnvaru Latvijas teritorijā. Vakarā Rīgas OMON kopā ar Baltijas kara apgabala karaspēka vienībām ieņēma daudzas valsts un sabiedrisko organizāciju ēkas. Plkst. 19.30 tika pārtraukti Latvijas Televīzijas raidījumi, bet Latvijas Radio turpināja raidīt visā Latvijas teritorijā no raidītāja Salaspilī.
1991. gada 20. augustā – Augusta puča laikā pēc Baltijas kara apgabala pavēlnieka Fjodora Kuzmina pavēles OMON un Padomju armijas desanta vienības atbruņoja Ministru Padomes apsardzi, ieņēma radio ēku un starptautisko telefonu centrāli.
1991. gada 21. augustā – Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma konstitucionālo likumu “Par Latvijas Republikas valstisko statusu” – Latvijas neatkarības de facto atjaunošanas diena.
1991. gada 21. augustā – OMON bruņutransportieri ieņēma Doma laukumu un uzbruka barikādēm pie Latvijas PSR Augstākā padomes (šodien Saeimas) nama.
1991. gada 23. augustā – Latvijas Republikas valdībai lojālās bruņotās vienības ieņēma LPSR CK galveno ēku un apcietināja Alfrēdu Rubiku, izvirzot apsūdzību valsts apvērsuma organizēšanā.
1992 . gada 8. jūlijā – Rīgā Doma laukumā notika pirmā gaisa balonu festivāls.
1992. gada 25. maijā – Rīgas ostā Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārstāvji saņēma no Anglijas sūtītus konteinerus ar 100 000 grāmatām, kas bija domātas Baltijas valstu bibliotēkām.
1992. gada 11. novembrī – Tika atjaunota goda sardze pie Brīvības pieminekļa.
1993 . gada 6. maijā – 5. un 6.maijā Kongresu namā notika Norvēģijas saimniecības dienas. Pasākumu organizēja Norvēģijas tirdzniecības padome kopā ar Latvijas tirdzniecības un rūpniecības palātu.
1993. gada 2. jūnijā – Tika atklāta teātra izrādei “Žūpu bērtulis” (pirmā latviski iespiestā luga) veltīta piemiņas zīme – sarkanbrūns granīta laukakmenī veidota piemiņas zīme. Autors ir tēlnieks Oļegs Skarainis. Akmens ir 2,1 m augsts, 1,3 m plats, 1,5 m biezs. Tika uzstādīta Strēlnieku biedrības ēkas un Turnhalle atrašanās vietā, 2000. gadā akmens tika pavērsts pret Kongresu namu.
1993. gada 27. jūnijā – Rīgā sākās XXI Vispārējie latviešu Dziesmu un XI Deju svētki. Kopkora koncerti notika Mežaparka Lielajā estrādē, bet stadionā „Daugava” notika Deju svētki. Pirmo reizi dziesmu svētkos tik plaši uzstājās tautas mūzikas ansambļi. Kopkorī bija 13 000 dziedātāju, bet deju svētku koncertos piedalījās 10 746 dejotāji.
1993. gada 1. jūlijā – Latvijas sarkano strēlnieku memoriālā muzeja telpās tika atvērts Latvijas okupācijas muzejs.
1993. gada 6. jūlijā – Darbu sāka Latvijas Republikas 5. Saeimas 1. sesija, un tā atjaunoja Latvijas Republikas Satversmi. 5. Saeimas priekšsēdētājs bija Anatolijs Gorbunovs.
1993. gada 8. septembrī – Sākās Pāvesta Jāņa Pāvila II vizīte Latvijā un turpinājās līdz 10. septembrim. Savas vizītes laikā pāvests apmeklēja Rīgas Domu un Svētā Jēkaba katedrāli Rīgā, Aglonas Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baziliku, kā arī Latvijas Universitāti, kurā pāvests viesojās 9. septembrī.
1993. gada 6. oktobrī – Tika reģistrēts un nodibināts SIA "Apgāds Zvaigzne ABC". Par SIA prezidenti ievēlēja Viju Kilbloku, kas tagad ir uzņēmuma valdes priekšsēdētāja. Šobrīd tā ir Latvijā lielākā grāmatu izdevniecība, galvenie darbības virzieni ir mācību līdzekļu, uzziņu literatūras, saistošu bērnu grāmatu, kā arī pasaules bestselleru un oriģinālliteratūras izdošana.
1994. gada 13. maijā – Rīgā viesojās 2007. gada Nobela prēmijas literatūrā laureāte britu rakstniece Dorisa Lesinga.
1994. gada 6. jūlijā – Latviju oficiālā vizītē apmeklēja Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidents Bils Klintons. Rīgas pilī ASV prezidents tikās ar Igaunijas prezidentu Lennartu Meri, Latvijas prezidentu Gunti Ulmani un Lietuvas prezidentu Aļģirdu Brazausku, kā arī parakstīja Latvijas-ASV starpvalstu līgumus par tirdzniecību, intelektuālā īpašuma aizsardzību un sadarbību zinātnē. Rīgas biržā tikās ar politiķiem un uzņēmējiem, bet vizītes centrālais pasākums bija uzruna tautai pie Brīvības pieminekļa.
1994. gada 12. jūlijā – Ar Kultūras ministrijas atbalstu tika dibināta Rīgas Doma kora skola.
1994. gada 27. jūlijā – Rīgā sākās pirmais starptautiskais kinofestivāls "Baltijas pērle".
1994. gada 1. novembrī – Vērmanes dārzā tika atklāts piemiņas akmens Apgaismības laika rakstniekam, publicistam, latviešu tautas tiesību aizstāvim un sacerējuma "Latvieši" autoram Garlībam Helvigam Merķelim (vācu: Garlieb Helwig Merkel).
1995 . gada 6. maijā – Naktī no 5. uz 6.maiju plkst. 4:10 Rīgas sinagogā Peitavas ielā 6/8 notika sprādziens. Sprāgstviela atradusies pagrabstāva logu ailē. Sprādziena rezultātā bojāta logu aile un lūgšanu telpas interjers. Cietušo nebija.
1995. gada 25. aprīlī – Rīgas dome pieņēma noteikumus "Par degvielas uzpildes staciju (DUS) projektēšanu, būvniecību un ekspluatāciju Rīgā", nosakot drošības kritērijus, kas bija stingrāki nekā citur Eiropā. Noteikumi paredzēja arī to, ka, uzsākot jaunas DUS projektēšanu intensīvi apdzīvotā pilsētas zonā, projektētājam ir jānoskaidro kaimiņu viedoklis par jauno projektu.
1995. gada 25. aprīlī – Rīgas domes deputāti nolēma atcelt Rīgas Kurzemes rajona valdi par valdes kompetences neievērošanu un finanšu pārkāpumiem.
1995. gada 30. maijā – Rīgā sāka darboties pirmais bankomāts Latvijā, ko uzstādīja "Kredo banka". Bankomāts apkalpoja norēķinu kartes "Bonus Card". 1995. gada beigās Latvijā jau bija septiņi, vēl pēc gada – 24 bankomāti.
1995. gada 12. jūnijā – Pēc 55 gadu pārtraukuma Rīgas pilī tika atjaunota Valsts prezidenta rezidence.
1995. gada 12. jūlijā – Rīgā un citās Latvijās pilsētās sākās pirmie Ziemeļvalstu un Baltijas valstu dziesmu svētki.
1995. gada 1. oktobrī – Latvijas nacionālā aviosabiedrība "airBaltic" veica pirmo lidojumu no Stokholmas. Rīgas lidostā piezemējas "airBaltic" lidmašīna "SAAB SF340", kurā bija 33 sēdvietas.
1996. gada 7. maijā – Rīgas dome nolēma Kosmonautikas gatvi Purvciemā pārdēvēt par Džohara Dudajeva gatvi.
1996. gada 14. maijā – Latvijas nacionālā aviosabiedrība airBaltic uzsāka regulāru gaisa satiksmi starp Rīgu un Baltkrievijas galvaspilsētu Minsku.
1996. gada 5. jūnijā – Koncertu Latvijas Nacionālajā operā sniedza pasaules opermākslas zvaigzne Montserata Kabaljē.
1996. gada 6. jūnijā – Pie valdības ēkas piketēja aptuveni 50 tirgus darbinieki ar prasību valdībai atcelt līdz 31.augustam lēmumu par kases aparātu ieviešanu Latvijas tirgos.
1996. gada 9. jūlijā – Rīgas dome pieņēma lēmumu "Par transporta līdzekļu piespiedu pārvietošanu Rīgā", kas noteica, ka transporta līdzekļi, kas tiek novietoti, pārkāpjot Administratīvo pārkāpumu kodeksu, nogādājami speciālajā autostāvvietā Rīgā, Mūkusalas ielā 80.
1996. gada 24. jūlijā – Vērmanes dārzā notika tirgotāju mītiņš, kurā Latvijas tirgus pārstāvji protestēja pret valdības lēmumu ieviest tirgos kases aparātus, kā arī ierobežot rūpniecības preču tirdzniecību.
1996. gada 5. augustā – Valsts AS "Rīgas Vagonu rūpnīca" uz laiku pārtrauca vagonu ražošanu, jo pasūtītāji nespēja samaksāt priekšapmaksu par pasūtīto produkciju.
1996. gada 19. augustā – Rīgas Latviešu biedrības namā sākās Pirmā pasaules latviešu biedrību konference. Konferences darbā piedalījās 41 delegācija, t.sk. 26 atbrauca no ārzemēm.
1997. gada 5. aprīlī – Vecrīgā pēc atjaunošanas svinīgi un krāšņi atklāja Jēkaba kazarmas. Sienu rotāja Rīgas pilsētas ģerbonis, kas bija firmas «Inter Source Baltic» Ltd dāvinājums."
1997. gada 24. maijā – Rīgas Kongresa namā pirmo reizi Latvijā notika pasaulē pazīstamais reklāmai veltītais pasākums "Reklāmas rīmu nakts".
1997. gada 1. jūnijā – Starptautiskā lidosta "Rīga" ieviesa izlidojošajiem pasažieriem nodevu 12$ apmērā, kas tika izmantota lidostas attīstībai.
1997. gada 6. jūnijā – Naktī Pērkonkrusta dalībnieki mēģināja uzspridzināt Uzvaras pieminekli, spridzināšanas laikā bojā gāja divi no spridzinātājiem.
1997. gada 22. jūlijā – Rīgas Tirdzniecības osta ieguva brīvostas statusu.
1997. gada 4. oktobrī – Tika parakstīts protokols par sadarbību starp Rīgas domi un Sanktpēterburgas administrāciju ekonomikas, tūrisma, zinātnes, tehnikas, sociālajā un kultūras jomā.
1998. gada 2. aprīlī – Naktī plkst.1.30 Rīgā pie ebreju sinagogas Vecrīgā Peitavas ielā 6/8 notika sprādziens. Sprādziena rezultātā bojāta sinagogas ēkas fasāde, izsisti logu rāmji un stikli, kā arī bojātas vitrāžas. Izsisti arī logu stikli Mārstaļu ielas 16. dzīvojamās ēkas fasādes pusē un Peitavas ielas 2. un 4.nama logu stikli. Cietušo nebija. Ministru prezidents Guntars Krasts lūdza ASV vēstnieku Latvijā Leriju Neperu iesaistīt ASV Federālās izlūkošanas biroja (FIB) speciālistus sprādziena izmeklēšanā pie Rīgas sinagogas.
1998. gada 23. aprīlī – Vecrīgā pēc rekonstrukcijas atklāja lielākā Rīgas universālveikala "Centrs" (bij. Armijas Ekonomiskā veikala) trešo un ceturto stāvu.
1998. gada 14. maijā – Lai izteiktu savu attieksmi pret izmaiņām Izglītības likumprojektā, Vērmanes dārzā pulcējās ap 200 krieviski runājošu jauniešu un aptuveni tikpat daudz vecāka gadagājuma cilvēku.
1998. gada 15. maijā – Sākās Akmens tilta remonta pirmā kārta. Rīgas dome remontdarbiem piešķīra 1,5 miljonus latu.
1998. gada 10. jūnijā – Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonds uzsāka ziedojumu vākšanu Brīvības pieminekļa atjaunošanai.
1998. gada 11. jūnijā – Notika pirmais Rīgas operas festivāls, kas vēlāk kļuva par ikgadējo tradīciju un ik vasaru noslēdz Latvijas Nacionālās operas sezonu ar aizvadītā muzikālā gada spilgtākajiem notikumiem.
1998. gada 16. jūnijā – Naktī mājai, kas atrodas Rīgas sinagogas sētas pusē, sienas tika apzīmētas ar fašistiskiem un antisemītiskiem simboliem.
1998. gada 19. jūnijā – Mazajā ģildē Amatniecības kamera pirmo reizi atjaunotajā Latvijas Republikā izsniedza diplomu zirgu kalējam.
1998. gada 25. jūnijā – Rīgā notika 2. Pasaules latviešu virsnieku saieta dalībnieku gājiens, kur piedalījās Latvijas armijas, bijušo dažādu ārvalstu armiju, kā arī Nacionālo bruņoto spēku virsnieki.
1998. gada 29. jūnijā – Rīgā sākās XXII Vispārējie latviešu Dziesmu un XII Deju svētki. Kopkora koncerti notika Rīgas Mežaparka Lielajā estrādē, bet stadionā „Daugava” un Sporta manēžā notika Deju svētki. Pirmo reizi dziesmu svētkos tik plaši uzstājās tautas mūzikas ansambļi. Kopkorī bija 13 402 dziedātāji, bet deju svētku koncertos piedalījās 10 659 dejotāji.
1998. gada 30. jūnijā – Svinīgi tika atklāta lidostas "Rīga" rekonstruētā fasādes daļa, kas būtiski uzlaboja pasažieru pārvietošanos lidostā.
1998. gada 18. jūlijā – Lidostā "Rīga" pirmo reizi notika aviācijas svētki, kurā Latvijas aviokompānijas, privātie avioklubi un Zemessardzes aviatori demonstrēja lidotprasmi.
1998. gada 27. jūlijā – Rīgā Mārstaļu ielā 19 atklāja piemiņas plāksni bijušajam Rīgas pilsētas galvai (1901—1912) Džordžam Armitstedam (angļu: George Armitstead). Viņa laikā Rīgā notika plaša celtniecība un labiekārtošana, lielu vērību piešķirot arī sociālo problēmu risināšanai. Notika Rīgas pilsētas pensiju reforma un tika veikti pasākumi visu Rīgas iedzīvotāju slāņu veselības aizsardzībai, ievērojamus privātpersonu ziedojumus novirzot slimnīcu celtniecībai.
1998. gada 12. augustā – Kongresu namā tika atklāts Latvijas izglītības vadītāju forums.
1998. gada 13. augustā – Krasta ielā darbību sāka jaunais "Varner Hakon Invest" tirdzniecības centrs "Mols".
1998. gada 19. augustā – Rīgas domes priekšsēdētājs Andris Bērziņš un Latvijas Bērnu fonda priekšsēdētājs Andris Bērziņš parakstīja līgumu par krīzes centra izveidošanu tā dēvētajiem "ielas bērniem" vecumā no 7 līdz 15 gadiem. Marsa gatvē. Bērnu fonds sagādās līdzekļus celtniecībai un remontam, kā arī daļējai telpu iekārtošanai, bet Rīgas dome finansēs centra darbību. Centra mērķis bija nodrošināt bērniem nepieciešamo sociālo, psiholoģisko un medicīnisko palīdzību, tiesību aizsardzību, kā arī konsultēt ģimenes.
1998. gada 30. augustā – Rīgas Centrālās stacijas laukumā piketēja Latvijas Atdzimšanas partija, vēršot sabiedrības uzmanību uz demogrāfisko krīzi Latvijā.
1998. gada 30. augustā – Basteja (šodien Zigfrīda Annas Meierovica) bulvārī 12 atklāja Latvijas Universitātes akadēmisko grāmatnīcu.
1998. gada 1. septembrī – Tika atklāta Rīgas Kristīgā ģimnāzija.
1998. gada 9. septembrī – Rīgas ostā notika oficiāla rekonstruētā Austrumu mola pieņemšana.
1998. gada 22. septembrī – Ar Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) senāta lēmumu tika iedibināta LZA Raiņa balva par izcilu radošu veikumu zinātnē vai kultūrā. LZA Senāts uzskata, ka Raiņa balva prestiža ziņā ir nākamā pēc LZA Lielās medaļas.
1998. gada 15. oktobrī – Latvijas Neredzīgo biedrība ar akciju pie Kongresu nama Rīgā atzīmēja starptautisko "Baltā spieķa" dienu.
1998. gada 27. oktobrī – Pie Armitstedu dzimtas nama Mārstaļu ielā 19 atklāja piemiņas plāksni angļu izcelsmes Rīgas uzņēmējam un sabiedriskajam darbiniekam Džordžam Armitstedam (angļu: George Armitstead), kurš bija Rīgas galva no 1901. līdz 1912.gadam.
1998. gada 9. novembrī – Aptuveni 40 cilvēki pulcējas pie Matīsa cietuma, lai izteiktu savu atbalstu bijušajam sarkanajam partizānam Vasilijam Kononovam, kas bija apcietināts kā aizdomās turamais par kara noziegumu izdarīšanu Otrā pasaules kara laikā un vēlāk tika atzīts par vainīgu.
1999 . gada 8. jūlijā – Trīsciemā Jaunciema gatvē, pēc rekonstrukcijas tika atklāts tilts pār Langas upi.
1999. gada 8. maijā – Ugunsgrēkā daļēji nodega Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Zemgales sētas Kalpu rinkas ēka.
1999. gada 31. maijā – Rīgā atklāja krīzes centru "Skalbes". Centra darbinieki un brīvprātīgie sniedz profesionālu palīdzību, atbalstu un informāciju cilvēkiem, kuri nonākuši krīzes situācijā.
1999. gada 5. jūnijā – Esplanādē notika "Krievu sabiedrības Latvijā" rīkots kultūras pasākums, kas veltīts Aleksandra Puškina 200.dzimšanas dienai.
1999. gada 10. jūnijā – Saeimas deputāti nobalsoja par Rīgas Aviācijas universitātes satversmes apturēšanu. Univeristātes pastāvēšanu līdz 1999.gadam iezīmēja vairāki skandāli.
1999. gada 10. jūnijā – Prāgas ielā SIA "Spēks - R" atklāja pirmo daudzstāvu autostāvvietu Rīgā, šodien neoficiāli saucāmo par Titāniku.
1999. gada 18. jūnijā – Rīgas kinostudijas teritorijā Šmerļa ielā 3 izcēlās ugunsgrēks, kurā pilnībā izdega rekvizītu noliktava un cieta blakus esošā māja.
1999. gada 5. jūlijā – Darbu sāka pirmais krīzes centrs ielu bērniem, kurā bija paredzēts sniegt palīdzību bērniem vecumā no 7 līdz 15 gadiem.
1999. gada 15. jūlijā – Mežaparka Lielajā estrādē pasaules koncertturnejas "On A Day Like Today" ietvaros koncertēja kanādiešu dziedātājs Braiens Adamss (angļu: Bryan Guy Adams).
1999. gada 16. jūlijā – Rīgā oficiāli tika atklāta ANO mītne Pils ielā 21. Atklāšanā piedalījās ANO ģenerālsekretāra vietnieks, ANO Ženēvas mītnes ģenerāldirektors Vladimirs Petrovskis un Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga.
1999. gada 23. jūlijā – Tika likts pamatakmens Latvijas Bankas Rīgas filiāles jaunbūvei Bezdelīgu ielā 3. 2002. gada 18. februārī uzcelta filiāle sāka darbu, nodrošinot skaidrās naudas darījumus un starpbanku bezskaidrās naudas norēķinus latos.
1999. gada 29. jūlijā – Sākās Rīgas pilsētas kanāla tīrīšanas un padziļināšanas darbi.
1999. gada 29. jūlijā – Rīgā pie Ministru prezidenta Andra Šķēles viesojas NATO spēku Eiropā virspavēlnieks ģenerālis Veslijs Klārks. Sarunu laikā tika pārrunāta situācijas attīstība Baltijas jūras reģionā un Krievijā.
1999. gada 30. jūlijā – Rīgas apgabaltiesa atzina banku "Land" par likvidējamu. Banka bija atzīta par maksātnespējīgu, jo bankas rīcībā esošie līdzekļi nebija pietiekami visu kreditoru prasījumu apmierināšanai.
1999. gada 9. augustā – Rīgas Fondu biržas oficiālajā sarakstā tika sākta tirdzniecība ar Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmēm.
1999. gada 9. augustā – Rīgā notika Latvijas Kara flotes 80. gadadienai veltīti pasākumi. Rīgas jūras līcī notika kuģu parāde, Nāciju salūts un vainagu nolaišanas ceremonija, godinot jūrnieku piemiņu.
1999. gada 11. augustā – Apvienība "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" rīkoja piketu pie Krievijas vēstniecības Rīgā, lai protestētu pret 1920. gada 11. augusta Latvijas un Krievijas miera līguma neievērošanu.
1999. gada 11. augustā – Latviešu strēlnieku laukumā pulcējās rīdzinieki, lai vērotu daļēju Saules aptumsumu.
1999. gada 15. augustā – Slēdza transporta kustību šosejas Rīga-Jūrmala abos virzienos. Šādu lēmumu policija pieņēma sakarā ar ārkārtīgi slikto redzamību miglas un netālu degošā purva dēļ.
1999. gada 18. augustā – Pēc pilnīgas atjaunošanas tika atklāta viesnīca "Park Hotel Rīdzene".
1999. gada 19. augustā – Tika atklāts rekonstruētais tirdzniecības centrs "Dole".
1999. gada 22. augustā – Notika akcijas "Baltijas ceļš" desmitgadei veltīti atmiņu mirkļi saieta vietās – Tautas frontes muzejā un Barikāžu atbalsta fondā, kā arī aizlūgums Doma baznīcā "Tautas gara un spēka stiprinājumam".
1999. gada 24. augustā – Rīgā viesojās Kobes pilsētas oficiālā delegācija Kobes pilsētas mēra Kazutoshi Sasajamas vadībā.
1999. gada 24. augustā – Rīgas dome pieņēma lēmumu, kas paredzēja pašvaldības uzņēmumu "Rīgas Zooloģiskais dārzs" reorganizēt par Rīgas pašvaldības bezpeļņas organizāciju SIA "Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs".
1999. gada 28. augustā – Ulmaņa gatvē 122 tika atklāts tirdzniecības koncerna "Coop" tirdzniecības centrs "Sky".
1999. gada 31. augustā – Rīgas apgabaltiesa atzina AS "Rīgas gaisa līnijas" maksātnespēju.
1999. gada 3. septembrī – Notika Latvijas Nacionālās bibliotēkas 80.gadadienas svinības.
1999. gada 3. septembrī – Rīgā tika atklāts atjaunotais "Laimas" pulkstenis.
1999. gada 8. septembrī – Vakarā rūpnīcas "Alfa" teritorijā notika ķīmiska avārija – 24 ar hloru pildītiem baloniem tika norauti ventiļi, kā rezultātā notika hlora noplūde.
1999. gada 8. septembrī – Latvijas Nacionālā opera pārtrauca biļešu pārdošanu, jo VID Centra rajona nodaļa bija uzlikusi "inkaso" operas kontam bankā. Operas nodokļu parādi sasniedza 1,7 miljonus latu.
1999. gada 9. septembrī – Rīgā darba vizītē ieradās Ziemeļatlantijas asamblejas prezidents Havjers Ruperezs (spāņu: Javier Rupérez). Sarunas gaitā tika apspriestas Latvijas iekšpolitiskās aktualitātes, īpašu uzmanību veltot sabiedrības integrācijas procesam.
1999. gada 16. septembrī – Prāmis "Rusj", kas vienīgais kursēja līnijā Rīga–Stokholma, ar Stokholmas apgabaltiesas lēmumu tika arestēts Stokholmas ostā.
1999. gada 16. septembrī – Latvijas Studentu apvienība rīkoja Latvijas studentu protesta gājienu, lai apliecinātu atbalstu valsts finansētai augstākajai izglītībai.
1999. gada 19. oktobrī – Skvērā Brīvības ielas un Šarlotes ielas krustojumā atklāja gleznotāja, latviešu pasteļglezniecības aizsācēja Voldemāra Irbes pieminekli, kas bija Ritas Červenakas-Virkavas dāvinājums Rīgas pilsētai.
1999. gada 26. oktobrī – AS "Pirmā Latvijas komercbanka", bijusī "Rīgas komercbanka", atjaunoja bankas darbību pēc sanācijas procesa.
1999. gada 29. oktobrī – Notika Rīgas Fondu biržas Oficiālā un Otrā saraksta emitentu sanāksme, kuras laikā tika nodibināta Emitentu konsultatīvā padome.
1999. gada 9. novembrī – Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība pie Ministru kabineta rīkoja piketu, kura mērķis bija panākt Izglītības likuma nodrošināšanai atbilstošu finansējumu 2000.gada budžetā.
1999. gada 10. novembrī – AS "Latvijas balzams" akcionāri pilnsapulcē pieņēma lēmumu apvienoties ar AS "Rīgas vīni", kas notika vienu gadu vēlāk.
2000 . gada 10. jūnijā – Ļaunprātīgi spridzinot dzelzceļa sliedes nogranda sprādziens starp Brasas un Zemitānu stacijām.
2000. gada 7. aprīlī – Latvijas Nacionālajā bibliotēkā atklāja izstādi “Sēlijas kultūrvēsturiskais mantojums” , kas jau gadu bija ceļojusi pa Latviju. Izstāde tika iekārtota par godu pirmajam Sēlijas kongresam, kas no 1999. gada 20. līdz 22. maijam no tika Viesītē un Aknīstē.
2000. gada 9. maijā – Tika atklāts Eiropas Savienības informācijas centrs.
2000. gada 10. maijā – Par Rīgas pilsētas mēru kļuva Andris Ārgalis.
2000. gada 19. maijā – Dailes teātrī sākās 1. Latvijas ķirurgu kongress.
2000. gada 25. maijā – Atklāja pirmo pazemes autostāvvietu Rīgā. Tā atrodas Kronvalda parkā pie Kongresu nama, stāvvieta bija paredzēta 339 automašīnām.
2000. gada 27. maijā – Rīgā notika pirmais Vislatvijas dvīņu un trīņu saiets.
2000. gada 2. jūnijā – Mežaparka Lielajā estrādē notika angļu mūziķa Džo Kokera koncerts.
2000. gada 8. jūnijā – Mežaparka Lielajā estrādē pirmo reizi koncertēja grupa "Pet Shop Boys".
2000. gada 10. jūnijā – Daugavā starp Vanšu un Akmens tiltu, pirmo reizi notika F1 ātrumlaivu pasaules čempionāta posms.
2000. gada 15. jūnijā – Rīgas Kongresu namā sākās 1. Baltijas reklāmas festivāls "Golden Hammer 2000"
2000. gada 26. jūnijā – Rīgā sākās VIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kur piedalījās 30 000 dalībnieki. Pirmoreiz notika vērienīga svētku atklāšana 11. novembra krastmalā, bet noslēguma koncerts notika Mežaparkā.
2000. gada 9. jūlijā – Vecrīgā notika folkloras festivāla "Baltica 2000" dalībnieku gājiens. Svētkos piedalīsies 80 folkloras kopas un etnogrāfiskie ansambļi no visiem Latvijas novadiem.
2000. gada 10. jūlijā – Krievu salā svinīgi tika uzsākta pazemes komunikāciju tuneļa būve zem Daugavas. Tunelis tika būvēts Rīgas ostas akvatorijā no Krievu salas līdz Vecmīlgrāvim. Tunelis atrodas aptuveni 28 metru dziļumā, tā diametrs ir 2 metri, un tas ir caurstaigājams.
2000. gada 13. jūlijā – Politiskā organizācija "Līdztiesība" Esplanādē rīkoja sapulci, lai apspriestu Ministru kabineta noteikumu projektu Valsts valodas likuma izpildei.
2000. gada 14. jūlijā – Pie Latvijas Privatizācijas aģentūras Ķemeru attīstības fonds rīkoja piketu, kurā aicināja lauzt līgumu ar Ķemeru sanatorijas privatizētāju itāļu firmu "Ominasis Italia".
2000. gada 16. jūlijā – Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā Juglas ezera krastā notika labdarības akcija – koncerts, lai vāktu līdzekļus 26.maijā notikušajā ugunsgrēkā iznīcinātās Brīvdabas muzeja Kurzemes sētas atjaunošanai.
2000. gada 19. jūlijā – Pie Ministru kabineta kustība "Līdztiesība" rīkoja kārtējo piketu pret Ministru kabineta noteikumiem Valsts valodas likuma ieviešanai.
2000. gada 21. jūlijā – Tika atklāts rekonstruētais Pētera I nams Palasta ielā 9.
2000. gada 25. jūlijā – Rīgā un Jūrmalā notika Pasaules Krievu preses forums.
2000. gada 26. jūlijā – Notika Pasaules Krievu preses asociācijas izpildkomitejas sēde un starptautiska krievu preses pārstāvju tikšanās "Krievi Eiropā: integrācija - sabiedrība, kultūra, bizness".
2000. gada 26. jūlijā – Vērmanes dārzā notika Annas dienas svinības un pieminekļa Annai Ģertrūdei Vērmanei atklāšana. Atjaunotais piemineklis bija gandrīz identisks oriģinālam.
2000. gada 9. augustā – Dailes teātrī notika Latvijas izglītības vadītāju forums.
2000. gada 11. augustā – Ar piemiņas brīdi Meža kapu Mākslinieku kalniņā un koncertu Latvijas Nacionālajā operā tika atzīmēta izcilā latviešu dziedoņa Jāņa Zābera 65.dzimšanas diena.
2000. gada 17. augustā – Notika Universālveikala “Centrs” spridzināšana. Cieta 38 cilvēki, tā skaitā "RIMI Baltija" ģenerāldirektors Knuts Kvisviks. Viena sieviete no gūtām traumām gāja bojā. Bumbas bija ievietotas somu novietošanas skapīšos.
2000. gada 25. augustā – Rīgu apmeklēja Vispasaules dzīvnieku aizsardzības organizācijas izpilddirektors Endrjū Diksons (Andrew Dickson).
2000. gada 2. septembrī – Notika Tērbatas ielas svētki.
2000. gada 9. septembrī – Rīgā oficiālā vizītē ieradās Ķīnas Tautas Republikas Visķīnas Tautas pārstāvju sapulces priekšsēdētājs Lī Pens. Trīs dienu vizītē viņš tikās ar visām valsts augstākajām amatpersonām, devās izbraucienā pa ostas teritoriju, kā arī apmeklēja Doma baznīcu, kur noklausījās Doma zēnu kora koncertu.
2000. gada 22. septembrī – Lai popularizētu velosipēdu transportu, Rīgā pirmo reizi notika velodiena.
2000. gada 2. oktobrī – Astoņi Matīsa cietuma ieslodzītie pieteica badastreiku, lai protestētu pret lietu lēno virzību tiesās. Visilgāk – 37 dienas – badojās krāpšanā apsūdzētie Armands Stendzenieks un Aivars Andersons.
2000. gada 16. oktobrī – SIA "Rīgas nami" parakstīja līgumu ar firmām "Kalnozols", "RRB" un "Moduls - Rīga" par 1954. gadā nojauktā Rīgas Rātsnama kopijas celtniecību.
Sadaļa “šodien Rīgā notika” ir daļa no Projekta “365 dienas Rīgā”, materiāli ir sagatavoti ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta “365 dienas Rīgā” saturu atbild biedrība Cita Rīga.


Komentāri

Vēl nav neviena komentāra. Esiet pirmais!

Pievienot komentāru

* Obligāta informācija
5000
Ievelciet attēlus (maks 5)
Captcha attēls
dekor