Galerija Centrs

19.gadsimtā notika straujas izmaiņas tirdzniecībā un arī pašas pilsētas attīstībā. 19.gadsimta beigās sākās Rīgas apbūve ar daudzstāvu mūra dzīvojamiem, sāka attīstīties kafejnīcu, restorānu un viesnīcu bizness. To visu sekmēja tirdzniecības attīstīšanās, dažāda tipa veikali tika atvērti ārpus Vecpilsētas, tika ierīkoti jauni tirgus laukumi Rīgas rajonos.

Tomēr pēc senas tradīcijas Vecrīga saglabājās kā Rīgas tirdzniecības centrs. Tieši Vecrīgā atradās daudzi seni tirdzniecības nami, tirgotāju kantori un liekākais Rīgas tirdzniecības centrs mūsdienu izpratnē J. Jakša un Ko tirdzniecības nams, kas tika atklāts 1901. gada 2. decembrī. Pati J. Jakša un Ko tirdzniecības firma dibināta 1841. gadā. Tas bija uzņēmums, kas nodarbojās ar porcelāna, kristāla un stikla izstrādājumu, fajansa, lampu, pulksteņu un citu preču tirdzniecību. Jaunais modernais tirdzniecības centrs tika uzcelts veco tirdzniecības vietu vietā divu gadu laikā. Ēka tika celta pēc K.D. Felsko un T. Eiriha projekta. Ēka atradās Svērtuves ielā pretim Rātslaukumam. Jakša tirdzniecības nams nodega 1941. gada jūnijā Vecrīgas lielajā ugunsgrēkā. Kopā ar namu nodega arī visi unikālie mākslas priekšmeti, kas tajā atradās.

Universālveikals Centrs 1964.gadā

Kā otrs nozīmīgākais Vecrīgas tirdzniecības nams minams J. H. Cimmermaņa tirdzniecības nams, kas atradās Šķūņu ielā 15. Cimmermanim piederēja mūzikas instrumentu fabrika Rīgā. Viens no veikaliem atradās Rīgā, bet bija vēl arī veikali Maskavā, Londonā un Leipcigā. Tieši Cimmermanis piegādāja mūzikas instrumentus Krievijas cara galmam.

Kā trešais nozīmīgākais Vecrīgas tirdzniecības centrs būtu jāmin Universālveikals Centrs, kas ir modernizēta neoklasicisma celtne. Ēka celta 1936-1940. gadā pēc arhitekta A. Galindoma projekta. Ēka sākotnēji tika celta kā piecstāvu celtne kur 4 stāvos atradās dažādi veikali, bet 5 stāvā restorāns. Padomju gados tirdzniecību Universālveikalā Centrs biežāk raksturo tā pati situācija, kas daudzās pārējās tirdzniecības vietās, pustukši plaukti un garas rindas, kad veikalā parādījās kāds "noderīgs priekšmets".

Vecrīgas ielas 20.gs. 20-30. gados bija nosētas dažādiem lieliem un maziem veikaliem, kantoriem. Ieskatam var minēt tikai daļu no veikaliem, kas atradās Aldaru un Audēju ielā.

Galerija Centrs naktī ziemassvētku noskaņā 2007.g.

Ēkā Aldaru ielā 11 atradās "Andreas Jenov un biedri" īpašums, kas vēlāk pārgāja lieltirgotāja H. Frīdlendera īpašumā, kur atradās viņa degvielu un minerāleļļu tirdzniecības uzņēmuma galvenais kantoris. Šajā pašā ēkā atradās arī H. Mirama veikals, kur bija iespējams iegādāties izkaptis, pakavus, jūras zāles un citas preces, kā arī pārtikas veikals un Rīgas aptīrīšanas kantoris. Aldaru ielā 12/14 atrodas 17.-19.gs. dzīvojamās, saimniecības un noliktavas ēkas. 19.gs. beigās tas bija Rīgas rakstāmpapīru fabrikas īpašums, kur atradās tā valde, noliktavas un kantoris. Aldaru ielā 7 atradās elektronikas iestāde "Frey&Klein", vietu apgādāšanas birojs "Darbs", un pārtikas veikals

Vecrīgas Audēju iela

Audēju ielā līdzīgi kā šodien koncentrējās dažādas tirdzniecības iestādes un kantori. Piemēram, ēkā Audēju ielā 2, kas līdz 1940. gadam piederēja kažoku tirgotājam M. Preisam 20. gs. sākumā atradās Kažoku nams, līdz 20.gs. 20 gadu beigām arī Rīgas sludinājumu kantoris Echo- Reklama. Audēju ielā 3 atradās "Latviešu teātra birojs", darbojās uzņēmuma "Brāļi Streiff" kafijas nodaļa. Audēju ielā Nr.9 - Didkovska publiskā bibliotēka, J. Albina zvērādu tirgotava, S.Asa hūšu, cepuru un galošu tirgotava, kā arī citi veikali. Tieši Audēju ielā 16 tika uzcelts Armijas ekonomiskais universālveikals, uz kura bāzes tika izveidots Universālveikals Centrs.

Neskatoties uz izmaiņām pilsētas attīstībā Vecrīga saglabājās kā Rīgas tirdzniecības centrs.