Grebenščikova vecticībnieku lūgšanu nams

18.gadsimta beigas bija viens no spilgtākajiem uzplaukuma periodiem Rīgas vecticībnieku dzīvē. 19.gadsimta sākumā vecticībniekiem jau bija trīs lūgšanu nami, no kuriem galveno vietu ieņēma „Maskavas lūgšanu nams Daugavas krastā” (šodien – Grebenščikova dievnams). Tagad Grebenščikova dievnams atrodas labu gabalu no Daugavas krasta, bet 19.gadsimta sākumā šis dievnams atradās pašā Daugavas krastā, no kurienes arī radies dievnama sākotnējais nosaukums. Šis nosaukums -  „Maskavas lūgšanu nams Daugavas krastā”, ir fiksēts arī Rīgas ģenerālgubernatora kancelejas dokumentos.

Par dievnama dibināšanas gadu uzskata 1760. gadu, bet 19.gs sākumā rakstītajos ģenerālgubernatora dokumentos ir minēts 1770.gads. Lūgšanu nams bija ierīkots koka šķūnī, kas piederēja pirmās ģildes tirgotājam Savam Djakonovam, pēc tam otrās ģildes tirgotājam Gavrilam Paņinam. 1793.gada 15.novembrī Rīgas vecticībnieku draudze nopirka no Gavrila Paņina lūgšanu nama ēku par 2000 sudraba rubļiem. Šo ēku pārbūvēja un kopš 1798. gada tā bija ķieģeļu celtne 25 x 17 metrus liela. Pēc pārbūves 1802. gadā un 1814.gadā lūgšanu nama telpas tika paplašinātas.

Grebenščikova vecticībnieku lūgšanu nams ziemā

1822.gada 11.oktobrī ģenerālgubernators uzdeva gubernatoram savākt ziņas par vecticībnieku lūgšanu namiem viņa pakļautībā esošajā teritorijā. 1824.gadā pēc ģenerālgubernatora rīkojuma dievnamā noņēma zvanus.

1826.gadā dievnams nosaukts tirgotāja A.P. Grebenščikova vārdā.

19.gs pirmajā pusē Grebenščikova dievnams sastāvēja no diviem kopā sabūvētiem divstāvu korpusiem. 1863.gadā tika izbūvētas jaunas kāpnes uz otro stāvu, kurā atradās lūgšanu zāle. 1886. gadā abiem korpusiem uzbūvēja vēl divus stāvus un ēkai ziemeļu pusē piebūvēja trīsstāvu mūra korpusu nespējnieku patversmes ierīkošanai. 1883.gadā apkārt Grebenščikova lūgšanu namam uzcēla mūra žogu pēc arhitekta R.Šmēlinga projekta. Dievnams celts bizantiešu arhitektūras formās, bet slaidais, ar apzeltīto sīpolveida kupolu segtais, tornis (1905 – 1906) jūgendstila ietekmē.

Grebenščikova vecticībnieku lūgšanu nama tornis

Grebenščikova lūgšanu namā ir liela lūgšanu zāle ar ikonostasu, vairākas ceremoniju zāles, pārvaldes telpas, garīdznieku un baznīcas kalpotāju dzīvokļi. Pati celtne ir vēstures un arhitektūras piemineklis.

Grebenščikova vecticībnieku lūgšanu namam pieder bagātīga 15. -19. gs ikonu, grāmatu un rokrakstu kolekcija.

Grebenščikova vecticībnieku lūgšanu namā darbojas Grebenščikova vecticībnieku draudze. Jau 18.gs 60.gados Grebenščikova vecticībnieku draudze uzturēja nespējnieku patversmi. 19.gs sākumā draudze iegādājās īpašumu Grīziņkalnā un tur ierīkoja vecticībnieku bērnu patversmi un skolu. 1828. gadā, pret vecticībnieku draudzēm vērsto represiju dēļ, šīs iestādes tika slēgtas. 1863.gadā pazīstamais krievu rakstnieks Nikolajs Ļeskovs apmeklēja Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudzi. 1873.gadā Maskavas ielā atvēra skolu un  1900.gadā bērnu patversmi. 20.gadsimta 20.gados skolu pārņēma Rīgas pilsēta. Pie Grebenščikova vecticībnieku draudzes darbojās bibliotēka, labdarības biedrības, dziedāšanas un krievu senatnes pētnieku pulciņi.

Ieeja Grebenščikova vecticībnieku lūgšanu namā

2000. gada novembrī Rīgā notika konference, veltīta Rīgas Grebenščikova lūgšanu nama 240 gadu pastāvēsanai. Šī konference aizsāka tradīciju - veidot jubilejas lasījumus sakarā ar dievnama vai draudzes jubilejas reizēm.

Šodien Grebenščikova vecticībnieku draudze ir pati lielākā vecticībnieku draudze pasaulē, kurā sastāv ir apmēram 25 tūkstoši ticīgo. Dievkalpojumi šeit notiek ievērojot senās tradīcijas, skan senie dziedājumi.