Rīgas vēstures hronoloģija

365 dienas Rīgā

Maijs

1774. gada 1. maijā –	Vētra sabojāja un viļņi aizskaloja jūrā peldošo tiltu pār Daugavu.
1892. gada 1. maijā –	Rīgas pilsētas valde pie Daugavgrīvas un Tvaikoņu ielas krustojuma atvēra Iļģuciema tirgu.
2014. gada 1. maijā –	Pirmoreiz pēc neatkarības atjaunošanas Rīgas iedzīvotājiem un tūristiem apskatei tika atvērta bijusi VDK ēka t. s. „Stūra māja”.
1915. gada 2. maijā –	Rīgā tika nodibināta latviešu, lietuviešu un poļu bēgļu komiteja.
1937. gada 3. maijā –	No 3. līdz 7.maijam Rīgā notika Eiropas čempionāts basketbolā.
1967. gada 3. maijā –	Rīgas jaunajā šķidrās gāzes eksporta bāzē pietauvojās pirmais kuģis — franču gāzes transportkuģis „Lavoisier”.
1616. gada 4. maijā –	Rīgas rāte nolēma celt Svētās Ģertrūdes baznīcu.
1990. gada 4. maijā –	LPSR Augstākā Padome pieņēma deklarāciju Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.
2016. gada 4. maijā –	Pēc vērienīgās rekonstrukcijas un restaurācijas atklāja Latvijas Nacionālo mākslas muzeju. Pirmajā dienā to apmeklēja vairāk nekā 19 000 cilvēku, bet 5 gadu laikā gandrīz miljons apmeklētāju.
1778. gada 5. maijā –	Āgenskalnu ieskaitīja Rīgas priekšpilsētās.
1931. gada 5. maijā –	Par Rīgas pilsētas galvu kļuva Hugo Celmiņš. Savu amatu saglabājis līdz 1935. gadam, kad viņu nomainīja Roberts Garselis.
2006. gada 5. maijā –	No 5. līdz 24. maijam Rīgā notika 70. Pasaules čempionāts hokejā. Tas notika divās hallēs: Arēna Rīga un Skonto hallē. Čempionu titulu izcīnija Zviedrijas hokeja izlase. Latvijas izlase ieņēma 10. vietu.
1993. gada 6. maijā –	5. un 6.maijā Kongresu namā notika Norvēģijas saimniecības dienas. Pasākumu organizēja Norvēģijas tirdzniecības padome kopā ar Latvijas tirdzniecības un rūpniecības palātu.
1995. gada 6. maijā –	Naktī no 5. uz 6.maiju plkst. 4:10 Rīgas sinagogā Peitavas ielā 6/8 notika sprādziens. Sprāgstviela atradusies pagrabstāva logu ailē. Sprādziena rezultātā bojāta logu aile un lūgšanu telpas interjers. Cietušo nebija.
1901. gada 7. maijā –	Par Rīgas pilsēta galvu tika ievēlēts vācbaltu inženieris, uzņēmējs un lieltirgotājs Džordžs Armitsteds (angļu: George Armitstead). Viņa laikā Rīgā notika plaša celtniecība un labiekārtošana. Šajā amatā viņš vadīja Rīgas pārveidi par modernu lielpilsētu, viņa vadības laikā uzcēla 14 jaunas skolas, 3 jaunas slimnīcas, uzcēla Rīgas pilsētas mākslas muzeju, zooloģisko dārzu, tautas bibliotēkas un tējnīcas, strādniekiem par simbolisku naudu piešķīra zemi dārziņiem, veicināja rūpniecības un tirdzniecības attīstību. Džordžs Armitsteds vēl mūsdienās tiek pieminēts kā viens no ievērojamākajiem rīdziniekiem. 1912. gadā Armitsteds smagi saslima un vēlāk nomira. Nākamais Rīgas pilsētas galvu kļuva Vilhelms Roberts fon Bulmerinks (vācu: Wilhelm Robert von Bulmerincq).
1996. gada 7. maijā –	Rīgas dome nolēma Kosmonautikas gatvi Purvciemā pārdēvēt par Džohara Dudajeva gatvi.
1332. gada 8. maijā –	Svētās Romas imperators Ludvigs IV Bavārietis (vācu: Ludwig IV. der Bayer) apstiprināja Livonijas ordeņa virskundzību pār Rīgas pilsētu.
1999. gada 8. maijā –	Ugunsgrēkā daļēji nodega Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Zemgales sētas Kalpu rinkas ēka.
2002. gada 8. maijā –	Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas teritorijā tika atklāta piemiņas plāksne Černobiļas traģēdijas upuriem.
1884. gada 9. maijā –	Iesvētīja Rīgas Visu Svēto pareizticīgo baznīcu.
1893. gada 9. maijā –	Strazdumuižas teritorijā tika atklātas Neredzīgo darba patversmes pirmās ēkas, tādējādi aizsākot neredzīgo un vājredzīgo praktisku profesionālās rehabilitācijas darbu. Tā bija pirmā šāda veida iestāde Baltijā.
2000. gada 9. maijā –	Tika atklāts Eiropas Savienības informācijas centrs.
1900. gada 10. maijā –	Rīgas pilsēta noslēdza līgumu par elektriskā tramvaja būvi.
2000. gada 10. maijā –	Par Rīgas domes priekšsēdētāju tika ievēlēts Andris Ārgalis no „Tēvzemei un Brīvībai” saraksta, jo iepriekšējais domes priekšsēdētājs Andris Bērziņš kļuva par Ministru prezidentu. 2001. gadā zaudējis Rīgas pašvaldības priekšsēdētāja amatu Gundaram Bojāram.
1313. gada 11. maijā –	Tika atcelts lēmums par Livonijas ordeņa izslēgšanu no baznīcas.
1733. gada 11. maijā –	Tika iesvētīta no koka celtā Jēzus luterāņu baznīca.
1858. gada 12. maijā –	Rīgas ebrejiem atļāva pilsētā iegādāties nekustamos īpašumus.
1886. gada 12. maijā –	Pie Rīgas latviešu biedrības tika nodibināta Derīgu grāmatu nodaļa.
1932. gada 13. maijā –	Berģos atklāja Brīvdabas muzeju.
1994. gada 13. maijā –	Rīgā viesojās 2007. gada Nobela prēmijas literatūrā laureāte britu rakstniece Dorisa Lesinga.
2002. gada 13. maijā –	Rīgā notika IV Baltijas ekonomikas forums.
2005. gada 13. maijā –	Ar koncertu Lielajā ģildē Rīgas Doma zēnu koris atzīmēja savu 55.dzimšanas dienu.
2009. gada 13. maijā –	Pie Zemkopības ministrijas protestēja aptuveni 20 vides NVO pārstāvji, kuri iebilda pret ģenētiski modificētu organismu lietošanu Latvijā.
1905. gada 14. maijā –	Andrejsalā atklāja pirmo pilsētas nozīmes spēkstaciju, kad Rīgas pilsētas galva Džordžs Armitsteds parakstīja lēmumu par elektrocentrāles pieņemšanu ekspluatācijā un tās nodošanu pilsētas Uzņēmumu pārvaldes pārziņā. Elektroenerģiju sākotnēji ražoja no Anglijas akmeņoglēm, kuras ieveda kuģos.
1996. gada 14. maijā –	Latvijas nacionālā aviosabiedrība airBaltic uzsāka regulāru gaisa satiksmi starp Rīgu un Baltkrievijas galvaspilsētu Minsku.
1998. gada 14. maijā –	Lai izteiktu savu attieksmi pret izmaiņām Izglītības likumprojektā, Vērmanes dārzā pulcējās ap 200 krieviski runājošu jauniešu un aptuveni tikpat daudz vecāka gadagājuma cilvēku.
2002. gada 14. maijā –	Rīgā notika Latvijas romu 2. kongress.
2008. gada 14. maijā –	TC Vienības gatvē iebrauca automašīna, un nepilnas pusminūtes laikā no juvelierizstrādājumu veikala tika nozagts seifs ar briljantiem vairāku desmitu tūkstošu latu vērtībā.
2008. gada 14. maijā –	Apdrošināšanas sabiedrība „If Latvia” starptautiskajā lidostā „Rīga” uzstādīja Baltijā pirmo pašapkalpošanās apdrošināšanas termināli.
1803. gada 15. maijā –	Tika nodibināta 1. pilsētas slimnīca, kā Rīgas trūcīgo jeb nabagu slimnīca bijušās Kroņa aptiekas dārza vietā.
1934. gada 15. maijā –	Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa vadībā Rīgā tika rīkots valsts apvērsums. Tika atlaista Saeima un likvidētas politiskās partijas.
1998. gada 15. maijā –	Sākās Akmens tilta remonta pirmā kārta. Rīgas dome remontdarbiem piešķīra 1,5 miljonus latu.
2002. gada 15. maijā –	Kontrabandas apkarošanas centrs sadarbībā ar Pārtikas un veterināro dienestu Rīgā kādas noliktavas telpās atklāja aptuveni 350 tonnas gaļas produktu.
1590. gada 16. maijā –	Nikolauss Mollīns saņēma karaļa Sigismunda III privilēģiju, ar kuru tam tika dotas tiesības Rīgā iespiest grāmatas.
1869. gada 16. maijā –	Pie Rīgas Latviešu biedrības nodibināja Zinību komisiju.
2001. gada 16. maijā –	Pēc rekonstrukcijas darbu atsāka viesnīca „Reval Hotel Latvija”.
2001. gada 17. maijā –	Raiņa kapos tika atklāts aktiera Harija Liepiņa kapa piemineklis.
1484. gada 18. maijā –	Pēc 2 mēnešu ilgām kaujām Livonijas-Maskavijas karā krita ordeņa Rīgas pils.
1906. gada 18. maijā –	Tika atklāts Gaisa tilts, saukts arī par VEF tiltu.
1882. gada 19. maijā –	Rīgā atklāja pirmo telefona centrāli.
1885. gada 19. maijā –	Iemūrēja Svētā Pāvila baznīcas pamatakmeni.
2000. gada 19. maijā –	Dailes teātrī sākās 1. Latvijas ķirurgu kongress.
1858. gada 20. maijā –	Tika sākta Rīgas–Daugavpils dzelzceļa izbūve.
1601. gada 21. maijā –	Poļu–zviedru karā Daugavā pie Rīgas iebrauca zviedru karakuģi.
1621. gada 21. maijā –	Rīgas iedzīvotāji vēroja gredzenveida Saules aptumsumu, kas tika traktēts, kā ļauna zīme.
1721. gada 21. maijā –	Zibens iespēra Rīgas Svētā Pētera baznīcas tornī, un tas nodega.
2015. gada 21. maijā –	Latvijas prezidentūras ES Padomē ietvaros Rīgā sākās Austrumu partnerības samits.
2021. gada 21. maijā –	Rīgā sācies 2021. gada Pasaules čempionāts hokejā.
1775. gada 22. maijā –	Pirmajam krievu tirgotājam tika piešķirtas Rīgas namnieka tiesības.
1919. gada 22. maijā –	Rīgu ieņēma Andrieva Niedras valdībai pakļautais karaspēks.
1836. gada 23. maijā –	Rīgā tika atvērts ziņu birojs, kas vēlāk pārveidojās par adrešu galdu.
2002. gada 23. maijā –	Rīgā sākās apvienotais Baltijas Ortodontu asociācijas un Baltijas Sejas, žokļu un plastiskās ķirurģijas asociācijas kongress.
2003. gada 23. maijā –	Esplanādē notika mītiņš pret izglītības reformu, kuru organizēja Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācija.
1997. gada 24. maijā –	Rīgas Kongresa namā pirmo reizi Latvijā notika pasaulē pazīstamais reklāmai veltītais pasākums „Reklāmas rīmu nakts”.
2001. gada 24. maijā –	Rīgā notika pirmais Latvijas Farmaceitu forums.
2002. gada 24. maijā –	Ar automobiļu parādi Rātslaukumā noslēdzās ietekmīgu vācu un austriešu uzņēmēju un politiķu rīkotais „Melngalvju rallijs Lībeka - Rīga” antīkajiem automobiļiem.
2003. gada 24. maijā –	Rīgā, Skonto Hallē notika 2003. gada 48. Eirovīzijas dziesmu konkurss. Vakaru vadīja Marija Naumova un Renārs Kaupers. Konkursā uzvarēja Turcijas pārstāve Sertaba Erenere ar dziesmu Everyway That I Can, iegūstot 164 punktus.
1979. gada 25. maijā –	Rīgā notika Latvijas truškopju biedrības dibināšanas kongress.
1992. gada 25. maijā –	Rīgas ostā Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārstāvji saņēma no Anglijas sūtītus konteinerus ar 100 000 grāmatām, kas bija domātas Baltijas valstu bibliotēkām.
2000. gada 25. maijā –	Atklāja pirmo pazemes autostāvvietu Rīgā. Tā atrodas Kronvalda parkā pie Kongresu nama, stāvvieta bija paredzēta 339 automašīnām.
1305. gada 26. maijā –	Livonijas ordenis no cisterciešu mūkiem par 4000 Ķelnes markām nopirka Daugavgrīvas klosteri. Ordenis tā vietā uzcēla Daugavgrīvas pili (vāc. Alt-Dünamünde), tā iegūstot kontroli pār Rīgas jūras vārtiem, kam bija liela nozīme kuģošanai pa Daugavu.
1830. gada 27. maijā –	Rīgas ostā iebrauca pirmais tvaikonis „Oskar”.
2000. gada 27. maijā –	Rīgā notika pirmais Vislatvijas dvīņu un trīņu saiets.
1896. gada 28. maijā –	Pirmo reizi Rīgā tika demonstrēts kino Solomonska cirka ēkā.
1919. gada 29. maijā –	Dibināja 6. Rīgas kājnieku pulku.
1626. gada 30. maijā –	Rīgā plosījās spēcīga vētra.
1995. gada 30. maijā –	Rīgā sāka darboties pirmais bankomāts Latvijā, ko uzstādīja „Kredo banka”. Bankomāts apkalpoja norēķinu kartes „Bonus Card”. 1995. gada beigās Latvijā jau bija septiņi, vēl pēc gada – 24 bankomāti.
1601. gada 31. maijā –	Poļu–zviedru karā zviedru karakuģi atstāja Rīgu un atgriezās Zviedrijā.
1999. gada 31. maijā –	Rīgā atklāja krīzes centru „Skalbes”. Centra darbinieki un brīvprātīgie sniedz profesionālu palīdzību, atbalstu un informāciju cilvēkiem, kuri nonākuši krīzes situācijā.
2019. gada 31. maijā –	Par Rīgas domes priekšsēdētāju tika ievēlēts virsnieks un bijušais Latvijas bruņoto spēku komandieris Dainis Turlais, taču jau 20. jūnijā viņš neizturēja opozīcijas ierosināto uzticības balsojumu, zaudējot amatu 21 dienu pēc ievēlēšanas. Par domes priekšēdētāja pienākumu izpildītāju atkal kļuva Oļegs Burovs, kas palika šajā amatā līdz 2020. gada 25. februārim.

Sadaļa „365 dienas Rīgā” ir daļa no Projekta „365 dienas Rīgā”, materiāli ir sagatavoti ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta „365 dienas Rīgā” saturu atbild biedrība „Cita Rīga”.

Komentāri

Pašlaik mēs veicam komentāru apkopi.