Vēsture | Baznīcas | Kultūra | Medicīna |
Arhitektūra | Rūpniecība | Infrastruktūra | Zaļā zona |
История | Церкви | Культура | Медицина |
Архитектура | Промышленность | Инфраструктура | Зеленая зона |
Apollo teātris
![]() |
Apollo teātra ēka Avots: 1201.lv |
20. gs. sākumā Fr. Šindlers, kas bija Šampētera alus brūža īpašnieks, Grīziņkalnā izveidoja atpūtas vietu turīgajiem pilsoņiem, kur būtu iespējams iegādāties arī dzērienus. 1901. gadā Grīziņkalna dienvidu nogāzē tika uzcelta vienkārša, nekrāsota koka ēka ar ieeju no Pērnavas ielas puses vasaras varietē teātra vajadzībām. Šajā vizuāli nelielajā koka būdelē, ko nodēvēja par „Apollo”, bija plaša zāle, kurā varēja iekārtot ap 600 sēdvietu un stāvvietu, kā arī vidēji liela skatuve. Zāles malās, tāpat skatuves priekšā, bija ložas, savukārt vidusdaļu varēja izmantot gan restorāna vajadzībām, gan teatrāliem uzvedumiem. Ēkas dienvidu pusē tika iekārtoti slēgti kabineti, kas bija paredzēti personālam. Ārpusē, blakus teātrim, ierīkoja deju grīdu un vasaras bufeti, kas bija pieejama arī vienkāršākai, mazturīgākai publikai.
Tur tika uzvesti viegli, jautri varietē priekšnesumi – dejas, farsi, operetes. Apmeklētāji tika izklaidēti arī rādot ekvilibristiku, akrobātiku, dzīvnieku dresūru un svarcelšanu cirka mākslinieku izpildījumā. Neskatoties uz to, ka Apollo bija izvietots Rīgas nomalē, tas tomēr bija viens no iecienītākajiem krogiem Rīgā, kur apmeklētājus parasti visvairāk varēja sastapt tieši nedēļas nogalēs. 1905. gada rudenī teātra telpas tika izdemolētas un teātris tika slēgts.
Kopš 1905. gada decembra telpas bijušajā „Apollo” teātri nomāja Latviešu tautas teātris, kas bija teātra oficiālais nosaukums, bet neoficiāli to dēvēja par Grīziņkalna teātri. Bieži izskanēja arī vecā teātra vārds – „Apollo” teātris. Šim teātrim nebija savas materiālās bāzes, jo to neuzturēja neviena organizācija. Tas darbojās tikai no niecīgajiem ienākumiem un līdzekļiem, ko aktieru trupas sastāvs tajā ieguldīja. Tā kā aktieri teātrī neko nevarēja nopelnīt, tad trupas sastāvs, kā arī tā vadība nemitīgi mainījās. Teātris, kas pastāvēja no 1905. gada beigām līdz 1908. gada rudenim, savā ziņā, bija pagaidu teātris, jo, kad 1907. gadā nodibinājās Liepājas latviešu teātris un 1908. gadā Jaunais Rīgas teātris, tie uzaicināja talantīgākos „Apollo” teātra aktierus pie sevis.
Pievienot komentāru
Privātuma politika satur informāciju par Jūsu datu izmantošanu portālā Cita Rīga. Pievienojot komentāru, Jūs piekrītat, ka saprotat portāla privātuma politiku:
- Jūsu vārds, pilsēta, valsts, novads un komentārs būs publiski pieejams.
- Bez minētas informācijas, arī cita informācija par Jūsu komentāru tiek saglabāta:
- Jūsu IP adrese (netiek parādīta),
- Komentāra pievienošanas datums un laiks (parādīts).
- Jūsu e-pasta adrese nebūs publiski pieejama. Tā tiek ievākta divu iemeslu dēļ:
- Administratīvajiem nolūkiem, ja vajadzēs ar Jums sazināties.
- Informēt Jūs par jaunajiem komentāriem, ja Jūs parakstījāties.
- Jūsu interneta pārlūks saglabās papildus cookie failus. Tas ir nepieciešams, lai atcerētos Jūsu ievadīto informāciju. Ar laiku cookie faili tiks izdzēsti automātiski.
Privātuma politika var mainīties jebkurā laikā bez brīdinājuma.
Portāla lietošanas noteikumi satur komentāru pievienošanas noteikumus portālā Cita Rīga. Pievienojot komentāru, Jūs piekrītat šiem noteikumiem:
- Kaut arī administrators cenšas pārbaudīt visus komentārus, nav iespējams operatīvi pārbaudīt visus komentārus.
- Visi komentāri satur tikai komentāru autoru viedokli, bet ne portāla Cita Rīga autoru vai administratoru viedokli.
- Jūs piekritāt nepublicēt komentāros jebkāda veida apmelojošu, nelikumīgu, draudošu, aizskarošu, pornogrāfisku, naidu kurinošu vai privāto dzīvi aizskarošo informāciju.
- Portāla administratoram ir tiesības rediģēt, pārvietot vai dzēst komentārus, ja tie neatbilst šiem portāla lietošanas noteikumiem.
Noteikumu neievērošanas dēļ lietotājam var būt limitēta iespēja pievienot komentārus portālā.
Noteikumi var mainīties jebkurā laikā bez brīdinājuma.
Komentāri