Lielākā Pārdaugavas iedzīvotāju daļa piederēja luterāņu konfesijai. Daugavas kreisajā krastā pie pārceltuvēm veidojās pirmie ciemi, taču savas baznīcas Pārdaugavas iedzīvotājiem nebija. Daugavas salās un piekrastes ciemos dzīvojošie latvieši piederēja pie Rīgas mūros esošās latviešu Jāņa baznīcas draudzes, taču dievnama attālums, sarežģītā satiksme pār Daugavu pavasaros un rudeņos, kā arī iedzīvotāju skaita pieaugums 18. gadsimtā rosināja domāt par ... >> lasīt vairāk

Āgenskalna baptistu baznīca celta no 1913. līdz 1916. gadam. Tā atrodas Mārupes ielā 14. Baznīcu projektējis arhitekts A. Vanags. Sākotnēji baznīca bija iecerēta kā neoromānikas formās būvēta celtne. Plānojuma un apjoma struktūrā dominēja jūgendstila iezīmes, galvenokārt asimetrija. Projektā fasādi veidoja asimetriski novietots trīsstāvu tornis ar piramidālu jumtu un divstāvu korpuss ar zelmini un smagnēju, romantisma stilā veidotu perspektīvo portālu centrā. ... >> lasīt vairāk

Pirmā pareizticīgo baznīca Pārdaugavā bija saistīta ar krievu un baltkrievu iedzīvotāju skaita pieaugumu vasarās, kad uz strūgām no Daugavas augšteces uz Rīgu veda lauksaimniecības ražojumus un kokmateriālus. 1780. gadā strūdzinieki Klīversalā savām vajadzībām uzcēla mazu koka dievnamu. Līdz 1812. gadam tā bija uniātu, vēlāk - pareizticīgo baznīca. Sākumā baznīca darbojās tikai vasarā - strūgu navigācijas sezonā, vēlāk visu gadu bez pārtraukuma un ... >> lasīt vairāk

Latvijas Metodistu Baznīca Rīgā sāka darboties tikai 20.gadsimta sākumā. Metodistu draudzes dievkalpojumus noturēja dažādās Rīgas vietās , bieži vien dzīvokļos, kas tika pārbūvēti par lūgšanu telpām. Pirmais metodistu draudzes saieta nams Pārdaugavā atradās Baložu un Kapseļu ielas stūrī. Draudze to pārdeva un 1924.gadā nopirka zemes gabalu Slokas ielā. Draudze sāka vākt līdzekļus dievnama celtniecībai. Būvprojektu izstrādāja būvinženieris Jānis ... >> lasīt vairāk

Sv. Alberta katoļu baznīca ir vislielākā katoļu baznīca Latvijā. Tā ir 50 m gara un 24 m plata. Baznīca, kas tika uzcelta par ziedojumiem, ir trīsnavu celtne ar flīžu grīdu un skārda jumtu. Baznīcas celtniecības plānu 1900. gadā bija sastādījis arhitekts J. Kohs, sākotnēji tā bija plānota franču baroka stilā ar diviem torņiem. Rīgas Sv. Alberta baznīcas pamatakmens iesvētīšana notika 1901. gada 28. oktobrī Āgenskalnā, vecajā Nometņu laukumā prelāta ... >> lasīt vairāk