Beberbeķu ielu katalogs

Beberbeķu iela

Beberbeķu iela, 19.09.2022.
Beberbeķu iela

Beberbeķu iela ir lielāka apkaimes iela, tā sākas Imantā krustojumā ar Ziedoņa ielu. Beberbeķu apkaimē tā šķērso Čuguna, Purmsātu ielu, Kārļa Ulmaņa gatvi, Beberbeķu 5., 6., un 7. līniju, Sātiņu ielu, Beberbeķu 9. līniju un Pavasara ielu. Tālāk iela turpinās Babītes pagastā. Beberbeķu iela ar tagadējo nosaukumu Rīgas ielu sarakstos atrodama kopš 1910. gada. Sākotnēji iela bez pārtraukumiem vedusi no Slokas ielas līdz pat Beberbeķu apkaimes galam, iezīmējot pilsētas robežu, bet vēlāk tā sadalīta vairākos posmos. Beberbeķu ielas kopējais garums ir 3387 metri.

Beberbeķu līnijas

Beberbeķu 9. līnija, 19.09.2022.
Beberbeķu 9. līnija

Beberbeķu 5., 6., 7. un 9. līnija bija izveidotas 1926. gadā ar tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies.
5. līnija sākas krustojumā ar Beberbeķu ielu un nešķērsojot nevienu citu ielu, tā beidzas strupceļā. 5. līnijas garums ir 469 metri.
6. līnija sākas krustojumā ar Beberbeķu ielu un nešķērsojot citas ielas beidzās krustojumā ar Krotes ielu. 6. līnijas garums ir 533 metri.
7. līnija sākas krustojumā ar Beberbeķu ielu, tālāk tā šķērso Krotes ielu un pagriežoties pa 90 grādiem, turpinās kā Turlavas iela. 7. līnijas garums ir 818 metri.
9. līnija sākas krustojumā ar Beberbeķu ielu, šķērso Krotes ielu un beidzās krustojumā ar Turlavas ielu. 9. līnijas garums ir 981 metrs.

Čuguna iela

Čuguna iela, 19.09.2022.
Čuguna iela

Čuguna iela sākas Zolitūdē pie dzelzceļa pārbrauktuves un stiepjas paralēli Dzelzceļa līnijai Rīga–Tukums. Beberbeķu apkaimē tā robežojas ar Nīgrandes ielu un beidzās krustojumā ar Beberbeķu ielu. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos Čuguna iela minēta 1917. gadā ar tagadējo nosaukumu, 1930. gadā tā pārdēvēta par Lielo Čuguna ielu, bet 1931. gadā atkal atguvusi sākotnējo vārdu. Čuguna ielas kopējais garums ir 1736 metri.

Krotes iela

Krotes iela, 03.04.2016.<br>Avots: lv.wikipedia.org/w/index.php?curid=311922, GreenZeb
Krotes iela

Krotes iela sākas strupceļā netālu no vasarnīcām, šķērso Beberbeķu 6. un 7. līniju un beidzas krustojumā ar Beberbeķu 9. līniju. Krotes iela izveidota 1937. gadā ar tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies. Krotes ielas garums ir 603 metri.

Nīgrandes iela

Nīgrandes iela, 19.09.2022.
Nīgrandes iela

Nīgrandes iela sākas krustojumā ar Čuguna ielu, šķērso Virgas ielu un beidzas strupceļā pie meža. Nīgrandes iela Rīgas pilsētas ielu sarakstos ir kopš 1937. gada ar tagadējo nosaukumu, kas saglabājies līdz mūsdienām. Ielas garums ir 140 metri.

Purmsātu iela

Purmsātu iela, 19.09.2022.
Purmsātu iela

Purmsātu iela sākas krustojumā ar Beberbeķu ielu un nešķērsojot citas ielas, beidzas strupceļā netālu no Kārļa Ulmaņa gatves. Purmsātu iela Rīgas ielu sarakstos ir kopš 1937. gada ar tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainīts. Ielas garums ir 120 metri.

Sātiņu iela

Sātiņu iela, 19.09.2022.
Sātiņu iela

Sātiņu iela sākas krustojumā ar Beberbeķu ielu un beidzas krustojumā ar ielu bez nosaukuma. Sātiņu iela izveidota 1937. gadā ar tagadējo nosaukumu, kas saglabāts līdz mūsdienām. Ielas garums ir 350 metri.

Turlavas iela

Turlavas iela, 03.04.2016.<br>Avots: lv.wikipedia.org/w/index.php?curid=311926, GreenZeb
Turlavas iela

Turlavas iela sākas strupceļā pie meža, šķērso Beberbeķu 7. līniju un beidzas krustojumā ar Beberbeķu 9. līniju. Turlavas iela Rīgas pilsētas ielu sarakstos atrodama kopš 1937. gada ar tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies. Ielas garums ir 340 metri.

Virgas iela

Virgas iela, 19.09.2022.
Virgas iela

Virgas iela sākas krustojumā ar ieliņu bez nosaukuma, šķērso Nīgrandes ielu un beidzas strupceļā pie dzīvojamām mājām. Virgas iela izveidota 1937. gadā ar tagadējo nosaukumu, kas saglabāts līdz mūsdienām. Ielas garums ir tikai 136 metri.

Kārļa Ulmaņa gatve

Kārļa Ulmaņa gatve, 03.04.2017.<br>Avots: lv.wikipedia.org/w/index.php?curid=349591, GreenZeb
Kārļa Ulmaņa gatve

Kārļa Ulmaņa gatve ir maģistrālas nozīmes iela Rīgā un viena no svarīgākajām un garākajām ielām Pārdaugavā. Ielas kopējais garums ir 11932 metri, tā pilnībā tika pabeigta 1981. gadā un ieguva Ernsta Tēlmaņa ielas nosaukumu (улица Эрнста Тельмана). 1991. gadā tā tika pārdēvēta par Kārļa Ulmaņa gatvi. Iela sadala Beberbeķu ielu divās daļās.

Ernests Tēlmanis bija Vācijas Komunistiskās partijas līderis Veimāras republikā. Kārlis Ulmanis bija politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs, bijis vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents un pēdējais pirmās Latvijas brīvvalsts prezidents.