Piemineklis Ebreju kapos 2008.g.

Pirmās ziņas par ebreju tirgotāju ierašanos Rīgā datētas ar 1536. gadu. Taču pastāvīga ebreju apmetne sāka veidoties 1638. gadā, kad aiz Rīgas mūriem, pie tā saucamām Kārļa slūžām, tagadējā Centrāltirgus rajonā, uzcēla atsevišķu ebreju apmešanās namu. Katru dienu, beidzoties tirgošanās laikam, ebrejiem bija jāatstāj pilsētas teritorija, kur viņi drīkstēja atkal atgriezties tikai pēc tirgus atvēršanas. Likums par aizliegumu dzīvot Rīgā palika spēkā arī pēc vidzemes un Rīgas pievienošanas Krievijas impērijai.

Heinrihs Rozens 1638.gadā, zviedru valdīšanas laikā, aiz Rīgas nocietinājumu mūriem pie Kārļa slūžām uzcēla atsevišķu ebreju namu, kurā atļāva apmesties iebraukušajiem ebreju tirgotājiem. Sāka veidoties ebreju apmetne, kas pazīstama ar nosaukumu "Judenherberge". Tas bija nepievilcīgs nams, bez ērtībām. No 1666.gada "ebreju namu" Rīgā uzraudzīja kristīgs cilvēks. Viņš bija ne tikai šī nama pārvaldnieks, bet kontrolēja arī ebreju tirgotājus, kuri drīkstēja pirkt un pārdot preces Rīgas iedzīvotājiem. Rīgā bija spēkā likums, kas aizliedza diviem iebraucējiem savstarpēju tirgošanos.

Ebreju nama pārvaldnieku dēvēja par "ebreju saimnieku" /Judenwirt/. Viņš atļāvās pat sist atbraukušos ebrejus. Pēc sūdzības saņemšanas tiesnesis viņam piesprieda 8 dienas cietumsodu vai 8 dālderu naudas sodu. 1685.gadā "ebreju māju" iekārtoja labākā namā, kur bija ērtāki dzīves apstākļi. Taču par istabu bija jāmaksā arī prombūtnes laikā. Rīgas tirgotāji un amatnieki neatlaidīgi cīnījās pret ebreju ieplūšanu Rīgā un kādu laiku tas pat bija aizliegts, 1724.gadā Rīgas uzņēmējam atļāva atjaunot "ebreju māju", paaugstinot uzturēšanās maksu.

1765.gadā Maskavas un Dzirnavu ielas stūrī uzcēla jaunu ēku kompleksu. To 50 gadus pārvaldīt drīkstēja Johans Benkens. Vēlākajos gados tika uzcelti vairāki šādi "ebreju nami". 1813.gadā Maskavas priekšpilsētā tādi bija 2, bet precīza atrašanās vieta nav zināma.

18.gs. vidū caurbraucošiem ebrejiem atļāva uzturēties Rīgā 6 nedēļas. Bet bija, t.s., "aizsargājamie ebreji", kas maksāja daudz, un varēja uzturēties Rīgā neierobežotu laiku. Trešā kategorija bija tie ebreji, kas dzīvoja Jūrmalā un darbojās Rīgā.

19. gadsimta sākumā Rīgā bija jau 700-800 ebreju. Kā tirgotājiem un amatniekiem viņiem bija sava vieta pilsētas saimnieciskajā dzīvē. Daudzi ebreji cīnījās par tiesībām iegūt Rīgas pilntiesīgu pilsoņu - namnieku statusu. Pilsētas vāciskā rāte to nevēlējās, jo negribēja dalīt ar naudīgajiem ebrejiem vācu priviliģēto stāvokli. Tomēr ebreju petīcijas uz Pēterburgu izrādījās ietekmīgākas, un 1841. gadā Krievijas Senāts izdeva noteikumus, kuri paredzēja pierakstīt Rīgā tur jau faktiski dzīvojošos ebrejus, bet ne jaunus ieceļotājus. Šie noteikumi arī paredzēja, ka kļūstot par pilsētas pamatiedzīvotājiem, ebrejiem jāmaina sava mode, jāpārtrauc nēsāt ebreju stila garie mēteļi un īpatnējās platmales, kā arī uzmetņi. Turpmāk viņiem, izejot uz ielas, vajadzēja tērpties tāpat kā vācu birģeļiem. Tas tika darīts, lai "brīvie" ebreji īpaši neizceltos ar savu ārējo izskatu un lai viņi parādītu, ka pieņem vācu pilsoņu manieres. 1864.gadā speciāla komisija sagatavoja 409 ebreju sarakstu, kuri pastāvīgi dzīvoja Rīgā, norādot, ka viņi ir jāreģistrē šajā pilsētā. Tas bija Rīgas ebreju draudzes sākums. Ebreji dzīvoja dažādās Rīgas vietās. Vairums no viņiem, pamatā trūcīgie, dzīvoja Maskavas priekšpilsētā un bija drēbnieki, kurpnieki, cepurnieki, galdnieki.

Komentāri

Vēl nav neviena komentāra. Esiet pirmais!

Pievienot komentāru

* Obligāta informācija

5000

Ievelciet attēlus (maks 5)

Paziņot man uz e-pastu par jaunajiem komentāriem

Atcerēties mani šajā datorā

Es izlasīju un sapratu privātuma politiku

Es izlasīju un piekritu portāla lietošanas noteikumiem

x

Insert Bullet List

Please enter at least one item.

Item:

Item:

Item:

Item:

Item:

x

Insert Numeric List

Please enter at least one item.

Item:

Item:

Item:

Item:

Item:

x

Insert Link

Please enter the link of the website

Optionally you can add display text

x

Insert Email

Please enter the email address

Optionally add any display text

x

Insert Image

Please enter the link of the image

x

Insert YouTube Video

Please enter the link of the video

x

Image Upload

x

Privātuma politika

Privātuma politika satur informāciju par Jūsu datu izmantošanu portālā Cita Rīga. Pievienojot komentāru, Jūs piekrītat, ka saprotat portāla privātuma politiku:

• Jūsu vārds, pilsēta, valsts, novads un komentārs būs publiski pieejams.
• Bez minētas informācijas, arī cita informācija par Jūsu komentāru tiek saglabāta:
  • Jūsu IP adrese (netiek parādīta),
  • Komentāra pievienošanas datums un laiks (parādīts).
• Jūsu e-pasta adrese nebūs publiski pieejama. Tā tiek ievākta divu iemeslu dēļ:
  • Administratīvajiem nolūkiem, ja vajadzēs ar Jums sazināties.
  • Informēt Jūs par jaunajiem komentāriem, ja Jūs parakstījāties.
• Jūsu interneta pārlūks saglabās papildus cookie failus. Tas ir nepieciešams, lai atcerētos Jūsu ievadīto informāciju. Ar laiku cookie faili tiks izdzēsti automātiski.

Privātuma politika var mainīties jebkurā laikā bez brīdinājuma.

x

Portāla lietošanas noteikumi

Portāla lietošanas noteikumi satur komentāru pievienošanas noteikumus portālā Cita Rīga. Pievienojot komentāru, Jūs piekrītat šiem noteikumiem:

• Kaut arī administrators cenšas pārbaudīt visus komentārus, nav iespējams operatīvi pārbaudīt visus komentārus.
• Visi komentāri satur tikai komentāru autoru viedokli, bet ne portāla Cita Rīga autoru vai administratoru viedokli.
• Jūs piekritāt nepublicēt komentāros jebkāda veida apmelojošu, nelikumīgu, draudošu, aizskarošu, pornogrāfisku, naidu kurinošu vai privāto dzīvi aizskarošo informāciju.
• Portāla administratoram ir tiesības rediģēt, pārvietot vai dzēst komentārus, ja tie neatbilst šiem portāla lietošanas noteikumiem.

Noteikumu neievērošanas dēļ lietotājam var būt limitēta iespēja pievienot komentārus portālā.

Noteikumi var mainīties jebkurā laikā bez brīdinājuma.

x