Rīgas vēstures hronoloģija

365 dienas Rīgā

Jūlijs

1718. gada 1. jūlijā –	Ālandu salās Sākās Ālandu kongress, kura laikā notika Zviedrijas un Krievijas miera sarunas Ziemeļu kara lai. Krievija pieprasīja Zviedrijai atdot krievu iekaroto Vidzemi un Rīgu. Kongress beidzās bez rezultātiem.
1871. gada 1. jūlijā –	Rīgā sākās pirmais latviešu lauksaimnieku kongress ar 514 dalībniekiem, kurā un bija nolasīti vairāki izglītojoši referāti.
1884. gada 1. jūlijā –	Nodibināja Rīgas pilsētas tvaikoņu satiksmi – trīs maršrutos sāk kursēt pirmie pieci pēc Rīgas valdes pasūtījuma būvētie tvaikoņi.
1886. gada 1. jūlijā –	Pie Klīversalas lai nodrošinātu stabilu Daugavas krasta līniju tika atklāts AB dambis, pie kura 1895. gadā izbūvēja kuģīšu piestātni.
1929. gada 1. jūlijā –	Nodibināja porcelāna apgleznošanas darbnīcu „Burtnieks”, kuras īpašniece bija Emīlija Benjamiņa. Darbnīca apgleznoja galvenokārt ārzemju baltos porcelāna izstrādājumus – vāzes, cigarešu traukus, pelnu traukus, pūdernīcas u. c.
1936. gada 1. jūlijā –	Par Rīgas pilsētas galvu (vēlāk — lielvecāko) tika iecelts bijušais finanšu ministrs un vēstnieks vairākās valstīs Roberts Liepiņš. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada jūnijā atbrīvots no amata 5. jūlijā.
1941. gada 1. jūlijā –	Vācijas karaspēks (Vērmahts) pēc Daugavas šķērsošanas pie Jaunjelgavas un Ogres ieņēma Rīgas Latgales un Vidzemes priekšpilsētas, pilnībā okupējot Rīgu. Padomju armija pēc atkāpšanās no Daugavas līnijas nespēja noturēt Rīgu un atkāpās.
1941. gada 1. jūlijā –	Rīgā sāka iznākt laikraksts „Tēvija”. Tas bija latviešu valodā izdots laikraksts nacionālsociālistiskās Vācijas okupācijas laikā no 1941. līdz 1945. gadam, un kļuva par nacistiskās Vācijas okupācijas režīma tribīni latviešu valodā faktiski līdz pat kara beigām.
1993. gada 1. jūlijā –	Latvijas sarkano strēlnieku memoriālā muzeja telpās tika atvērts Latvijas okupācijas muzejs.
2009. gada 1. jūlijā –	Par Rīgas pilsētas mēru kļuva bijušais žurnālists Nils Ušakovs.
1307. gada 2. jūlijā –	Pie Rīgas notika lietuviešu kaujas ar Livonijas ordeņa karaspēku.
1570. gada 2. jūlijā –	Dibināta viena no vecākajām Rīgas aptiekām – Ziloņa aptieka, pēdējais nosaukums ir Buša aptieka.
1745. gada 2. jūlijā –	Rīgā ieradās vācu koktēlnieks, mākslas galdnieks Karls Gotlobs Apelbaums, kurš izgatavojis Svētā Jāņa baznīcas un Vecās Svētās Ģertrūdes baznīcas ērģeles.
1908. gada 2. jūlijā –	Pilnīgi nodega pirmais Rīgas Latviešu biedrības nams, kas celts 1869.gadā pēc Jāņa Fridriha Baumaņa projekta.
1941. gada 2. jūlijā –	Sāka veidot Viktora Arāja komandu – SD pakļauta paramilitāra vienība, kas piedalījās holokausta īstenošanā Latvijas teritorijā, kā arī kaujās pret padomju partizāniem.
2003. gada 2. jūlijā –	Vides aizsardzības klubs vērsās Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā pret biroju ēkas „Saules akmens” būvniecību.
1710. gada 3. jūlijā –	Dreiliņmuižā (vācu: Dreylingshof) tika parakstīta Rīgas kapitulācija un Vidzemes bruņniecības kopā ar Rīgas rātes padošanās Krievijas caram Pēterim I Lielajā Ziemeļu karā.
1783. gada 3. jūlijā –	Pārvaldes reforma pakļāva Rīgu jaunizveidotajai Rīgas vietniecībai jeb maģistrantam.
1919. gada 3. jūlijā –	Rīgas Strazdumuižas pamatskolā tika noslēgts Strazdumuižas pamiers – karadarbības pārtraukšanas līgums starp Igaunijas armijas un Rietumu Antantes no vienas puses un Baltijas landesvēru un Dzelzsdivīziju no otras.
1980. gada 3. jūlijā –	Rīgā sākās XVIII Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki, kas bija veltīti 40. gadadienai kopš padomju varas atjaunošanas Latvijā. Svētki notika Mežaparka Lielajā estrādē, vienlaicīgi stadionā „Daugava” notika Deju svētki. Kopkorī bija 17 425 dziedātāji, Deju svētkos piedalījās ap 5000 dejotāju.
2001. gada 3. jūlijā –	Uz Rātsnama fasādes tiek uzstādīta Temīdas skulptūras kopija, kuru pēc oriģinālās skulptūras izgatavoja AS „Restaurators”.
1838. gada 4. jūlijā –	Rīgā atklāja pirmo Baltijas rūpniecības un amatniecības izstādi. Tajā tika izstādīti Rīgas, Baltijas provinču un vairāku Krievijas rietumu guberņu pilsētu ražojumi un izstrādājumi.
1910. gada 4. jūlijā –	Atzīmējot 200. gadadienu, kopš Vidzeme un Rīga tika pievienota Krievijas Impērijai, Rīgā Aleksandra (mūsdienu Brīvības) bulvārī atklāja bronza pieminekli Krievijas imperatoram Pēterim I, kurā Pēteris I attēlots zirga mugurā un zobenu pie sāniem.
1919. gada 4. jūlijā –	Par Rīgas pilsētas galvu 3. reizi kļuva Gustavs Zemgals, kas 1927. gadā kļuva par otro Latvijas Valsts prezidentu.
1941. gada 4. jūlijā –	Pēc vācu armijas pavēles naktī tika nodedzinātas piecas no sešām Rīgas sinagogām, tā skaitā Rīgas Lielā Horālā sinagoga Gogoļa ielā ar cilvēkiem iekšā. Versijas par Lielajā sinagogā cietušo cilvēku skaitu ir ļoti dažādas.
1601. gada 5. jūlijā –	Zviedru karakuģi ieradās Daugavā un atsāka karadarbību pret Rīgu Poļu–zviedru karā, taču nesekmīgi.
1710. gada 5. jūlijā –	Saskaņā ar 3. jūlijā parakstīto zviedru garnizona kapitulāciju Rīgā, pilsētā ienāca kņaza Aņikitas Repņina vadītais krievu karaspēks. Krievijas cars Pēteris I kņazu iecēla par Rīgas ģenerālgubernatoru.
1902. gada 5. jūlijā –	Iznāca „Rīgas Avīzes” pirmais numurs.
1910. gada 5. jūlijā –	Tika atklāts Pētera parks (mūsdienu Uzvaras parks), nosaukts par godu Krievijas imperatoram Pēterim I. Krievijas imperators Nikolajs II (krievu: Николай II Александрович Романов) savas vizītes laikā Rīgā ar ģimeni personīgi iestādīja jaunierīkojamā parkā ozoliņus.
1940. gada 5. jūlijā –	Uz īso brīdi Augusta Kirhenšteina valdības laikā par Rīgas pilsētas lielvecāko kļuva Jānis Pupurs. 1940. gada 12. septembrī atkāpies no amata dēļ kļūšanas par LPSR TKP tirdzniecības tautas komisāru. Viņa vietā tika iecelts viņa vietnieks Ādolfs Ermsons.
1999. gada 5. jūlijā –	Darbu sāka pirmais krīzes centrs ielu bērniem, kurā bija paredzēts sniegt palīdzību bērniem vecumā no 7 līdz 15 gadiem.
2002. gada 5. jūlijā –	Rīgā tika atklāts Rumānijas Goda konsulāts Latvijā.
2002. gada 5. jūlijā –	Rīgā sākās NATO kandidātvalstu valdību vadītāju sanāksme „Rīga 2002: tilts uz Prāgu”, kas bija būtisks posms NATO paplašināšanās procesā. Tajā tika rezumēti sasniegumi, plāni un cerības, kas ir pamatā nākamajai NATO paplašināšanās kārtai.
1919. gada 6. jūlijā –	Pēc Strazdumuižas pamiera noslēgšanas, Rīgā ienāca Ziemeļlatvijas armija Jorģa Zemitāna vadībā.
1993. gada 6. jūlijā –	Darbu sāka Latvijas Republikas 5. Saeimas 1. sesija, un tā atjaunoja Latvijas Republikas Satversmi. 5. Saeimas priekšsēdētājs bija Anatolijs Gorbunovs.
1994. gada 6. jūlijā –	Latviju oficiālā vizītē apmeklēja Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidents Bils Klintons. Rīgas pilī ASV prezidents tikās ar Igaunijas prezidentu Lennartu Meri, Latvijas prezidentu Gunti Ulmani un Lietuvas prezidentu Aļģirdu Brazausku, kā arī parakstīja Latvijas-ASV starpvalstu līgumus par tirdzniecību, intelektuālā īpašuma aizsardzību un sadarbību zinātnē. Rīgas biržā tikās ar politiķiem un uzņēmējiem, bet vizītes centrālais pasākums bija uzruna tautai pie Brīvības pieminekļa.
2001. gada 6. jūlijā –	Rīgas 800 gadu jubilejas svinībās galvaspilsētā ieradās viens no vecākajiem Eiropas buriniekiem „Anna af Sand”.
1567. gada 7. jūlijā –	Rīgas iedzīvotāji uzbruka Jana Hodkeviča (lietuviešu: Jonas Chodkevičius), Lietuvas dižkunigaitijas karavadoņa un valstsvīra spēkiem. Divus mēnešus iepriekš Jana Hodkeviča karaspēks pietuvojās Rīgai un, veidojot nocietinājumus pie Daugavas, mēģināja traucēt pilsētas tirdzniecību.
1736. gada 7. jūlijā –	Tika izveidots pirmais Anatomikums jeb Anatomijas teātris.
1768. gada 7. jūlijā –	Ugunsgrēkā Rīgā nodega 70 nami, bet dienu vēlāk ugunsgrēkā nodega vēl 300 nami.
2003. gada 7. jūlijā –	Notika Latvijas neatkarīgās valsts parlamenta Saeimas darbības atjaunošanas 10.gadskārtas pasākumi.
1561 . gada 8. jūlijā –	Rīgas pilsētā tika izdoti pirmie Baznīcu likumi, kas noteica baznīcas uzbūvi, garīdznieku iecelšanas kārtību un citas baznīcas norises.
1915 . gada 8. jūlijā –	Vācu karaspēkam tuvojoties Rīgai Pirmajā pasaules karā tika demontēts Barklaja de Tolli piemineklis Esplanādē, kas aizvests uz Krasta dzelzceļa stacijas noliktavu.
1919 . gada 8. jūlijā –	Latvijas nacionālā valdība ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa vadībā, tvaikonī „Saratov" ieradās no Liepājas Rīgā, kur to svinīgi sagaidīja armija un iedzīvotāji.
1992 . gada 8. jūlijā –	Rīgā Doma laukumā notika pirmā gaisa balonu festivāls.
1999 . gada 8. jūlijā –	Trīsciemā Jaunciema gatvē, pēc rekonstrukcijas tika atklāts tilts pār Langas upi.
2003 . gada 8. jūlijā –	Noritēja atkārtoti amatā ievēlētās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas inaugurācijas pasākumi. Valsts prezidentes pienākumus viņa pildīja līdz 2007. gadam.
1207. gada 9. jūlijā –	Indriķa hronikā pirmo reizi minēta Rīgas arhibīskapa mītne Rīgā – Bīskapa sēta.
1701. gada 9. jūlijā –	Spilves pļavās notika Ziemeļu kara Spilves kauja starp Saksijas un Zviedrijas karaspēku, kad zviedru karaspēks dūmu aizsegā pārcēlās pāri Daugavai un 3 stundu ilgajā kaujā sakāva Saksijas karaspēku. Uzvara Spilves kaujā nostiprināja Zviedrijas armijas pārsvaru Ziemeļu kara sākumposmā.
1788. gada 9. jūlijā –	Uzcēla pirmo Daugavgrīvas bāku, kas bija no baļķiem būvēts tornis, kura virsotnē kurināts ugunskurs. 1812.gadā šajā tornī ierīkots semafors sakariem ar Rīgu.
1873. gada 9. jūlijā –	Kronvalda Ata vadībā notika pirmā latviešu skolotāju sapulce Rīgā.
1905. gada 9. jūlijā –	Rīgas fabrikās notika vispārējs politiskais streiks.
1920. gada 9. jūlijā –	Krievija piekrita turpmākās miera sarunas pārcelt uz Rīgu.
1996. gada 9. jūlijā –	Rīgas dome pieņēma lēmumu „Par transporta līdzekļu piespiedu pārvietošanu Rīgā”, kas noteica, ka transporta līdzekļi, kas tiek novietoti, pārkāpjot Administratīvo pārkāpumu kodeksu, nogādājami speciālajā autostāvvietā Rīgā, Mūkusalas ielā 80.
2000. gada 9. jūlijā –	Vecrīgā notika folkloras festivāla „Baltica 2000” dalībnieku gājiens. Svētkos piedalīsies 80 folkloras kopas un etnogrāfiskie ansambļi no visiem Latvijas novadiem.
1701. gada 10. jūlijā –	Ziemeļu kara laikā Spilves pļavās notika Daugavas kauja, kuras gaitā zviedri Kārļa VII vadībā sakāva sakšus un krievus. 10. jūlijā, galvenajam karaspēkam atkāpjoties no kaujas lauka, ap 400 krievu karavīru Lucavsalā palika ielenkumā, kur kaujā krita. Par godu notikuma 190. gadadienai Krievijas impērijas valdība nolēma Lucavsalā novietot pieminekli, ko atklāja 1891. gadā.
1814. gada 10. jūlijā –	Maskavas forštatē Gogoļa ielā 9 tika ielikts Rīgas Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas pareizticīgo baznīcas pamatakmens.
1939. gada 10. jūlijā –	Biržas komiteja izbeidza savu darbību. Komiteja vadīja lieltirdzniecības, kuģniecības un rūpniecības (līdz Rīgas Fabrikantu biedrības nodibināšanai 1904. gadā) darījumu operācijas, piedalījās Rīgas ostas izbūvē, iegādājās tvaikoņus un bagarus, ierosināja dzelzceļa līniju Rīga–Daugavpils–Vitebska un Rīga–Jelgava izbūvi, kā arī publiskās telegrāfa līnijas izbūvi starp biržu un Bolderājas loču staciju. 1864. gadā komiteja nodibināja Rīgas biržas banku. 1844. gadā tā savā aprūpē pārņēma navigācijas skolu. Ar komitejas atbalstu 1862. gadā tika nodibināts Rīgas Politehnikums un 1901. – Rīgas Komercskola un citas skolas.
1965. gada 10. jūlijā –	Rīgā sākās XIV Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki. Dziesmu svētki notika Mežaparka Lielajā estrādē, vienlaicīgi stadionā „Daugava” notika Deju svētki. Kopkorī bija 12 441 dziedātāji, Deju koncertos piedalījās 2176 dejotāji.
1988. gada 10. jūlijā –	Arkādijas parkā notika Latvijas Nacionālās neatkarības kustības (LNNK) dibināšanas sapulce. Tajā piedalījās ap 2000 cilvēku. Šajā sapulcē tika pieņemts LNNK padomes paziņojums par organizācijas mērķiem un uzdevumiem. 1997. gadā LNNK apvienojās ar apvienību Tēvzemei un Brīvībai, izveidojot jaunu partiju — Tēvzemei un Brīvībai/LNNK.
1988. gada 10. jūlijā –	Rīgā sākās notika starptautiskais folkloras festivāls „Baltica”.
2000. gada 10. jūlijā –	Krievu salā svinīgi tika uzsākta pazemes komunikāciju tuneļa būve zem Daugavas. Tunelis tika būvēts Rīgas ostas akvatorijā no Krievu salas līdz Vecmīlgrāvim. Tunelis atrodas aptuveni 28 metru dziļumā, tā diametrs ir 2 metri, un tas ir caurstaigājams.
2001. gada 10. jūlijā –	Rīgas pasažieru ostā notika Baltijas valstu Jūras spēku kopīgās kuģu eskadras „Baltron” komandieru maiņa.
2003. gada 10. jūlijā –	Vecrīgā notika starptautiskā folkloras festivāla „Baltica 2003” dalībnieku gājiens.
2003. gada 10. jūlijā –	Krasta ielā 68b tika prezentēts kinoteātris „Līvu alus Kinogrāfs”. Kinoteātrī, kas atradās zem klajas debess, filmas bija iespējams skatīties, neizkāpjot no automašīnas.
1418. gada 11. jūlijā –	Par Rīgas desmito arhibīskapu tika iecelts Johans VI Ambundi (vācu: Johannes Ambundi von Schwan).
1545. gada 11. jūlijā –	Pirmo reizi pieminēts Rīgas pilsētas būvmeistars Kuncs, kurš bija atbildīgs par sabiedrisko ēku, nocietinājumu, tiltu, sliežu un citu pilsētas būvju celtniecību un vadīja visus celtniecības darbus Rīgā.
1678. gada 11. jūlijā –	Dibināta viena no vecākajām aptiekām – Brieža aptieka, kas vairākas reizes mainījusi savu atrašanās vietu. Līdz 1902. gadam Brieža aptieka pastāvēja Mencendorfa namā.
1901. gada 11. jūlijā –	Ekspluatācijā nodota pirmā elektriskā tramvaja līnija pa Aleksandra ielu (tagad Brīvības iela).
1970. gada 11. jūlijā –	Rīgā sākās XV Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki. Dziesmu svētki notika Mežaparka Lielajā estrādē, vienlaicīgi stadionā „Daugava” notika Deju svētki. Kopkorī bija 12 700 dziedātāji, apvienotajā simfoniskajā orķestrī 400 muzikanti. Deju koncertos piedalījās 3000 dejotāju. Svētki bija veltīti Vladimira Ļeņina simtgadei un Padomju Latvijas republikas trīsdesmitgadei.
2002. gada 11. jūlijā –	Rīgā gaisa temperatūra sasniedza plus 31,5 grādus pēc Celsija.
1210. gada 12. jūlijā –	Sakaujot vācu floti Irbes jūras šaurumā, kurši ieradās Daugavas deltā un aplenca Rīgas mūrus, taču tas nedeva rezultātus un pēc krustnešu papildspēku ierašanās kurši pārtrauca aplenkumu.
1812. gada 12. jūlijā –	Noticot baumām par Napoleona karaspēka tuvošanos, gubernators Magnuss Gustavs fon Esens (vācu: Johann Magnus Gustav von Essen) pavēlēja aizdedzināt Rīgā visu Pēterburgas priekšpilsētu un daļu Maskavas priekšpilsētu.
1903. gada 12. jūlijā –	Nodibināja Namīpašnieku biedrību, tā bija pirmā šāda veida biedrība Krievijas impērijā.
1994. gada 12. jūlijā –	Ar Kultūras ministrijas atbalstu tika dibināta Rīgas Doma kora skola.
1995. gada 12. jūlijā –	Rīgā un citās Latvijās pilsētās sākās pirmie Ziemeļvalstu un Baltijas valstu dziesmu svētki.
2005. gada 12. jūlijā –	Rīgas dome nepietiekamā skolēnu skaita dēļ slēdza Rīgas 44. vidusskolu Ķengaragā.
1726. gada 13. jūlijā –	Krievijas cariene Katrīna I izdeva ukazu par Rīgā iebēgušo zemnieku izdošanu muižniekiem.
1868. gada 13. jūlijā –	Atklāja Rigas–Mīlgrāvja dzelzceļu, kas veda līdz Mīlgrāvja piestātnēm. Stacijas nosaukums bija Mīlgrāvis (Мюльграбень). Jau pašos dzelzceļa pastāvēšanas pirmsākumos no Mīlgrāvja stacijas tika izbūvēti atzarojumi uz lielākajiem rūpniecības uzņēmumiem apkārtnē
1882. gada 13. jūlijā –	Tika atklāta Rīgas telefona centrāle 3000 numuriem, kurai ar gaisvadu līnijām tika pieslēgti 53 abonenti.
1934. gada 13. jūlijā –	Ministru prezidents Kārlis Ulmanis panāca vienošanos ar Anglijas sūtni par Rīgas pilsētas parādu bankai „Lazard Brothers".
2000. gada 13. jūlijā –	Politiskā organizācija „Līdztiesība” Esplanādē rīkoja sapulci, lai apspriestu Ministru kabineta noteikumu projektu Valsts valodas likuma izpildei.
1710. gada 14. jūlijā –	Pēc Rīgas padošanās ģenerālfeldmaršals Boriss Šeremetjevs pieņēma rīdzinieku uzticības zvērestu.
2000. gada 14. jūlijā –	Pie Latvijas Privatizācijas aģentūras Ķemeru attīstības fonds rīkoja piketu, kurā aicināja lauzt līgumu ar Ķemeru sanatorijas privatizētāju itāļu firmu „Ominasis Italia”.
1920. gada 15. jūlijā –	Notikušajā tautas skaitīšanā Rīgā bija reģistrēti 185 137 iedzīvotāji.
1973. gada 15. jūlijā –	Rīgā sākās XVI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un notika Mežaparka Lielajā estrādē. Svētki bija veltīti PSRS nodibināšanas 50. gadadienai un dziesmu svētku simtgadei.
1985. gada 15. jūlijā –	Rīgā sākās XIX Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki. Dziesmu svētki notika Mežaparka Lielajā estrādē, vienlaicīgi stadionā „Daugava” notika Deju svētki. Kopkorī bija 16 850 dziedātāji, Deju svētkos piedalījās ap 6400 dejotāju. Svētki bija veltīti 40. gadadienai kopš padomju tautas uzvaras Lielajā Tēvijas karā un 45. gadskārtai kopš padomju varas atjaunošanas Latvijā.
1999. gada 15. jūlijā –	Mežaparka Lielajā estrādē pasaules koncertturnejas „On A Day Like Today” ietvaros koncertēja kanādiešu dziedātājs Braiens Adamss (angļu: Bryan Guy Adams).
2002. gada 15. jūlijā –	Kronvalda parkā notika atjaunojamās Muļķu partijas jeb partijas „Tie paši vēži citā kulītē” dibināšanas sapulce. Kvoruma trūkuma dēļ partiju nodibināt neizdevās.
2005. gada 15. jūlijā –	Tika atklāts pirmais Lietuvas komercbankas „Snoras” birojs Rīgā Merķeļa ielā. Vēlāk 20. septembrī „Snoras” banka kļuva par AS „Latvijas Krājbanka” galveno akcionāru.
1999. gada 16. jūlijā –	Rīgā oficiāli tika atklāta ANO mītne Pils ielā 21. Atklāšanā piedalījās ANO ģenerālsekretāra vietnieks, ANO Ženēvas mītnes ģenerāldirektors Vladimirs Petrovskis un Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga.
2000. gada 16. jūlijā –	Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā Juglas ezera krastā notika labdarības akcija – koncerts, lai vāktu līdzekļus 26.maijā notikušajā ugunsgrēkā iznīcinātās Brīvdabas muzeja Kurzemes sētas atjaunošanai.
2005. gada 16. jūlijā –	Mežaparka Lielajā estrādē sākās Eiropas čempionāts spēkavīriem.
1756. gada 17. jūlijā –	Rīgas maģistrāts apstiprināja vietējo tirgotāju privilēģijas pilsētas tirgū.
1975. gada 17. jūlijā –	Rīgā sākās VII Deju svētki, bija rīkoti atsevišķi no XVI Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem, kas norisinājās dažas dienas ātrāk.
1977. gada 17. jūlijā –	Rīgā sākās XVII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, notika Mežaparka Lielajā estrādē, pulcējot kopā kopkorī 14 466 dziedātājus. Kā viesi kopā ar PSRS republiku koriem piedalījās arī Kobes koris no Japānas. Svētki bija veltīti Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas 60. gadadienai un Padomju Latvijas 37. gadskārtai.
2001. gada 17. jūlijā –	Rīgas apgabaltiesa atzina banku „Paritāte” par maksātnespējīgu, jo bankas parādu saistības pārsniedza aktīvus. Pēc bankas sanācijas tā turpināja savu darbību kā Ukrainas „PrivatBank” meitas uzņēmums ar „Paritātes” bankas nosaukumu, taču 2007. gadā nosaukums mainīts uz AS „PrivatBank”.
2004. gada 17. jūlijā –	Mežaparka Lielajā estrādē notika prestižais spēkavīru turnīrs – pasaules kausa izcīņa „All Strength World Cup 2004”.
2020. gada 17. jūlijā –	Tērbatas ielu uz mēnesi pārvērta par gājēju ielu ar plašu kultūras pasākumu programmu.
1801. gada 18. jūlijā –	Ar Krievijas imperatora Aleksandra I lēmumu Rīga kļuva par Baltijas ģenerālgubernatora apgabala administratīvo centru ar kņazu Sergeju Goļicinu kā pirmo ģenerālgubernatoru.
1804. gada 18. jūlijā – Pēc citiem avotiem 18. augustā	Gaspārs Robertsons (franču: Étienne-Gaspard Robert) Citadelē pacēlās gaisa balonā un veica aptuveni 20 km garu lidojumu uz Pēterburgas pusi.
1847. gada 18. jūlijā –	Atklāja tvaikoņu satiksmi pa Lielupi starp Rīgu un Jelgavu.
1950. gada 18. jūlijā –	Rīgā sākās XI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki. Tie notika Esplanādes estrādē, vienlaicīgi notika II Deju svētki „Dinamo” stadionā. Svētkos piedalījās 13 866 dalībnieki, bērnu kopkorī bija 3571 dalībnieks.
1955. gada 18. jūlijā –	Rīgā sākās XII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki. Tie bija pirmie Dziesmu svētki,kas notika jaunuzceltajā Mežaparka Lielajā estrādē. vienlaicīgi notika III Deju svētki „Daugavas” stadionā. Svētkos piedalījās 10 767 dalībnieki, bērnu kopkorī bija 3571 dalībnieks.
1960. gada 18. jūlijā –	Rīgā sākās XIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki. Notika Mežaparka Lielajā estrādē, vienlaicīgi notika IV Deju svētki „Dinamo” sporta stadionā. Kopkorī bija 11 248 dziedātāji, apvienotajā pūtēju orķestrī 300 muzikanti.
1998. gada 18. jūlijā –	Lidostā „Rīga” pirmo reizi notika aviācijas svētki, kurā Latvijas aviokompānijas, privātie avioklubi un Zemessardzes aviatori demonstrēja lidotprasmi.
1887. gada 19. jūlijā –	Sāka izdot sabiedriski politisku, literāru un tautsaimniecisku laikrakstu „Düna-Zeitung”, kas iznāca vācu valodā. Tas bija viens no lielākajiem politiskajiem laikrakstiem Rīgā. Laikraksts pastāvēja līdz 1909. gadam.
1948. gada 19. jūlijā –	Rīgā sākās X Vispārējie latviešu Dziesmu svētki. Notika jaunceltajā Esplanādes Esplanādes, vienlaicīgi notika I Deju svētki „Dinamo” stadionā. Svētkos piedalījās 14 542 dalībnieki, bērnu kopkorī bija 5141 dalībnieks. Svētki bija veltīti Latviešu Dziesmu Svētku septiņdesmitpiecgadei.
1950. gada 19. jūlijā –	Tika atklāta satiksme elektrificētajā Rīga–Dubulti dzelzceļa posmā, kas bija bija pirmā elektrovilcienu līnija Latvijā. Turpmākajos gados elektrovilcienu satiksme tika nodrošināta līdz pat Tukumam.
2000. gada 19. jūlijā –	Pie Ministru kabineta kustība „Līdztiesība” rīkoja kārtējo piketu pret Ministru kabineta noteikumiem Valsts valodas likuma ieviešanai.
1960. gada 20. jūlijā –	Atklāja jauno Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas ēkas pasažieru, dienesta un tehniskās telpas. Pēc 5 gadiem tika pabeigta pasta ēka un starppilsētu kases.
1962. gada 20. jūlijā –	Zasulauka depo saņem pirmos ER 2 sērijas elektrovilcienus nr. 300, 301, 302.
1198. gada 21. jūlijā –	Kaujā ar lībiešiem krita Livonijas bīskaps Bertolds.
1955. gada 21. jūlijā –	XII Vispārējos latviešu dziesmu svētkos atklāja arhitektu Vladimira Šņitņikova, Guntas Irbītes un Karīnas Dannenhiršas projektēto Mežaparka Lielo estrādi.
1957. gada 21. jūlijā –	Tika atklāts Oktobra tilts (kopš 1992. gada Akmens tilts). Tas veidots bijušā Pontona tilta vietā. Uz 27,5 metru platās brauktuves notiek tramvaju, trolejbusu, autobusu un automašīnu satiksme. Tilta kopējais garums ir 503,12 metri.
1964. gada 21. jūlijā –	Kanālmalā starp Rīgas Pilsētas kanālu un uz uzbēruma esošo dzelzceļa sliežu klātni tika atklāta jaunuzceltā Rīgas autoosta. Šodien tā ir lielāka Latvijas autoosta ar 33 platformām, kurās pienāk un no kurām atiet autobusi uz visām lielākajām Latvijas pilsētām un nozīmīgākajām vietām, kā arī uz vairākām Eiropas pilsētām.
1964. gada 21. jūlijā –	Krišjāņa Barona un Matīsa ielas stūrī tika atklāts universālveikals „Bērnu pasaule”, kas bija lielākais bērniem paredzēto preču tirdzniecības uzņēmums.
1981. gada 21. jūlijā –	Tika atklāts Gorkija tilts, tagadējais Vanšu tilts. Tilta garums ir 560 metri, bet kopā ar estakādēm un nobrauktuvēm ir 2 km, platums 28,4 metri.
2000. gada 21. jūlijā –	Tika atklāts rekonstruētais Pētera I nams Palasta ielā 9.
1889. gada 22. jūlijā –	Tika atklāta Rīgas–Valkas dzelzceļa līnija. Līnijas galastacija bija Aleksandra Vārtu (mūsdienās Zemitānu) stacija. Šodien tā ir 168 km gara līnija.
1997. gada 22. jūlijā –	Rīgas Tirdzniecības osta ieguva brīvostas statusu.
2003. gada 22. jūlijā –	Rīgā Krišjāņa Valdemāra ielas un Raiņa bulvāra krustojumā tika atklāts piemineklis Latvijas Valsts prezidentam Kārlim Ulmanim.
1999. gada 23. jūlijā –	Tika likts pamatakmens Latvijas Bankas Rīgas filiāles jaunbūvei Bezdelīgu ielā 3. 2002. gada 18. februārī uzcelta filiāle sāka darbu, nodrošinot skaidrās naudas darījumus un starpbanku bezskaidrās naudas norēķinus latos.
2005. gada 23. jūlijā –	Rīgā pirmo reizi notika geju, lesbiešu un biseksuāļu pasākums „Rīgas Praids 2005”. Pasākums saistījās ar atsevišķo iedzīvotāju protestiem.
1924. gada 24. jūlijā –	Sākās pirmais lietuviešu-latviešu Vienības biedrības rīkotais tuvināšanās kongress.
1996. gada 24. jūlijā –	Vērmanes dārzā notika tirgotāju mītiņš, kurā Latvijas tirgus pārstāvji protestēja pret valdības lēmumu ieviest tirgos kases aparātus, kā arī ierobežot rūpniecības preču tirdzniecību.
2001. gada 24. jūlijā –	Svinīgi atklāja restaurēto Brīvības pieminekli. Restaurācija ilga 3 gadus un šajā posmā Brīvības tēlu un tā zvaigznes notīrīja, restaurēja un no jauna apzeltīja, atjaunoja pieminekļa pamatni, obelisku, kāpnes un iekšdaļu, bet akmens materiālus notīrīja un pāršuvoja.
2005. gada 24. jūlijā –	Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centrā pirmo reizi tika pasniegta Jāņa Baltvilka balva.
1211. gada 25. jūlijā –	Svinīgā ceremonijā bīskapa Alberta (vācu: Albrecht von Buxthoeven) vadībā tika likts pamatakmens tagadējai Rīgas Doma baznīcai.
1936. gada 25. jūlijā –	Notika Latvijas darba kameras svinīgā atklāšana.
2000. gada 25. jūlijā –	Rīgā un Jūrmalā notika Pasaules Krievu preses forums.
2001. gada 25. jūlijā –	Vīru kori Rīgai 800 gadu jubilejā dāvināja atjaunoto Svētā Jēkaba baznīcas torņa ārējo zvanu.
1297. gada 26. jūlijā –	Rīgas pilsētu nopostīja ugunsgrēks.
1989. gada 26. jūlijā –	Notika Latvijas Tautas frontes organizēts mītiņš „Par Latvijas suverenitāti” Doma laukumā.
2000. gada 26. jūlijā –	Notika Pasaules Krievu preses asociācijas izpildkomitejas sēde un starptautiska krievu preses pārstāvju tikšanās „Krievi Eiropā: integrācija - sabiedrība, kultūra, bizness”.
2000. gada 26. jūlijā –	Vērmanes dārzā notika Annas dienas svinības un pieminekļa Annai Ģertrūdei Vērmanei atklāšana. Atjaunotais piemineklis bija gandrīz identisks oriģinālam.
1994. gada 27. jūlijā –	Rīgā sākās pirmais starptautiskais kinofestivāls „Baltijas pērle”.
2006. gada 27. jūlijā –	Notika Brīvības pieminekļa pamatnes tīrīšana.
1713. gada 28. jūlijā –	Krievijas cars Pēteris I nodibināja īpašu Rīgas guberņu ar Rīgu kā administratīvo centru un rezidenci Rīgas pilī.
1935. gada 28. jūlijā –	Rīgā notika pirmie strādnieku svētki.
1988. gada 28. jūlijā –	Rīgas līci iepretim Vecāķu pludmalei bojā gāja četri burātāji. Tā ir bijusi lielākā traģēdija Latvijas burāšanas sporta vēsturē.
2001. gada 28. jūlijā –	„Skonto” stadionā notika dziesmu un deju svētku „Rīgai 800” deju lieluzvedums „Viena saule, viena zeme”.
2003. gada 28. jūlijā –	Pie Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas Kalnciema ielā 12 atklāja piemiņas plāksni baletdejotājam Mārim Liepam. Piemiņas plāksnes atklāšanā piedalījās Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs, mākslinieka bērni Andris un Ilze Liepas, u.c. Māris Liepa dzimis 1936. gada 27. jūlijā Rīgā. No 1946. gada līdz 1953. gadam mācījies Rīgas Horeogrāfijas skolā.
2006. gada 28. jūlijā –	Rīgā notika pirmā Krīzes grūtniecības centra Latvijā atklāšana. Centrs atradās Aspazijas ielā 26, un sniedza konsultatīvo palīdzību sievietēm neplānotas grūtniecības un pēcaborta depresijas gadījumā.
1999. gada 29. jūlijā –	Sākās Rīgas pilsētas kanāla tīrīšanas un padziļināšanas darbi.
1999. gada 29. jūlijā –	Rīgā pie Ministru prezidenta Andra Šķēles viesojas NATO spēku Eiropā virspavēlnieks ģenerālis Veslijs Klārks. Sarunu laikā tika pārrunāta situācijas attīstība Baltijas jūras reģionā un Krievijā.
1529. gada 30. jūlijā –	Arhibīskaps Tomass Šēnings (vācu: Thomas Schöning) ar Rīgas rātes sekretāru Johanu Lomilleru (vācu: Johann Lohmüller) Lībekā noslēdza līgumu par Rīgas arhibīskapijas un Rīgas pilsētas savstarpējām attiecībām turpmākajos 6 gados. Saskaņā ar parakstīto līgumu Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt Mārtiņa Lutera ticību.
1999. gada 30. jūlijā –	Rīgas apgabaltiesa atzina banku „Land” par likvidējamu. Banka bija atzīta par maksātnespējīgu, jo bankas rīcībā esošie līdzekļi nebija pietiekami visu kreditoru prasījumu apmierināšanai.
1762. gada 31. jūlijā –	Krievijas patvaldība izdeva ukazu, kas noteica Krievijas ārējās un iekšējās tirdzniecības pamatprincipus. Ukazā īpaši bija uzsvērtas Rīgas tirdzniecības tradīcijas un īpašais statuss Krievijas impērijā.

Sadaļa „365 dienas Rīgā” ir daļa no Projekta „365 dienas Rīgā”, materiāli ir sagatavoti ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta „365 dienas Rīgā” saturu atbild biedrība „Cita Rīga”.

Komentāri

Pašlaik mēs veicam komentāru apkopi.