Trīs brāļi

16.gs ieviesa radikālas pārmaiņas pilsētas arhitektūrā un sadzīvē. 16.gs. sākumā sāka izmantot šaujamieročus un pilsētas nocietinājuma mūris sāka zaudēt savu sākotnējo nozīmi, jo ar lielgabaliem to bija iespējams sagraut. Tādēļ 16. gs. vidū pilsētu sāka nocietināt, uzberot ārpus nocietinājuma mūriem vaļņus un izrokot nocietinājuma grāvi. Vaļņu augstums svārstījās no 8 līdz 11 metriem. Nocietinājuma grāvī starp bastioniem izveidoja trīsstūrveida nocietinātas salas - revelīnus. Koka tilti tos savienoja ar abiem krastiem, pāri revelīniem ceļš veda uz pilsētas vārtiem.

Uzberot vaļņus ārpus pilsētas mūriem, pilsētas platība nedaudz palielinājās, jo sāka apbūvēt arī jauniegūto pilsētas daļu. Veco nocietinājuma mūri sāka izmantot praktiskām vajadzībām – apbūvēja ar dzīvojamām ēkām.

16.gs. sākumā koka ēku Rīgā bija palicis relatīvi maz. Galvenokārt bija saglabājušās saimniecības ēkas. Dzīvojamās mājas lielākoties iedzīvotāji cēla no mūra. Namnieku mājas bija vienkāršas. 16.gs. sākumā, kad Rīgas iedzīvotāju skaits vēl nebija sasniedzis 12 000, pilsētā bija septiņas baznīcas un četri klosteri.

Šajā laikā pilsētnieki savus dzīvojamos namus cēla pēc viena parauga. 15./16.gs. namiem raksturīgi augsti, stāvi pakāpjveida zelmiņi ar plašiem bēniņiem un šauri, gari sīkrūšu logi. Visu pirmo stāvu parasti aizņēma plaša dzīvojamā istaba ar priekšnamu, kur glabāja preces un izejmateriālus. Istabas stūrī bija pavards ēdiena gatavošanai. Aukstā laikā pavards vienlaicīgi arī apsildīja telpu. Šādā istabā dzīvoja saimnieks ar ģimeni, mācekļi un zeļļi. Ar laiku ieviesās paradums nodalīt atsevišķu kambari saimniekam.

Jumta stāvos parasti tika ierīkotas materiālu noliktavas. Jo bagātāks bija namnieks, jo vairāk stāvu bija ēkai. Materiālus bēniņos nogādāja ar ceļamām ierīcēm pa griestos ierīkotu lūku. Tirgotavas vajadzībām ēkas priekšā varēja uzcelt piebūvi.

Senākie zīmējumi, kas attiecas uz šī laika posma Rīgas pilsētas ēkām, pieder J.K. Brocem, kurš 18.gs. beigās bija uzzīmējis, viņaprāt, pašu vecāko Rīgas pilsētas dzīvojamo ēku un sniedzis tās aprakstu. Vienīgais Vecrīgas nams, kurā visspilgtāk izpaudās J.K. Broces aprakstāmā nama pazīmes, ir nams Mazajā Pils ielā 17, kas ir vecākais no dzīvojamo ēku kompleksa „Trīs brāļi”. Lai arī ēka ir vairākas reizes pārbūvēta, tomēr nama plānojums liecina, ka sākumā tam bija apdzīvots tikai pirmais stāvs, bet bēniņu stāvi tika izmantoti par noliktavām. Ēka bija celta ar gala zelmini pret ielu. Šāds celtnes novietojums zemes gabalā raksturīgs viduslaikos visās Baltijas jūras piekrastes pilsētās.

Raksturīgs šī laika posma Rīgas arhitektūrai ir tas, ka starp apbūves gabaliem bijuši stāvkoku žogi, palisādes. Palisādu žogi Rīgā bija izplatīti vēl 17.gs. sākumā.

Tā kā mūra namus pilsētā cēla nolūkā izmantot tos par ugunsdrošu, pret ārējiem iebrukumiem aizsargātu un tikai daļēji apdzīvotu, noliktavu, tad tas turpmākajā ēku arhitektūras attīstībā savu nozīmi zaudēja. Dzīvošanai, darbam un preču novietošanai parocīgākas bija lielās pildrežģu celtnes. 14.gs. mūra nami pamazām zaudēja savu nozīmi. No mūra namiem dzīvojamajās ēkās tika pārņemts mājas stāvu dalījums, kas nebija senākajām pildrežģa un koka ēkām.

Komentāri

Vēl nav neviena komentāra. Esiet pirmais!

Pievienot komentāru

* Obligāta informācija

5000

Ievelciet attēlus (maks 5)

Paziņot man uz e-pastu par jaunajiem komentāriem

Atcerēties mani šajā datorā

Es izlasīju un sapratu privātuma politiku

Es izlasīju un piekritu portāla lietošanas noteikumiem

x

Insert Bullet List

Please enter at least one item.

Item:

Item:

Item:

Item:

Item:

x

Insert Numeric List

Please enter at least one item.

Item:

Item:

Item:

Item:

Item:

x

Insert Link

Please enter the link of the website

Optionally you can add display text

x

Insert Email

Please enter the email address

Optionally add any display text

x

Insert Image

Please enter the link of the image

x

Insert YouTube Video

Please enter the link of the video

x

Image Upload

x

Privātuma politika

Privātuma politika satur informāciju par Jūsu datu izmantošanu portālā Cita Rīga. Pievienojot komentāru, Jūs piekrītat, ka saprotat portāla privātuma politiku:

• Jūsu vārds, pilsēta, valsts, novads un komentārs būs publiski pieejams.
• Bez minētas informācijas, arī cita informācija par Jūsu komentāru tiek saglabāta:
  • Jūsu IP adrese (netiek parādīta),
  • Komentāra pievienošanas datums un laiks (parādīts).
• Jūsu e-pasta adrese nebūs publiski pieejama. Tā tiek ievākta divu iemeslu dēļ:
  • Administratīvajiem nolūkiem, ja vajadzēs ar Jums sazināties.
  • Informēt Jūs par jaunajiem komentāriem, ja Jūs parakstījāties.
• Jūsu interneta pārlūks saglabās papildus cookie failus. Tas ir nepieciešams, lai atcerētos Jūsu ievadīto informāciju. Ar laiku cookie faili tiks izdzēsti automātiski.

Privātuma politika var mainīties jebkurā laikā bez brīdinājuma.

x

Portāla lietošanas noteikumi

Portāla lietošanas noteikumi satur komentāru pievienošanas noteikumus portālā Cita Rīga. Pievienojot komentāru, Jūs piekrītat šiem noteikumiem:

• Kaut arī administrators cenšas pārbaudīt visus komentārus, nav iespējams operatīvi pārbaudīt visus komentārus.
• Visi komentāri satur tikai komentāru autoru viedokli, bet ne portāla Cita Rīga autoru vai administratoru viedokli.
• Jūs piekritāt nepublicēt komentāros jebkāda veida apmelojošu, nelikumīgu, draudošu, aizskarošu, pornogrāfisku, naidu kurinošu vai privāto dzīvi aizskarošo informāciju.
• Portāla administratoram ir tiesības rediģēt, pārvietot vai dzēst komentārus, ja tie neatbilst šiem portāla lietošanas noteikumiem.

Noteikumu neievērošanas dēļ lietotājam var būt limitēta iespēja pievienot komentārus portālā.

Noteikumi var mainīties jebkurā laikā bez brīdinājuma.

x