Ziepniekkalna ielu katalogs (S)

Sapņu iela

Sapņu iela ir neliela iela starp Priekules un Padures ielu. Sapņu iela izveidota 1957. gadā ar tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies. Ielas garums ir 282 metri, tās vienā pusē ir privātmāju apbūve, bet otrajā – mežs.

Saulkalnes iela

Saulkalnes iela sākas krustojumā ar Valdeķu ielu, šķērso Kartupeļu un Rāceņu un beidzas krustojumā ar Graudu ielu. Tālāk turpinās kā Mālu iela. Saulkalnes iela izveidota 1935. gadā ar tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies. Ielas garums ir 561 metri.

Saulkalne ir apdzīvota vieta Salaspils novadā, Daugavas labajā krastā iepretī Nāves salai, 15 km no Salaspils un 33 km no Rīgas centra.

Sērenes iela

Sērenes iela sākas krustojumā ar Vienības gatvi un nešķērsojot citas ielas, beidzās krustojumā ar Spulgas ielu. Iela izveidota 1936. gadā ar tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies. Tās garums ir 563 metri, ielai ir privātmāju apbūve.

Sērene ir ciems Aizkraukles novadā, netālu no Pļaviņas HES.

Silenes iela

Silenes iela savieno Garozes un Ilmājas ielu. Tā izveidota 1955. gadā ar tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies. Ielas garums ir 219 metri, tajā ir privātmāju apbūve.

Silene ir apdzīvota Augšdaugavas novadā, Sila ezera krastā, 6 km attālumā no Latvijas–Baltkrievijas robežas.

Siltuma iela

Siltuma iela sākas krustojumā ar Tīraines ielu un beidzās strupceļā rūpnieciskajā zonā. Iela izveidota 20. gadsimta 90. gadu beigās. Ielas garums ir 524 metri. Siltuma ielā 6 atrodas AS „Rīgas siltums” siltumcentrāle „Ziepniekkalns”, no kā ir radies ielas nosaukums. 2013. gadā šajā siltumcentrālē tika nodota ekspluatācijā biokurināmā koģenerācijas stacija, kura kā kurināmo izmanto šķeldu. 2022. gadā plāno izstrādāt projektu saules paneļu uzstādīšanai elektroenerģijas ražošanai.

Sīpolu iela

Sīpolu iela savieno Putnu un Kartupeļu ielu. Sīpolu iela izveidota 1957. gadā ar tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies. Ielas garums ir 183 metri, tajā pārsvarā ir 2-stāvu dzīvojamo māju apbūve.

Skaistkalnes iela

Skaistkalnes iela sākas krustojumā ar Mūkusalas ielu, šķērso Bauskas un Putnu ielu, un beidzās pie Ilmājas ielas, turpinoties kā Mālu iela. Pirmo reizi Rīgas pilsētas ielu sarakstos sastopama 1901. gadā ar nosaukumu Depkina iela (vācu: Depkinstrasse, krievu: Депкинская улица), bet 1950. gadā tā pārsaukta par Skaistkalnes ielu. Ielas garums ir 802 metri, tās sākumposmā pārsvarā industriālā apbūve, tālāk vienģimeņu mājas.

Skaistkalne ir apdzīvota vieta Bauskas novadā, 33,5 km no Bauskas un 76 km no Rīgas, izvietojusies pie Latvijas–Lietuvas robežas.

Spārnu iela

Spārnu iela sākas krustojumā ar Bauskas ielu un beidzas strupceļā pie tirdzniecības centra „Būvniecības ABC”. Pirmo reizi Rīgas pilsētas ielu sarakstos Spārnu iela sastopama jau ap 1880. gadu un gāja no Bauskas ielas līdz pat Daugavai. 1900. gadā pārdēvēta par Lielo Spārnu ielu (vācu: Grosse Flügelstrasse, krievu: Большая Крыловая улица), bet 1902. gadā tā jau atkal ir Spārnu iela (vācu: Flügelstrasse, krievu: Крыловая улица). Kopš tā laika ielas nosaukums vairs nav mainījies. Spārnu iela ir 128 metru gara.

Spulgas iela

Spulgas iela ir „lauztas” formas iela, tā sākas krustojumā ar Graudu ielu, tālāk šķērso Bātas, Beverīnas, Brucenes, Bērzlapu, Sērenes un beidzās krustojumā ar Bruknas ielu. Iela izveidota 1955. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies. Spulgas ielas garums ir 782 metri.

Staburaga iela

Staburaga iela sākas krustojumā ar Stērstu ielu, šķērso Putnu ielu un beidzās krustojumā ar Mālu ielu pie Ziepniekkalna kapsētas. Staburaga iela izveidota 1902. gadā ar nosaukumu Stabenes iela (vācu: Stabbensche Strasse, krievu: Штаббенская улица), bet 1923. gadā pārsaukta par Staburaga ielu. Ielas garums ir 757 metri, tajā ir gan 2-stāvu dzīvojamo māju apbūve, gan rūpnieciskā apbūve. Daļai ielas saglabājies bruģa segums.

Staburags jeb Staburadze bija vairāku gadu tūkstošu laikā veidojusies 18,5 metrus augsta šūnakmens klints Daugavas kreisajā krastā. 1966. gadā Staburagu appludināja, un pašlaik tas atrodas Pļaviņu HES ūdenskrātuves dzelmē.

Staļģenes iela

Staļģenes iela robežojas tikai ar Garozes ielu un beidzas strupceļā. Tā izveidota 1914. gadā ar tagadējo nosaukumu (vācu: Stalgensche Strasse, krievu: Стальгенская улица), kas laika gaitā nav mainījies. Ielas garums ir 75 metri.

Staļģene ir apdzīvota vieta Jelgavas novadā, atrodas 21 km no Jelgavas un 59 km no Rīgas. Ciems izveidojusies pie bijušās Staļģenes muižas. Šajā muižā 1812. gada kara laikā atradās Francijas maršala Žaka Makdonalda štābs. Staļģenē atrodas Latvijā patlaban vienīgā iesala ražotne.

Stelpes iela

Stelpes iela savieno Ilmājas un Garozes ielu. Iela izveidota 1935. gadā ar tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies. Tās garums ir 225 m, ielā ir privātmāju apbūve.

Stelpe ir ciems Bauskas novadā, 29 km līdz Bauskai un 61 km līdz Rīgai.

Stērstu iela

Stērstu iela sākas krustojumā ar Ziepju un Ķekavas ielu kā Graudu ielas turpinājums, robežojas ar Tumes, Mazā Stērstu, Dignājas un Staburaga ielu. Beidzās krustojumā ar Putnu ielu. Rīgas ielu sarakstos tā sastopama jau ap 1880. gadu ar nosaukumu Strazdu iela (vācu: Drosselstrasse, krievu: Дроздовая улица). 1921. gadā tā pārsaukta par Stērstu ielu. Ielas garums ir 939 m.

Stērstu ielā 5., 7. un 9. 1959. gadā bija uzceltas trīs daudzdzīvokļu trīsstāvu mājās „Rīgas Stikls” darbiniekiem, pa 24 dzīvokļiem katrā mājā.

Svētes iela

Svētes iela sākas strupceļā netālu no Tadaiķu un Valdeķu ielu krustojuma, šķērso Bērzupes ielu, pēc kuras dzīvojamās mājas sadala ielu divās nesavienotās daļās. Tālāk iela šķērso Vadakstes ielu un beidzas krustojumā ar Vaiņodes un Irbenes ielu. Svētes iela izveidota 1935. gadā ar tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies. Svētes ielas garums ir 415 metri.

Svēte ir apdzīvota vieta Jelgavas novadā, Ruļļu karjera krastā.