20. gadsimta Rīgas vēstures hronoloģija
7th slideshow image8th slideshow image1st slideshow image2nd slideshow image3rd slideshow image4th slideshow image5th slideshow image6th slideshow image
Latvian Russian
LiveInternet
Яндекс.Метрика

Rīgas vēstures hronoloģija

365 dienas Rīgā

20. gadsimts
1901. gada 9. martā –
Notika pirmās Rīgas domes vēlēšanas, kurās uzvarēja vācbaltu un krievu kopīgais saraksts. Vēlēšanu tiesības bija tikai mantīgajām šķirām – vēlēt varēja visi pirmās un otrās ģildes tirgotāji un tie rīdzinieki, kam piederēja nekustams īpašums vismaz 1000 rubļu vērtībā. Domē tika ievēlēti 62 vācieši, 10 krievi un 8 latvieši. Vācbaltieši saglabāja savu vairākumu arī 1905. gada domes sasaukumā līdz pat 1909. gadam.
1901. gada 7. maijā –
Par Rīgas pilsēta galvu tika ievēlēts vācbaltu inženieris, uzņēmējs un lieltirgotājs Džordžs Armitsteds (angļu: George Armitstead). Viņa laikā Rīgā notika plaša celtniecība un labiekārtošana. Šajā amatā viņš vadīja Rīgas pārveidi par modernu lielpilsētu, viņa vadības laikā uzcēla 14 jaunas skolas, 3 jaunas slimnīcas, uzcēla Rīgas pilsētas mākslas muzeju, zooloģisko dārzu, tautas bibliotēkas un tējnīcas, strādniekiem par simbolisku naudu piešķīra zemi dārziņiem, veicināja rūpniecības un tirdzniecības attīstību. Džordžs Armitsteds vēl mūsdienās tiek pieminēts kā viens no ievērojamākajiem rīdziniekiem. 1912. gadā Armitsteds smagi saslima un vēlāk nomira. Nākamais Rīgas pilsētas galvu kļuva Vilhelms Roberts fon Bulmerinks (vācu: Wilhelm Robert von Bulmerincq).
1901. gada 22. jūnijā –
Ar Baltijas rūpniecības izstādes atklāšanu Esplanādē un Strēlnieku dārzā (šodien Kronvalda parks) sākās Rīgas 700 gadu jubilejas svinības, kas ilga līdz 2. septembrim
1901. gada 11. jūlijā –
Ekspluatācijā nodota pirmā elektriskā tramvaja līnija pa Aleksandra ielu (tagad Brīvības iela).
1901. gada 10. novembrī –
Maršrutā Kristapa skulptūra (pie Sarkaniem spīķeriem) – Sarkankalna tirgus atklāta elektriskā tramvaja „C” līnija.
1902. gada 5. jūlijā –
Iznāca "Rīgas Avīzes" pirmais numurs.
1902. gada 12. septembrī –
Rīgas Biržas komiteja asignēja 410 000 rubļu komercskolas celšanai. Ēka celta 1902.-1905. gadā pēc arhitekta Vilhelma Bokslafa (vācu: Wilhelm Bockslaff) projekta, tagad ēkā ir Latvijas Mākslas akadēmija.
1902. gada 14. septembrī –
Tika atklāts Otrā Rīgas pilsētas krievu teātra nams, tagadējais Latvijas Nacionālais teātris. Teātra ēka celta par Rīgas pilsētas valdes līdzekļiem. 1918. gada 18. novembrī teātra ēkā tika proklamēta Latvijas Republika.
1902. gada 15. oktobrī –
Tika atklāti Aleksandra tirgus paviljoni, kas tagad pazīstami ar nosaukumu Vidzemes tirgus. Tas bija pirmais tirgus Rīgā, kurā izbūvēti labiekārtoti paviljoni.
1902. gada 10. novembrī –
Tika atklāts Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības nams Lāčplēša ielā 25. Līdz 2018. gadam tā bija mājvieta Jaunajam Rīgas teātrim, līdz 1992. gadam ēkā atradās Jaunatnes teātris, bet no 1920. gada līdz 1979. gadam – Dailes teātris. Šobrīd ēkā notiek rekonstrukcija.
1902. gada 11. novembrī –
Pēc rekonstrukcijas tika atklāts paplašinātais Aleksandra (tag. Brīvības) bulvāra tilts pāri pilsētas kanālam.
1903. gada 8. jūnijā –
Tika atklāts Grīziņkalna parks un "Apollo" teātris tajā. 1905. gada revolūcijas laikā parkā bieži norisinājās strādnieku sapulces un plaši strādnieku mītiņi.
1903. gada 12. jūlijā –
Nodibināja Namīpašnieku biedrību, tā bija pirmā šāda veida biedrība Krievijas impērijā.
1903. gada 7. novembrī –
Dibināta Āgenskalna sporta un vingrošanas biedrība, kas pastāvēja līdz pat 1939. gadam un tika slēgta līdz ar vācbaltiešu izceļošanu no Baltijas valstīm.
1903. gada 12. decembrī –
Sāka iznākt Rīgas Latviešu biedrības izdotā Konversācijas vārdnīca – pirmā pabeigtā universālā enciklopēdija latviešu valodā.
1904. gada 24. oktobrī –
Sāka darboties jaunais Rīgas ūdensvads.
1905. gada 13. janvārī –
26. janvārī pēc jaunā stila
Rīgā notika plašas demonstrācijas un mītiņi, kuros piedalījās apmēram 60 000 strādnieku. Kad demonstranti atgriezās no mītiņa Maskavas priekšpilsētā, pie Daugavas Dzelzs tilta tos sagaidīja cara karaspēks, kas atklāja uguni. Tika nogalināti 56 un ievainoti aptuveni 70 cilvēki. Daudzi plānā ledus dēļ noslīka Daugavā. Ar 13. janvāra notikumiem Latvijā sākās 1905. gada revolūcija.
1905. gada 30. aprīlī –
Rīgā sākās vispārējs politiskais streiks. Beidzās 3.maijā.
1905. gada 14. maijā –
Andrejsalā atklāja pirmo pilsētas nozīmes spēkstaciju, kad Rīgas pilsētas galva Džordžs Armitsteds parakstīja lēmumu par elektrocentrāles pieņemšanu ekspluatācijā un tās nodošanu pilsētas Uzņēmumu pārvaldes pārziņā. Elektroenerģiju sākotnēji ražoja no Anglijas akmeņoglēm, kuras ieveda kuģos.
1905. gada 9. jūlijā –
Rīgas fabrikās notika vispārējs politiskais streiks.
1905. gada 7. septembrī –
Naktī notika uzbrukums Rīgas Centrālcietumam, revolucionāru kaujiniekiem mēģinot atbrīvot ieslodzītos biedrus.
1905. gada 20. septembrī –
Notika kārtējais uzbrukums Centrālcietumam.
1905. gada 20. oktobrī –
Sākās plaši tautas mītiņi Grīziņkalnā. Dalībnieku skaits sasniedza 100 000 cilvēku. Mītiņu organizēja arodbiedrības un tie turpinājās līdz 22. oktobrim.
1905. gada 22. oktobrī –
No Centrālcietuma tika atbrīvoti 100 politieslodzītie.
1905. gada 22. oktobrī –
Tika nodibināta Rīgas Fabrikantu biedrība.
1905. gada 2. novembrī –
Bez cenzūras sāka iznākt laikraksti Dienas Lapa un Baltijas Vēstnesis.
1905. gada 10. novembrī –
Rīgā sākās Latvijas tautskolotāju kongress.
1905. gada 19. novembrī –
2. decembrī pēc jaunā stila
Rīgā Romanovu (Lāčplēša) ielā 25 (mūsdienu Jaunā Rīgas teātra) zālē sākās Latvijas pagastu delegātu sanāksme, kurā sapulcējās ap 1000 delegātu no Kurzemes, Vidzemes un arī Latgales pagastiem. Kongress bijis svarīgs punkts latviešu politiskās un sabiedriskās identitātes tapšanas procesā.
1905. gada 23. novembrī –
Sākās pirmais Vidzemes un Kurzemes guberņu latviešu tautskolotāju kongress Rīgā. Tajā piedalījās ap 1000 tautskolotāju. Kongress pieņēma lēmumu par pāreju uz latviešu valodu kā apmācības valodu skolās, kas stiprināja Latvijas autonomijas idejas.
1905. gada 25. novembrī –
Līdz 29. novembrim Rīgas strādnieki pievienojās vispārējam politiskajam streikam.
1905. gada 20. decembrī –
Grupa Rīgas kaujinieku iebruka fabrikas "Provodņik" dragūnu nodaļai, lai tos atbruņotu. Sadursmē bojā gāja 16 dragūni.
1906. gada 1. janvārī –
Grīziņkalna „Apollo” teātra ēkā sāka uzstāties latviešu aktieru trupa. Teātra ēkā bija ap 600 sēdvietu un stāvvietu, kā arī skatuve. Pastāvēja līdz 1908. gada rudenim, kad Liepājas latviešu teātris un vēlāk arī Jaunais Rīgas teātris uzaicināja talantīgākos „Apollo” teātra aktierus pie sevis.
1906. gada 21. janvārī –
Soda ekspedīcija nodedzināja biedrības “Ziemeļblāzma” namu Vecmīlgrāvī. Jauno namu uzcēla un atklāja 1913. gadā.
1906. gada 18. maijā –
Tika atklāts Gaisa tilts, saukts arī par VEF tiltu.
1906. gada 9. oktobrī –
Tika izdots Rīgas mācību apgabala kuratora Dmitrija Ļevšina (krievu: Дмитрий Левшин) rīkojums, kas atļāva sākumskolām mācības pasniegt dzimtajā valodā, izņemot astoņas krievu valodas mācību stundas nedēļā. Šī kārtība bija spēkā līdz 1913. gada rudenim.
1907. gada 20. janvārī –
Pēterburgā darbu sāka II Valsts dome, kurā Vidzemes guberņas vēlēšanas apgabalu pārstāvēja latviešu tautsaimnieks un sabiedriskais darbinieks Jānis Ozols-Zars. Viņš bija viens no Latvijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku partijas dibinātājiem un 1905. gada revolūcijas vadītājiem Latvijā. II Valsts dome strādāja tikai līdz 1907. gada 3. jūnijam, kad imperators Nikolajs II domi atlaida.
1907. gada 31. martā –
Centrālcietumā notika bēgšanas mēģinājums, kurā tika nogalināti 7 politieslodzītie.
1907. gada 18. novembrī –
1. decembrī pēc jaunā stila
Tika iesvētīts jaunuzceltais Svētās Trīsvienības Sergija sieviešu pareizticīgo klosteris.
1908. gada 25. janvārī –
Pie Rīgas Politehniskā Institūta nodibinājās Rīgas Latviešu Studentu Savienība, kas 1926. gadā pārtapa par latviešu studentu korporāciju „Patria”, kā savā ziņā pretstats korporācijām, ko tajos gados uzskatīja par vāciski noskaņotām. Padomju laikā korporācija bija slēgta, taču pēc Otrā pasaules kara korporācijas kopas darbojās ārvalstīs. 1990. gadā korporācija atjaunoja savu darbību Latvijā. Kopš 1996. gada korporācijas “Patria” konventa dzīvoklis ir namā Stabu ielā 32 – vietā, kur korporācija saimniekoja no 1939. līdz 1940. gadam.
1908. gada 13. martā –
Tika apstiprināti Rīgas Latviešu izglītības biedrības statūti. Biedrība darbojās ar mērķi īstenot latviskās kultūras kopšanu un jaunatnes izglītošanu.
1908. gada 2. jūlijā –
Pilnīgi nodega pirmais Rīgas Latviešu biedrības nams, kas celts 1869.gadā pēc Jāņa Fridriha Baumaņa projekta.
1909. gada 18. oktobrī –
Krievu-Baltijas vagonu fabrikā šveiciešu inženiera Žiljēna Potera (fr. Julien Potterat) vadībā tika samontēts pirmais automobilis Latvijā, kura nosaukums bija "Russo-Balt".
1909. gada 31. decembrī –
Tika iesvētīts jaunais Rīgas Latviešu biedrības nams. Šis nams ir pirmā ēka Rīgā, kas celta neoklasicisma stilā. 1938. gadā ēka bija paplašināta. 1940. gadā ēka tika biedrībai atsavināta un nodota Padomju armijas rīcībā, bet 1990. gadu sākumā Rīgas Latviešu biedrība atguva savu vēsturisko namu.
1910. gada 10. februārī –
Āgenskalnā svinīgi atklāja Rīgas pilsētas 2. slimnīcu. Celtniecības darbi turpinājās līdz pat 1915. gadam un Pirmā pasaules kara dēļ tā arī netika pabeigti plānotajā apjomā. Šodien tā ir Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca.
1910. gada 17. martā –
Augusts Dombrovskis paziņoja, ka nolēmis celt jaunu biedrības namu, kuru uguns nespēs iznīcināt. 1913. gadā tika atklāts atjaunotais Ziemeļblāzmas nams Vecmīlgrāvī, kas bija pirmā dzelzsbetona būve Latvijā.
1910. gada 20. martā –
Rīgā notika aviācijas izstāde.
1910. gada 5. aprīlī –
Rīgā atklāja Meža kapus.
1910. gada 19. jūnijā –
Rīgā sākās V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki hallē starp tagadējo Hanzas un Sporta ielu. Sākotnēji svētkus bija paredzēts rīkot 1904. gadā, bet šo nodomu izjauca krievu-japāņu karš. Pēc 1905. gada revolūcijas apspiešanas latviešu tautiskuma kustība atradās pamiruma stāvoklī, tāpēc svētkos bija tikai 2300 dziedātāju, kuri dalījās 82 koros.
1910. gada 4. jūlijā –
Atzīmējot 200. gadadienu, kopš Vidzeme un Rīga tika pievienota Krievijas Impērijai, Rīgā Aleksandra (mūsdienu Brīvības) bulvārī atklāja bronza pieminekli Krievijas imperatoram Pēterim I, kurā Pēteris I attēlots zirga mugurā un zobenu pie sāniem.
1910. gada 5. jūlijā –
Tika atklāts Pētera parks (mūsdienu Uzvaras parks), nosaukts par godu Krievijas imperatoram Pēterim I. Krievijas imperators Nikolajs II Savas vizītes laikā Rīgā ar ģimeni personīgi iestādīja jaunierīkojamā parkā ozoliņus.
1912. gada 4. martā –
Tika iesvētīts Rīgas amatnieku krājaizdevu sabiedrības jaunais nams Suvorova (šodien Barona) ielā 14. Neoklasicisma stila nams celts 1910. gadā pēc arhitekta Ernesta Poles projekta. Iestādi izvietoja otrajā stāvā, augšējos stāvos atradās īres dzīvokļi, bet apakšējā stāva telpas nomāja komerciestādes. Starpkaru periodā nama īrnieki bija dažādas iestādes un organizācijas, un lielā skaitā – preses redakcijas. Kopš 1956. gada līdz 2014. gadam ēkā atradās Latvijas Nacionālā bibliotēka. 2017. gadā namu iegādājās uzņēmums “Bibliotēkas nams”, kas uzsāka tā rekonstrukciju. Šobrīd ēkā iekārtoti 57 dzīvokļi un astoņas komerctelpas.
1912. gada 14. oktobrī –
Tika atklāts Rīgas Zooloģiskais dārzs. Atvēršanas brīdī zoodārzā varēja iepazīties ar 88 sugu dzīvniekiem. Šobrīd tas ir Baltijā lielākais un vecākais zooloģiskais dārzs.
1913. gada 19. aprīlī –
Sākta Upīša pasāžas celtniecība. Tās arhitekts bija Aleksandrs Vanags.
1913. gada 19. jūnijā –
Notika Rīgas Meža kapu iesvētības.
1913. gada 14. septembrī –
Tika atklāts atjaunotais (jaunais) Ziemeļblāzmas nams Vecmīlgrāvī. Jaunais nams bija pirmā dzelzsbetona būve Latvijā.
1913. gada 13. oktobrī –
Esplanādē netālu no Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāles tika atklāts Krievijas karavadoņa Barklaja de Tolli piemineklis. 1915. gadā skulptūra tika demontēta, jo Rīgai tuvojās vācu karaspēks, taču postaments tika saglabāts. 2002. gadā pēc uzņēmēja Jevgeņija Gomberga iniciatīvas skulptūra tika atjaunota tās vēsturiskajā vietā.
1913. gada 12. decembrī –
Reģistrēti Rīgas Maskavas priekšpilsētas saviesīgās biedrības statūti.
1913. gada 12. decembrī –
Reģistrēti Rīgas Maskavas priekšpilsētas krājaizdevu kases statūti.
1914. gada 28. janvārī –
Baltijas Olimpiskā komiteja nosūtīja Vidzemes gubernatoram iesniegumu par vēlmi Rīgā rīkot Otro Krievijas olimpiādi. Tā notika Rīgā no 1914. gada 6. līdz 20. jūlijam, piedalījās ap 900 sportistu no 24 Krievijas impērijas pilsētām. Olimpiādes laikā 15. jūlijā sākās Pirmais pasaules karš, vairākas sacensības tādēļ nenotika.
1914. gada 7. decembrī –
Notika Latvju rakstnieku un žurnālistu 1. kongress.
1915 . gada 8. jūlijā –
Vācu karaspēkam tuvojoties Rīgai Pirmajā pasaules karā tika demontēts Barklaja de Tolli piemineklis Esplanādē, kas aizvests uz Krasta dzelzceļa stacijas noliktavu.
1915. gada 14. janvārī –
Sakarā ar Pirmo pasaules kara sākumu Rīgā aizliedza pārdot vācu avīzes.
1915. gada 23. janvārī –
Pirmajā pasaules kara laikā Vācijas karaspēks aplenkoja Rīgu un Rīgas apriņķi, tika piešķirtas ārkārtējas pilnvaras militārās varas pārstāvjiem.
1915. gada 2. maijā –
Rīgā tika nodibināta latviešu, lietuviešu un poļu bēgļu komiteja.
1915. gada 1. augustā –
Nodibināja pirmos divus latviešu strēlnieku bataljonus. Tika izdots uzsaukums “Pulcējaties zem latviešu karogiem!”, kurā brīvprātīgie tika aicināti stāties strēlnieku bataljonos. Līdz 1915. gada beigām Pieņemšanas komisijā pieteicās 6292 brīvprātīgie, bet līdz 1916. gada beigām – aptuveni 8 000 cilvēku.
1915. gada 14. augustā –
Rīdzinieki pavadīja 200 latviešu strēlniekus, kuri devās apmācībās uz Daugavgrīvu.
1915. gada 11. novembrī –
Krievijas imperators Nikolajs II ieradās Rīgā militārā inspekcijā.
1916. gada 6. martā –
Pirmā pasaules kara dēļ stājās aizliegums zvejot Rīgas jūras līcī.
1917. gada 23. aprīlī –
Pēc Februāra revolūcijas par Rīgas pilsētas galvu pirmo reizi kļuva Gustavs Zemgals. Savu amatu saglabāja tikai līdz vasarai, kad Rīgu okupēja vācu karaspēks.
1917. gada 12. augustā –
Rīgā sanāca latviešu sabiedrisko organizāciju un politisko partiju pārstāvju konference, kas pieņēma Latvijas autonomijas projektu.
1917. gada 2. septembrī –
Sākās kauja Mazās Juglas upes krastos tagadējā Ikšķiles novada teritorijā un tajā piedalījās aptuveni 6 000 2. latviešu strēlnieku brigādes karavīru. Kauja pie Mazās Juglas bija daļa no Vācijas uzbrukuma operācijas Rīgas ieņemšanai.
1917. gada 3. septembrī –
Vācijas impērijas karaspēks ieņēma Rīgu.
1918. gada 30. janvārī –
17. janvārī pēc vecā stila
Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes otrajā sesijā Pēterpilī (Pēterburgā) pēc plašām debatēm pieņēma 1918. gada 30. janvāra deklarāciju par Latvijas Republikas izveidi – lēmums par vienotas, patstāvīgas un demokrātiskas Latvijas Republikas dibināšanu.
1918. gada 9. martā –
Latviešu palīdzības komiteja rīkoja muzikāli dramatisku vakaru Rīgas latviešu biedrības zālē.
1918. gada 18. martā –
Latviešu rakstnieku un žurnālistu biedrība Rīgas pilsētas 2. teātrī (tagad Latvijas Nacionālais teātris) sarīkoja rakstnieka Edvarda Vulfa vakaru.
1918. gada 21. martā –
Rīgā apmēram 600 pārstāvju sapulce no 48 dažādām organizācijām ievēlēja sabiedrisko organizāciju padomi.
1918. gada 23. martā –
Latviešu palīdzības komiteja (Latveešu Palīdzības Komiteja) Rīgā līdzekļu trūkuma dēļ pārtrauca pabalstu izmaksu trūkumcietējiem.
1918. gada 24. martā –
Rīgas Svētā Jāņa baznīcā Baltijas neredzīgo palīdzības biedrība «Filantropija» rīkoja neredzīgo koncertu.
1918. gada 25. martā –
Rīgas skolās, kuras apmeklēja latviešu bērni, krievu valodas vietā ieviesa latviešu valodu.
1918. gada 3. septembrī –
Vācu okupācijas laikā, tagadējā Baumaņa skvērā atklāja pieminekli vācu kareivjiem – uz postamenta novietotu koka skulptūru, kas oficiāli saukta "Dzelzs zemessargs", bet tautā dēvēja par "Koka Frici". 1919. gada janvārī pieminekli demontēja.
1918. gada 11. novembrī –
Lielbritānijas ārlietu ministrs parakstīja Latvijas de facto atzīšanas grāmatu.
1918. gada 18. novembrī –
Rīgas pilsētas II teātra ēkā (tagadējā Latvijas Nacionālajā teātrī) Tautas padome pasludināja neatkarīgas Latvijas valsts nodibināšanu – ka Latvija ir patstāvīga, neatkarīga un demokrātiska republika.
1918. gada 24. novembrī –
Rīgā ieradās angļu flote. Angļu patruļas piedalījās kārtības uzturēšanā pilsētā.
1918. gada 3. decembrī –
Atkārtoti par Rīgas pilsētas pārvaldes priekšnieku ievēlēja Gustavu Zemgalu (pilsētas galva 1917., 1918., 1919./1920.).
1918. gada 18. decembrī –
Angļi izsēdināja desantu Rīgā.
1919 . gada 8. jūlijā –
Latvijas nacionālā valdība ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa vadībā, tvaikonī „Saratov" ieradās no Liepājas Rīgā, kur to svinīgi sagaidīja armija un iedzīvotāji.
1919. gada 1. janvārī –
Pagaidu valdība noturēja pēdējo sēdi Rīgā, kurā nolēma sakarā ar lielinieku uzbrukumu Rīgai, pārcelties uz Jelgavu, uz kurieni pavēlēja atvilkt arī saformētās rotas un iecelt par Rīgā esošā karaspēka pavēlnieku pulkvedi-leitnantu Oskaru Kalpaku.
1919. gada 2. janvārī –
Sakarā ar lielinieku uzbrukumu Rīgai, rītā daļa Pagaidu valdības aizbēga uz Jelgavu, bet valsts ierēdņu ģimenes nosūtīja uz Liepāju. Daļa valdības un Tautas padomes locekļu evakuējās uz ārzemēm ar angļu kuģiem. Rīgu pameta angļu karakuģi un ap 2000 bēgļu tvaikoņos „Roma” un „Babilona”. Pilsētu pameta pēdējās Vācijas armijas vienības un sākās pamesto armijas noliktavu izlaupīšana. Četras latviešu rotas pārgāja lielinieku pusē, bet daļa kareivju dezertēja.
1919. gada 3. janvārī –
Rīgu atstāja Latvijas karaspēka pēdējās vienības, un pamestajā Rīgā ieradās Padomju Latvijas karaspēks. Vakarā Revolucionārā kara komiteja paziņoja Pagaidu valdību par gāztu. Lielākajā Latvijas daļā drīz nostiprinājās 17. decembrī pasludinātā Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika Pētera Stučkas vadībā.
1919. gada 22. maijā –
Rīgu ieņēma Andrieva Niedras valdībai pakļautais karaspēks.
1919. gada 29. maijā –
Dibināja 6. Rīgas kājnieku pulku.
1919. gada 3. jūlijā –
Rīgas Strazdumuižas pamatskolā tika noslēgts Strazdumuižas pamiers – karadarbības pārtraukšanas līgums starp Igaunijas armijas un Rietumu Antantes no vienas puses un Baltijas landesvēru un Dzelzsdivīziju no otras.
1919. gada 4. jūlijā –
Par Rīgas pilsētas galvu 3. reizi kļuva Gustavs Zemgals, kas 1927. gadā kļuva par otro Latvijas Valsts prezidentu.
1919. gada 6. jūlijā –
Pēc Strazdumuižas pamiera noslēgšanas, Rīgā ienāca Ziemeļlatvijas armija Jorģa Zemitāna vadībā.
1919. gada 26. augustā –
Rīgā notika reģionāla mēroga pretlieliniecisko spēku komandieru apspriede, kurā apsprieda kopīgas darbības plānus.
1919. gada 29. augustā –
Rīgā dibināta Latvijas Nacionālā bibliotēka.
1919. gada 1. septembrī –
Tika dibināta Valsts statistiskā pārvalde. Nodibināta pārvalde bija pakļauta Ministru kabinetam. Pārvaldei uzdeva arī Saeimas vēlēšanu un tautas nobalsošanu vadīšanu un organizēšanu.
1919. gada 28. septembrī –
Bijušā Rīgas Politehniskā institūta ēkā Rīgā, Raiņa bulvārī 19 oficiāli atklāja Latvijas Augstskolu. Pēc Satversmes izstrādāšanas tai deva nosaukumu Latvijas Universitāte. Šodien tā vadošā un ietekmīgākā Latvijas augstskola, pēc studentu skaita ir arī valsts lielākā universitāte, kā arī lielākā plaša profila universitāte Latvijā.
1919. gada 7. oktobrī –
Pāvels Bermonts-Avalovs (krievu: Павел Бермонт-Авалов) nosūtīja prasību Latvijas Pagaidu valdībai nekavējoties atļaut viņa karaspēkam šķērsot Pagaidu valdības kontrolēto teritoriju ceļā uz lielinieku fronti, kā arī izdeva kaujas pavēli par uzbrukumu Rīgai.
1919. gada 8. oktobrī –
Pāvela Bermonta-Avalova (krievu: Павел Бермонт-Авалов) karaspēks uzbruka Rīgai. Virs Rīgas parādījās Bermonta armijas lidmašīnas, kuras nometa vairākas bumbas Torņakalna stacijā. Rīgas apsardzības priekšnieks pulkvedis Jorģis Zemitāns deva pavēli Latvijas armijas daļām pamest Rīgu un atkāpties uz aizstāvēšanās pozīcijām pie Juglas. Latvijas valdība nolēma pārcelties uz Cēsīm.
1919. gada 9. oktobrī –
Pāvela Bermonta-Avalova (krievu: Павел Бермонт-Авалов) karaspēks pietuvojās Daugavas tiltiem. Atkāpšanās laikā lielākā daļa Latvijas armijas karavīru atkāpās līdz Juglas tiltiem. Gar Daugavas labo krastu sāka rakt ierakumus un gatavoties pretinieka uzbrukumu atsišanai.
1919. gada 10. oktobrī –
Pāvela Bermonta-Avalova (krievu: Павел Бермонт-Авалов) armija bez kaujas ieņēma Torņakalnu un izveidoja nocietinātas pozīcijas iepretī Dzelzs tiltam, taču Latvijas armija pie Daugavas apturēja Bermonta-Avalova uzbrukumu.
1919. gada 17. oktobrī –
Britu karakuģis “HMS Dragon” cieta apšaudē, atbalstot Latvijas armiju cīņā ar Pāvela Bermonta-Avalova (krievu: Павел Бермонт-Авалов) karaspēku par Rīgu.
1919. gada 1. novembrī –
Pulkvedis Krišjānis Berķis parakstīja pavēli par Pārdaugavas atbrīvošanas operācijas sākšanu no Pāvela Bermonta-Avalova (krievu: Павел Бермонт-Авалов) karaspēka.
1919. gada 5. novembrī –
Studentu bataljons ieņēma Zaķusalu cīņā pret Pāvela Bermonta-Avalova (krievu: Павел Бермонт-Авалов) karaspēku.
1919. gada 10. novembrī –
Latvijas armija ieņēma Pārdaugavu, atbrīvojot to no Pāvela Bermonta-Avalova (krievu: Павел Бермонт-Авалов) karaspēka.
1919. gada 11. novembrī –
Rīga tika pilnībā atbrīvota no Pāvela Bermonta-Avalova (krievu: Павел Бермонт-Авалов) karaspēka.
1919. gada 11. novembrī –
Nodibināts Lāčplēša kara ordenis – Latvijas augstākais militārais apbalvojums laikā no 1920. līdz 1940. gadam. To pasniedza piešķīra par kaujas nopelniem Latvijas armijas un bijušo latviešu strēlnieku pulku karavīriem, kā arī ārzemniekiem, kuri bija devuši lielu ieguldījumu Latvijas brīvības cīņās vai citādi sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu.
1919. gada 30. novembrī –
Ar Rūdolfa Blaumaņa lugas “Ugunī” pirmizrādi tika atklāts Latvijas Nacionālais teātris, reorganizējot Strādnieku teātri. 1921. gada rudenī par Nacionālā teātra direktoru uz četriem gadiem kļuva Rainis. Šobrīd Nacionālais teātris ir viens no vadošajiem profesionālajiem repertuāra teātriem Latvijā.
1919. gada 2. decembrī –
Sāka darbu Latvijas Nacionālā opera. Tika spēlēts Riharda Vāgnera operas "Tanheizers" iestudējums. Pilsētas vācu teātra ēka pāriet Latviešu operas trupas rīcībā.
1919. gada 9. decembrī –
Sāka darbu Valsts statistiskā pārvalde. Tad arī sākās gatavošanās pirmajai tautas un lauksamniecības skaitīšanai. Šodien tā ir Centrālā statistikas pārvalde.
1919. gada 29. decembrī –
Dibināts Rīgas Valsts tehnikums. Jaunajā mācību iestādē darbojās būvniecības nodaļa, kultūrtehniskā nodaļa, drīz nāca klāt ķīmijas un mehānikas, bet ar 1929./30. mācību gadu elektrotehnikas nodaļa, nedaudz vēlāk arī dzelzceļa ekspluatācijas nodaļa. Tehnikums bija atvērts bijušajā Nikolaja I ģimnāzijas ēkā Nikolaja (tagadējā Kr. Valdemāra) ielā 1c. 1935. gadā ēkai uzcelta piebūve, kas vērsta uz Noliktavas ielu, 1970. gadā – jaunais laboratoriju korpuss un vēlāk sporta zāle.
1920. gada 11. janvārī –
Tika atklāta Latvijas konservatorija. Tās pirmais rektors bija komponists Jāzeps Vītols. Konservatorija tika dibināta kā klasiska tipa mūzikas mācību iestāde, par paraugu ņemot Pēterburgas konservatoriju. Šodien tā ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija.
1920. gada 3. februārī –
Par Rīgas pilsētas galvu kļuvis advokāts Andrejs Frīdenbergs, amatā bijis līdz 1921. gada martam, kad viņu nomainīja Alfrēds Andersons.
1920. gada 7. martā –
Rīgas pilsētas mākslas muzejā (mūsdienās – Latvijas Nacionālais mākslas muzejs) tika atklāta pirmās Rīgas mākslinieku grupas izstāde. Rīgas mākslinieku grupa bija pirmie avangardisti latviešu mākslā un atspoguļo radoši novatorisku latviešu mākslas vēstures posmu.
1920. gada 14. martā –
Tika izveidota Rīgas policija, kas institucionāli tika pakļauta Iekšlietu ministrijai.
1920. gada 15. martā –
Tika dibināts Latvijas Valsts mākslas muzejs. Publikai to atvēra 1922. gada 27. maijā Rīgas pilī. Par muzeja direktoru tika iecelts tēlnieks Burkards Dzenis. Savu darbību Valsts mākslas muzejs uzsāka paralēli 1905. gadā atklātajam Rīgas pilsētas mākslas muzejam. Abu muzeju kolekcijas laika gaitā saplūda tagadējā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā.
1920. gada 26. martā –
Tika veikts pirmais pirkums Latvijas valsts mākslas muzeja latviešu mākslas kolekcijai. Muzejs no Rīgas mākslinieku grupas pirmās izstādes iegādājās sešpadsmit darbus par 30 000 Latvijas rubļu
1920. gada 5. aprīlī –
Satversmes sapulces likvidētais muižnieku landtāgs noturēja savu pēdējo sēdi.
1920. gada 16. aprīlī –
Rīgā iesākās miera sarunas ar Padomju Krieviju.
1920. gada 15. jūnijā –
Notika pirmā tautas skaitīšana Latvijā. Rīgā reģistrēti 185 137 iedzīvotāji.
1920. gada 9. jūlijā –
Krievija piekrita turpmākās miera sarunas pārcelt uz Rīgu.
1920. gada 15. jūlijā –
Notikušajā tautas skaitīšanā Rīgā bija reģistrēti 185 137 iedzīvotāji.
1920. gada 6. augustā –
Ministru prezidents Kārlis Ulmanis Rīgas pilī atklāja pirmo Baltijas valstu konferenci – Bulduru konferenci. Tās mērķis bija panākt iesaistīto valstu ciešāku politisko un militāro sadarbību reģionā, kopēju politiku pret revizionistiskajām lielvalstīm (Krievija un Vācija) un noregulēt savstarpējās attiecības.
1920. gada 11. augustā –
Tika parakstīts Latvijas–Krievijas miera līgums, kas oficiāli izbeidza Latvijas brīvības cīņas, un kurā Krievija atzina Latvijas neatkarību, patstāvību un suverenitāti, kas pavēra ceļu vispārējai starptautiskai Latvijas atzīšanai de iure.
1920. gada 19. novembrī –
Tika atklāts profesionāls latviešu Dailes teātris. Atklāšana notika ar Raiņa lugas „Indulis un Ārija” izrādi teātra ēkā Lāčplēša (līdz 1923. gadam Romanova) ielā 25, kur pirms tam bija darbojies Jaunais Rīgas latviešu teātris.
1921. gada 3. martā –
Par Rīgas pilsētas galvu kļuva būvinženieris, literāts, pedagogs, izglītības darbinieks un sabiedrisks darbinieks Alfrēds Andersons. Viņa laikā bija uzcelta tuberkulozes sanatorija Biķerniekos, uzceltas vairākas pamatskolas un pirtis strādnieku rajonos, uzcelta blokmāja Ausekļa ielā 3 ar bērnudārzu un bibliotēku, uzcelts Centrālais tirgus un izveidota Misiņa bibliotēka. Savā amatā bija līdz 1928. gadam.
1921. gada 18. martā –
Rīgas Melngalvju nama Lielajā zālē tika parakstīts miera līgums starp Poliju un Padomju Krieviju, kurš pārtrauca Poļu-padomju karu un faktiski noslēdza karadarbību Eiropā. Līgumā noteiktais Austrumeiropas politiskais sadalījums saglabājās līdz 1939. gada Polijas kampaņai, kas aizsāka Otro Pasaules karu.
1921. gada 7. septembrī –
Rīgā tika izveidots Herdera institūts – privāta augstskola Rīgā, kas laika posmā no 1921. līdz 1939. gadam gatavoja vācbaltiešu teologus, skolotājus un sabiedriskos darbiniekus.
1921. gada 19. septembrī –
Tika dibināta Valsts Pārdaugavas vidusskolā, vēlāk Rīgas 2. valsts ģimnāzija, tagadējā Rīgas Valsts vācu ģimnāzija Āgenskalna ielā 21.
1921. gada 19. septembrī –
Tika dibināta Rīgas Valsts Parauga pamatskola, tagadējā Rīgas 49. vidusskola Krišjāņa Valdemāra ielā 65.
1921. gada 19. septembrī –
Rīgā sākās starptautiskais kinofestivāls "Arsenāls".
1921. gada 21. septembrī –
Tika dibināts Rīgas Franču licejs, kas šobrīd ir vienīgā mācību iestāde Latvijā, kurā ir iespējams padziļināti apgūt franču valodu no pirmās klases.
1921. gada 21. decembrī –
Notika pirmais vilcēnu (vēlāk mazskautu) solījums.
1922. gada 26. februārī –
Latvijas Nacionālajā operā notika svinīgs pasākums par godu latviešu preses 100 gadu jubilejai. Šī jubileja piesaistīta 1822. gadā iznākušajām “Latviešu Avīzēm” (vecajā ortogrāfijā: Latweeschu Awises), kas bija visilgāk izdotais preses izdevums (1822—1915) latviešu valodā.
1922. gada 11. jūnijā –
Rīgā sākusies 2. starptautiskā rūpniecības izstāde.
1922. gada 24. oktobrī –
Ministru kabinets izdeva noteikumus par Rīgas pilsētas administratīvām robežām, kas pilsētas robežu stipri paplašināja.
1922. gada 24. oktobrī –
Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā tika iekļauti Beberbeķi.
1922. gada 3. decembrī –
Valsts Prezidents Jānis Čakste atklāja Valsts zīdaiņu patversmi Kapseļu ielā 31, kur ievietoja atradeņus, vientuļo māšu bērnus kā arī bērnus, kuri zaudējuši vecākus. Pēc 1940. gada zīdaiņu patversme iegūst Republikāniskā zīdaiņu nama nosaukumu. Tas pieņema bērnus no 7 dienu līdz 3 gadu vecumam no visas republikas. Nama funkcijas bija bērnu audzināšana un medicīniskā aprūpe līdz 3 gadu vecumam. Pēckara gados tas bija Rīgas republikāniskais psihoneiroloģiskais zīdaiņu nams. Tagad – Valsts sociālās aprūpes centra "Rīga" filiāle "Rīga".
1922. gada 9. decembrī –
Suvorova (šodien Krišjāņa Barona) ielā 15, namā, kur dzīvoja pirmais Latvijas Pagaidu valdības apsardzības ministrs Jānis Zālītis, uzstādīja piemiņas plāksni. Pēc Otrā pasaules kara plāksni iznīcināja, atjaunoja 1999. gadā.
1922. gada 18. decembrī –
Citos avotos – 28. decembrī
Rīgas pilsētas dome nolēma Daugavmalas tirgu pārcelt uz laukumu pie Sarkaniem spīķeriem un nopirkt cepelīnu angārus Vaiņodē.
1922. gada 28. decembrī –
Rīgas dome pieņēma lēmumu par centrālā pilsētas pārtikas tirgus ierīkošanu un celtniecību. Rīgas Centrāltirgus tika atklāts tikai pēc 8 gadiem – 1930. gada 1. novembrī.
1923. gada 15. martā –
Štāba bataljona komandai uzdeva Rīgas pils un Saeimas nama apsargāšanu.
1923. gada 1. oktobrī –
Tika nodibināta Pieminekļu valde – kultūras pieminekļu aizsardzības institūcija Latvijā līdz 1944. gadam.
1923. gada 30. decembrī –
Ar filmu "Zem diviem karogiem" tika atklāts kinoteātris "Splendid Palace". Tā bija Rīgā pirmā brīvstāvošā celtne, kas paredzēta tikai kino vajadzībām. Gan kinoteātra ieejas portāls, gan vestibili, gan skatītāju zāle ir bagātīgi rotāti ar rokoko ornamentiem. 20. gs. 30-tajos gados tas kļuva par svarīgāko Latvijas filmu prezentācijas vietu. Kinoteātris „Splendid Palace" ir pirmais kinoteātris Baltijā, kur sāka demonstrēt skaņu filmas.
1924. gada 2. februārī –
Pēc arhitekta Paula Kundziņa ierosinājuma Izglītības ministrijas Pieminekļu valde pieņēma lēmumu par Brīvdabas muzeja dibināšanu.
1924. gada 20. februārī –
Tika pieņemts likums par Rīgas pilsētas administratīvajām robežām.
1924. gada 24. februārī –
Ar šajā dienā Saeimas pieņemto likumu par Rīgas pilsētas administratīvajām robežām, Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā tika iekļauta Bolderāja, Daugavgrīva, Kleisti, Buļļi, Lielā un Mazā Dammes muiža, Anniņmuiža un Šampēteris.
1924. gada 24. jūlijā –
Sākās pirmais lietuviešu-latviešu Vienības biedrības rīkotais tuvināšanās kongress.
1924. gada 18. novembrī –
Svinīgā ceremonijā tika likts Rīgas Brāļu kapu izbūves pamatakmens. Kapus iesvētīja pēc 12 gadiem 1936. gada 11. novembrī.
1925. gada 3. janvārī –
Rīgā bija orkāns un ūdensplūdi.
1925. gada 1. aprīlī –
Stājās spēkā likums par Latvijas sadalīšanu piecos apgabalos – Rīgas, Vidzemes, Zemgales, Kurzemes un Latgales apgabalos.
1925. gada 31. oktobrī –
Tika apstiprināts tagadējais Rīgas ģerbonis. Ģerboņa vairogā sudraba laukā atvērti sarkana mūra vārti ar diviem torņiem, kas simbolizē pilsētas tiesības uz patstāvību. Zem paceltā vārtu režģa zelta lauvas galva. Virs vārtiem divas sakrustotas melnas atslēgas, kas simbolizē pāvesta aizsardzību; virs atslēgām zelta krusts un zelta kronis, kas norāda uz pakļautību bīskapam. Vairoga turētāji ir divi zelta lauvas uz pelēka cokola.
1925. gada 1. novembrī –
Ar operas „Madame Butterfly” translāciju darbību uzsāka Rīgas radiofons. Raidstaciju izvietoja galvenā pasta ēkas 3. stāvā, spārnā gar Pilsētas kanāla malu. Vēlāk šo ielu gar kanālu nosauca par Radio ielu. Kopš 1992. gada ir Latvijas Radio.
1925. gada 6. novembrī –
Otrā Saeima par Latvijas Valsts prezidentu atkārtoti ievēlēja Jāni Čaksti. Uz prezidenta vēlēšanām bija uzstādīti vēl kandidāti – Rainis un Kārlis Ulmanis.
1926. gada 12. martā –
Rīgā sāka darboties pirmā automātiskā telefona centrāle.
1926. gada 15. martā –
Sastādītajā testamentā Rainis un Aspazija izteikuši vēlmi, lai māja Baznīcas ielā 30 paliktu Rīgas pilsētai, kur jāierīko viņu vārdā nosaukts muzejs. Šobrīd Raiņa un Aspazijas mājā apmeklētājiem pieejamas dzejnieku memoriālās telpas, dzejnieku bibliotēka un zāle atsevišķā ēkā pagalmā, kur apskatāmas maināmās izstādes. Dzejnieku dzīvoklis ir restaurēts un iekārtots pēc fotoattēliem un dokumentāriem kino kadriem, atmiņstāstiem, dzejnieku dienasgrāmatām.
1926. gada 18. jūnijā –
Rīgā sākās VI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, kas bija pirmie svētki piecus gadus pēc Latvijas brīvības cīņu beigām, kad tautsaimniecība bija atguvusies no kara postījumiem. Daudzie koncerti un mākslas pasākumi notika dažādās vietās, bet kopkoncerti skanēja svētkiem uzceltā brīvdabas estrādē Rīgas esplanādē.
1927. gada 10. aprīlī –
Vērmanes dārza Lielajā paviljonā atklāja pirmo auto izstādi Latvijas Republikā. Izstādi pirmajā dienā apmeklēja 2000 cilvēku, kas tiem laikiem bija liels skaitlis.
1927. gada 2. jūnijā –
Tika parakstīts Latvijas-Krievijas saimnieciskais līgums, kura mērķis bija veicināt savstarpējo tirdzniecisko sakaru attīstību, panākt preču apgrozības un tranzīta iespējamo stabilitāti un to tālāku paplašināšanu. Līgums bija noslēgts uz 5 gadiem.
1927. gada 11. jūnijā –
Rīgas pilsētas teritorijai tika pievienots Jaunciems.
1928. gada 2. martā –
Torņa ielā 3 tika atklāta Rīgas pilsētas Jāņa Misiņa bibliotēka. Pieaugot grāmatu krājumam un apmeklētāju skaitam, bibliotēkai piešķīra blakus namu Torņa ielā 5, uz kurieni pamazām pārvietoja gan lasītavu, gan krātuves.
1928. gada 16. martā –
Par Rīgas pilsētas galvu kļuva Ādams Krieviņš. Viņa laikā ekspluatācijā nodots Rīgas Centrāltirgus, kā arī uzbūvētas vairākas dzīvojamās ēkas. Savu amatu saglabājis līdz 1931. gadam, kad viņu nomainīja Hugo Celmiņš.
1929. gada 26. janvārī –
Tika atklāts kapa piemineklis pirmajam neatkarīgās Latvijas ārlietu ministram Zigfrīdam Meierovicam Meža kapos. Šajā ansamblī pirmo reizi tika simbola kārtā pacelta skulptūra "Sērojošā Latvija" – pelēkajā granītā kalts sievietes tēls tautastērpā.
1929. gada 23. aprīlī –
Rīgā bija plūdi. Ūdens līmenis Daugavā pie Rīgas 3,98 m pārsniedza normālo līmeni.
1929. gada 15. jūnijā –
Plašākai publikai tika atvērts Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs Kandavas ielā 2.
1929. gada 1. jūlijā –
Nodibināja porcelāna apgleznošanas darbnīcu "Burtnieks", kuras īpašniece bija Emīlija Benjamiņa. Darbnīca apgleznoja galvenokārt ārzemju baltos porcelāna izstrādājumus – vāzes, cigarešu traukus, pelnu traukus, pūdernīcas u. c.
1929. gada 15. septembrī –
Tika atklāti Raiņa kapi, tad arī tie ieguva savu nosaukumu, jo šeit tika apglabāts Rainis, 1943. gadā blakus Raiņa kapam tika apglabāta viņa dzīvesbiedre Aspazija. Pēc Otrā pasaules kara te galvenokārt tika apglabāti kultūras, zinātnes darbinieki, militārpersonas, Komunistiskās partijas, padomju darbinieki.
1929. gada 18. oktobrī –
Notika Rīgas un visas Latvijas strādnieku vispārējs politisks streiks, aizstāvot strādnieku pašpārvaldi slimokasēs.
1929. gada 10. novembrī –
Rīgas Kanālmalas apstādījumos atklāja pieminekli Rūdolfam Blaumanim. Šis ir pirmais sabiedriskais piemineklis, ko latviešu mākslinieks veidojis latviešu kultūras darbiniekam.
1930. gada 15. februārī –
Dzelzceļa virsvaldes ēkas vestibilā (šodien Satiksmes ministrijas ēka) atklāja piemiņas plāksni Latvijas brīvības cīņās kritušiem dzelzceļniekiem.
1930. gada 15. februārī –
Slidotavā Griziņkalnā Jāņa Asara ielā pie Sarkanā krusta slimnīcas notika pirmā oficiālā spēle, kas reizē bija arī pirmā starptautiskā sacensība Latvijas hokeja vēsturē. Rīgas “Strādnieku sporta un sarga” (SSS) un vācu Karalauču (Kēnigsbergas) SSS komandu cīņā pārāki bija rīdzinieki.
1930. gada 1. novembrī –
Tika atklāts Rīgas Centrāltirgus – tas bija tajā laikā lielākais un modernākais tirgus Eiropā.
1930. gada 2. novembrī –
Ekspluatācijā tika nodots Rīgas Centrāltirgus.
1930. gada 10. novembrī –
Rīgas Centrāltirgū sākās pārtikas tirdzniecība, tas bija lielākais un modernākais tirgus Eiropā.
1931. gada 6. janvārī –
Rīgas pilsēta izgatavoja un pilsētas galva Ādams Krieviņš pasniedza Latviešu veco strēlnieku biedrībai karogu, kura mākslinieks bija Žanis Smiltnieks. Latviešu veco strēlnieku biedrība bija viena no lielākajām un nozīmīgākajām karavīru organizācijām, kura rūpējās par strēlnieku cīņas vietu kopšanu un piemiņas glabāšanu. Biedrība bija dibinātā 1923. gadā, un apvienoja karavīrus, kuri bija dienējuši latviešu strēlnieku bataljonos un pulkos līdz 1917. gada oktobrim. Pakāpeniski tā izauga par ievērojamu bijušo karavīru organizāciju. Pēc 1940. gada un Otrā pasaules kara vairāki bijušo latviešu strēlnieku nonāca rietumvalstīs. Biedrība turpināja savu darbu līdz pat 20. gadsimta 80. gadu vidum, kad pakāpeniski, pašiem strēlniekiem aizejot mūžībā, tās pārtrauca savu darbību.
1931. gada 2. februārī –
Tika izdots likums, ar kuru par Latvijas galvaspilsētu oficiāli kļuva Rīga.
1931. gada 1. martā –
Ar plašu sarīkojumu tika atklāta jaunā Rīgas 34. pamatskolas ēka. Tagadējā Rīgas 19. vidusskola Bolderājā.
1931. gada 5. maijā –
Par Rīgas pilsētas galvu kļuva Hugo Celmiņš. Savu amatu saglabājis līdz 1935. gadam, kad viņu nomainīja Roberts Garselis.
1931. gada 20. jūnijā –
Rīgā sākās VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki. Kopkoncerti skanēja īpaši svētkiem uzceltajā brīvdabas estrādē Rīgas esplanādē. Dziesmu svētkos piedalījās 282 kori ar 11 853 dziedātājiem.
1931. gada 18. novembrī –
Tika ielikts pamatakmens Brīvības piemineklim. Celtniecības darbus finansēja no tautas ziedojumiem.
1932. gada 2. februārī –
Rīgā tika noslēgts Latvijas un PSRS līgums par neuzbrukšanu un konfliktu nokārtošanu miera ceļā. No Latvijas puses parakstīja Ministru prezidents Marģers Skujenieks. Pēc līguma abas puses savstarpēji apņēmās atturēties no jebkāda uzbrukuma viena pret otru, kā arī no jebkādiem varas darbiem. Līgums bija spēkā trīs gadus ar iespējamu neierobežotu skaitu pagarinājumu ik pa diviem gadiem.
1932. gada 8. martā –
Tika reģistrēti Rīgas Latgales priekšpilsētas amatnieku biedrības statūti. Biedrība pastāvēja līdz 1940. gadam.
1932. gada 13. maijā –
Berģos atklāja Brīvdabas muzeju.
1933. gada 28. februārī –
Tika dibinātā Torņakalna kultūras biedrība. Tā atbalstīja dažādus nozīmīgus kultūras pasākumus.
1933. gada 1. augustā –
Spēkā stājās jaunais Sodu likums, kas bija spēkā līdz 1940. gadam.
1933. gada 26. oktobrī –
Atklāja dzelzceļa līniju Rīga–Carnikava. Šobrīd līnijā pastāv galvenokārt piepilsētas elektrovilcienu satiksme maršrutos līdz Carnikavai, Saulkrastiem un Skultei. Aiz Ziemeļblāzmas stacijas kravas vilcieni kursē samērā reti.
1933. gada 16. decembrī –
Pie Rīgas Latviešu biedrības nama atklāja piemiņas plāksni pulkveža Kalpaka Neatkarības, Cēsu un Atsevišķājai studentu rotām un Atsevišķās jātnieku nodaļai.
1934. gada 30. janvārī –
Rīgas apgabaltiesa pieņēma lēmumu par latviešu galēji nacionālistiskas organizācijas Pērkonkrusta slēgšanu. Tika apcietināti 35 organizācijas vadības pārstāvji un izdarītas kratīšanas 300 pērkonkrustiešu dzīvokļos.
1934. gada 15. maijā –
Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa vadībā Rīgā tika rīkots valsts apvērsums. Tika atlaista Saeima un likvidētas politiskās partijas.
1934. gada 1. jūnijā –
Darbā stājas jaunā Rīgas pilsētas valde.
1934. gada 5. jūnijā –
Valdība atcēla visas deputātu priekšrocības.
1934. gada 13. jūlijā –
Ministru prezidents Kārlis Ulmanis panāca vienošanos ar Anglijas sūtni par Rīgas pilsētas parādu bankai „Lazard Brothers".
1934. gada 15. septembrī –
Tika atklāta dzelzceļa satiksme līnijā Rīga–Limbaži. Mūsdienās no līnijas ir palicis un darbojas tikai elektrificētais posms Rīga–Skulte. Dzelzceļa stacija Limbažos mūsdienās tiek izmantota kā autoosta. Vairākos posmos pa bijušās dzelzceļa līnijas uzbērumu ir izveidoti autoceļi.
1935. gada 2. februārī –
Rīgas Latviešu biedrības namā piedaloties valdībai, diplomātiskajam korpusam un aicinātajiem viesiem, notika Tirdzniecības un rūpniecības kameras atklāšanas sēde. Organizācija sākotnējais uzdevums bija pārstāvēt un veicināt tirdzniecības un rūpniecības attīstību valstī. Tā pārstāvēja tirdzniecības un rūpniecības intereses valsts iestādēs, pētīja ekonomisko situāciju, izstrādāja un apsprieda ierosinājumus ekonomikas veicināšanai, deva atsauksmes par likumu, rīkojumu un saistošo noteikumu piemērotību, apkaroja spekulāciju utt. Tika slēgta 1940. gadā un atjaunoja savu darbību, bet 1990. gada – atjaunoja.
1935. gada 20. aprīlī –
Dzimis Rīgas Zooloģiskā dārza Misisipi aligators Čabulītis. 2005. gada 20.aprīlī tā brīža Rīgas ZOO vecākais iemītnieks svinēja savu 70. dzimšanas dienu.
1935. gada 29. jūnijā –
Rīgā sākās latviešu - igauņu - lietuvju tuvināšanās kongress.
1935. gada 28. jūlijā –
Rīgā notika pirmie strādnieku svētki.
1935. gada 1. septembrī –
Par Rīgas pilsētas galvu kļuva Latvijas inženieris Roberts Garselis. Miris 1936. gada 4. aprīlī Rīgā no asinsizplūduma.
1935. gada 11. novembrī –
Pie Rīgas pils dārza sienas tika atklāta piemiņas plāksne Rīgas atbrīvošanai no „Bermonta” karaspēka 1919. gadā.
1935. gada 18. novembrī –
Toreizējais Valsts prezidents Alberts Kviesis atklāja Latvijas valstiskuma, latviešu tautas vienotības, neatkarības un brīvības simbolu – Brīvības pieminekli.
1935. gada 26. novembrī –
Atklāta dzelzceļa satiksme Rīga–Suntaži, kas bija daļa no Rīga–Ērgļi dzelzceļa līnijas, ko atklāja 1937. gadā. Bija plānots pagarināt līniju līdz Madonai un tālāk līdz pat Kārsavai. Plānus izjauca Otrais pasaules karš. 1990.-jos gados dzelzceļa līnija jau bija tehniski novecojusi, pa līniju netika pārvadātas tranzīta kravas, bija tikai pasažieru satiksme. No 2007. gada 6. oktobra pasažieru vilcienu satiksme līnijā tika pilnībā pārtraukta. 2009. gada jūnijā pieņemts lēmums dzelzceļa līniju demontēt.
1936. gada 29. maijā –
Valsts Prezidents Kārlis Ulmanis ierosināja izbūvēt Uzvaras laukumu Rīgā Pārdaugavā mūsdienu Uzvaras parka teritorijā. Ieplānoto neļāva īstenot pievienošana Padomju Savienībai un Otrā pasaules kara sākums.
1936. gada 12. janvārī –
Krišjāņa Valdemāra ielā pie Rīgas mākslas muzeja tika atklāts piemineklis latviešu gleznotājam Jānim Rozentālam. Restaurēts 2006. gadā.
1936. gada 25. janvārī –
Tika atvērts pirmais piena restorāns Rīgā. Restorāna dzērienu kartē bija tikai piena produkti un nebija alkohola. Ēdienkartē bijuši kartupeļi, dārzeņi un gaļa.
1936. gada 29. februārī –
Notika pirmais Rīgas strādnieku tautiskais vakars.
1936. gada 6. martā –
Notika visas Latvijas zemnieku dienas Rīgā.
1936. gada 11. jūnijā –
Ministru kabinets pieņēma likumu par Uzvaras laukuma izbūvi.
1936. gada 1. jūlijā –
Par Rīgas pilsētas galvu (vēlāk — lielvecāko) tika iecelts bijušais finanšu ministrs un vēstnieks vairākās valstīs Roberts Liepiņš. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada jūnijā atbrīvots no amata 5. jūlijā.
1936. gada 25. jūlijā –
Notika Latvijas darba kameras svinīgā atklāšana.
1936. gada 20. septembrī –
Notika 2000 ilggadīgo strādnieku svinīga apbalvošana Kongresu namā.
1936. gada 26. septembrī –
Notika Armijas ekonomiskā veikala jaunceltnes pamatakmens iemūrēšanas svinības, kurās piedalījās arī toreizējais Latvijas Ministru prezidents Kārlis Ulmanis. Mūsdienās veikals joprojām darbojas kā tirdzniecības centrs "Galerija Centrs".
1936. gada 27. septembrī –
Tika iesvētīts jaunais Šreienbušas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības depo Čiekurkalnā. Šreienbušas ugunsdzēsēji bija pirmie brīvprātīgie ugunsdzēsēji, kas iegādājās ugunsdzēsēju automašīnu, kā arī kam piederēji divi moderni putu aparāti eļļas, benzīna un citu liesmu dzēšanai.
1936. gada 13. oktobrī –
Tika pieņemts likums par lauku māju nosaukumu latviskošanu
1936. gada 11. novembrī –
Svinīgā ceremonijā oficiāli iesvētīja Brāļu kapu memoriālu – nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis, kas veltīts I Pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās kritušajiem karavīriem.
1936. gada 4. decembrī –
Tika ielikts pamatakmens Tiesu pilij trijstūrī starp Tērbatas ielu, Elizabetes ielu un Brīvības bulvāri. Ēkas pirmās kārtas celtniecība notika no 1936. līdz 1938. gadam. 1950. gados tika pabeigta otrās kārtas celtniecība Tērbatas ielas pusē. Daļu telpu izmanto Ministru kabinets. Kopš 1996. gada Tiesu pilī darbojas Latvijas Augstākā tiesa un Tieslietu ministrija. Līdz 2007. gadam te darbojās arī Ārlietu ministrija.
1936. gada 19. decembrī –
Ar filmu "Iemīlējušās meitenes" Krišjāņa Barona ielā 31 tika atvērts kinoteātris “Daile”. 2007. gadā tika pieņemts lēmums par kinoteātra slēgšanu. Pēdējo seansu kinoteātris “Daile” piedāvāja apmeklētājiem 2007. gada 22. novembrī, ar filmas "Spriedze 3" vakara seansu. Kinoteātra telpās strādāja vairāki naktsklubi.
1936. gada 31. decembrī –
Bijušo “Feniksa” fabriku pārņēma jaundibinātā akciju sabiedrība “Vairogs”, kas saņēma arī “Ford Motor Company” automobiļu montāžas licenci. “Vairogs” līdz 2. Pasaules karam bija lielākais automobiļu ražotājs Baltijas valstīs. Pēc kara beigām rūpnīca tika pārdēvēta par “Rīgas Vagonbūves rūpnīcu”.
1937. gada 21. janvārī –
Tika nodibināta Kooperatīvo biedrību centrālā savienība „Turība”, kas apvienoja Latvijas patērētāju biedrību savienību „Konzums” (izveidota 1907. gadā), visas patērētēju biedrības, kredītsabiedrības, krājaizdevu sabiedrības un bankas. Tās galvenais uzdevums bija apgādāt lauksaimniecību ar visu nepieciešamo, lai zemnieki paplašinātu ražošanu, eksportu un kļūtu turīgāki. Savienība slēgta 2014. gadā. Tās pēdējais prezidents bijis Latvijas uzņēmējs Ivars Strautiņš.
1937. gada 6. februārī –
Amatu un Kongresa namā tika atklāta jaunizveidotās Amatniecības kameras rīkotā pirmā daiļamatniecības izstāde Rīgā. Izstādes mērķis bija parādīt jaunu ceļu, kur sadarbojas amatnieks, rūpnieks, mākslinieks, arhitekts un pasūtītājs. Latvijas amatniecības nozarē izstāde vērtēta kā amatniecības atdzimšana ar uzsvaru uz turpmāko tehnisko un māksliniecisko pilnveidi.
1937. gada 13. februārī –
Iesvētīja un nodeva ekspluatācijā pēc arhitekta Dāvida Zariņa projekta celto jauno Rīgas telefona kantora administrācijas ēku Audēju ielā 15. To uzcēla agrākās 4-stāvu ēkas vietā, kuru nojauca 1935. gadā. Vecajā ēkā no 1902. līdz 1928. gadam darbojās Rīgas 2. telefona centrāle.
1937. gada 17. martā –
Valsts vērtspapīru spiestuves telpās Maskavas ielā 11 sāka darboties Latvijas naudas kaltuve Rīgā, kur līdz 1940. gadam tapa 1 un 2 santīmu bronzas sakausējuma monētas. Sudraba latu un lielāko nominālu santīmu niķeļa monētas tomēr turpināja pasūtīt ārzemēs. Rīgā esošā monētu spiede stundā spēja izgatavot 2000 – 4000 santīmu gabalu, kaļot tos ar 250 000 kg smagas preses spēku. Metāla ripiņas – sagataves monētām plānoja sarūpēt VEF vai Liepājas Kara ostas darbnīcās. Valsts papīru spiestuvi pārdēvēja par Valstspapīru spiestuvi un naudas kaltuvi
1937. gada 17. martā –
Pēc Latvijas Pareizticīgās baznīcas ierosinājuma tika nodibināta pareizticīgo nodaļa pie Latvijas Universitātes teoloģijas fakultātes. Pakāpeniski docētāju pulks tika papildināts ar pareizticīgo teologiem, pirmie no tiem bija sistemātiskajā teoloģijā un praktiskajā teoloģijā.
1937. gada 9. aprīlī –
Atklāja vienu no interesantākām izstādēm, kādas bijušas līdz šim Rīgā, pie tam pirmo tādu Latvijā. Tā bija Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras sarīkotā biroja iekārtas un veikala reklāmas izstāde Kongresu namā.
1937. gada 27. aprīlī –
Čiekurkalnā tika imitēts degbumbu un gāzu uzbrukums, tai skaitā, uzbrukums no gaisa.
1937. gada 3. maijā –
No 3. līdz 7.maijam Rīgā notika Eiropas čempionāts basketbolā.
1937. gada 10. jūnijā –
Atklāja gaisa satiksmi starp Rīgu un Liepāju.
1937. gada 13. jūnijā –
Valsts Prezidents Kārlis Ulmanis Saules dārzā Mežaparkā atklāja plašākos Latvijā rīkotos bērnu svētkus.
1937. gada 16. augustā –
Rīgā sanāca Baltijas vēsturnieku konference.
1937. gada 24. oktobrī –
Tika atklāts Rīgas pilsētas vēsturiskais muzejs, ko 1936. gadā izveidoja Rīgas pilsētas valde uz tai piederošo Doma muzejam deponēto materiālu bāzes. Kopš 1964. gada tas ir Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs.
1937. gada 31. oktobrī –
Sudrabkalniņā tika atklāts piemineklis kritušiem Rīgas atbrīvotājiem. Tā ir piemiņas vieta 6. Rīgas pulka karavīriem, kas cīnijās pret Pāvela Bermonta-Avalova (krievu: Павел Бермонт-Авалов) karaspēkiem 1919. gadā.
1938. gada 26. janvārī –
Kongresa namā notika Uzvaras laukuma naudas loterija, kuru rīkoja lai savāktu naudas līdzekļus Uzvaras laukuma monumentālās apbūves ieceres realizēšanai.
1938. gada 4. februārī –
Rīgā sākās 40. Eiropas ātrslidošanas čempionāts vīriešiem un izrādījās pēdējais pirms Otrā pasaules kara. Čempionātā piedalījās 26 dalībnieki, bija pārstāvētas astoņas valstis. Tas norisinājās ASK laukumā Krišjāņa Barona ielā 116, tagad šajā vietā atrodas Centra sporta kvartāls. Par godu šim notikumam ASK stadionā 1938. gada rudenī un 1939. gada sākumā norisinājās intensīvi un ievērojami labiekārtošanas darbi. Čempionāta kopvērtējumā uzvarēja un par Eiropas čempionu kļuva latviešu ātrslidotājs Alfons Bērziņš.
1938. gada 11. februārī –
Iesvētīja paplašināto Rīgas Latviešu biedrības namu. Piebūves ārējais veidols bija labi pakārtots pamatēkas arhitektūrai. Jaunās daļas pirmajā stāvā atrodas restorāns, bet augšējos - vairākas kluba un banketu zāles, no kurām ievērojamākā ir Līgo zāle otrajā un Zelta zāle trešajā stāvā.
1938. gada 18. jūnijā –
Rīgā sākās IX Vispārējie latviešu Dziesmu svētki svētkiem uzceltajā brīvdabas estrādē Uzvaras laukumā Pārdaugavā. Piedalījās 10 000 dziedātāju un vairāk kā 100 000 klausītāju. Svētku protektors bija Kārlis Ulmanis.
1938. gada 5. novembrī –
Pēc tilta kapitālā remonta atklāja satiksmei atjaunoto Zemgales tiltu. 1941. gada kaujās un atkārtoti 1944. gada oktobrī tilts tika uzspridzināts, un to vairs neatjaunoja.
1938. gada 18. novembrī –
Rīgas galvenajā pasta ēkā sāka darboties „runājošais” pulkstenis. To varēja dzirdēt pa telefonu, uzgriežot ciparus 03.
1938. gada 18. novembrī –
Kronvalda bulvārī pie Nacionālā teātra ēkas, atklāja piemiņas plāksni, par godu vietai, kur Latvijas Tautas Padome pasludināja Latvijas valsts nodibināšanu. Padomju laikā plāksne tika iznīcināta, bet 2013. gadā atjaunota.
1938. gada 9. decembrī –
Oficiāli atklāta Tiesu pils pirmā kārta. 1950. gados tika pabeigta otrās kārtas celtniecība Tērbatas ielas pusē. Daļu telpu izmanto Ministru kabinets. Kopš 1996. gada Tiesu pilī darbojas Latvijas Augstākā tiesa un Tieslietu ministrija. Līdz 2007. gadam te darbojās arī Ārlietu ministrija.
1939. gada 26. janvārī –
Latvijas Universitātes Lielajā aulā svinīgi tika atklāta Izglītības ministrijai pakļautā Profesiju kamera, kuras uzdēvums bija pārstāvēt agronomus, arhitektus, ārstus, inženierus, farmaceitus, juristus, ķīmiķus, mērniekus, mežkopjus, ekonomistus, tehniķus un visu mācību iestāžu skolotājus sadarbībā ar valdību.
1939. gada 1. februārī –
Atklāja Valsts Kultūras padomes pirmo sēdi, kas notika Kongresa namā. Kultūras padomē sākā darboties Rakstu un mākslu kamera un Profesiju kamera.
1939. gada 14. aprīlī –
Skolu muzejā atklāja Rīgas vidējo mācības iestāžu mazpulku darbu skati. Rīgas 18 mazpulku 615 dalībnieki izstādījuši vairāk nekā 1000 darbu.
1939. gada 10. jūlijā –
Biržas komiteja izbeidza savu darbību. Komiteja vadīja lieltirdzniecības, kuģniecības un rūpniecības (līdz Rīgas Fabrikantu biedrības nodibināšanai 1904. gadā) darījumu operācijas, piedalījās Rīgas ostas izbūvē, iegādājās tvaikoņus un bagarus, ierosināja dzelzceļa līniju Rīga–Daugavpils–Vitebska un Rīga–Jelgava izbūvi, kā arī publiskās telegrāfa līnijas izbūvi starp biržu un Bolderājas loču staciju. 1864. gadā komiteja nodibināja Rīgas biržas banku. 1844. gadā tā savā aprūpē pārņēma navigācijas skolu. Ar komitejas atbalstu 1862. gadā tika nodibināts Rīgas Politehnikums un 1901. – Rīgas Komercskola un citas skolas.
1939. gada 8. oktobrī –
Brīvības un Dzirnavu ielu stūrī uzstādīts pirmais Latvijā izgatavotais luksofors. Tas tika izgatavots VEF.
1939. gada 1. novembrī –
Bumbu kalniņā atklāja piemiņas plāksni Rīgas atbrīvošanai no Pāvela Bermonta-Avalova (krievu: Павел Бермонт-Авалов) karaspēka 1919. gadā. Piemiņas zīme, kur 1919. gada novembrī atradās pulkveža Krišjāņa Berķa štābs, sastāv no granīta kuba uz kura novietota bronzā lieta plāksne. Tajā bija attēlota Rīgas atbrīvošanas operācijas shēma. 1969. gadā piemineklis tika nopostīts, taču oriģinālo bronzas piemiņas plāksni izdevies saglabāt. 1989. gadā piemiņas zīme tika atjaunota un atkārtoti iesvētīta 1. novembrī. Tomēr pēc dažiem gadiem oriģinālo plāksni nolaupīja krāsaino metālu zagļi. 2007. gadā Rīgas dome labiekārtoja pieminekļa apkārtni un atjaunoja pieminekli.
1940. gada 25. februārī –
Vienības laukumā (Esplanādē) notika Rīgas ormaņu skate. Piedalījās 160 ormaņi.
1940. gada 26. februārī –
Tiesu pils, tagadējā Ministru Kabinets, vestibilā uzstādīja Kārļa Zemdegas skulptūra “Tiesa” (Justīcija), kas simbolizē taisnu tiesu. Padomju laikā skulptūras vietā bija Ļeņina krūšutēls. Neatkarības gados skulptūru atjaunoja un mūsdienās skulptūra un telpa kalpo kā svinīgu notikumu vieta. Šeit tiek sagaidīti ārvalstu viesi, rīkoti publiski pasākumi un izstādes.
1940. gada 1. martā –
Tika nodibināts Rīgas īpašais apkures inspektora postenis.
1940. gada 14. martā –
Sākās Baltijas Antantes XI konference Rīgā. Konferencē pārsvarā tika apspriesti ekonomiskas dabas jautājumi, pētot iespējas, kā visas valstis kopīgu varētu pārvarēti kara izraisīto blokādi. Tika apsvērtas iespējas attīstīt satiksmi caur Somiju un Zviedriju, lai sasniegtu Rietumus.
1940. gada 17. jūnijā –
Latvijā un Rīgā ienāca Sarkanās armijas daļas, ieņemot pozīcijas svarīgākajos ielu krustojumos un stratēģiskos objektos, kam vēlāk sekoja Latvijas pievienošana Padomju savienībai.
1940. gada 5. jūlijā –
Uz īso brīdi Augusta Kirhenšteina valdības laikā par Rīgas pilsētas lielvecāko kļuva Jānis Pupurs. 1940. gada 12. septembrī atkāpies no amata dēļ kļūšanas par LPSR TKP tirdzniecības tautas komisāru. Viņa vietā tika iecelts viņa vietnieks Ādolfs Ermsons.
1940. gada 12. septembrī –
Par Rīgas pilsētas lielvecāko (galvu) kļuva Ādolfs Ermsons.
1940. gada 29. novembrī –
Par Rīgas pilsētas galvu (pilsētas pagaidu izpildkomitejas priekšsēdētāju) kļuva Arnolds Deglavs. Amatā bijis līdz 1941. gada jūnija beigām, kad Vērmahta uzbrukuma laikā devās bēgļu gaitās uz Krieviju. 1944. gada oktobrī atgriezās Rīgā un kļuva par Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētāju. Palika savā amatā līdz 1951. gadam.
1941. gada 9. janvārī –
Mainīja administratīvi teritoriālo iedalījumu Rīgas pilsētai. Tika nodibināti Rīgas pilsētas Maskavas, Kirova, Proletāriešu, Staļina, Ļeņina un Sarkanarmijas rajoni.
1941. gada 28. aprīlī –
Alberta ielas nosaukums tika mainīts uz Friča Gaiļa ielu.
1941. gada 14. jūnijā –
No Rīgas uz Sibīriju deportēja 3 904 iedzīvotājus. Torņakalna un Šķirotavas dzelzceļa stacijas kalpoja kā izsūtīšanas punkti. Ceļā un vēlāk nometnēs un nometinājuma vietās liela daļa deportēto nomira. Izsūtīto reabilitēšana sākās pēc 1956. gada februāra PSKP kongresa, un atgriešanās pēc 1957. gada.
1941. gada 22. jūnijā –
Sākās nacistiskās Vācijas uzbrukums Padomju Savienībai. Vācijas kara aviācija Luftwaffe lidmašīnas sabombardēja Spilves lidostas angārus.
1941. gada 26. jūnijā –
Pēc LPSR VDK pavēles Centrālcietumā nošāva 78 politieslodzītos. Nāves spriedumu parakstījis S. Šustins.
1941. gada 29. jūnijā –
Vācijas bruņotie spēki (Vērmahts) ieņēma Rīgas Pārdaugavu. Vecrīgas bombardēšanas laikā gāja bojā vairāki arhitektūras pieminekļi – Svētā Pētera baznīca, Rātsnams, Melngalvju nams un apkārtējās vēsturiskās ēkas. Naktī Latvijas PSR valdība un LKP Centrālā Komiteja kopā ar Sarkanās armijas daļām pa Vidzemes šoseju no Rīgas bēga uz Valku.
1941. gada 30. jūnijā –
Vācijas bruņotie spēki (Vērmahts), izvēršot uzbrukumu Rīgai, ieņēma Daugavas tiltus, bet Sarkanā armija veica pretuzbrukumu pie Rīgas autoostas. Pilsētas apšaudēs tika nopostīta liela Vecrīgas daļa.
1941. gada 1. jūlijā –
Vācijas karaspēks (Vērmahts) pēc Daugavas šķērsošanas pie Jaunjelgavas un Ogres ieņēma Rīgas Latgales un Vidzemes priekšpilsētas, pilnībā okupējot Rīgu. Padomju armija pēc atkāpšanās no Daugavas līnijas nespēja noturēt Rīgu un atkāpās.
1941. gada 1. jūlijā –
Rīgā sāka iznākt laikraksts “Tēvija”. Tas bija latviešu valodā izdots laikraksts nacionālsociālistiskās Vācijas okupācijas laikā no 1941. līdz 1945. gadam, un kļuva par nacistiskās Vācijas okupācijas režīma tribīni latviešu valodā faktiski līdz pat kara beigām
1941. gada 2. jūlijā –
Sāka veidot Viktora Arāja komandu – SD pakļauta paramilitāra vienība, kas piedalījās holokausta īstenošanā Latvijas teritorijā, kā arī kaujās pret padomju partizāniem.
1941. gada 4. jūlijā –
Pēc vācu armijas pavēles naktī tika nodedzinātas piecas no sešām Rīgas sinagogām, tā skaitā Rīgas Lielā Horālā sinagoga Gogoļa ielā ar cilvēkiem iekšā. Versijas par Lielajā sinagogā cietušo cilvēku skaitu ir ļoti dažādas.
1941. gada 23. augustā –
Tika izveidots ebreju Rīgas geto jeb "Lielais geto". No 25. oktobra tā vārtus slēdza un teritorija tika stingri apsargāta. Rīgas geto tika likvidēts 1943. gada 2. novembrī, kad tur izdzīvojošos ebrejus nosūtīja uz koncentrācijas nometnēm.
1941. gada 1. septembrī –
Par Rīgas pilsētas oberbirģermeistaru (vācu: oberbürgermeister) kļuva baltvācu uzņēmējs un politiķis Hugo Vitroks (vācu: Hugo Wittrock). Savā amatā viņš palika līdz Sarkanās armijas ienākšanai Rigā 1944. gada 13. oktobrī.
1941. gada 30. novembrī –
Notika masu slepkavības Rumbulā, kur tika nogalināti ebreji no Vācijas, Austrijas un Čehijas. Vēlāk Rumbulā tika iznīcināta lielākā daļa Rīgas geto ieslodzīto Latvijas ebreju. Kopā Rumbulā tika nogalināti ap 25 000 Latvijas un 1000 no Vācijas atvesto ebreju.
1941. gada 8. decembrī –
Notika masu slepkavības Rumbulā, kurās tika iznīcināta lielākā daļa Rīgas geto ieslodzīto Latvijas ebreju. Kopā Rumbulā tika nogalināti ap 25 000 Latvijas un 1000 no Vācijas atvesto ebreju.
1942. gada 19. aprīlī –
Rīgā atklāja plašu mākslas amatnieku darbu skati. Skatē bija vairāk kā 600 priekšmetu.
1943. gada 2. novembrī –
Tika likvidēts Rīgas geto, nosūtot tur izdzīvojošos ebrejus uz koncentrācijas nometnēm.
1944. gada 13. oktobrī –
Rīgu pameta nacistiskās Vācijas karaspēks un ienāca padomju Sarkanā armija, ieņemot Rīgas labā krasta daļu.
1944. gada 13. oktobrī –
Par Rīgas pilsētas galvu (Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētāju) kļuva Arnolds Deglavs. Palika savā amatā līdz 1951. gadam, kad viņu nomainīja Edgars Apinis.
1944. gada 15. oktobrī –
Padomju Sarkanā armija pilnībā ieņēma Rīgu.
1945. gada 15. janvārī –
Pēc Otrā pasaules kara beigām atsāka darbu Latvijas Universitāte. No 1958. līdz 1990. tās nosaukums bija Pētera Stučkas Latvijas Valsts Universitāte (krievu: Латвийский государственный университет им. П. Стучки).
1945. gada 15. martā –
Krišjāņa Valdemāra ielas galā satiksmei atklāja sapieru uzcelto pagaidu Valdemāra tiltu pār Daugavu. Tas bija būvēts no koka. Tilts bija 564 metrus garš, bet tikai 7 metrus plats, pār to veda vienas tramvaja sliedes. Valdemāra tilts tika lietots līdz 1950. gadu beigām. Sliktā stāvokļa dēļ to demontēja 1964. gadā
1945. gada 24. martā –
Tika izveidots Čiekurkalna lokomotīvju depo.
1945. gada 29. aprīlī –
Pēc pārtraukuma Rīgas pilī atsāka darbību Centrālais Valsts vēstures muzejs, vēlāk Latvijas PSR Valsts vēstures muzejs. Šodien tas ir Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.
1945. gada 26. septembrī –
Izveidots Rīga-pasažieru lokomotīvju depo.
1946. gada 8. janvārī –
Likvidēja 1920. gadā izveidoto pilsētu Rīgas Jūrmalu un iekļāva to Rīgas pilsētā kā Jūrmalas rajonu, kuram 1949. gadā pievienoja Priedaini. 1959.gada teritoriju atdalīja un izveidoja kūrortpilsētu Jūrmalu.
1946. gada 13. janvārī –
Atklāja Juglas 6. nepilna laika vidusskolas ēku.
1946. gada 3. februārī –
Uzvaras laukumā aptuveni 4000 skatītāju klātbūtnē notika pēdējā publiskā pakāršana Rīgā. Sods par kara noziegumiem tika izpildīts 7 vācu ģenerāļiem, tajā skaita Holokausta Latvijā organizatoram Frīdriham Jekelnam (vācu: Friedrich August Jeckeln), kas bija atbildīgs par vismaz 100 000 cilvēku nāvi Vācijas okupētajos apgabalos, tai skaitā realizēja masu slepkavības Rumbulā. Visus pakārtos 6. februārī sadedzināja tagadējā Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja teritorijā lokomotīves kurtuvē.
1946. gada 7. februārī –
Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājs Vilis Lācis parakstīja Latvijas PSR Tautas komisāru padomes lēmumu par Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas dibināšanu. Kopš 1990. gada tā ir Latvijas Zinātņu akadēmija, kura apvieno vairāk kā 300 Latvijas Republikas un pasaules zinātniekus dabaszinātņu, inženierzinātņu, sociālo un humanitāro zinātņu jomā, kuras darbību finansē un atbalsta valsts. Atrodas Zinātņu akadēmijas augstceltnē.
1946. gada 14. februārī –
Ministru padomes ēkā Brīvības ielā notika pirmā jaundibinātās Zinātņu akadēmijas pilnsapulce, kurā piedalījās visi 13 akadēmiķi un 3 korespondētājlocekļi. 14. februāri pieņem par Latvijas Zinātņu akadēmijas dibināšanas dienu.
1946. gada 27. februārī –
Rīgas pilsētas Staļina rajonam pievienoja Rīnūžus. Tagad Rīnuži ietilpst Vecmīlgrāvja apkaimē.
1946. gada 17. decembrī –
Pirmo reizi pēc 2. Pasaules kara Rīgā notika boksa mačs ar citu tautu bokseru dalību starp igauņu Kalev un Rīgas Daugavu.
1946. gada 21. decembrī –
Rīgā sākās Vissavienības grieķu – romiešu meistarsacīkstes.
1947. gada 5. februārī –
Rīgā notika Rīgas apriņķa Zemnieku kongress, kurā piedalījās 400 delegāti.
1947. gada 4. novembrī –
Rīgā tika atklāta trolejbusu satiksme, pirmais maršruts bija no Ģertrūdes ielas līdz Viesturdārzam.
1948. gada 19. jūlijā –
Rīgā sākās X Vispārējie latviešu Dziesmu svētki. Notika jaunceltajā Esplanādes Esplanādes, vienlaicīgi notika I Deju svētki "Dinamo" stadionā. Svētkos piedalījās 14 542 dalībnieki, bērnu kopkorī bija 5141 dalībnieks. Svētki bija veltīti Latviešu Dziesmu Svētku septiņdesmitpiecgadei.
1948. gada 7. augustā –
Minimālā gaisa temperatūra Rīgā bija +5,4 grādi.
1949. gada 25. martā –
No Rīgas uz Omskas un Tomskas apgabaliem Sibīrijā no Torņakalna un Škirotavas dzelzceļa stacijām deportēja 1 454 rīdziniekus. Ceļā un vēlāk nometnēs un nometinājuma vietās liela daļa deportēto nomira. Izsūtīto reabilitēšana sākās pēc 1956. gada februāra PSKP kongresa, un atgriešanās pēc 1957. gada.
1950. gada 18. jūlijā –
Rīgā sākās XI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki. Tie notika Esplanādes estrādē, vienlaicīgi notika II Deju svētki „Dinamo” stadionā. Svētkos piedalījās 13 866 dalībnieki, bērnu kopkorī bija 3571 dalībnieks.
1950. gada 19. jūlijā –
Tika atklāta satiksme elektrificētajā Rīga–Dubulti dzelzceļa posmā, kas bija bija pirmā elektrovilcienu līnija Latvijā. Turpmākajos gados elektrovilcienu satiksme tika nodrošināta līdz pat Tukumam.
1950. gada 13. augustā –
Rīgā Daugavā pie Oktobra (tagad Akmens) tilta lielas pārslodzes dēļ nogrima tvaikonis Majakovskis. Katastrofā gāja bojā 147 cilvēki, tajā skaitā 48 bērni.
1950. gada 1. septembrī –
Tika dibināts Rīgas Medicīnas institūts, kas bija tagadējās Rīgas Stradiņa universitātes priekštecis.
1951. gada 26. februārī –
Lielajā Ģildē atklāja pirmo Latvijas PSR mākslinieku kongresu. Kongresu atklājis savienības priekšsēdis Leo Svemps, tas ildzis divas dienas. Teiktas Staļina slavināšanas runas un pieņemti apsveikumi.
1953. gada 1. septembrī –
Darbu sāka Rīgas 36. vidusskola, tagadējā Rīgas Teikas vidusskola.
1953. gada 1. septembrī –
Darbu sāka Rīgas 13. darba politehniskā skola, tagadējā Rīgas 13. vidusskola.
1953. gada 1. septembrī –
Rīgas Piena kombinātā sāka ražot saldējuma tortes.
1954. gada 3. augustā –
Netālu no Zasulauka stacijas tika atklāts Zasulauka lokomotīvju depo, vēlāk Zasulauka motorvagonu depo, bet mūsdienās Vagonu remonta centrs "Zasulauks".
1954. gada 6. novembrī –
No Linarda Laicena (tagad Nometņu) ielas 62. nama – bijušā Jelgavas teātra ēkas – sāka raidīt Latvijas Televīzija (tolaik – Rīgas televīzijas centrs). Pirmajā pārraidē demonstrēja Rīgas kinostudijas mākslas filmu "Mājup ar uzvaru", ko noskatījās nedaudzie televizoru īpašnieki Latvijā. Pirmajiem padomju televizoriem “KVN-49” ekrāna diagonāles lielums bija 18 cm un attēla palielināšanai izmantoja ar destilētu ūdeni vai glicerīnu pildīto lēcu.
1954. gada 20. novembrī –
Latvijas televīzijai sākās regulāri TV raidījumi.
1955. gada 18. jūlijā –
Rīgā sākās XII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki. Tie bija pirmie Dziesmu svētki,kas notika jaunuzceltajā Mežaparka Lielajā estrādē. vienlaicīgi notika III Deju svētki „Daugavas” stadionā. Svētkos piedalījās 10 767 dalībnieki, bērnu kopkorī bija 3571 dalībnieks.
1955. gada 21. jūlijā –
XII Vispārējos latviešu dziesmu svētkos atklāja arhitektu Vladimira Šņitņikova, Guntas Irbītes un Karīnas Dannenhiršas projektēto Mežaparka Lielo estrādi.
1956. gada 4. janvārī –
Rīgā notika Latvijas PSR Augstākās Padomes otrā sesija.
1956. gada 4. aprīlī –
Rīgā atklāja Latvijas PSR Politisko zināšanu un zinātņu popularizēšanas biedrības trešo kongresu.
1956. gada 24. novembrī –
Mainīja administratīvi teritoriālo iedalījumu Rīgas pilsētai. Tika likvidēts Rīgas pilsētas Molotova rajons, teritorija pievienota Kirova, Maskavas un Proletāriešu rajoniem. Tika likvidēts Rīgas pilsētas Sarkanarmijas rajons, teritorija tika pievienota Ļeņina rajonam.
1956. gada 12. decembrī –
Rīgā sākās Latvijas PSR pirmais republikāniskais lauksaimniecības speciālistu kongress, kurā piedalījās vairāk nekā 700 speciālistu. Kongresā apsprieda par lauksaimnieciskās ražošanas kāpināšanu un lauksaimniecības produkcijas palielināšanu no 100 ha zemes.
1957. gada 21. jūlijā –
Tika atklāts Oktobra tilts (kopš 1992. gada Akmens tilts). Tas veidots bijušā Pontona tilta vietā. Uz 27,5 metru platās brauktuves notiek tramvaju, trolejbusu, autobusu un automašīnu satiksme. Tilta kopējais garums ir 503,12 metri.
1957. gada 1. oktobrī –
Iznāca avīzes “Rīgas Balss” pirmais numurs. Avīze ir iznākusi padomju laikā kā vietējais izpildkomitejas laikraksts, bet atmodas gados kļuvusi par neatkarīgu izdevumu. Sākotnēji tā iznāca latviešu un krievu valodā. Krievu versiju pārtrauca izdot 2004. gadā, bet latviešu pārtrauca iznākt 2009. gadā.
1957. gada 1. novembrī –
Atklāja regulāro satiksmi pa Oktobra (Akmens) tiltu pāri Daugavai. Uz 27,5 metru platās brauktuves šobrīd notiek tramvaju, trolejbusu, autobusu un automašīnu satiksme. Tilta kopējais garums ir 503,12 metri.
1957. gada 5. novembrī –
No Mangaļiem uz Vecāķiem sāka kursēt pirmais Rīgas Vagonbūves rūpnīcā ražotais elektrovilciens ER1.
1958. gada 19. martā –
Televīzijas ēterā izgāja pirmais vakara ziņu raidījums "Pēdējās ziņas", kopš 1963. gada – "Televīzijas Panorāma", bet tagad tas ir Latvijas televīzijas galvenais informatīvais ziņu raidījums “Panorāma”.
1958. gada 3. novembrī –
Ekspluatācijā tika nodota pirmā siltumtrase Rīgā. Par pirmajiem centralizētās siltumapgādes abonentiem kļuva VEF un Rīgas Vagonbūves rūpnīca.
1959. gada 10. aprīlī –
Rīgā pirmo reizi notiek "Mākslas dienas".
1959. gada 12. septembrī –
Sākās pirmās Raiņa dienas, kas kopš 1965. gada pazīstamas kā Dzejas dienas – ir publisku dzejas lasījumu tradīcija, kas ik gadu notiek septembra pirmajā pusē.
1959. gada 11. novembrī –
Mainīja administratīvi teritoriālo iedalījumu Rīgas pilsētai. Tika apvienoti Maskavas un Kirova rajoni ar nosaukumu Maskavas rajons, Staļina rajons apvienots ar Proletāriešu rajonu ar nosaukumu Proletāriešu rajons, Jūrmalas rajons pievienots jaunizveidotai Jūrmalas pilsētai.
1959. gada 31. decembrī –
Tika atvērta Zinātņu akadēmijas 21 stāvu augsta ēka, ir vienīgā "Maskavas parauga" Staļina augstceltne Rīgā. Ēka tiek uzskatīta par pirmo augstceltni Latvijā. Sākotnēji tā tika projektēta kā Kolhoznieku nams, bet pēc celtniecības pabeigšanas ēka tika nodota LPSR Zinātņu akadēmijas rīcībā.
1960. gada 13. janvārī –
Daugavas krastmalā Rīgā atklāja "Pieminekli 1905. gada cīnītājiem" strādnieku demonstrācijas laikā nošauto, ievainoto un Daugavā noslīkušo upuru piemiņai. Piemineklis atrodas 13. janvāra notikuma vietā.
1960. gada 27. janvārī –
Tika atklāta VEF Kultūras pils. Pēc uzcelšanas ēka tika nodota VEF – vienam no lielākajiem rūpniecības uzņēmumiem toreiz Latvijā. Šodien tas ir Rīgai piederošs kultūras centrs ar Lielo zāli, Kamerzāli, Spoguļzāli un mūzikas ierakstu studiju. Kultūras pils nodarbojas ar kultūrizglītības darba veikšanu un kultūras pasākumu organizēšanu, tajā darbojas dažādi mākslas kolektīvi. Kultūras pilī atrodas arī VEF rūpnīcas Vēstures muzejs.
1960. gada 18. jūlijā –
Rīgā sākās XIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki. Notika Mežaparka Lielajā estrādē, vienlaicīgi notika IV Deju svētki „Dinamo” sporta stadionā. Kopkorī bija 11 248 dziedātāji, apvienotajā pūtēju orķestrī 300 muzikanti.
1960. gada 20. jūlijā –
Atklāja jauno Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas ēkas pasažieru, dienesta un tehniskās telpas. Pēc 5 gadiem tika pabeigta pasta ēka un starppilsētu kases.
1961. gada 5. aprīlī –
Rīgā atklāja apģērbu vairumtirdzniecības tirgu. Deviņas šūšanas fabrikas tur piedāvāja tirdzniecības organizācijām vairāk nekā 600 savu izstrādājumu paraugus. Fasonu un apdares ziņā sevišķi izcēlās fabrikas «Rīgas apģērbs» bērnu apģērbi, fabrikas «Sadarbība» kleitas, fabrikas «Avangards» krekli un blūzītes. Apģērbu tirgus atradās Zinātnes un tehnikas propagandas namā. Tas ilga 7 dienas.
1961. gada 26. septembrī –
Rīgā sākās Latvijas Komunistiskās partijas XVIII kongress.
1962. gada 20. jūlijā –
Zasulauka depo saņem pirmos ER 2 sērijas elektrovilcienus nr. 300, 301, 302.
1963. gada 1. martā –
Baltijas dzelzceļš saņēma pirmo Rīgas vagonbūves rūpnīcā būvēto dīzeļvilcienu DR1-01, kas tika pierakstīts Zasulauka depo.
1963. gada 1. septembrī –
Darbu sāka Rīgas 25. vidusskola.
1963. gada 5. decembrī –
Naktī uz 5. decembri, kas ir PSRS konstitūcijas diena, Rīgas Civilās Aviācijas Inženieru institūta students Bruno Javoišs uzvilka sarkanbaltsarkano Latvijas karogu mūsdienās likvidēto Rīgas radio tornī pie pilsētas kanāla ​blakus galvenajai milicijas pārvaldei.
1964. gada 18. martā –
Notika pirmais dīzeļvilciena DR1-01 brauciens ar pasažieriem notika posmā Rīga–Jelgava. Tas bija pirmais Rīgas vagonbūves rūpnīcā ražotais dīzeļvilciens, ko Zasulauka depo saņēma izmēģinājuma ekspluatācijai.
1964. gada 21. jūlijā –
Kanālmalā starp Rīgas Pilsētas kanālu un uz uzbēruma esošo dzelzceļa sliežu klātni tika atklāta jaunuzceltā Rīgas autoosta. Šodien tā ir lielāka Latvijas autoosta ar 33 platformām, kurās pienāk un no kurām atiet autobusi uz visām lielākajām Latvijas pilsētām un nozīmīgākajām vietām, kā arī uz vairākām Eiropas pilsētām.
1964. gada 21. jūlijā –
Krišjāņa Barona un Matīsa ielas stūrī tika atklāts universālveikals "Bērnu pasaule", kas bija lielākais bērniem paredzēto preču tirdzniecības uzņēmums.
1965. gada 10. jūlijā –
Rīgā sākās XIV Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki. Dziesmu svētki notika Mežaparka Lielajā estrādē, vienlaicīgi stadionā „Daugava” notika Deju svētki. Kopkorī bija 12 441 dziedātāji, Deju koncertos piedalījās 2176 dejotāji.
1965. gada 11. septembrī –
Komunāru parkā (pašreizējā Esplanādē) pirmajās Dzejas dienās tika atklāts Raiņa piemineklis, atzīmējot latviešu dzejnieka Raiņa 100. dzimšanas dienu.
1965. gada 12. oktobrī –
Tika atklāta Rīgas Sporta manēža. Manēžā bija izbūvētas vairākas treniņzāles – lielā vieglatlētikas manēža, treniņu un iesildīšanās zāle, smagatlētikas zāle un sporta spēļu laukums.
1966. gada 4. novembrī –
Tika atklāts Deglava ielas viadukts, kas savienoja Purvciema un Grīziņkalna apkaimes. 2018. gadā sākās viadukta remontdarbi, kas beidzās 2021. gada 23. novembrī, kad pa tiltu tika atklāta satiksme.
1967. gada 3. maijā –
Rīgas jaunajā šķidrās gāzes eksporta bāzē pietauvojās pirmais kuģis — franču gāzes transportkuģis “Lavoisier”.
1969. gada 2. novembrī –
Latvijā plosījās otrā spēcīgākā vētra un Rīgā tika novēroti augstākie vējuzplūdi hidrometeoroloģisko novērojumu vēsturē (kopš 1960. gada). Rīgā vēja ātrums sasniedza vidēji 40 m/s. Ūdens līmenis Daugavgrīvā sasniedza atzīmi 2,14 metri virs vidējā jūras līmeņa (Kronštates nulles). Rīgas tiltu rajonā ūdens līmenis bija vēl augstāks — ap 2,30 metriem. Tik augsts līmenis vēl nekad nebija novērots. Rīgā applūda vairākas Daugavas salas (Kundziņsala, Vējzaķsala un citas), vairākos rajonos abos Daugavas krastos (Sarkandaugavā, Mīlgrāvī, Daugavgrīvā, Bolderājā u.c.) mājās un rūpniecības objektos ieplūda ūdens.
1970. gada 15. aprīlī –
Atklāja Rīgas Sporta pili, kas kļuva par nozīmīgu hokeja attīstības pamatu, jo tajā PSRS hokeja čempionātā spēles aizvadīja Rīgas Dinamo komanda. Tās arhitekti bija Oļģerts Krauklis, Biruta Burčika, Ārija Išhanova, Liliāna Kraukle un Maija Rita Skalberga.
1970. gada 11. jūlijā –
Rīgā sākās XV Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki. Dziesmu svētki notika Mežaparka Lielajā estrādē, vienlaicīgi stadionā „Daugava” notika Deju svētki. Kopkorī bija 12 700 dziedātāji, apvienotajā simfoniskajā orķestrī 400 muzikanti. Deju koncertos piedalījās 3000 dejotāju. Svētki bija veltīti Vladimira Ļeņina simtgadei un Padomju Latvijas republikas trīsdesmitgadei.
1970. gada 26. novembrī –
Rīga tika apbalvota ar Ļeņina ordeni, kas bija augstākais apbalvojums Padomju Savienībā.
1970. gada 4. decembrī –
Atklāja Slāvu (kādreiz – Stahanoviešu ielas) viaduktu pār dzelzceļa līniju Rīga–Krustpils. Viadukts savieno Dārzciema ielu ar Maskavas ielu. Sākotnēji viaduktam bija 2 braukšanas joslas katrā virzienā, bet, kad 2008. gadā uzbūvēja Dienvidu tiltu, šo viaduktu pārbūvēja un paplašināja, ierīkojot divas reizes vairāk braukšanas joslu katrā virzienā.
1971. gada 22. aprīlī –
Rīgā tagadējā Latviešu Strēlnieku laukumā atklāja pieminekli “Piemineklis sarkanajiem Latviešu strēlniekiem 1915–1920” (tagad Piemineklis Latviešu strēlniekiem).
1972. gada 7. novembrī –
Tika atklāts Kalnciema ielas viadukts pāri dzelzceļa līnijai Torņakalns–Tukums.
1973. gada 15. februārī –
Rīgā notika simpozijs “VDR elektronika un mērtehnika lauksaimniecībā”.
1973. gada 15. jūlijā –
Rīgā sākās XVI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un notika Mežaparka Lielajā estrādē. Svētki bija veltīti PSRS nodibināšanas 50. gadadienai un dziesmu svētku simtgadei.
1974. gada 16. augustā –
Rīgas pilsētai pievienotas jaunās teritorijas – Berģi, daļa no Brekšiem, Bukulti, Suži, Dreiliņi, teritorijas pie Imantas, Lāčupes kapu teritorija, Mežciema dienvidu daļa, Biķernieki, Ziepniekkalna dienvidu daļa (Ozolciems) un Pļavnieki. Pēc izmaiņām šādas Rīgas robežas pastāv arī mūsdienās.
1974. gada 11. oktobrī –
Tika nodota ekspluatācijā lidosta "Rīga". Kompleksā ietilpa lidostas galvenā ēka, mācību korpuss, dienesta ēka un citas celtnes. Lidostas galvenajā ēkā izvietoja uzgaidāmās telpas, biļešu kases, uzziņu birojus, kafejnīcas un kioskus. Regulāra pasažieru pārvadāšana sākās 1975. gadā. No Rīgas lidostas veica regulārus lidojumus uz aptuveni 100 PSRS pilsētām. Līdz lidostas būves pabeigšanai civilie lidojumi notika no Spilves lidostas un Rumbulas lidostas.
1974. gada 7. novembrī –
Oktobra revolūcijas svinību laikā tika pārraidīta pirmā ārpusstudijas krāsu pārraide no Daugavmalas ar mobilo televīzijas staciju "Lotos".
1975. gada 17. jūlijā –
Rīgā sākās VII Deju svētki, bija rīkoti atsevišķi no XVI Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem, kas norisinājās dažas dienas ātrāk.
1975. gada 5. novembrī –
Ar pilnu jaudu sāka strādāt uzceltais Rīgas HES. Šobrīd Rīgas HES saražo aptuveni 10-15% no visas saražotās elektroenerģijas Latvijā, bet Rīgas HES ūdenskrātuve ir lielākā mākslīgā ūdenskrātuve Latvijā.
1975. gada 3. decembrī –
Svinīgi atklāja Preses nama tipogrāfiju. Augstceltnes korpuss tika nodots ekspluatācijā vēlāk – 1978. gadā. Tā bija modernākā tipogrāfija Baltijā, kurā drukāja avīzes un žurnālus. 2009. gada decembrī tipogrāfijas uzņēmums AS «Preses nams» pārtraucis laikrakstu un žurnālu iespiešanu. 2020. gada septembrī sākās bijušās tipogrāfijas ēkas nojaukšanas darbi, jo ir paredzēts Preses nama un tipogrāfijas teritorijā izbūvēt biroju centru, tirdzniecības telpas ar futbola laukumu uz zemākās ēkas jumta un Holiday Inn viesnīcu augstceltnē.
1975. gada 26. decembrī –
Atklāja Maskavas (kopš 1991. gada Salu) tilta pirmo kārtu. Tilts pilnībā būs pabeigts un atvērts 1976. gada 10. decembrī.
1975. gada 26. decembrī –
Virsnieku namā (šodien Rīgas Latviešu biedrības nams) notika Baltijas kara apgabala XV partijas konference.
1976. gada 16. februārī –
Plkst. 8.41 Juglas stacijā notika vilcienu sadursme, kurā bojā gāja 46 cilvēki, bet 61 cilvēks tika ievainots, tostarp seši guva smagas traumas. Saskrējās Ļeņingradas–Rīgas 37. pasažieru ātrvilciens "Baltika" un divas manevrējošās lokomotīves. Tā bijusi traģiskākā vilcienu katastrofa Latvijas vēsturē.
1976. gada 19. februārī –
Veikalā “Rīga” sākās kaklasaišu izstāde, kuras eksponātus pārdeva.
1976. gada 10. decembrī –
Tika atklāts Maskavas (kopš 1991. gada Salu) tilts. Tas ir garākais tilts pār Daugavu Rīgā, tā celtniecība sākās 1968. gadā. Tilts savieno Lāčplēša un Krasta ielu ar Kārļa Ulmaņa gatvi un Mūkusalas ielu. Braukšanas virzieni atdalīti ar atdalošo joslu. Gājējiem paredzētas īpašas ietves līmenī zem brauktuves. No 2014. gada sākusies tilta remonta darbi.
1977. gada 8. februārī –
Notika zinātniskā konference “Dzīve - Dzejā”, kas bija veltīta Mirdzas Ķempes daiļradei.
1977. gada 17. jūlijā –
Rīgā sākās XVII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, notika Mežaparka Lielajā estrādē, pulcējot kopā kopkorī 14 466 dziedātājus. Kā viesi kopā ar PSRS republiku koriem piedalījās arī Kobes koris no Japānas. Svētki bija veltīti Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas 60. gadadienai un Padomju Latvijas 37. gadskārtai.
1977. gada 30. oktobrī –
Skatītājam tika atklāta Dailes teātra jaunā ēka Brīvības ielā (toreiz Ļeņina ielā) 75.
1977. gada 3. novembrī –
Maršrutā Stacijas laukums–Purvciems sāka kursēt 17. trolejbusu maršruts.
1978. gada 23. martā –
Notika pirmie Teātra dienas svētki Rīgā.
1979. gada 3. janvārī –
Rīgā sākās zinātnes, tehnikas un ražošanas dienas bērniem un jauniešiem.
1979. gada 2. martā –
Tika atklāta 7. klīniskā slimnīca “Gaiļezers”. Tā bija trešā lielā Rīgas pilsētas klīniskā slimnīca (pēc Rīgas 1. pilsētas slimnīcas un Stradiņa slimnīcas) jaunuzcelto mikrorajonu iedzīvotāju vajadzībām. Tā bija tolaik vismodernākā slimnīca. Slimnīca pēc savas ieceres tika veidota kā daudzprofilu iestāde. Tās telpas paredzētas ārstniecības, zinātnes un izglītības darbam, tā ir mācību bāze topošajiem medicīnas darbiniekiem, gan pašmāju, gan ārvalstu studentiem. Kopš 2008. gada slimnīca "Gaiļezers" ir viena no Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāriem. Šobrīd stacionārs „Gaiļezers” ir lielākā neatliekamās palīdzības daudzprofilu veselības aprūpes iestāde, kas sniedz medicīnisko palīdzību visās svarīgākajās specialitātēs un nodrošina pilnu pacienta izmeklēšanu.
1979. gada 25. maijā –
Rīgā notika Latvijas truškopju biedrības dibināšanas kongress.
1979. gada 25. oktobrī –
Rīgas pilsētai pievienoja daļa teritoriju no Babītes, Garkalnes, Mārupes, Salaspils, Stopiņu ciemiem un Jūrmalas pilsētas.
1980. gada 3. jūlijā –
Rīgā sākās XVIII Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki, kas bija veltīti 40. gadadienai kopš padomju varas atjaunošanas Latvijā. Svētki notika Mežaparka Lielajā estrādē, vienlaicīgi stadionā „Daugava” notika Deju svētki. Kopkorī bija 17 425 dziedātāji, Deju svētkos piedalījās ap 5000 dejotāju.
1980. gada 16. decembrī –
Atklāja Zinātņu akadēmijas Fundamentālās bibliotēkas jauno ēku Teikā Lielvārdes ielā 24. Kopš 1992. gada tā ir Latvijas Akadēmiskā bibliotēka.
1981. gada 1. martā –
Darbu sāka Pirmā Rīgas bērnu slimnīca Juglas ielā 20. Slimnīca celta, plānojot 406 gultu vietas bērniem līdz 15 gadu vecumam, sakarā ar bērnu nozokomiālo infekciju pieaugumu Rīgā. Kopš 2004. gada 2. decembra Bērnu slimnīcu “Gaiļezers” pievienoja Bērnu slimnīcai Torņakalnā.
1981. gada 21. jūlijā –
Tika atklāts Gorkija tilts, tagadējais Vanšu tilts. Tilta garums ir 560 metri, bet kopā ar estakādēm un nobrauktuvēm ir 2 km, platums 28,4 metri.
1981. gada 17. decembrī –
Rīgas Medicīnas institūta (tagad Rīgas Stradiņa universitāte) topošās ēkas Dzirciema ielā 16 pamatos tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Celtniecība ilga sešus gadus un 1987. gada 30. septembrī atklāja Rīgas Medicīnas institūta kompleksa pirmo kārtu.
1982. gada 23. aprīlī –
Kinoteātrī Rīga tika atklāts kinofestivāls Piemiņa. Tas notika Vissavienības piemiņas sardzes ietvaros. Kino foruma programmā bija filmas par militāri patriotisko tematu.
1983. gada 28. janvārī –
Rīgā notika apspriede par jautājumiem, kas saistīti ar zinātniskās pētniecības, eksperimentālo un konstruēšanas (tehnoloģisko) darbu un rūpniecības produkcijas tehniskā līmeņa, kā arī zinātniski tehniskās sadarbības un licencēšanas efektivitātes paaugstināšanu.
1983. gada 9. aprīlī –
Mežaparkā sezonu atklāja “Lunaparks”, kur bija 16 interesantas un aizraujošas atrakcijas.
1983. gada 18. oktobrī –
Ar Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumu Centrālā kolhozu tirgus paviljonu kompleksu pasludināja par valsts nozīmes kultūras pieminekli.
1983. gada 7. decembrī –
Par godu Somijas neatkarības gadadienai Rīgā notika svinīgs sarīkojums.
1984. gada 28. jūnijā –
Rīgā sākās V Padomju Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kuros piedalījās 19 000 dalībnieki. Svētki bija veltīti Vladimira Ļeņina 115. dzimšanas dienai.
1984. gada 12. oktobrī –
Atklāts 4. tramvaju maršruts līdz Imantai. Sākotnēji tas sākās pie 2. Meža kapiem, bet 1992. gadā saīsināts līdz Centrāltirgum. No 2017. gada 5. jūnija 4. tramvaju maršruts ticis apvienots ar 6. tramvaju maršrutu līdz Juglai, izveidojot 1. tramvaju maršrutu. Kopš 2018. gada 3. marta 4. tramvaju maršruts ir slēgts.
1985. gada 8. februārī –
Rīgā notika Latvijas Miera aizstāvēšanas komitejas plēnums. Tajā apsprieda nesen notikušās Vissavienības Miera piekritēju konferences rezultātus un no konferences izrietošos Latvijas Miera aizstāvēšanas komitejas uzdevumus.
1985. gada 15. jūlijā –
Rīgā sākās XIX Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki. Dziesmu svētki notika Mežaparka Lielajā estrādē, vienlaicīgi stadionā „Daugava” notika Deju svētki. Kopkorī bija 16 850 dziedātāji, Deju svētkos piedalījās ap 6400 dejotāju. Svētki bija veltīti 40. gadadienai kopš padomju tautas uzvaras Lielajā Tēvijas karā un 45. gadskārtai kopš padomju varas atjaunošanas Latvijā.
1985. gada 24. septembrī –
Tika pieņemts lēmums par Rīgas metro izbūvi. Kopumā plānoja uzbūvēt trīs metro līnijas. 1980. gadu beigās, aizsākoties trešajai Atmodai, metro būvniecība tika asi kritizēta, un 1990. gadā plānotā darbu uzsākšana nenotika.
1985. gada 31. oktobrī –
Krišjāņa Barona simtajā dzimšanas dienā Vērmanes dārzā tika atklāts piemineklis Krišjānim Baronam.
1985. gada 31. oktobrī –
Barona ielā 3-5 tika atvērts izcilaja latviešu folklorista, rakstnieka un publicista Krišjāņa Barona memoriālais muzejs.
1985. gada 5. novembrī –
Uzvaras parkā tika atklāts 79 metrus augsts obelisks, piemineklis "Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem" (neoficiālais nosaukums — Uzvaras piemineklis).
1986. gada 5. februārī –
Rīgā notika žurnāla «Voprosi istoriji KPSS» lasītāju konference, ko bija organizējuši žurnāla redakcija un Latvijas Komunistiskās parti jas CK Partijas vēstures institūts. Konferenci atklāja Latvijas Komunistiskās partijas CK sekretārs Anatolijs Gorbunovs.
1986. gada 30. decembrī –
Tika uzsākta pastāvīga televīzijas signāla pārraide no Rīgas televīzijas torņa Zaķusalā. Pilnībā TV torņa celtniecības un montāžas darbi tika pabeigti tikai 1989. gadā.
1987. gada 17. februārī –
Vairāku dienu oficiālā vizītē Rīgā ierādās PSKPK ģenerālsekretārs Mihails Gorbačovs (krievu: Михаил Горбачев) ar kundzi Raisu Gorbačovu. Vizītes laikā ģenerālsekretārs nolika ziedus pie Ļeņina pieminekļa, aprunājās ar ielās izgājušiem cilvēkiem un Rīgas Politehniskā institūta (tagad RTU) studentiem, apmeklēja Latviešu sarkano strēlnieku (tagad Okupācijas) muzeju, apmeklēja Brāļu kapus un LPSR Tautas saimniecības sasniegumu izstādē Mežaparkā, rūpnīcu VEF, kā arī mehanizēto piena kompleksu 1000 govīm Ādažos. Vizīti vadīja Latvijas kompartijas centrālkomitejas 1. sekretārs Boriss Pugo.
1987. gada 14. jūnijā –
Cilvēktiesību aizstāvēšanas grupa "Helsinki-86" organizēja publisku ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa, pieminot padomju deportāciju upurus.
1987. gada 23. augustā –
Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupa "Helsinki - 86" rīkoja manifestāciju Rīgā pie Brīvības pieminekļa, lai godinātu Molotova-Rībentropa pakta upurus.
1987. gada 30. septembrī –
Dzirciema ielā 16 atklāja augstskolai īpaši būvētās jaunceltnes – Rīgas Medicīnas institūta kompleksa pirmo kārtu. 16 000 kvadrātmetru platībā, ko tagad apsaimnieko Rīgas Stradiņa universitāte, pakāpeniski iekārtoja vairāk nekā 1000 kabinetus, mācību auditorijas, laboratorijas un administrācijas telpas.
1987. gada 9. oktobrī –
Notika Rīgas pilsētas svētki.
1988. gada 6. februārī –
Rīgā sākās individuālais un komandu amatieru 2. grupas autorallijs.
1988. gada 14. jūnijā –
Pirmo reizi notika oficiāls mītiņš masu deportāciju upuru piemiņai pie Politiskās izglītības nama (tagad Kongresu nama), pēc tam pie Brīvības pieminekļa.
1988. gada 10. jūlijā –
Arkādijas parkā notika Latvijas Nacionālās neatkarības kustības (LNNK) dibināšanas sapulce. Tajā piedalījās ap 2000 cilvēku. Šajā sapulcē tika pieņemts LNNK padomes paziņojums par organizācijas mērķiem un uzdevumiem. 1997. gadā LNNK apvienojās ar apvienību Tēvzemei un Brīvībai, izveidojot jaunu partiju — Tēvzemei un Brīvībai/LNNK.
1988. gada 10. jūlijā –
Rīgā sākās notika starptautiskais folkloras festivāls "Baltica".
1988. gada 23. augustā –
Rīgas Sporta manēžā notika Zigmāra Liepiņa un Māras Zālītes rokoperas "Lāčplēsis" pirmizrāde. Izrādi noskatījās aptuveni 4000 skatītāju.
1988. gada 23. septembrī –
Sākās pirmais starptautiskais kinoforums "Arsenāls". Tas bija Latvijā rīkots kinofestivāls, kas norisinājās līdz 2012. gadam.
1988. gada 4. oktobrī –
Jānis Vagris kļuva par Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas pirmo sekretāru.
1988. gada 7. oktobrī –
Atbalstot Tautas fronti, Mežaparka Dziesmu svētku estrādē notika manifestācija “Par tiesisku valsti Latvijā”, kurā pulcējās aptuveni 120 000 dalībnieki.
1988. gada 8. oktobrī –
Sākās Latvijas Tautas frontes pirmais kongress, kurā par vadītāju kļuva publicists Dainis Īvāns.
1988. gada 11. novembrī –
Rīgas pils Svētā Gara tornī pirmo reizi pēc padomju gadiem pacēla sarkanbaltsarkano karogu.
1988. gada 11. novembrī –
Notika tautas manifestācija Daugavmalā, pirmo reizi pēckara gados atzīmējot Lāčplēša dienu.
1988. gada 18. novembrī –
Pirmo reizi kopš 1939. gada pie Brīvības pieminekļa tika svinēta Latvijas valsts proklamēšanas diena.
1988. gada 2. decembrī –
Ar PSRS Iekšlietu ministrijas pavēli tika izveidots Rīgas OMON (krievu: Отряд Милиции Особого Назначения, OMOН), jeb Rīgas pilsētas Iekšlietu pārvaldes speciālo uzdevumu milicijas vienība (SUMV) ar galveno mērķi cīnīties pret organizēto noziedzību. Latvijas neatkarības atjaunošanas periodā Rīgas OMON veica vairākus bruņotu uzbrukumu dažādām valsts iestādēm, sarīkoja vairākas provokacijas un piekāvā civiliedzīvotājus. 1991. gada 1. septembrī no lidostas „Rīga” ar transportlidmašīnām OMON kaujinieki un vienības inventārs aizlidoja uz Tjumeņu Sibīrijā.
1989. gada 25. februārī –
Notika Interfrontes organizētais mītiņš pie Uzvaras pieminekļa pret valsts valodas statusa piešķiršanu latviešu valodai.
1989. gada 18. jūnijā –
Rūpnīcā VEF izcēlās ugunsgrēks, kur izdega aptuveni 1000 kvadrātmetri.
1989. gada 18. jūnijā –
Rīgā sākās 1. Vispasaules latviešu ārstu kongress. Tajā piedalījās 6000 mediķu no visas pasaules, tai skaitā vairāk nekā 1000 medicīnas māsu no Latvijas un ārvalstīm.
1989. gada 26. jūlijā –
Notika Latvijas Tautas frontes organizēts mītiņš "Par Latvijas suverenitāti" Doma laukumā.
1989. gada 1. septembrī –
Rīgā mācības sākās pirmajā ebreju skolā PSRS.
1989. gada 1. decembrī –
Notika pirmais starptautiskais avioreiss no Rīgas lidostas Rīga–Tallina–Stokholma. Lidojumus nodrošināja "Aeroflot" ar TU-134A lidmašīnu.
1989. gada 17. decembrī –
Notika Latvijas pilsoņu kustības 1. konference. Kustības veidošanās ar mērķi kļūt par Latvijas Republikas pilsoņu interešu pārstāvniecību.
1990. gada 15. februārī –
Pieņēma Latvijas PSR konstitūcijas labojumus saskaņā ar kuru par Latvijas PSR karogu oficiāli kļuva ne vairs sarkanais ar zilibaltajiem viļņiem lejasdaļā, bet gan sarkanbalti sarkanais. 27. februārī pie valsts vairākām valsts iestādēm notika kagoru maiņa.
1990. gada 26. februārī –
Rīgā sākās Jāņa Erenštreita organizētais pirmais starptautiskais zēnu koru festivāls "Rīgas Doms".
1990. gada 27. februārī –
Saskaņā ar ar 15. februārī pieņemtajiem LPSR konstitūcijas labojumiem par Latvijas PSR karogu oficiāli kļuva ne vairs sarkanais ar zilibaltajiem viļņiem lejasdaļā, bet sarkanbaltsarkanais karogs. Pie LPSR Augstākās padomes ēkas svinīgā ceremonijā akadēmiķis Jānis Stradiņš pacēla sarkanbaltsarkano karogu. Tāpat karogs tiek pacelts virs LPSR Ministru padomes un Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes ēkām.
1990. gada 18. martā –
Latvijas Tautas fronte (LTF) uzvarēja Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanās. No 201 deputātu vietas LTF ieguva 122 mandātus, kas sastādīja 58%, vēlāk frakcijā iestājās vēl deviņi deputāti. LTF pārstāvis Anatolijs Gorbunovs turpināja pildīt Augstākās Padomes priekšsēdētāja pienākumus, bet par Latvijas Republikas Ministru padomes priekšsēdētāju kļuva Ivars Godmanis. LTF deputāti ierosināja Neatkarības deklarācijas pieņemšanu 1990. gada 4. maijā.
1990. gada 19. martā –
Ar Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumu Rīgas Tehniskā universitāte ieguva savu pašreizējo nosaukumu. Kopš 1958. gada tas ir bijis Rīgas Politehniskais institūts.
1990. gada 4. maijā –
LPSR Augstākā Padome pieņēma deklarāciju Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.
1990. gada 25. jūnijā –
Rīgā sākās Vispasaules latviešu kinematogrāfistu saiets.
1990. gada 27. jūnijā –
Rīgā Sarkandaugavā atklāja Latvijas kultūras muzeju „Dauderi”. Muzeja kolekciju veidoja numismātika, faleristika, armijas formas tērpi un to piederumi, tiesnešu un pilsētas galvu amatu ķēdes, saktas un tautas tērpi, mākslas darbi un citi priekšmeti.
1990. gada 30. jūnijā –
Rīgā sākās XX Vispārējie latviešu Dziesmu un X Deju svētki. Kopkora koncerti notika paplašinātajā Rīgas Mežaparka Lielajā estrādē, bet stadionā „Daugava” notika Deju svētki. Svētkos tika plaši lietoti Latvijas valsts sarkanbaltsarkanie karogi. Kopā svētkos piedalījās 35 438 dalībnieki. Kopkorī dziedāja gan Latvijas, gan trimdas latvieši. Kopkoris pirmo reizi kopš 1940. gada Latgales Dziesmu svētkiem dziedāja Baumaņu Kārļa sacerēto Latvijas himnu "Dievs, svētī Latviju".
1990. gada 10. augustā –
Bijušā kinoteātra "Komjaunietis" telpās Kaļķu ielā 24 sāka darbu pirmais "Casino Riga".
1990. gada 1. oktobrī –
Uz Latviju tika atvests sagrautā Berlīnes mūra posms, kas tika novietots pie "Laimas" pulksteņa iepretim Brīvības piemineklim. Šobrīd mūra fragments apskatāms Kronvalda parkā pie Pasaules tirdzniecības centra Elizabetes ielā.
1990. gada 8. oktobrī –
Rīgā sākās 1. Pasaules latviešu juristu kongress. Pēdējā kongresa dienā pieņēma vairākas rezolūcijas, kuras nodeva Augstākajai Padomei likumprojektu izstrādāšanai.
1990. gada 7. novembrī –
Pa godu Oktobra revolūcijai Rīgā notika PSRS armijas parāde. Rīgas omonieši uz Preses nama jumta pacēla sarkano padomju karogu.
1990. gada 23. novembrī –
Iznāca pirmais laikraksts „Diena” numurs. Laikraksts dibināts kā LR Augstākās Padomes izdevums, kura uzdevums bija publicēt oficiālos dokumentus un izpaust jaunā vara viedokļi pretim padomju varai. 1992. gadā laikraksts tika privatizēts. Daļa laikraksta aktīviem palika valdības laikrakstam „Latvijas Vēstnesis”. Šodien „Diena” ir viens no lielākajiem dienas laikrakstiem Latvijā pēc abonentu skaita.
1990. gada 17. decembrī –
Ave Sol koncertzālē notika Ziemassvētku ieskaņas koncerts „Prieks pasaulei”, kas bija veltīts žurnālistu nama atklāšanai.
1990. gada 19. decembrī –
Rīgā sākās un turpinājās līdz 22. decembrim franču-latviešu videomākslas festivāls.
1990. gada 28. decembrī –
Rīgas pilsētas Maskavas rajons pārdēvēts par Latgales priekšpilsētu, savukārt, Rīgas pilsētas Kirova rajons tika pārdēvēts par Centra rajonu.
1990. gada 29. decembrī –
Dibināta Latvijas Kultūras akadēmija. Par akadēmijas rektoru iecēla Pēteri Laķi. Pirmās lekcijas notika pašreizējā mājvietā Ludzas ielā 24, kur līdz tam bija atradies Kultūras ministrijas Kultūras darbinieku kvalifikācijas institūts, bet senāk pagātnē ugunsdzēsēju depo un citas iestādes. 1991. gada rudenī mācības bakalaura studiju programmā uzsāka 63 studenti. Šodien tā ir Latvijas augstskola, kur var iegūt akadēmisku un profesionālu izglītību kultūras jomā.
1991. gada 1. janvārī –
Rīgas OMON ieņēma Preses namu, lai pārtrauktu Latvijas neatkarību atbalstošo izdevumu drukāšanu.
1991. gada 2. janvārī –
Pēc Latvijas Tautas frontes iniciatīvas notika protesta mītiņš pie Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas ēkas, protestējot pret Rīgas OMON veikto Preses nama ieņemšanu.
1991. gada 3. janvārī –
Augstākās Padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs un citi valsts vadības pārstāvji tikās ar PSRS bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieku armijas ģenerāli Mihailu Moisejevu (krievu: Михаил Моисеев). Tika pārrunāti Latvijas vadības priekšlikumi, lai noregulētu republikas varas orgānu attiecības ar PSRS bruņotajiem spēkiem. Vakarā notika tikšanās ar PSRS iekšlietu ministru Borisu Pugo, lai pārrunātu Rīgas Omon darbību Latvijā. Latvijas Ministru Padomes priekšsēdētājs Ivars Godmanis piedalījies PSRS Federācijas padomes sēdē, pēc kuras notikusi saruna ar PSRS prezidentu Mihailu Gorbačovu (krievu: Михаил Горбачёв), lai informētu Gorbačovu par situāciju Latvijā un notikumiem Preses namā.
1991. gada 4. janvārī –
Rīgā ieradās PSRS Iekšlietu ministrijas speciālistu grupa ģenerālleitnanta V. Solodkova vadībā, lai pārtrauktu pretpadomju aktivitātes Latvijā.
1991. gada 5. janvārī –
Latvijas Tautas frontes mītnē notika Baltijas Padomes tikšanās tautas kustību vadītāju līmenī, kurā apsprieda politisko situāciju trijās Baltijas republikās un turpmākās sadarbības principus.
1991. gada 7. janvārī –
PSRS aizsardzības ministrs Dmitrijs Jazovs (krievu: Дмитрий Язов) izdod pavēli nosūtīt uz Latviju, Lietuvu un Igauniju desanta karaspēka vienības, lai nodrošinātu iesaukumu PSRS Bruņotajos spēkos.
1991. gada 8. janvārī –
Rīgā slepeni ieradās PSRS Aizsardzības ministrijas augstas amatpersonas, daži no viņiem tikās ar Baltijas kara apgabala pavēlnieku ģenerāli Fjodoru Kuzminu (krievu: Федор Кузьмин) un LKP CK Pirmo sekretāru Alfrēdu Rubiku.
1991. gada 10. janvārī –
Rīgā notika Interfrontes mītiņš, kas prasīja Ivara Godmaņa valdībai atkāpties, piedalījās ap 10 000 cilvēku. Pēc mītiņa notika mēģinājums ielauzties LR Ministru Padomes ēkā.
1991. gada 11. janvārī –
Esplanādes laukumā ap 6000 cilvēku piedalījās Latviešu sieviešu līgas protesta mītiņā pret Latvijas jauniešu iesaukšanu PSRS karaspēkā.
1991. gada 13. janvārī –
Latvijas Tautas frontes sarīkotajā Vislatvijas protesta manifestācijā Daugavmalā sapulcējās ap 500 000 līdz 700 000 cilvēku, lai izteiktu savu atbalstu lietuviešiem un paustu gatavību turpināt uzsākto valsts neatkarības atjaunošanas ceļu.
1991. gada 13. janvārī –
Sākās „Barikāžu laiks” – pēc Latvijas Tautas frontes vadītāju Daiņa Īvāna un Romualda Ražuka aicinājuma Latvijas Radio, Rīgā ieradās Latvijas iedzīvotāji, lai Rīgā sāktu veidot barikādes un apsargāt Augstāko Padomi, Ministru Padomi, Radio un televīzijas centru Zaķusalā, Radionamu Doma laukumā, Rīgas telefona un telegrāfa centrāli Dzirnavu ielā, kā arī Rīgas tiltus.
1991. gada 13. janvārī –
Tallinā tikās Krievijas Federācijas, Igaunijas un Latvijas Augstākās Padomes priekšsēdētāji. Tika parakstīts līgums par sadarbību un paziņojums, kurā pausts nosodījums pret Baltiju vērstajām bruņotajām akcijām. Latvijas Augstākās Padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs un Krievijas PFSR Augstākās Padomes priekšsēdētājs Boriss Jeļcins (krievu: Борис Ельцин) Tallinā parakstīja līgumu par Latvijas un Krievijas Federācijas starpvalstu attiecībām.
1991. gada 14. janvārī –
Rīgas OMON kaujinieki uzbruka barikāžu aizstāvjiem uz Vecmīlgrāvja un Brasas tiltiem. Tika apšaudītas un dedzinātas automašīnas, piekauti cilvēki.
1991. gada 15. janvārī –
Naktī Rīgas OMON kaujinieki 2 reizes uzbruka Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiālei Zeļļu ielā 8 Āgenskalnā. Kursantus piekāva, telpas izdemolēja, izlaupīja skolas ieroču noliktavu.
1991. gada 15. janvārī –
Notika Interfrontes organizētais mītiņš stadionā Rīgā, Krišjāņa Barona ielā, kurā piedalās ap 10 000 cilvēku. Mītiņā tikа pieņemta rezolūcija par varas pārņemšanu. Parakstītajā politiskajā paziņojumā tika paziņots, ka uzskata 1990. gada 4. maija deklarāciju par spēkā neesošu un Padomju Latvijai ir jāpaliek atjaunotās PSRS sastāvā.
1991. gada 16. janvārī –
Latvijas Republikas Augstākā Padome organizē deputātu nakts dežūras Augstākās Padomes ēkā. Papildus tam Latvijas valdība pieņema lēmumu celt aizsardzības mūrus, lai nobloķētu svarīgākos Rīgas objektus.
1991. gada 16. janvārī –
Rīgas OMON uzbrukumā barikādēm pie Vecmīlgrāvja tilta nogalināja Satiksmes ministrijas auto vadītāju Robertu Mūrnieku, ievainoja A. Dreimani un A. Podnieku. Uzbrukumā pie Brasas tilta ievainoja I. Gudro.
1991. gada 17. janvārī –
Barikāžu aizstāvji izsludināja trauksmes stāvokli.
1991. gada 19. janvārī –
Notika tautas manifestācija Roberta Mūrnieka bērēs, kas tika nogalināts pie Vecmīlgrāvja tilta barikādēm.
1991. gada 20. janvārī –
Vakarā Rīgas OMONa spēki uzbruka Latvijas Iekšlietu ministrijas ēkai. Apšaudes laikā tika nogalināti divi Rīgas miliči un ievainoti četri Bauskas rajona miliči. Pie Bastejkalna Kanālmalas apstādījumos tika nogalināts kinooperators Andris Slapiņš un vidusskolēns Edijs Riekstiņš, nāvīgi ievainots operators Gvido Zvaigzne. Apšaudē ievainoja arī vairākus barikāžu dalībniekus un Krievijas operatoru Vladimiru Brežņevu (krievu: Владимир Брежнев). Kauja ilga apmēram stundu un Rīgas OMON kaujinieki ieņēma ēku no augšstāva. Šiem notikumiem pastāv arī alternatīva versija, kurā OMON kaujinieki kļuva par provokācijas upuriem un ministrijai garām braucošā OMON automašīnu kolonna nokļuvusi apšaudē.
1991. gada 23. janvārī –
Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma likumu par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību. Jaunais likums atrunāja kārtību, kādā Latvijā dibināmas un likvidējamas sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA), šo sabiedrību tiesisko statusu un darbības pamatus.
1991. gada 24. janvārī –
Latvijas Republikas Ministru Padome izveido Sabiedrības drošības departamentu, lai pārņemtu barikāžu sargāšanu. Vairākums no Rīgas aizstāvjiem pēc Latvijas valdības aicinājuma sāka atstāt barikādes un devās mājās.
1991. gada 25. janvārī –
Latvijas Republikas Augstākā padome izsludināja Sēru dienu, un notika 20. janvāra upuru bēres, kurās pulcējās tūkstošiem pavadītāju.
1991. gada 3. martā –
Rīgā un visā Latvijā notika Iedzīvotāju aptauja par Latvijas Republikas neatkarību. Piedalījās 87,6% balsstiesīgo Latvijas iedzīvotāju, par valsts neatkarību nobalsoja 73,7%. Rīgā par nobalsoja 68%.
1991. gada 19. augustā –
Rītā Latvijas Republikas Augstākā Padome un Ministru Padome paziņoja, ka uzskata Valsts Ārkārtējā stāvokļa komiteju par nelikumīgu veidojumu, kuram nav nekādu pilnvaru Latvijas teritorijā. Vakarā Rīgas OMON kopā ar Baltijas kara apgabala karaspēka vienībām ieņēma daudzas valsts un sabiedrisko organizāciju ēkas. Plkst. 19.30 tika pārtraukti Latvijas Televīzijas raidījumi, bet Latvijas Radio turpināja raidīt visā Latvijas teritorijā no raidītāja Salaspilī.
1991. gada 20. augustā –
Augusta puča laikā pēc Baltijas kara apgabala pavēlnieka Fjodora Kuzmina pavēles OMON un Padomju armijas desanta vienības atbruņoja Ministru Padomes apsardzi, ieņēma radio ēku un starptautisko telefonu centrāli.
1991. gada 21. augustā –
Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma konstitucionālo likumu “Par Latvijas Republikas valstisko statusu” – Latvijas neatkarības de facto atjaunošanas diena.
1991. gada 21. augustā –
OMON bruņutransportieri ieņēma Doma laukumu un uzbruka barikādēm pie Latvijas PSR Augstākā padomes (šodien Saeimas) nama.
1991. gada 23. augustā –
Latvijas Republikas valdībai lojālās bruņotās vienības ieņēma LPSR CK galveno ēku un apcietināja Alfrēdu Rubiku, izvirzot apsūdzību valsts apvērsuma organizēšanā.
1991. gada 24. augustā –
Uzreiz pēc Augusta puča izgāšanās Maskavā, 1991. gada 24. augustā Rīgā pretim Ministru Padomei tika noņemts Ļeņina piemineklis. Tāpat tika izbeigta PSRS valsts drošības iestāžu, kompartijas, komjaunatnes, interfrontes un citu puču atbalstījušo institūciju darbība.
1991. gada 30. oktobrī –
Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma likumu "Par namīpašumu denacionalizāciju", kas uzsāka īpašuma tiesību atjaunošanu vai denacionalizāciju, kurā likumīgajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem atjaunoja īpašuma tiesības uz padomju laikos nacionalizētajiem īpašumiem.
1991. gada 23. decembrī –
Plkst. 20.02 Vecrīgā notika sprādziens, ko izraisīja apsargs patvaļīgi rīkojoties ar granātu un tā sprāga.
1992 . gada 8. jūlijā –
Rīgā Doma laukumā notika pirmā gaisa balonu festivāls.
1992. gada 27. februārī –
Brīvprātīgo arodbiedrību sporta biedrības „Daugava” Rīgas sporta kombināts tika pārveidots par Valsts Bezpeļņas organizāciju „Daugavas stadions”.
1992. gada 25. maijā –
Rīgas ostā Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārstāvji saņēma no Anglijas sūtītus konteinerus ar 100 000 grāmatām, kas bija domātas Baltijas valstu bibliotēkām.
1992. gada 11. novembrī –
Tika atjaunota goda sardze pie Brīvības pieminekļa.
1992. gada 14. decembrī –
Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa piesprieda bijušajam Rīgas OMON komandiera vietniekam Sergejam Parfjonovam (krievu Сергей Парфёнов) brīvības atņemšanu uz 4 gadiem, taču saskaņā ar amnestijas likumu soda laiks viņam tika samazināts uz pusi un apcietinājumā viņam bija jāpavada 10 mēneši. Vēlāk viņu izraidīja uz Krieviju.
1992. gada 15. decembrī –
Latvijas un Amerikas kopuzņēmums "Baltkom" paziņoja par pirmā Rīgas pilsētas daudzprogrammu televīzijas abonentu tīkla izveidošanu.
1993. gada 28. februārī –
Ārpus 69422. karaspēka daļas Mangaļsalā pārvietojās bruņutransportieris.
1993. gada 6. maijā –
5. un 6.maijā Kongresu namā notika Norvēģijas saimniecības dienas. Pasākumu organizēja Norvēģijas tirdzniecības padome kopā ar Latvijas tirdzniecības un rūpniecības palātu.
1993. gada 2. jūnijā –
Tika atklāta teātra izrādei “Žūpu bērtulis” (pirmā latviski iespiestā luga) veltīta piemiņas zīme – sarkanbrūns granīta laukakmenī veidota piemiņas zīme. Autors ir tēlnieks Oļegs Skarainis. Akmens ir 2,1 m augsts, 1,3 m plats, 1,5 m biezs. Tika uzstādīta Strēlnieku biedrības ēkas un Turnhalle atrašanās vietā, 2000. gadā akmens tika pavērsts pret Kongresu namu.
1993. gada 27. jūnijā –
Rīgā sākās XXI Vispārējie latviešu Dziesmu un XI Deju svētki. Kopkora koncerti notika Mežaparka Lielajā estrādē, bet stadionā „Daugava” notika Deju svētki. Pirmo reizi dziesmu svētkos tik plaši uzstājās tautas mūzikas ansambļi. Kopkorī bija 13 000 dziedātāju, bet deju svētku koncertos piedalījās 10 746 dejotāji.
1993. gada 1. jūlijā –
Latvijas sarkano strēlnieku memoriālā muzeja telpās tika atvērts Latvijas okupācijas muzejs.
1993. gada 6. jūlijā –
Darbu sāka Latvijas Republikas 5. Saeimas 1. sesija, un tā atjaunoja Latvijas Republikas Satversmi. 5. Saeimas priekšsēdētājs bija Anatolijs Gorbunovs.
1993. gada 8. septembrī –
Sākās Pāvesta Jāņa Pāvila II vizīte Latvijā un turpinājās līdz 10. septembrim. Savas vizītes laikā pāvests apmeklēja Rīgas Domu un Svētā Jēkaba katedrāli Rīgā, Aglonas Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baziliku, kā arī Latvijas Universitāti, kurā pāvests viesojās 9. septembrī.
1993. gada 6. oktobrī –
Tika reģistrēts un nodibināts SIA "Apgāds Zvaigzne ABC". Par SIA prezidenti ievēlēja Viju Kilbloku, kas tagad ir uzņēmuma valdes priekšsēdētāja. Šobrīd tā ir Latvijā lielākā grāmatu izdevniecība, galvenie darbības virzieni ir mācību līdzekļu, uzziņu literatūras, saistošu bērnu grāmatu, kā arī pasaules bestselleru un oriģinālliteratūras izdošana.
1994. gada 22. aprīlī –
Tika izveidota Privatizācijas aģentūra, kuras darbība ir nodrošināt valsts īpašuma objektu privatizāciju. Pēc tās izveides sāka darboties uz sertifikātiem balstīta privatizācija. Sertifikātus izsniedza Latvijas iedzīvotājiem par Latvijā nodzīvotajiem gadiem, politiski represētajām personām un nelikumīgi atņemto īpašumu īpašniekiem. Vēlāk privatizācijas procesā bija privatizēta lielākā daļa īpašumu.
1994. gada 13. maijā –
Rīgā viesojās 2007. gada Nobela prēmijas literatūrā laureāte britu rakstniece Dorisa Lesinga.
1994. gada 6. jūlijā –
Latviju oficiālā vizītē apmeklēja Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidents Bils Klintons. Rīgas pilī ASV prezidents tikās ar Igaunijas prezidentu Lennartu Meri, Latvijas prezidentu Gunti Ulmani un Lietuvas prezidentu Aļģirdu Brazausku, kā arī parakstīja Latvijas-ASV starpvalstu līgumus par tirdzniecību, intelektuālā īpašuma aizsardzību un sadarbību zinātnē. Rīgas biržā tikās ar politiķiem un uzņēmējiem, bet vizītes centrālais pasākums bija uzruna tautai pie Brīvības pieminekļa.
1994. gada 12. jūlijā –
Ar Kultūras ministrijas atbalstu tika dibināta Rīgas Doma kora skola.
1994. gada 27. jūlijā –
Rīgā sākās pirmais starptautiskais kinofestivāls "Baltijas pērle".
1994. gada 1. novembrī –
Vērmanes dārzā tika atklāts piemiņas akmens Apgaismības laika rakstniekam, publicistam, latviešu tautas tiesību aizstāvim un sacerējuma "Latvieši" autoram Garlībam Helvigam Merķelim (vācu: Garlieb Helwig Merkel).
1994. gada 7. decembrī –
Pēc Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības padomes aicinājuma pulcējās daudzu novadu pedagogi, lai paustu viedokli par šobrīd sev un valstij vitāli nozīmīgām problēmām.
1995. gada 26. martā –
Vecrīgā Mārstaļu ielā 1 tika atklāts 1947. gadā dibinātā Anglijas Daugavas Vanagu fonda Rīgas īpašums – viesnīca “Radi un draugi”. Viesnīca pēc Latvijas neatkarības atgūšanas kļuva par centrālo tikšanās vietu trimdas latviešiem, kur satikt savu ģimeni un draugus. 1995.gadā viesnīca darbību sāka ar 28 numuriem, taču vēlāk tā paplašināta.
1995. gada 31. martā –
Latviešu biedrības namā tika atjaunots vēsturiskais Štāba bataljona kaujas karogs.
1995. gada 25. aprīlī –
Rīgas dome pieņēma noteikumus "Par degvielas uzpildes staciju (DUS) projektēšanu, būvniecību un ekspluatāciju Rīgā", nosakot drošības kritērijus, kas bija stingrāki nekā citur Eiropā. Noteikumi paredzēja arī to, ka, uzsākot jaunas DUS projektēšanu intensīvi apdzīvotā pilsētas zonā, projektētājam ir jānoskaidro kaimiņu viedoklis par jauno projektu.
1995. gada 25. aprīlī –
Rīgas domes deputāti nolēma atcelt Rīgas Kurzemes rajona valdi par valdes kompetences neievērošanu un finanšu pārkāpumiem.
1995. gada 6. maijā –
Naktī no 5. uz 6.maiju plkst. 4:10 Rīgas sinagogā Peitavas ielā 6/8 notika sprādziens. Sprāgstviela atradusies pagrabstāva logu ailē. Sprādziena rezultātā bojāta logu aile un lūgšanu telpas interjers. Cietušo nebija.
1995. gada 30. maijā –
Rīgā sāka darboties pirmais bankomāts Latvijā, ko uzstādīja "Kredo banka". Bankomāts apkalpoja norēķinu kartes "Bonus Card". 1995. gada beigās Latvijā jau bija septiņi, vēl pēc gada – 24 bankomāti.
1995. gada 12. jūnijā –
Pēc 55 gadu pārtraukuma Rīgas pilī tika atjaunota Valsts prezidenta rezidence.
1995. gada 12. jūlijā –
Rīgā un citās Latvijās pilsētās sākās pirmie Ziemeļvalstu un Baltijas valstu dziesmu svētki.
1995. gada 1. oktobrī –
Latvijas nacionālā aviosabiedrība "airBaltic" veica pirmo lidojumu no Stokholmas. Rīgas lidostā piezemējas "airBaltic" lidmašīna "SAAB SF340", kurā bija 33 sēdvietas.
1996. gada 7. februārī –
Rīgā sāka darboties Eiropas Savienības pārstāvniecība.
1996. gada 14. martā –
Pirmo reizi Rīgas vēsturē tika izveidots vienots siltumapgādes uzņēmums "Rīgas Siltums", kā rokās nonākusi gan siltumenerģijas ražošana, gan pārvade, gan sadale. Jaunizveidotajai akciju sabiedrībai tika nodotas privatizējamās valsts a/s "Latvenergo" Termofikācijas pārvaldes, Rīgas pilsētas pašvaldību siltumapgādes un citu siltumsistēmu apkalpojošo uzņēmumu funkcijas. Apvienotais uzņēmums savu darbu uzsāka 1996. gada 1. maijā.
1996. gada 21. martā –
Rīgā iznāca nedēļas avīzes angļu valodā „The Baltic Times” pirmais numurs, apvienojot izdevumus Baltic Independent un Baltic Observer. „The Baltic Times” apraksta jaunākos politiskos, ekonomiskos, uzņēmējdarbības un kultūras notikumus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Avīzes galvenā redakcija atrodas Rīgā, ir pārstāvniecība Viļņā. Tas ir vienīgais angliski izdotais drukātais laikraksts, kas aptver visas trīs Baltijas valstis.
1996. gada 7. maijā –
Rīgas dome nolēma Kosmonautikas gatvi Purvciemā pārdēvēt par Džohara Dudajeva gatvi.
1996. gada 14. maijā –
Latvijas nacionālā aviosabiedrība airBaltic uzsāka regulāru gaisa satiksmi starp Rīgu un Baltkrievijas galvaspilsētu Minsku.
1996. gada 5. jūnijā –
Koncertu Latvijas Nacionālajā operā sniedza pasaules opermākslas zvaigzne Montserata Kabaljē.
1996. gada 6. jūnijā –
Pie valdības ēkas piketēja aptuveni 50 tirgus darbinieki ar prasību valdībai atcelt līdz 31.augustam lēmumu par kases aparātu ieviešanu Latvijas tirgos.
1996. gada 9. jūlijā –
Rīgas dome pieņēma lēmumu "Par transporta līdzekļu piespiedu pārvietošanu Rīgā", kas noteica, ka transporta līdzekļi, kas tiek novietoti, pārkāpjot Administratīvo pārkāpumu kodeksu, nogādājami speciālajā autostāvvietā Rīgā, Mūkusalas ielā 80.
1996. gada 24. jūlijā –
Vērmanes dārzā notika tirgotāju mītiņš, kurā Latvijas tirgus pārstāvji protestēja pret valdības lēmumu ieviest tirgos kases aparātus, kā arī ierobežot rūpniecības preču tirdzniecību.
1996. gada 5. augustā –
Valsts AS "Rīgas Vagonbūves rūpnīca" uz laiku pārtrauca vagonu ražošanu, jo pasūtītāji nespēja samaksāt priekšapmaksu par pasūtīto produkciju.
1996. gada 19. augustā –
Rīgas Latviešu biedrības namā sākās Pirmā pasaules latviešu biedrību konference. Konferences darbā piedalījās 41 delegācija, t.sk. 26 atbrauca no ārzemēm.
1997. gada 28. janvārī –
Rīgas dome ievēlēja pirmos bāriņtiesas locekļus. Bāriņtiesa ir īpaša iestāde bērna vai aizgādnībā esošas personas tiesību un tiesisko interešu aizsardzībai.
1997. gada 20. februārī –
Tirdzniecības centrā „Dole” tika atvērts pirmais Rimi veikals Latvijā, tādējādi Latvijā iedibinot lielveikalu tradīcijas. 1997. gadā „Dole” bija pirmais moderna lielveikala konceptam atbilstošais tirdzniecības centrs Latvijā.
1997. gada 9. martā –
Par Rīgas domes priekšsēdētāju bija ievēlēts latviešu pedagogs un politiķis Andris Bērziņš. Viņš pārstāvēja partiju "Latvijas ceļš". 2000. gadā šajā amatā vinu nomainīja Andris Ārgalis.
1997. gada 5. aprīlī –
Vecrīgā pēc atjaunošanas svinīgi un krāšņi atklāja Jēkaba kazarmas. Sienu rotāja Rīgas pilsētas ģerbonis, kas bija firmas «Inter Source Baltic» Ltd dāvinājums."
1997. gada 24. maijā –
Rīgas Kongresa namā pirmo reizi Latvijā notika pasaulē pazīstamais reklāmai veltītais pasākums "Reklāmas rīmu nakts".
1997. gada 1. jūnijā –
Starptautiskā lidosta "Rīga" ieviesa izlidojošajiem pasažieriem nodevu 12$ apmērā, kas tika izmantota lidostas attīstībai.
1997. gada 6. jūnijā –
Naktī Pērkonkrusta dalībnieki mēģināja uzspridzināt Uzvaras pieminekli, spridzināšanas laikā bojā gāja divi no spridzinātājiem.
1997. gada 22. jūlijā –
Rīgas Tirdzniecības osta ieguva brīvostas statusu.
1997. gada 4. oktobrī –
Tika parakstīts protokols par sadarbību starp Rīgas domi un Sanktpēterburgas administrāciju ekonomikas, tūrisma, zinātnes, tehnikas, sociālajā un kultūras jomā.
1997. gada 4. decembrī –
Rīgas vēsturiskais centrs tika iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā, jo "Rīgas vēsturiskajam centram, kuru veido salīdzinoši labi saglabājies viduslaiku un vēlāko laiku pilsētas struktūra, ir ievērojama universāla vērtība, un to rada viduslaiku apbūve, jūgendstila arhitektūras daudzums un kvalitāte, kurai līdzīgas nav citur pasaulē, kā arī 19. gadsimta koka arhitektūra".
1997. gada 30. decembrī –
Ar Latvijas Republikas Ministru kabineta rīkojumu uz Latvijas Banku koledžas un Latvijas Banku akadēmijas bāzes tika nodibināta Banku augstskola. Sākotnēji jauna augstskola bija Latvijas Bankas struktūrvienība, kā Latvijas Banku koledžas tiesību, pienākumu, saistību, arhīva, kustamās mantas un intelektuālā īpašuma pārņēmēja.
1998. gada 19. februārī –
Pēc citiem avotiem 20. februārī
Uz Latvijas Banku koledžas un Latvijas Banku akadēmijas bāzes pretī Latvijas Bankas namam Kr. Valdemāra ielā 1b tika atklāta Banku augstskola – pirmā valsts augstskola, kura nesaņēma valsts finansējumu, bet darbojas pēc pašfinansējuma principa, un tās galvenie ieņēmumi bija no mācību maksas.
1998. gada 16. martā –
Pie Brīvības pieminekļa sākās pirmās konfrontācijas un konflikti saistībā ar Leģionāru piemiņas dienu jeb vienkārši 16. martu. 15. martā pie Brīvības pieminekļa piketēja ap 100 iedzīvotāju pret iecerēto gājienu. Neapmierinātība tika pausta arī nākamajā dienā gājiena laikā, kad pret gājiena dalībniekiem tika izkliegti dažādi saukļi. Krievijas Ārlietu ministrija izplatīja paziņojumu, atcere tika pasniegta kā nacisma glorificēšana. 1998. gadā uz neilgu laiku šī diena kļuva par Saeimas apstiprinātu piemiņas dienu, tomēr jau 2000. gadā tika svītrota no svētku un piemiņas dienu saraksta.
1998. gada 2. aprīlī –
Naktī plkst. 1:30 Rīgā pie ebreju sinagogas Vecrīgā Peitavas ielā 6/8 notika sprādziens. Sprādziena rezultātā bojāta sinagogas ēkas fasāde, izsisti logu rāmji un stikli, kā arī bojātas vitrāžas. Izsisti arī logu stikli Mārstaļu ielas 16. dzīvojamās ēkas fasādes pusē un Peitavas ielas 2. un 4.nama logu stikli. Cietušo nebija. Ministru prezidents Guntars Krasts lūdza ASV vēstnieku Latvijā Leriju Neperu iesaistīt ASV Federālās izlūkošanas biroja (FIB) speciālistus sprādziena izmeklēšanā pie Rīgas sinagogas.
1998. gada 23. aprīlī –
Vecrīgā pēc rekonstrukcijas atklāja lielākā Rīgas universālveikala "Centrs" (bij. Armijas Ekonomiskā veikala) trešo un ceturto stāvu.
1998. gada 14. maijā –
Lai izteiktu savu attieksmi pret izmaiņām Izglītības likumprojektā, Vērmanes dārzā pulcējās ap 200 krieviski runājošu jauniešu un aptuveni tikpat daudz vecāka gadagājuma cilvēku.
1998. gada 15. maijā –
Sākās Akmens tilta remonta pirmā kārta. Rīgas dome remontdarbiem piešķīra 1,5 miljonus latu.
1998. gada 10. jūnijā –
Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonds uzsāka ziedojumu vākšanu Brīvības pieminekļa atjaunošanai.
1998. gada 11. jūnijā –
Notika pirmais Rīgas operas festivāls, kas vēlāk kļuva par ikgadējo tradīciju un ik vasaru noslēdz Latvijas Nacionālās operas sezonu ar aizvadītā muzikālā gada spilgtākajiem notikumiem.
1998. gada 16. jūnijā –
Naktī mājai, kas atrodas Rīgas sinagogas sētas pusē, sienas tika apzīmētas ar fašistiskiem un antisemītiskiem simboliem.
1998. gada 19. jūnijā –
Mazajā ģildē Amatniecības kamera pirmo reizi atjaunotajā Latvijas Republikā izsniedza diplomu zirgu kalējam.
1998. gada 25. jūnijā –
Rīgā notika 2. Pasaules latviešu virsnieku saieta dalībnieku gājiens, kur piedalījās Latvijas armijas, bijušo dažādu ārvalstu armiju, kā arī Nacionālo bruņoto spēku virsnieki.
1998. gada 29. jūnijā –
Rīgā sākās XXII Vispārējie latviešu Dziesmu un XII Deju svētki. Kopkora koncerti notika Rīgas Mežaparka Lielajā estrādē, bet stadionā „Daugava” un Sporta manēžā notika Deju svētki. Pirmo reizi dziesmu svētkos tik plaši uzstājās tautas mūzikas ansambļi. Kopkorī bija 13 402 dziedātāji, bet deju svētku koncertos piedalījās 10 659 dejotāji.
1998. gada 30. jūnijā –
Svinīgi tika atklāta lidostas "Rīga" rekonstruētā fasādes daļa, kas būtiski uzlaboja pasažieru pārvietošanos lidostā.
1998. gada 18. jūlijā –
Lidostā "Rīga" pirmo reizi notika aviācijas svētki, kurā Latvijas aviokompānijas, privātie avioklubi un Zemessardzes aviatori demonstrēja lidotprasmi.
1998. gada 12. augustā –
Kongresu namā tika atklāts Latvijas izglītības vadītāju forums.
1998. gada 13. augustā –
Krasta ielā darbību sāka jaunais "Varner Hakon Invest" tirdzniecības centrs "Mols".
1998. gada 19. augustā –
Rīgas domes priekšsēdētājs Andris Bērziņš un Latvijas Bērnu fonda priekšsēdētājs Andris Bērziņš parakstīja līgumu par krīzes centra izveidošanu tā dēvētajiem "ielas bērniem" vecumā no 7 līdz 15 gadiem. Marsa gatvē. Bērnu fonds sagādās līdzekļus celtniecībai un remontam, kā arī daļējai telpu iekārtošanai, bet Rīgas dome finansēs centra darbību. Centra mērķis bija nodrošināt bērniem nepieciešamo sociālo, psiholoģisko un medicīnisko palīdzību, tiesību aizsardzību, kā arī konsultēt ģimenes.
1998. gada 30. augustā –
Rīgas Centrālās stacijas laukumā piketēja Latvijas Atdzimšanas partija, vēršot sabiedrības uzmanību uz demogrāfisko krīzi Latvijā.
1998. gada 30. augustā –
Basteja (šodien Zigfrīda Annas Meierovica) bulvārī 12 atklāja Latvijas Universitātes akadēmisko grāmatnīcu.
1998. gada 1. septembrī –
Tika atklāta Rīgas Kristīgā ģimnāzija.
1998. gada 9. septembrī –
Rīgas ostā notika oficiāla rekonstruētā Austrumu mola pieņemšana.
1998. gada 22. septembrī –
Ar Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) senāta lēmumu tika iedibināta LZA Raiņa balva par izcilu radošu veikumu zinātnē vai kultūrā. LZA Senāts uzskata, ka Raiņa balva prestiža ziņā ir nākamā pēc LZA Lielās medaļas.
1998. gada 15. oktobrī –
Latvijas Neredzīgo biedrība ar akciju pie Kongresu nama Rīgā atzīmēja starptautisko "Baltā spieķa" dienu.
1998. gada 27. oktobrī –
Rīgā Mārstaļu ielā 19 atklāja piemiņas plāksni bijušajam Rīgas pilsētas galvai (1901—1912) Džordžam Armitstedam (angļu: George Armitstead). Viņa laikā Rīgā notika plaša celtniecība un labiekārtošana, lielu vērību piešķirot arī sociālo problēmu risināšanai. Notika Rīgas pilsētas pensiju reforma un tika veikti pasākumi visu Rīgas iedzīvotāju slāņu veselības aizsardzībai, ievērojamus privātpersonu ziedojumus novirzot slimnīcu celtniecībai.
1998. gada 9. novembrī –
Aptuveni 40 cilvēki pulcējas pie Matīsa cietuma, lai izteiktu savu atbalstu bijušajam sarkanajam partizānam Vasilijam Kononovam, kas bija apcietināts kā aizdomās turamais par kara noziegumu izdarīšanu Otrā pasaules kara laikā un vēlāk tika atzīts par vainīgu.
1998. gada 23. novembrī –
Bolderājā Dolomīta ielā 1 bijusī kopmītņu ēkā atklāja pirmo sociālo māju galvaspilsētā. Sociālās mājas 50 dzīvoklīši bija paredzēti tiem, kas nespēja maksāt īri un maksu par komunālajiem pakalpojumiem.
1998. gada 29. novembrī –
Mangaļu dzelzceļa stacijā no sprādzienā cietušas dzelzceļa cisternas izlīst 59 tonnas dīzeļdegvielas. Laimīgas sagadīšanās dēļ spridzināšana neizvērtās par ekoloģisku katastrofu.
1999 . gada 8. jūlijā –
Trīsciemā Jaunciema gatvē, pēc rekonstrukcijas tika atklāts tilts pār Langas upi.
1999. gada 17. februārī –
Tika izveidots SIA „Latvijas nacionālais metroloģijas centrs”, kas bija Latvijas nacionālā standartizācijas un metroloģijas centra tiesību, pienākumu un saistību pārņēmēja metroloģijas jomā un īstenoja valsts politiku metroloģijas jomā.
1999. gada 20. februārī –
Studentu korporācija "Lettgallia" par godu korporācijas 100 gadu dibināšanas jubilejai Rīgā organizēja gājienu no Svētā Jāņa baznīcas līdz Brīvības piemineklim, kur tika nolikti ziedi.
1999. gada 8. maijā –
Ugunsgrēkā daļēji nodega Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Zemgales sētas Kalpu rinkas ēka.
1999. gada 31. maijā –
Rīgā atklāja krīzes centru "Skalbes". Centra darbinieki un brīvprātīgie sniedz profesionālu palīdzību, atbalstu un informāciju cilvēkiem, kuri nonākuši krīzes situācijā.
1999. gada 5. jūnijā –
Esplanādē notika "Krievu sabiedrības Latvijā" rīkots kultūras pasākums, kas veltīts Aleksandra Puškina 200.dzimšanas dienai.
1999. gada 10. jūnijā –
Saeimas deputāti nobalsoja par Rīgas Aviācijas universitātes satversmes apturēšanu. Univeristātes pastāvēšanu līdz 1999.gadam iezīmēja vairāki skandāli.
1999. gada 10. jūnijā –
Prāgas ielā SIA "Spēks - R" atklāja pirmo daudzstāvu autostāvvietu Rīgā, šodien neoficiāli saucāmo par Titāniku.
1999. gada 18. jūnijā –
Rīgas kinostudijas teritorijā Šmerļa ielā 3 izcēlās ugunsgrēks, kurā pilnībā izdega rekvizītu noliktava un cieta blakus esošā māja.
1999. gada 5. jūlijā –
Darbu sāka pirmais krīzes centrs ielu bērniem, kurā bija paredzēts sniegt palīdzību bērniem vecumā no 7 līdz 15 gadiem.
1999. gada 15. jūlijā –
Mežaparka Lielajā estrādē pasaules koncertturnejas "On A Day Like Today" ietvaros koncertēja kanādiešu dziedātājs Braiens Adamss (angļu: Bryan Guy Adams).
1999. gada 16. jūlijā –
Rīgā oficiāli tika atklāta ANO mītne Pils ielā 21. Atklāšanā piedalījās ANO ģenerālsekretāra vietnieks, ANO Ženēvas mītnes ģenerāldirektors Vladimirs Petrovskis un Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga.
1999. gada 23. jūlijā –
Tika likts pamatakmens Latvijas Bankas Rīgas filiāles jaunbūvei Bezdelīgu ielā 3. 2002. gada 18. februārī uzcelta filiāle sāka darbu, nodrošinot skaidrās naudas darījumus un starpbanku bezskaidrās naudas norēķinus latos.
1999. gada 29. jūlijā –
Sākās Rīgas pilsētas kanāla tīrīšanas un padziļināšanas darbi.
1999. gada 29. jūlijā –
Rīgā pie Ministru prezidenta Andra Šķēles viesojas NATO spēku Eiropā virspavēlnieks ģenerālis Veslijs Klārks. Sarunu laikā tika pārrunāta situācijas attīstība Baltijas jūras reģionā un Krievijā.
1999. gada 30. jūlijā –
Rīgas apgabaltiesa atzina banku "Land" par likvidējamu. Banka bija atzīta par maksātnespējīgu, jo bankas rīcībā esošie līdzekļi nebija pietiekami visu kreditoru prasījumu apmierināšanai.
1999. gada 9. augustā –
Rīgas Fondu biržas oficiālajā sarakstā tika sākta tirdzniecība ar Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmēm.
1999. gada 9. augustā –
Rīgā notika Latvijas Kara flotes 80. gadadienai veltīti pasākumi. Rīgas jūras līcī notika kuģu parāde, Nāciju salūts un vainagu nolaišanas ceremonija, godinot jūrnieku piemiņu.
1999. gada 11. augustā –
Apvienība "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" rīkoja piketu pie Krievijas vēstniecības Rīgā, lai protestētu pret 1920. gada 11. augusta Latvijas un Krievijas miera līguma neievērošanu.
1999. gada 11. augustā –
Latviešu strēlnieku laukumā pulcējās rīdzinieki, lai vērotu daļēju Saules aptumsumu.
1999. gada 15. augustā –
Slēdza transporta kustību šosejas Rīga-Jūrmala abos virzienos. Šādu lēmumu policija pieņēma sakarā ar ārkārtīgi slikto redzamību miglas un netālu degošā purva dēļ.
1999. gada 18. augustā –
Pēc pilnīgas atjaunošanas tika atklāta viesnīca "Park Hotel Rīdzene".
1999. gada 19. augustā –
Tika atklāts rekonstruētais tirdzniecības centrs "Dole".
1999. gada 22. augustā –
Notika akcijas "Baltijas ceļš" desmitgadei veltīti atmiņu mirkļi saieta vietās – Tautas frontes muzejā un Barikāžu atbalsta fondā, kā arī aizlūgums Doma baznīcā "Tautas gara un spēka stiprinājumam".
1999. gada 24. augustā –
Rīgā viesojās Kobes pilsētas oficiālā delegācija Kobes pilsētas mēra Kazutoshi Sasajamas vadībā.
1999. gada 24. augustā –
Rīgas dome pieņēma lēmumu, kas paredzēja pašvaldības uzņēmumu "Rīgas Zooloģiskais dārzs" reorganizēt par Rīgas pašvaldības bezpeļņas organizāciju SIA "Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs".
1999. gada 28. augustā –
Ulmaņa gatvē 122 tika atklāts tirdzniecības koncerna "Coop" tirdzniecības centrs "Sky".
1999. gada 31. augustā –
Rīgas apgabaltiesa atzina AS "Rīgas gaisa līnijas" maksātnespēju.
1999. gada 3. septembrī –
Notika Latvijas Nacionālās bibliotēkas 80.gadadienas svinības.
1999. gada 3. septembrī –
Rīgā tika atklāts atjaunotais "Laimas" pulkstenis.
1999. gada 8. septembrī –
Vakarā rūpnīcas "Alfa" teritorijā notika ķīmiska avārija – 24 ar hloru pildītiem baloniem tika norauti ventiļi, kā rezultātā notika hlora noplūde.
1999. gada 8. septembrī –
Latvijas Nacionālā opera pārtrauca biļešu pārdošanu, jo VID Centra rajona nodaļa bija uzlikusi "inkaso" operas kontam bankā. Operas nodokļu parādi sasniedza 1,7 miljonus latu.
1999. gada 9. septembrī –
Rīgā darba vizītē ieradās Ziemeļatlantijas asamblejas prezidents Havjers Ruperezs (spāņu: Javier Rupérez). Sarunas gaitā tika apspriestas Latvijas iekšpolitiskās aktualitātes, īpašu uzmanību veltot sabiedrības integrācijas procesam.
1999. gada 16. septembrī –
Prāmis "Rusj", kas vienīgais kursēja līnijā Rīga–Stokholma, ar Stokholmas apgabaltiesas lēmumu tika arestēts Stokholmas ostā.
1999. gada 16. septembrī –
Latvijas Studentu apvienība rīkoja Latvijas studentu protesta gājienu, lai apliecinātu atbalstu valsts finansētai augstākajai izglītībai.
1999. gada 19. oktobrī –
Skvērā Brīvības ielas un Šarlotes ielas krustojumā atklāja gleznotāja, latviešu pasteļglezniecības aizsācēja Voldemāra Irbes pieminekli, kas bija Ritas Červenakas-Virkavas dāvinājums Rīgas pilsētai.
1999. gada 26. oktobrī –
AS "Pirmā Latvijas komercbanka", bijusī "Rīgas komercbanka", atjaunoja bankas darbību pēc sanācijas procesa.
1999. gada 29. oktobrī –
Notika Rīgas Fondu biržas Oficiālā un Otrā saraksta emitentu sanāksme, kuras laikā tika nodibināta Emitentu konsultatīvā padome.
1999. gada 9. novembrī –
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība pie Ministru kabineta rīkoja piketu, kura mērķis bija panākt Izglītības likuma nodrošināšanai atbilstošu finansējumu 2000.gada budžetā.
1999. gada 10. novembrī –
AS "Latvijas balzams" akcionāri pilnsapulcē pieņēma lēmumu apvienoties ar AS "Rīgas vīni", kas notika vienu gadu vēlāk.
1999. gada 28. decembrī –
Tika atklāts atjaunotais Melngalvju nams. Tā būvniecība bija uzsākta 1996. gadā pēc arheoloģiski izpētītajiem un atsegtajiem pamatiem.
2000 . gada 10. jūnijā –
Ļaunprātīgi spridzinot dzelzceļa sliedes nogranda sprādziens starp Brasas un Zemitānu stacijām.
2000. gada 18. februārī –
Pēc rekonstrukcijas Berga Bazārā Elizabetes ielā 83/85 oficiāli tika atklāts kinoteātris "Andalūzijas suns" ar jaunu nosaukumu "Kino suns".
2000. gada 25. februārī –
Kinoteātrī Kino52 notika Aigara Graubas filmas “Baiga vasara” pirmizrāde. Filma vēsta par 1940. gada jūnija notikumiem Rīgā īsi pirms un pēc padomju karaspēka ienākšanas Rīgā. Kinoteātra priekšā bija novietots finiera tanks, kas tika izmantots filmēšanā. Filmas budžets – 1 mlj. ASV dolāru
2000. gada 29. februārī –
Rīgas dome Filharmonijas skvēru pārdēvēja par Līvu laukumu.
2000. gada 15. martā –
Vecpilsētas ielā 12 Vecrīgā atklāts mūzikas klubs "Četri balti krekli". Kluba ideja bija radīt pirmo naktsklubu, kurā skanētu tikai latviešu mūzika, uzstātos tikai pašmāju grupas. Klubs strauji iekaroja popularitāti ar savu formātu, koncertiem un rīkotiem pasākumiem. Klubs pastāvēja 20 gadus, līdz ko 2019. gada nogalē kluba dibinātāji to pārdeva.
2000. gada 7. aprīlī –
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā atklāja izstādi “Sēlijas kultūrvēsturiskais mantojums” , kas jau gadu bija ceļojusi pa Latviju. Izstāde tika iekārtota par godu pirmajam Sēlijas kongresam, kas no 1999. gada 20. līdz 22. maijam no tika Viesītē un Aknīstē.
2000. gada 9. maijā –
Tika atklāts Eiropas Savienības informācijas centrs.
2000. gada 10. maijā –
Par Rīgas domes priekšsēdētāju tika ievēlēts Andris Ārgalis no "Tēvzemei un Brīvībai" saraksta, jo iepriekšējais domes priekšsēdētājs Andris Bērziņš kļuva par Ministru prezidentu. 2001. gadā zaudējis Rīgas pašvaldības priekšsēdētāja amatu Gundaram Bojāram.
2000. gada 19. maijā –
Dailes teātrī sākās 1. Latvijas ķirurgu kongress.
2000. gada 25. maijā –
Atklāja pirmo pazemes autostāvvietu Rīgā. Tā atrodas Kronvalda parkā pie Kongresu nama, stāvvieta bija paredzēta 339 automašīnām.
2000. gada 27. maijā –
Rīgā notika pirmais Vislatvijas dvīņu un trīņu saiets.
2000. gada 2. jūnijā –
Mežaparka Lielajā estrādē notika angļu mūziķa Džo Kokera koncerts.
2000. gada 8. jūnijā –
Mežaparka Lielajā estrādē pirmo reizi koncertēja grupa "Pet Shop Boys".
2000. gada 10. jūnijā –
Daugavā starp Vanšu un Akmens tiltu, pirmo reizi notika F1 ātrumlaivu pasaules čempionāta posms.
2000. gada 15. jūnijā –
Rīgas Kongresu namā sākās 1. Baltijas reklāmas festivāls "Golden Hammer 2000"
2000. gada 26. jūnijā –
Rīgā sākās VIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kur piedalījās 30 000 dalībnieki. Pirmoreiz notika vērienīga svētku atklāšana 11. novembra krastmalā, bet noslēguma koncerts notika Mežaparkā.
2000. gada 9. jūlijā –
Vecrīgā notika folkloras festivāla "Baltica 2000" dalībnieku gājiens. Svētkos piedalīsies 80 folkloras kopas un etnogrāfiskie ansambļi no visiem Latvijas novadiem.
2000. gada 10. jūlijā –
Krievu salā svinīgi tika uzsākta pazemes komunikāciju tuneļa būve zem Daugavas. Tunelis tika būvēts Rīgas ostas akvatorijā no Krievu salas līdz Vecmīlgrāvim. Tunelis atrodas aptuveni 28 metru dziļumā, tā diametrs ir 2 metri, un tas ir caurstaigājams.
2000. gada 13. jūlijā –
Politiskā organizācija "Līdztiesība" Esplanādē rīkoja sapulci, lai apspriestu Ministru kabineta noteikumu projektu Valsts valodas likuma izpildei.
2000. gada 14. jūlijā –
Pie Latvijas Privatizācijas aģentūras Ķemeru attīstības fonds rīkoja piketu, kurā aicināja lauzt līgumu ar Ķemeru sanatorijas privatizētāju itāļu firmu "Ominasis Italia".
2000. gada 16. jūlijā –
Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā Juglas ezera krastā notika labdarības akcija – koncerts, lai vāktu līdzekļus 26.maijā notikušajā ugunsgrēkā iznīcinātās Brīvdabas muzeja Kurzemes sētas atjaunošanai.
2000. gada 19. jūlijā –
Pie Ministru kabineta kustība "Līdztiesība" rīkoja kārtējo piketu pret Ministru kabineta noteikumiem Valsts valodas likuma ieviešanai.
2000. gada 21. jūlijā –
Tika atklāts rekonstruētais Pētera I nams Palasta ielā 9.
2000. gada 25. jūlijā –
Rīgā un Jūrmalā notika Pasaules Krievu preses forums.
2000. gada 26. jūlijā –
Notika Pasaules Krievu preses asociācijas izpildkomitejas sēde un starptautiska krievu preses pārstāvju tikšanās "Krievi Eiropā: integrācija - sabiedrība, kultūra, bizness".
2000. gada 26. jūlijā –
Vērmanes dārzā notika Annas dienas svinības un pieminekļa Annai Ģertrūdei Vērmanei atklāšana. Atjaunotais piemineklis bija gandrīz identisks oriģinālam.
2000. gada 9. augustā –
Dailes teātrī notika Latvijas izglītības vadītāju forums.
2000. gada 11. augustā –
Ar piemiņas brīdi Meža kapu Mākslinieku kalniņā un koncertu Latvijas Nacionālajā operā tika atzīmēta izcilā latviešu dziedoņa Jāņa Zābera 65.dzimšanas diena.
2000. gada 17. augustā –
Notika Universālveikala “Centrs” RIMI lielveikala spridzināšana. Cieta 38 cilvēki, tā skaitā "RIMI Baltija" ģenerāldirektors Knuts Kvisviks. Viena sieviete no gūtām traumām gāja bojā. Bumbas bija ievietotas somu novietošanas skapīšos.
2000. gada 25. augustā –
Rīgu apmeklēja Vispasaules dzīvnieku aizsardzības organizācijas izpilddirektors Endrjū Diksons (Andrew Dickson).
2000. gada 2. septembrī –
Notika Tērbatas ielas svētki.
2000. gada 9. septembrī –
Rīgā oficiālā vizītē ieradās Ķīnas Tautas Republikas Visķīnas Tautas pārstāvju sapulces priekšsēdētājs Lī Pens. Trīs dienu vizītē viņš tikās ar visām valsts augstākajām amatpersonām, devās izbraucienā pa ostas teritoriju, kā arī apmeklēja Doma baznīcu, kur noklausījās Doma zēnu kora koncertu.
2000. gada 22. septembrī –
Lai popularizētu velosipēdu transportu, Rīgā pirmo reizi notika velodiena.
2000. gada 2. oktobrī –
Astoņi Matīsa cietuma ieslodzītie pieteica badastreiku, lai protestētu pret lietu lēno virzību tiesās. Visilgāk – 37 dienas – badojās krāpšanā apsūdzētie Armands Stendzenieks un Aivars Andersons.
2000. gada 16. oktobrī –
SIA "Rīgas nami" parakstīja līgumu ar firmām "Kalnozols", "RRB" un "Moduls - Rīga" par 1954. gadā nojauktā Rīgas Rātsnama kopijas celtniecību.
2000. gada 14. novembrī –
Krišjāņa Valdemāra ielā 23 atklāja melnā granīta piemiņas plāksni divkārtējam Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim, Bermonta sakāvejam, Latvijas armijas ģenerālim Pēterim Radziņam. Piemiņas plāksni atklāja aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube pie nama, kurā Pēteris Radziņš dzīvojis.
2000. gada 6. decembrī –
Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā uzstājās somu čellu kvartets "Apocalyptica".
Sadaļa “šodien Rīgā notika” ir daļa no Projekta “365 dienas Rīgā”, materiāli ir sagatavoti ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta “365 dienas Rīgā” saturu atbild biedrība Cita Rīga.


Komentāri

Vēl nav neviena komentāra. Esiet pirmais!

Pievienot komentāru

* Obligāta informācija
5000
Ievelciet attēlus (maks 5)
Captcha attēls
dekor