„Neibāde”
1926. gada 9. septembrī, iepretim tagadējai Vecāķu pludmales glābšanas stacijai, trīs kilometru attālumā no krasta nogrima kuģis „Neibāde”, kas bija ceļā no Rīgas uz Ainažiem. Bojā gāja aptuveni 40 cilvēku.
Kravas un pasažieru tvaikonis „Neibāde” (savulaik reģistros ierakstīt vāciski – „Neubad”) tika uzbūvēts 1908. gadā Rīgas kuģu un mašīnbūves uzņēmumā „Lange un dēls”. Tvaikonim bija 160 zirgspēku jauda, tā garums bija 24,5 metri. 20-tos gados tvaikonis piederēja kuģniecības akciju sabiedrībai „Kaija”, un uzturēja satiksmi starp Rīgu un Ainažiem, pa ceļam piestājot Vecmīlgrāvī, Pabažos, Saulkrastos (līdz 1931. gada Neibāde), Skultē, Duntē, Liepupē, Vitrupē un Salacgrīvā.
1926. gada pavasarī tvaikoni izremontēja, pārbaudot tā zemūdens daļu un katlu. Komisija apstiprināja kuģa sagatavotību navigācijai un izdeva apliecību, ka ar to var pārvadāt simts pasažierus un kravu. 1926. gada 9. septembrī plkst. 7:00 tvaikonis „Neibāde” izgāja no Rīgas, kur tas uzņēma 30 pasažierus un 45 tonnas graudu kravas. Pa ceļam piestāja Vecmīlgrāvī un uzņēma vēl 8 pasažierus. Papildus bija 11 apkalpes locekļi.
Kad kuģis bija izbraucis jūras līcī un sasniedzis tagadējo Vecāķu piekrasti, negaidīti sākās vētra. Drīz vien kuģī sāka smelties ūdens. Kuģa priekšgals nepareizi novietotās kravas dēļ, kā arī ieplūstot ūdenim, arvien vairāk iegrima. Kapteinis nolēma nedoties tālāk krasta virzienā, līdz kuram bija atlikuši apmēram trīs kilometri, bet deva pavēli kuģi griezt atpakaļ uz Rīgu. Kad kļuva skaidrs, ka tvaikonis grimst, pasažieriem tika izsniegtas korķa glābšanas vestes. Nolaist ūdenī vienīgo glābšanas laivu tā arī neizdevās, un cilvēki sāka lēkt jūrā. Kuģis nogrima 15 minūtes laikā.
Notiekošo no krasta pamanīja zvejnieki. Pa tālruni tika paziņots Jūrniecības departamentam Rīgā, kas palīgā nosūtīja divus velkoņus „Zander” un „Zibenis”. Pirmais velkonis ieradās divas stundas pēc katastrofas, bet tā kapteinis nobijās no sēkļiem un devās atpakaļ uz Rīgu. Sastopot otru velkoni, tika paziņots, ka notikuma vietā vairs neviena glābjamā neesot, tādēļ arī otrs velkonis devās atpakaļ uz Rīgu. Pašu spēkiem izglābties izdevās tikai astoņiem pasažieriem, tajā skaitā kuģa kapteinim Gustavam Lielkalnam.
Vēlāk „Neibādes” nogrimšanas cēloņus noskaidrot neizdevās. 1938. gadā tvaikoni izcēla no jūras.
Ārējās saites
Vecāķu apbūve
