Maskavas forštates koka apbūve

Maskavas priekšpilsētā ilgstoši bija atļauta tikai koka apbūve, jo koka apbūvi kara gadījumos iznīcināja. Šādu likteni Maskava priekšpilsēta pilnīgi vai daļēji piedzīvoja jau 1601., 1605., 1700., 1709. gadā un 1812.gadā, kad Rīgas kara ģenerālgubernators M. Essens pavēlēja nodedzināt Pēterburgas un Maskavas priekšpilsētas, kas atradās uz ziemeļiem un austrumiem no Vecrīgas. Naktī no 11.uz 12.jūliju liesmās bojā aizgāja vairāk nekā 700 namu, bez pajumtes palika ap 10 tūkstoši priekšpilsētu iedzīvotāju.

Maskavas priekšpilsētā 19. gs. sākumā, atjaunojot nopostītās ēkas, plaši izmantoja paraugfasāžu nomenklatūru. Tomēr ir ēkas, kuras apbūvē atkārtojas 60 un vairāk reižu. Visvairāk cēla nelielas vienstāvu ēciņas ar 3 vai 5 logiem fasādē.

Maskavas forštates koka apbūve

Rīgā līdz ar cietokšņa likvidēšanu bija dažādi būvniecības noteikumi. 19. gs. pirmajā pusē izdotajos, apbūvei bija atvēlēts apmēram 420 ha, ko no vienas puses norobežoja Daugava, bet no otras - taisna līnija, kas sniedzās apmēram no tagadējās Maskavas un Balvu ielas krustojuma līdz Tallinas un Suvorova ielas krustojumam, tad līdz Lazaretes (Merķeļa) ielai un pa to līdz Citadelei. Šajā 220 ha lielajā teritorijā, kas bija izdalīta mūra celtnēm un piekļāvās vecpilsētai, atļāva celt ne tikai mūra, bet arī koka ēkas.

Tā, koka ēku aizliegums 1885.gadā attiecās uz teritoriju līdz Bruņinieku ielai, bet 1904.gadā līdz dzelzceļa lokam un daļas Maskavas priekšpilsētas Daugavas labajā krastā.

Maskavas forštates mūra apbūve Puškina ielā

19.gs. 60-to gadu otrajā pusē preču ražošana fabrikās izspieda manufaktūru darbu. Pēc 80-to gadu celtniecības sastinguma 90-to gadu vidū notika ekonomikas vispārēja augšupeja. Šajos apstākļos sākās jauns celtniecības posms. Rīgā sākās straujš iedzīvotāju pieplūdums. Dzīvojamo namu celtniecība tomēr nespēja apmierināt pieprasījumu pēc dzīvokļiem. Stāvokli neglāba pat attīstītam kapitālismam raksturīgo daudzstāvu īres namu parādīšanās, kuros varēja izvietot nesalīdzināmi vairāk cilvēku nekā līdz tam dominējošajās mazietilpīgajās zemajās koka celtnēs, kādas bija vairums Maskavas priekšpilsētā. Pilsētā vispirmām kārtām trūka relatīvi "lēto" mazo dzīvokļu, kurus spētu īrēt fabriku strādnieki, trūcīgie amatnieki, dažādi gadījumu darba strādnieki u.tml. Pat veselībai kaitīgie pagrabu dzīvokļi vienmēr bija aizņemti. Tā Maskavas priekšpilsētā līdzās mazajām 1-3 stāvu ēkām blakus parādījās arī sešstāvu īres nami. Piemēram, īres nams ar veikaliem Maskavas ielā 68, tā ir 6-stāvu mūra ēka, apmesta, fasādē apmetumā veidots rotājums, celta pēc arhitekta A.O. Bāra projekta 1911. gadā. Nams Elijas ielā 16 - 5-stāvu mūra ēka, apmesta, fasādē erkeri, tornītis, celta pēc arhitekta L. Rīmena projekta 1910. gadā. Īres nams Elijas ielā 5 - 5-stāvu mūra ēka, apmesta, celta pēc arhitekta H. Devendruss projekta 1913. gadā.

Zinātņu Akadēmijas ēka

Kā viens no nozīmīgākajiem Maskavas priekšpilsētas namiem, kas celts padomju gados jāatzīmē Zinātņu Akadēmijas ēka, kas celta "sociālistiskā reālisma" stilā pēc arhitektu O. Tilmaņa, K. Alkšņa, V.Apsītes u.c. projekta laika posmā no 1953.-1957. gadam. Celta pēc 20.gs. 50-to gadu augstceltņu tipa. Sākotnēji bija iecerēta kā Kolhoznieku nams, taču nevienu dienu nav kalpojusi šai neskaidrajai funkcijai. Līdz 1953.gadam celtnes vietā atradās Krievu sēta, kas bija izcils 19.gs. pirmās puses koka arhitektūras piemineklis. Uzsākot būvdarbus, tā tika nojaukta. Izmaiņas ienāca arī dzīvojamo namu celtniecībā, kad sākās mūra daudzdzīvokļu māju celtniecība. Pamatā tās bija standarta piecstāvu mājas.

Lido atpūtas centrs Krasta ielā

Kā nozīmīgākā 20.gs. 90.gadu beigu celtne ir jāmin Lido Atpūtas centra galvenā ēka, kas ir viena no lielākajām guļbūvēm Eiropā, kur vienlaicīgi var atpūsties ap 1000 viesu. Ēka ir būvēta no īpaši izmeklētām, vairāk nekā 100 gadus vecām, Latvijas eglēm.

Maskavas forštates jaunā apbūve Avots: www.eiromaja.lv

21. gadsimta sākumā Maskavas priekšpilsētas arhitektūra atradās savas identitātes meklējumos. Viens no galvenajiem jautājumiem ir, ko darīt ar noplukušajiem koka namiem, kuri bieži vien ir avārijas stāvoklī. 2004. gadā projektu konkursā par Maskavas priekšpilsētas attīstības vīziju uzvarēja austriešu arhitekta Klausa Kada biroja komandas projekts "Garden City Maskachka" jeb "Dārzu pilsēta Maskačka", kas rosina attīstīt Maskavas forštates teritoriju, paredzot kultūras iestāžu, sporta, dzīvojamo un parku zonas, kuras ieskautu "zaļā josla", kas ir šīs teritorijas romantiskā rota un krāšņums. Austrijas arhitekti piedāvā skaidri formulētu Mazā Krasta un Kojusalas ielas attīstības vīziju, veidojot to par "biroju aleju", kas radītu potenciālu rajona izaugsmi nākotnē. Projekts ietver arī iespējamās idejas koka apbūves rajona izveidei. Tomēr tā aizvien ir tikai vīzija...