Rīgas vēstures hronoloģija – Oktobris
8th slideshow image1st slideshow image2nd slideshow image3rd slideshow image4th slideshow image5th slideshow image6th slideshow image7th slideshow image
Latvian Russian
LiveInternet
Яндекс.Метрика

Rīgas vēstures hronoloģija

365 dienas Rīgā

Oktobris
1255. gada 1. oktobrī –
Paaugstinot Rīgas diecēzi par metropoliju, Rīgas bīskapu paaugstināja par arhibīskapu.
1923. gada 1. oktobrī –
Tika nodibināta Pieminekļu valde – kultūras pieminekļu aizsardzības institūcija Latvijā līdz 1944. gadam.
1957. gada 1. oktobrī –
Iznāca avīzes “Rīgas Balss” pirmais numurs. Avīze ir iznākusi padomju laikā kā vietējais izpildkomitejas laikraksts, bet atmodas gados kļuvusi par neatkarīgu izdevumu. Sākotnēji tā iznāca latviešu un krievu valodā. Krievu versiju pārtrauca izdot 2004. gadā, bet latviešu pārtrauca iznākt 2009. gadā.
1990. gada 1. oktobrī –
Uz Latviju tika atvests sagrautā Berlīnes mūra posms, kas tika novietots pie "Laimas" pulksteņa iepretim Brīvības piemineklim. Šobrīd mūra fragments apskatāms Kronvalda parkā pie Pasaules tirdzniecības centra Elizabetes ielā.
1995. gada 1. oktobrī –
Latvijas nacionālā aviosabiedrība "airBaltic" veica pirmo lidojumu no Stokholmas. Rīgas lidostā piezemējas "airBaltic" lidmašīna "SAAB SF340", kurā bija 33 sēdvietas.
1883. gada 2. oktobrī –
Tika dibināts Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris (krievu: Рижский русский театр имени Михаила Чехова), kas šodien ir vecākais krievu teātris ārpus Krievijas. Šobrīd teātra repertuārā ir gan krievu, gan pasaules klasika, kā arī jauno dramaturgu darbi. Lielajā un Mazajā zālē tiek spēlētas visu žanru izrādes, ieskaitot bērnu un muzikālos uzvedumus. Teātris bieži dodas viesizrādēs un sekmīgi piedalās festivālos.
1899. gada 2. oktobrī –
Jelgavas šosejas malā atklāja Rīgas pilsētas Bērnu slimnīcu “James Armitstead” ar 116 gultām un ambulanci. Šodien Bērnu klīniskā universitātes slimnīca Torņakalnā ir aptuveni 20 nodaļu, kurās nodrošina ambulatoro un stacionāro veselības aprūpi bērniem.
2000. gada 2. oktobrī –
Astoņi Matīsa cietuma ieslodzītie pieteica badastreiku, lai protestētu pret lietu lēno virzību tiesās. Visilgāk – 37 dienas – badojās krāpšanā apsūdzētie Armands Stendzenieks un Aivars Andersons.
2003. gada 2. oktobrī –
Uz jaunām mājām Nīderlandē sāka transportēt ziloņus Radžu un Rupu no Rīgas Zooloģiskā dārza, jo 1914.gadā celtajā ziloņu un nīlzirgu mītnē Rīgā nebija iespēju nodrošināt dzīvnieku bioloģiskajām prasībām atbilstošus turēšanas apstākļus.
2009. gada 2. oktobrī –
Rīgā sākās 5. ikgadējā britu izglītības izstāde “Days of British Education 2009”.
2020. gada 2. oktobrī –
Par Rīgas Domes priekšsēdētāju ievēlēts latviešu politiķis un uzņēmējs Mārtiņš Staķis, kas pārstāvēja partiju "Kustība Par!" un politisko apvienību "Attīstībai/Par!".
1865. gada 3. oktobrī –
Apstiprināti statūti pirmajai pārtikas biedrībai Rīgā, kas atradās Iļģuciemā.
2002. gada 3. oktobrī –
1911. gadā celtā Abrenes ielas 8 ēkā atklāja jauno Tiesu namu, kurā šobrīd ir izvietota Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa un Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģija. Ēkā bija izbūvēts papildus ceturtais stāvs, kopā ir 41 zāle un tiesneša darba kabineti, telpas palīgiem un sekretāriem, konvoja telpas, arhīvs, kā arī citas telpas.
2005. gada 3. oktobrī –
Atklāja Vācijas un Dānijas kuģniecības kompānijas "Scandlines" prāmju līnijas no Ventspils uz Rostoku Vācijā un Karlshamnu Zviedrijā.
2018. gada 3. oktobrī –
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika ekspertu diskusija „Romu integrācijas politikas īstenošanas koordinācijas prakses valstīs ar nelielu romu iedzīvotāju skaitu”.
1622. gada 4. oktobrī –
Par Rīgas birģermeistaru tika ievēlēts Johans Ulrihs.
1988. gada 4. oktobrī –
Jānis Vagris kļuva par Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas pirmo sekretāru.
1997. gada 4. oktobrī –
Tika parakstīts protokols par sadarbību starp Rīgas domi un Sanktpēterburgas administrāciju ekonomikas, tūrisma, zinātnes, tehnikas, sociālajā un kultūras jomā.
2005. gada 4. oktobrī –
Rīgā Rīgas Brīvostas pārvaldē notika pirmā Baltijas mentoru konference, kurā piedalījās uzņēmēji no Austrijas, ASV, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Somijas.
1199. gada 5. oktobrī –
Romas pāvests Inocents III (latīņu: Innocentius III) izdeva bullu pret Livonijas atkritējiem no katoļu ticības, pret barbariem, kas pielūdz “nesaprātīgus dzīvniekus, lapotus kokus, dzidrus ūdeņus, zaļu zāli un nešķīstus garus”. Livonijā karojošie krustneši tika pielīdzināti krusta karotājiem Svētajā zemē (Palestīnā).
1199. gada 5. oktobrī –
Par Livonijas bīskapu kļuva Alberts no Bukshēvdenes (vācu: Albrecht von Buxthoeven). 1201. gadā viņš savu rezidenci pārcēla no Ikšķiles uz Rīgu, ko vēlāk oficiāli uzskata par Rīgas pilsētas dibināšanas gadu.
2004. gada 5. oktobrī –
Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā atklāja Ukraiņu informācijas centru, kas tika veidots, lai veicinātu integrāciju un paplašinātu sadarbību starp Latviju un Ukrainu izglītības, zinātniskās un kultūras informācijas sfērā, sniegtu informatīvos pakalpojumus.
2007. gada 5. oktobrī –
Uz pirmo sēdi sanāca Latvijas ekonomikas stabilizācijas plāna izstrādes darba grupa. Sēdē tika apspriesti Ārvalstu investoru padomes ieteikumi par nodokļu sistēmas pilnveidošanu, kā arī Latvijas Komercbanku asociācijas priekšlikumi ekonomikas stabilizācijai.
1855. gada 6. oktobrī –
Tika pabeigta Rīgas biržas nama celtniecība. Apakšstāvā atradās lielā biržas zāle un biržas komitejas kabinets. Augšstāvā atradās biržas komitejas konferenču telpa, lielā baļlu zāle, balkonistaba un ēdnīca. Līdz 1940. gadam namā darbojusies Rīgas birža, Rīgas biržas komiteja, Latvijas ārējās tirdzniecības birojs un citas iestādes. Tagad Rīgas Biržā ir mākslas muzejs.
1993. gada 6. oktobrī –
Tika reģistrēts un nodibināts SIA "Apgāds Zvaigzne ABC". Par SIA prezidenti ievēlēja Viju Kilbloku, kas tagad ir uzņēmuma valdes priekšsēdētāja. Šobrīd tā ir Latvijā lielākā grāmatu izdevniecība, galvenie darbības virzieni ir mācību līdzekļu, uzziņu literatūras, saistošu bērnu grāmatu, kā arī pasaules bestselleru un oriģinālliteratūras izdošana.
2001. gada 6. oktobrī –
Alberta laukumā un Līvu sētā notika pirmais Zaļais tirgus Latvijā, kurā ekoloģiski tīrus lauksaimniecības produktus piedāvāja 18 zemnieku saimniecības no visiem Latvijas novadiem.
1919. gada 7. oktobrī –
Pāvels Bermonts-Avalovs (krievu: Павел Бермонт-Авалов) nosūtīja prasību Latvijas Pagaidu valdībai nekavējoties atļaut viņa karaspēkam šķērsot Pagaidu valdības kontrolēto teritoriju ceļā uz lielinieku fronti, kā arī izdeva kaujas pavēli par uzbrukumu Rīgai.
1988. gada 7. oktobrī –
Atbalstot Tautas fronti, Mežaparka Dziesmu svētku estrādē notika manifestācija “Par tiesisku valsti Latvijā”, kurā pulcējās aptuveni 120 000 dalībnieki.
2015. gada 7. oktobrī –
Pie tirdzniecības un servisa centra STOKKER Rīgā notika zāģēšanas sacensības “Latvijas labākais zāģētājs”.
1822. gada 8. oktobrī –
Tika iesvētīta Rīgas Jēzus Evaņģēliski luteriskās baznīcas tagadējā ēka.
1863. gada 8. oktobrī –
Rīgas pilsēta ieviesa zirgu nodokli – 2 rubļu apmērā.
1919. gada 8. oktobrī –
Pāvela Bermonta-Avalova (krievu: Павел Бермонт-Авалов) karaspēks uzbruka Rīgai. Virs Rīgas parādījās Bermonta armijas lidmašīnas, kuras nometa vairākas bumbas Torņakalna stacijā. Rīgas apsardzības priekšnieks pulkvedis Jorģis Zemitāns deva pavēli Latvijas armijas daļām pamest Rīgu un atkāpties uz aizstāvēšanās pozīcijām pie Juglas. Latvijas valdība nolēma pārcelties uz Cēsīm.
1939. gada 8. oktobrī –
Brīvības un Dzirnavu ielu stūrī uzstādīts pirmais Latvijā izgatavotais luksofors. Tas tika izgatavots VEF.
1988. gada 8. oktobrī –
Sākās Latvijas Tautas frontes pirmais kongress, kurā par vadītāju kļuva publicists Dainis Īvāns.
1990. gada 8. oktobrī –
Rīgā sākās 1. Pasaules latviešu juristu kongress. Pēdējā kongresa dienā pieņēma vairākas rezolūcijas, kuras nodeva Augstākajai Padomei likumprojektu izstrādāšanai.
2018. gada 8. oktobrī –
Notika Tautas frontes 30 gadu jubilejai veltīta konference „Latvijas Tautas fronte par neatkarīgu un demokrātisku Latviju. LTF – 30".
1857. gada 9. oktobrī –
Atklāja telegrāfa satiksmi Rīga–Jelgava–Liepāja–Palanga–Karalauči (šodien Kaļiņingrada).
1906. gada 9. oktobrī –
Tika izdots Rīgas mācību apgabala kuratora Dmitrija Ļevšina (krievu: Дмитрий Левшин) rīkojums, kas atļāva sākumskolām mācības pasniegt dzimtajā valodā, izņemot astoņas krievu valodas mācību stundas nedēļā. Šī kārtība bija spēkā līdz 1913. gada rudenim.
1919. gada 9. oktobrī –
Pāvela Bermonta-Avalova (krievu: Павел Бермонт-Авалов) karaspēks pietuvojās Daugavas tiltiem. Atkāpšanās laikā lielākā daļa Latvijas armijas karavīru atkāpās līdz Juglas tiltiem. Gar Daugavas labo krastu sāka rakt ierakumus un gatavoties pretinieka uzbrukumu atsišanai.
1987. gada 9. oktobrī –
Notika Rīgas pilsētas svētki.
1373. gada 10. oktobrī –
Atbalstot Rīgas arhibīskapa Zigfrīda fon Blomberga (vācu: Siegfried von Blomberg) lūgumu, pāvests Gregors XI (latīņu: Gregorius XI) izdeva tā saukto apģērbu bullu, kura noteica, ka turpmāk Rīgas arhibīskapam un domkapitula locekļiem jānēsā melnas drēbes.
1919. gada 10. oktobrī –
Pāvela Bermonta-Avalova (krievu: Павел Бермонт-Авалов) armija bez kaujas ieņēma Torņakalnu un izveidoja nocietinātas pozīcijas iepretī Dzelzs tiltam, taču Latvijas armija pie Daugavas apturēja Bermonta-Avalova uzbrukumu.
2020. gada 10. oktobrī –
Paredzētais Rīgas maratons jeb masu skrējiens nenotika COVID 19 ierobežojumu dēļ. Tas notika virtuālajā vidē.
2020. gada 10. oktobrī –
Rīgā notika gājiens baltkrievu sieviešu atbalstam. Tajā piedalījās aptuveni 60 cilvēku, paužot atbalstu prezidenta Aleksandra Lukašenko (krievu: Александр Лукашенко) opozīcijas pārstāvjiem.
1611. gada 11. oktobrī –
Rīgā plosījās spēcīga vētra, kuras rezultātā koki tikuši izrauti ārā ar saknēm, kā arī tika nodarīti lieli postījumi ēkām.
1888. gada 11. oktobrī –
Arhitekts Reinholds Georgs Šmēlings (vācu: Reinhold Georg Schmaeling) izstrādāja zirgu tramvaja depo izbūves projektu Siena tirgus (Sarkanā kalniņa) laukumā.
1974. gada 11. oktobrī –
Tika nodota ekspluatācijā lidosta "Rīga". Kompleksā ietilpa lidostas galvenā ēka, mācību korpuss, dienesta ēka un citas celtnes. Lidostas galvenajā ēkā izvietoja uzgaidāmās telpas, biļešu kases, uzziņu birojus, kafejnīcas un kioskus. Regulāra pasažieru pārvadāšana sākās 1975. gadā. No Rīgas lidostas veica regulārus lidojumus uz aptuveni 100 PSRS pilsētām. Līdz lidostas būves pabeigšanai civilie lidojumi notika no Spilves lidostas un Rumbulas lidostas.
2001. gada 11. oktobrī –
Latvijas Nacionālo partizānu apvienība pie nama Matīsa ielā 65 atklāja piemiņas plāksni Kurzemes nacionālo partizānu grupu vadītājiem, kuri 1946.gada 13.oktobrī tika apcietināti un notiesāti.
1297. gada 12. oktobrī –
Rīdzinieki ieņēma un noārdīja Svētā Jura pili, cīnoties pret Livonijas ordeni.
1656. gada 12. oktobrī –
Rīgas garnizons Jakoba Delagardi (zviedru: Jakob Pontusson De la Gardie) vadībā veica veiksmīgu uzbrukumu krievu karaspēka vienībām, lai pārtrauktu Rīgas aplenkumu.
1965. gada 12. oktobrī –
Tika atklāta Rīgas Sporta manēža. Manēžā bija izbūvētas vairākas treniņzāles – lielā vieglatlētikas manēža, treniņu un iesildīšanās zāle, smagatlētikas zāle un sporta spēļu laukums.
1984. gada 12. oktobrī –
Atklāts 4. tramvaju maršruts līdz Imantai. Sākotnēji tas sākās pie 2. Meža kapiem, bet 1992. gadā saīsināts līdz Centrāltirgum. No 2017. gada 5. jūnija 4. tramvaju maršruts ticis apvienots ar 6. tramvaju maršrutu līdz Juglai, izveidojot 1. tramvaju maršrutu. Kopš 2018. gada 3. marta 4. tramvaju maršruts ir slēgts.
2018. gada 12. oktobrī –
Sākās 7. Starptautiskā Izgudrojumu un inovāciju izstāde MINOX 2018.
1424. gada 13. oktobrī –
Rīgas arhibīskapa amatā tika iecelts Rīgas domkungs Hennings Šarpenbergs (vācu: Henning Scharpenberg).
1728. gada 13. oktobrī –
Krievijas imperators Pēteris II apstiprināja Rīgas pilsētas privilēģijas, tomēr neatjaunoja Rīgas privilēģijas tiesāt muižniekus par pilsētā izdarītiem noziegumiem burggrāfa tiesā, kā arī tiesības neizdot zemniekus bēgļus pēc divu gadu noilguma.
1913. gada 13. oktobrī –
Esplanādē netālu no Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāles tika atklāts Krievijas karavadoņa Barklaja de Tolli piemineklis. 1915. gadā skulptūra tika demontēta, jo Rīgai tuvojās vācu karaspēks, taču postaments tika saglabāts. 2002. gadā pēc uzņēmēja Jevgeņija Gomberga iniciatīvas skulptūra tika atjaunota tās vēsturiskajā vietā.
1936. gada 13. oktobrī –
Tika pieņemts likums par lauku māju nosaukumu latviskošanu
1944. gada 13. oktobrī –
Rīgu pameta nacistiskās Vācijas karaspēks un ienāca padomju Sarkanā armija, ieņemot Rīgas labā krasta daļu.
1944. gada 13. oktobrī –
Par Rīgas pilsētas galvu (Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētāju) kļuva Arnolds Deglavs. Palika savā amatā līdz 1951. gadam.
1862. gada 14. oktobrī –
Darbu sāka Rīgas Politehnikums (vācu: Riga Polytechnikum) kā pirmā daudznozaru tehniskā augstskola tā laika Krievijas impērijā un pirmā augstākā mācību iestāde Latvijas teritorijā. Sākotnēji tas darbojās ēkā Krišjāņa Barona ielā 14, bet no 1869. gada jaunajā ēkā Raiņa bulvārī 19. Līdz 1896. gadam mācības notika vācu valodā, vēlāk, līdz 1. pasaules karam – krievu valodā.
1912. gada 14. oktobrī –
Tika atklāts Rīgas Zooloģiskais dārzs. Atvēršanas brīdī zoodārzā varēja iepazīties ar 88 sugu dzīvniekiem. Šobrīd tas ir Baltijā lielākais un vecākais zooloģiskais dārzs.
2003. gada 14. oktobrī –
Kronvalda parkā pie Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes ēkas atklāja pieminekli latviešu izcelsmes vācbaltu ķīmiķim profesoram Paulam Valdenam (vācu: Paul Walden).
1902. gada 15. oktobrī –
Tika atklāti Aleksandra tirgus paviljoni, kas tagad pazīstami ar nosaukumu Vidzemes tirgus. Tas bija pirmais tirgus Rīgā, kurā izbūvēti labiekārtoti paviljoni.
1944. gada 15. oktobrī –
Padomju Sarkanā armija pilnībā ieņēma Rīgu.
1998. gada 15. oktobrī –
Latvijas Neredzīgo biedrība ar akciju pie Kongresu nama Rīgā atzīmēja starptautisko "Baltā spieķa" dienu.
2001. gada 15. oktobrī –
Savas mājas pagalmā tika nošauts Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājs Jānis Laukroze. Viņš bija pirmais tiesnesis Latvijā, kurš gājis bojā no noziedznieka rokas.
2001. gada 15. oktobrī –
Starptautiskās ledus hokeja federācijas prezidents Renē Fāzels (vācu: René Fasel) un federācijas ģenerālsekretārs Jans Ake Advinsons (zviedru: Jan-Åke Edvinsson) ar Latvijas Ministru prezidentu Andri Bērziņu, Rīgas domes priekšsēdētāju Gundaru Bojāru un Latvijas Hokeja federācijas prezidentu Kirovu Lipmanu parakstīja priekšlīgumu par 2006. gada pasaules hokeja čempionāta rīkošanu Rīgā.
1656. gada 16. oktobrī –
Rīgas garnizons vēlreiz uzbruka krievu karaspēkam, kas atkāpās, taču cieta neveiksmi. Tas lika Jakobam Delagardi (zviedru: Jakob Pontusson De la Gardie) atteikties no tālākas krievu karaspēka vajāšanas.
1786. gada 16. oktobrī –
Rīgas ģenerālgubernators Georgs Brauns (angļu: George Browne) pavēlēja Rīgas rātei organizēt pilsētas galvas vēlēšanas.
2000. gada 16. oktobrī –
SIA "Rīgas nami" parakstīja līgumu ar firmām "Kalnozols", "RRB" un "Moduls - Rīga" par 1954. gadā nojauktā Rīgas Rātsnama kopijas celtniecību.
2019. gada 16. oktobrī –
Rīgu oficiālā vizīte apmeklēja Ukrainas Valsts prezidents Volodimirs Zelenskis (ukraiņu: Володимир Зеленський). Latvija bija pirmā Baltijas valsts, ko viņš apmeklēja. Tika pārrunāti stratēģiski ārpolitikas jautājumi, situācija Ukrainas austrumos, Eiropas Savienības un Ukrainas sadarbība.
1919. gada 17. oktobrī –
Britu karakuģis “HMS Dragon” cieta apšaudē, atbalstot Latvijas armiju cīņā ar Pāvela Bermonta-Avalova (krievu: Павел Бермонт-Авалов) karaspēku par Rīgu.
2003. gada 17. oktobrī –
Rīgā tika atklāts Somijas lielākā tirdzniecības uzņēmuma "Stockmann" universālveikals Latvijā. Ēkas būvniecība ilga vienu gadu.
2008. gada 17. oktobrī –
Starptautiskajā lidostā „Rīga” atklāja garāko skrejceļu Baltijas valstīs. Īstenojot projektu, skrejceļš pagarināts par 650 metriem un sasniedzis 3200 metrus. Skrejceļa pagarināšana deva iespēju lidostai „Rīga” apkalpot starpkontinentālos lidojumus un uzņemt lielos gaisa kuģus, piemēram, „Airbus A340” un „Boeing 747, 757, 767, 777”. Tuvākie līdzīgas kategorijas skrejceļi atrodas Stokholmas lidostā „Arlanda”, un Helsinku lidostā „Vantaa”.
2020. gada 17. oktobrī –
Notika akvareļu izstādes «Romis Bēms Eiropas ceļos» atklāšana RCB projekta „Pasaku suns” ietvaros.
1341. gada 18. oktobrī –
Par Rīgas arhibīskapu kļuva Engelberts fon Dolens (vācu: Engenbert von Dolen).
1855. gada 18. oktobrī –
Notika pirmā Rīgas tirgotāju sapulce jaunuzceltajā Biržas namā.
1909. gada 18. oktobrī –
Krievu-Baltijas vagonu fabrikā šveiciešu inženiera Žiljēna Potera (fr. Julien Potterat) vadībā tika samontēts pirmais automobilis Latvijā, kura nosaukums bija "Russo-Balt".
1929. gada 18. oktobrī –
Notika Rīgas un visas Latvijas strādnieku vispārējs politisks streiks, aizstāvot strādnieku pašpārvaldi slimokasēs.
1983. gada 18. oktobrī –
Ar Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumu Centrālā kolhozu tirgus paviljonu kompleksu pasludināja par valsts nozīmes kultūras pieminekli.
1999. gada 19. oktobrī –
Skvērā Brīvības ielas un Šarlotes ielas krustojumā atklāja gleznotāja, latviešu pasteļglezniecības aizsācēja Voldemāra Irbes pieminekli, kas bija Ritas Červenakas-Virkavas dāvinājums Rīgas pilsētai.
1210. gada 20. oktobrī –
Romas Pāvests Inocents III (latīņu: Innocentius III) apstiprināja Rīgas bīskapa Alberta (vācu: Albrecht von Buxthoeven) un Zobenbrāļu ordeņa vienošanos par iekaroto zemju sadalīšanu. Pēc vienošanās bīskapam pienācās — 2/3, bet ordenim — 1/3.
1905. gada 20. oktobrī –
Sākās plaši tautas mītiņi Grīziņkalnā. Dalībnieku skaits sasniedza 100 000 cilvēku. Mītiņu organizēja arodbiedrības un tie turpinājās līdz 22. oktobrim.
2013. gada 21. oktobrī –
Valsts prezidents Andris Bērziņš, īsi pirms latviešu tēlnieka Kārļa Zāles 125. dzimšanas dienas, atklāja Rīgas Brāļu kapu Noslēdzošās sienas 60 pilsētu ģerboņu galeriju. Restaurācijas darbi ilga divus gadus.
2016. gada 21. oktobrī –
Rīgas Zooloģiskajā dārzā atklāja atjaunoto Lauvu mītni, pārtopot mūsdienīgā un lauvu labturības vajadzībām atbilstošākā veidolā.
2018. gada 21. oktobrī –
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē ar amerikāņu režisora Meta Tirnauera filmas "Pilsone Džeina: cīņa par pilsētu" seansu tika atklāta Rīgas Starptautiskā kino festivāla arhitektūras filmu programma "Architect's Cut".
2019. gada 21. oktobrī –
Rīgas Brīvostas muitas kontroles punktā tika veikta no Indijas Republikas ievesta jūras konteinera muitas kontrole, kuras laikā VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde sadarbībā ar Muitas pārvaldes amatpersonām atklāja 13 529 000 gab., jeb 67 645 blokus ar cigaretēm “Richman” bez akcīzes markām.
1765. gada 22. oktobrī –
Rīgas rāte svinīgi iegāja jaunajā (trešajā) rātsnamā. Jaunā ēka tika veidota agrīnā klasicisma formās, to ieskāva Toskānas tipa kolonu portiks, tornis bija veidots baroka stilā.
1786. gada 22. oktobrī –
Par pirmo Rīgas pilsēta galvu ievēlēja Heinrihu Štrauhu.
1905. gada 22. oktobrī –
No Centrālcietuma tika atbrīvoti 100 politieslodzītie.
1905. gada 22. oktobrī –
Tika nodibināta Rīgas Fabrikantu biedrība.
2007. gada 22. oktobrī –
Pie Hansabankas (tag. Swedbank) centrālās ēkas "Saules akmens” tika atklāta dekoratīva bronzas skulptūra "Rīgas torņu skaitītājs". Tā uzstādīta uz granīta pamatnes un novietota zālājā uz dekoratīvu stādījumu fona netālu no bankas ēkas ar skatu uz Rīgas panorāmu.
1374. gada 23. oktobrī –
Par astoto Rīgas arhibīskapu kļuva Johans IV fon Zintens (vācu: Johannes Walteri von Sinten).
1522. gada 23. oktobrī –
Tiek uzskatīts par reformācijas sākumu Livonijā, kad pretēji domkapitula gribai Andreass Knopkens (vācu: Andreas Knöpken) tika iecelts Svētā Pētera draudzes mācītāja amatā.
2017. gada 23. oktobrī –
Wolt atklāja ēdiena piegādes Rīgā.
1868. gada 24. oktobrī –
Tika apstiprināti Rīgas Latviešu biedrības statūti. Šodien tā ir vecākā latviešu organizācija pasaulē, ir nozīmīgu vēsturisku un kultūras notikumu norises vieta Rīgā un visā Latvijā.
1904. gada 24. oktobrī –
Sāka darboties jaunais Rīgas ūdensvads.
1922. gada 24. oktobrī –
Ministru kabinets izdeva noteikumus par Rīgas pilsētas administratīvām robežām, kas pilsētas robežu stipri paplašināja.
1922. gada 24. oktobrī –
Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā tika iekļauti Beberbeķi.
1937. gada 24. oktobrī –
Tika atklāts Rīgas pilsētas vēsturiskais muzejs, ko 1936. gadā izveidoja Rīgas pilsētas valde uz tai piederošo Doma muzejam deponēto materiālu bāzes. Kopš 1964. gada tas ir Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs.
1979. gada 25. oktobrī –
Rīgas pilsētai pievienoja daļa teritoriju no Babītes, Garkalnes, Mārupes, Salaspils, Stopiņu ciemiem un Jūrmalas pilsētas.
2006. gada 25. oktobrī –
Rīgā pirmo reizi notika Baltijas jūras valstu civilās aizsardzības ģenerāldirektoru sanāksme, kurā lēma par nākotnes sadarbības iespējām civilajā aizsardzībā.
1852. gada 26. oktobrī –
Tika iesvētīta Rīgas Mārtiņa evaņģēliski luteriskā baznīca.
1933. gada 26. oktobrī –
Atklāja dzelzceļa līniju Rīga–Carnikava. Šobrīd līnijā pastāv galvenokārt piepilsētas elektrovilcienu satiksme maršrutos līdz Carnikavai, Saulkrastiem un Skultei. Aiz Ziemeļblāzmas stacijas kravas vilcieni kursē samērā reti.
1999. gada 26. oktobrī –
AS "Pirmā Latvijas komercbanka", bijusī "Rīgas komercbanka", atjaunoja bankas darbību pēc sanācijas procesa.
1998. gada 27. oktobrī –
Rīgā Mārstaļu ielā 19 atklāja piemiņas plāksni bijušajam Rīgas pilsētas galvai (1901—1912) Džordžam Armitstedam (angļu: George Armitstead). Viņa laikā Rīgā notika plaša celtniecība un labiekārtošana, lielu vērību piešķirot arī sociālo problēmu risināšanai. Notika Rīgas pilsētas pensiju reforma un tika veikti pasākumi visu Rīgas iedzīvotāju slāņu veselības aizsardzībai, ievērojamus privātpersonu ziedojumus novirzot slimnīcu celtniecībai.
2003. gada 27. oktobrī –
Uz Pleskavas šosejas, aptuveni 16. kilometrus no Rīgas, notika maršruta autobusa "Ikarus" sadursme ar kravas mašīnu "Scania", kas veda aptuveni 30 tonnas smagu šķembu kravu. Avārijā cieta 35 cilvēki.
1709. gada 28. oktobrī –
Krievijas impērijas armija sāka Rīgas astoņus mēnešus aplenkšanu. Ilgais aplenkums beidzās, parakstot Rīgas kapitulāciju, kad pilsētā sākās bads un mēra epidēmija, kā laikā gāja bojā ap 50% no Rīgas iedzīvotājiem.
1812. gada 29. oktobrī –
Par Baltijas ģenerālgubernatoru tika iecelts marķīzs Filips Pauluči (itāļu: Filippo Paulucci), kas daudz rūpējies par Rīgas izdaiļošanu.
1999. gada 29. oktobrī –
Notika Rīgas Fondu biržas Oficiālā un Otrā saraksta emitentu sanāksme, kuras laikā tika nodibināta Emitentu konsultatīvā padome.
2003. gada 29. oktobrī –
Pie nama Alberta ielā 4 atklāja pirmajam Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentam Paulim Lejiņam un ēkas autoram būvinženierim Mihailam Eizenšteinam veltītas piemiņas plāksnes.
1861. gada 30. oktobrī –
Rīgā atcēla tā saukto izkrautņu spaidu – viduslaiku tirdzniecības privilēģiju, saskaņā ar kuru visiem, kas veda preces uz Krievzemi, tās vispirms bija jāpiedāvā vietējiem tirgotājiem.
1977. gada 30. oktobrī –
Skatītājam tika atklāta Dailes teātra jaunā ēka Brīvības ielā (toreiz Ļeņina ielā) 75.
1991. gada 30. oktobrī –
Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma likumu "Par namīpašumu denacionalizāciju", kas uzsāka īpašuma tiesību atjaunošanu vai denacionalizāciju, kurā likumīgajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem atjaunoja īpašuma tiesības uz padomju laikos nacionalizētajiem īpašumiem.
1925. gada 31. oktobrī –
Tika apstiprināts tagadējais Rīgas ģerbonis. Ģerboņa vairogā sudraba laukā atvērti sarkana mūra vārti ar diviem torņiem, kas simbolizē pilsētas tiesības uz patstāvību. Zem paceltā vārtu režģa zelta lauvas galva. Virs vārtiem divas sakrustotas melnas atslēgas, kas simbolizē pāvesta aizsardzību; virs atslēgām zelta krusts un zelta kronis, kas norāda uz pakļautību bīskapam. Vairoga turētāji ir divi zelta lauvas uz pelēka cokola.
1937. gada 31. oktobrī –
Sudrabkalniņā tika atklāts piemineklis kritušiem Rīgas atbrīvotājiem. Tā ir piemiņas vieta 6. Rīgas pulka karavīriem, kas cīnijās pret Pāvela Bermonta-Avalova (krievu: Павел Бермонт-Авалов) karaspēkiem 1919. gadā.
1985. gada 31. oktobrī –
Krišjāņa Barona simtajā dzimšanas dienā Vērmanes dārzā tika atklāts piemineklis Krišjānim Baronam.
1985. gada 31. oktobrī –
Barona ielā 3-5 tika atvērts izcilaja latviešu folklorista, rakstnieka un publicista Krišjāņa Barona memoriālais muzejs.
2001. gada 31. oktobrī –
Tika dibināts Rīgas Porcelāna muzejs, tas piedāvā iepazīties ar Rīgas porcelāna ražošanas vēsturi. Muzeja kolekcijas pamatu veido Rīgas porcelāna rūpnīcas muzeja krājums.
2003. gada 31. oktobrī –
Tika atklāts izklaides komplekss ar pirmo daudzzāļu kinoteātri Coca Cola Plaza (tagad Kino Citadele).
Sadaļa “šodien Rīgā notika” ir daļa no Projekta “365 dienas Rīgā”, materiāli ir sagatavoti ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta “365 dienas Rīgā” saturu atbild biedrība Cita Rīga.


Komentāri

Vēl nav neviena komentāra. Esiet pirmais!

Pievienot komentāru

* Obligāta informācija
5000
Ievelciet attēlus (maks 5)
Captcha attēls
dekor