Imantas ielu katalogs (J - P)

Jūrmalas gatve

Jūrmalas gatve robežojas ar Beberbeķu, Ķiburgas, Lazdu, Vībotņu, Ērkšķu, Ēnas, Dubrāja, Imantas un Kooperatīva ielām, Kurzemes prospektu un Anniņmuižas bulvāri. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos Jūrmalas gatve minēta 1923. gadā ar nosaukumu Anniņmuižas iela. 1938. gadā tā tika pārdēvēta par Jūrmalas gatvi. Laika posmā no 1942.-1944. gadam tā atkal bija Anniņmuižas iela. 1944. gadā tā atkal tika pārdēvēta par Jūrmalas gatvi. Jūrmala ir kūrortpilsēta Latvijā.

Kleistu iela

Kleistu iela robežojas ar Anniņmuižas bulvāri, Kurzemes prospektu un Slokas ielu. Kleistu iela ir relatīvi jauna iela, pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos tā sastopama tikai 1960. gadā ar nosaukumu Kleistu iela. 1976. gadā tā tika pārsaukta par Jēkaba Petersa ielu. 1990. gadā tā atguva Kleistu ielas nosaukumu, kas vairāk nav mainījies. Iela nosaukta par godu Kleistu muižiņai, kas atradusies Kleistu ielā 37. Jēkabs Peterss bija latviešu komunists un profesionāls revolucionārs, pazīstams ar pseidonīmu “Pēteris Briesmīgais”.

Kooperatīva iela

Kooperatīva iela Kooperatīva iela robežojas ar Jūrmalas gatvi, Imantas, Progresa, Vecumnieku, Trīsstūra, Bebru un Slokas ielām. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos tā sastopama 1925. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.

Kurzemes prospekts

Kurzemes prospekts robežojas ar Jūrmalas un Rigondas gatvēm, Progresa, Trīsstūra, Bebru, Slokas, Kleistu, Mellužu, Dammes, Ziedoņa, Zentenes, Dunalkas, Airītes, Mazās Zolitūdes, Tālavas un Ceriņu ielām. Kurzemes prospekts tika izveidots tikai 1991. gadā apvienojot Jāņa Rudzutaka, Popova un daļu no Zolitūdes ielām kā arī Komarova prospektu.

Kurzemes prospekts

Jānis Rudzutaks latviešu marksists un profesionāls revolucionārs, viens no vadošajiem PSRS politiķiem un arodbiedrību darbiniekiem pirms 2. Pasaules kara. Aleksandrs Stepanovičs Popovs bija krievu fiziķis, viens no radio izgudrotājiem.

Ķiburgas iela

Ķiburgas iela robežojas ar Jūrmalas gatvi un Lazdu ielu. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos tā sastopama 1917. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.

Lazdu iela robežojas ar Jūrmalas gatvi, Ceriņu un Ķiburgas ielām. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos tā sastopama 1937. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.

Loka iela

Loka iela robežojas ar Imantas un Sidraba ielām. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos tā sastopama 1963. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.

Majoru iela robežojas ar Mazo šķērsielu un Mellužu ielu. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos tā sastopama 1935. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Majori ir Jūrmalas centrālā daļa.

Mazā Buļļu iela

Mazā Bolderājas iela – iela robežojas ar Mellužu, E. Šmita un Šķērsielu. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos tā sastopama 1921. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.

Mazā Buļļu iela robežojas ar Buļļu ielu. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos tā sastopama 1913. gadā ar nosaukumu Mazā Buļļu muižas iela. 1923. gadā tā tika pārdēvēta par Mazā Buļļu iela, nosaukums laika gaitā vairāk nav mainījies.

Mazā Šķērsiela

Mazā Šķērsiela robežojas ar Varkaļu, Majoru, Šķērsielu un Mellužu ielām. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos tā sastopama ap 1904. gadu ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.

Mazā Zolitūdes iela robežojas ar Tāšu, Rāvas, Dunalkas, Ķiburgas, Ziedoņa, Beberbeķu un Slokas ielām. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos tā sastopama 1934. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.

Mellužu iela

Mellužu iela robežojas ar Kurzemes prospektu, Mazās Bolderājas, Mazās Šķērsielas, Majoru un Bolderājas ielām. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos tā sastopama 1935. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Melluži ir Jūrmalas pilsētas daļa.

Nīcas iela

Nīcas iela robežojas ar Užavas, Sakas un Slokas ielām. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos tā sastopama 1932. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Nīca ir apdzīvota vieta Kurzemē. Pirmo reizi rakstītajos vēstures avotos tā minēta 16.gs. vidū.

Observatorijas iela

Observatorijas iela robežojas ar Slokas un Sakas ielām. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos tā sastopama 1952. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.

Pīlādžu iela robežojas ar Anniņmuižas bulvāri. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos tā sastopama 1937. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Pīlādzis ir Latvijā plaši sastopams koks vai krūms.

Progresa iela

Progresa iela robežojas ar Vecumnieku un Imantas ielām. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos tā sastopama 1927. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.

Pureņu iela robežojas ar veloceliņu Rīga-Jūrmala. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos tā sastopama 1937. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.