Ziepniekkalna ielu katalogs (A – D)

Antenas iela

Antenas iela sākas krustojumā ar Mūkusalas ielu un beidzas krustojumā ar Bauskas ielu. Tā izveidota 1957. gadā līdz tam neapbūvētā teritorijā. Antenas ielai ir raksturīga industriāla apbūve. Antenas ielā 2 atrodas Ceļu satiksmes drošības direkcijas Rīgas nodaļas Tehniskās apskates stacija. Antenas ielas garums – 362 metri. Iespējams, ka ielas nosaukums cēlies no kādreizējas Radiotehnikas ielas.

Basu iela

Basu iela sākas krustojumā ar Zaļenieku ielu, šķērso Graudu ielu un beidzas krustojumā ar Bātas ielu. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos sastopama 1915. gadā ar nosaukumu Bases (muižas) iela (vācu: Bassensche Strasse, krievu: Бассенская улица), bet kopš 1923. gada to sauc Basu iela. Basu ielas garums – 351 metrs. Ielai ir savrupmāju apbūve.

Ielas nosaukums saistāms ar Bases ciemu – Basi, agrāk — Birži, apdzīvota vieta Kuldīgas novada Gudenieku pagastā. 172 km no Rīgas un 20 km no Kuldīgas.

Bauskas iela

Bauskas iela ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām Pārdaugavas ielām, kas minēta jau 18.gadsimtā – tā bija vecais tirdzniecības ceļš uz Lietuvu. Pirmo reizi Rīgas adrešu grāmatās sastopama 1846. gadā ar tagadējo nosaukumu (vācu: Bauskesche Strasse, krievu: Бауская улица)), kas laika gaitā nav mainījies. Pēc Pārdaugavas pievienošanas Rīgai Bauskas iela stiepās līdz pilsētas robežai, bet no pilsētas robežas līdz Bišumuižai to sauca par Bauskas ceļu. 1968. gadā Bauskas ielai pievienots Bauskas ceļš. Bauskas ielas apbūvi var iedalīt divās daļās – sākotnēji Daugavas pusē bija industriālā apbūve, bet ielas otrā pusē – mazstāvu ēku apbūve.

Bauskas iela sākas Torņakalna apkaimē krustojumā ar Jelgavas ielu. Ziepniekkalna apkaimē iela pēc krustojuma ar Kārļa Ulmaņa gatvi šķērso Viesītes, Dandāles, Skaistkalnes, Antenas, Spārnu, Mazā Stērstu un Mūkusalas ielu. Tālāk iela ved caur Bišumuižas un Katlakalna apkaimēs, kur Rīgas robežās tā beidzas krustojumā ar Jāņa Čakstes gatvi, taču tālāk turpinās Valdlaučos ar tādu pašu nosaukumu. Apmēram 1,5 kilometru garumā Valdlaučos iela veido pilsētas robežu ar Ķekavas pagastu. Bauskas ielas kopējais garums ir 4498 metri.

Bauska ir pilsēta Zemgalē, Bauskas novada centrs, 67 km attālumā no Rīgas. Bauskā Mūsa un Mēmele saplūstot izveido Lielupi. Cauri pilsētai iet starptautiskā Via Baltica šoseja. Pilsētas centrs ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis.

• Bauskas ielā 48 atrodas bijusī Belvijas muižas koka dzīvojamā ēka, kas celta 18. gadsimtā.
• Bauskas ielā 59 atrodas a/s „Latvijas Finieris” galvenais uzņēmums.
• Bauskas ielā 86 atrodas valsts a/s „Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD).

Bātas iela

Bātas iela sākas krustojumā ar Vienības gatvi, šķērso Blīdenes un Basu ielu, un beidzas krustojumā ar Spulgas ielas. 1902. gada Rīgas pilsētas ielu plānā iezīmēta kā Bātes iela (vācu: Battensche Strasse, krievu: Батенская улица), 1923. gadā nosaukums precizēts – Bātas iela. Ielas kopējais garums – 501 metri.

Bāta ir Vaiņodes ciema daļa ziemeļu pusē. Vēstures avotos Bāta pirmo reizi minēta 1253. gadā. Tagad praktiski saplūdusi ar Vaiņodi.

Beverīnas iela

Beverīnas iela sākas krustojumā ar Vienības gatvi, šķērso Blīdenes ielu un beidzas krustojumā ar Spulgas ielu. Tā ved paralēli Brucenes un Bātas ielai. Rīgas pilsētas ielu plānā pirmo reizi sastopama ap 1902. gadu ar savu tagadējo nosaukumu (vācu: Bewernsche Strasse, krievu: Бевернская улица). Pēc citiem avotiem ielas sākotnējais nosaukums bijis Bebru iela. 1923. gadā nosaukums ir precizēts uz Beverīnas ielu. Ielas garums ir 552 metri, tai ir savrupmāju apbūve.

Beverīna bija Tālavas latgaļu vecākā Tālivalža pils, kurā viņš valdījis līdz 1213. gadam. Beverīna kalpojusi ne tikai kā pārvaldes centrs, bet arī kā karavīru pulcēšanās vieta no plašas apkārtnes. Līdz mūsdienām nav izdevies noteikt Beverīnas atrašanās vietu.

Bērzlapu iela

Bērzlapu iela sākas krustojumā ar Vienības gatvi un beidzas krustojumā ar Spulgas ielu, nešķērsojot citas ielas. Tā iet paralēli Brucenes un Sērenes ielai. Ielas nosaukums piešķirts 1955. gadā. Uz ielas pārsvarā ir privātmāju apbūve, ielas garums – 575 metri.

Bērzlapes ir mazas vai vidējas lapiņsēnes ar dažādu krāsu cepurītēm, bet divām kopīgām iezīmēm – augļķermeņa trauslumu un lapiņu birzīgumu.

Bērzupes iela

Bērzupes iela sākas strupceļā pie daudzstāvu dzīvojamām mājām, šķērso Tadaiķu un Svētes ielu, un beidzas strupceļā pie Valdeķu ielas. 1935. gadā tā ieguva savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies. Bērzupes ielas garums ir 286 metri.

Latvijas teritorijā ir vairākas Bērzupes – divi ciemi Annenieku un Liepnas pagastā, kā arī trīs upes – Mazās Juglas, Sitas un Dubnas pietekas.

Blīdenes iela

Blīdenes iela sākas strupceļā pie bijušajām „Rīgas zieds” siltumnīcām, šķērso Graudu un Bātas ielu un beidzas krustojumā ar Beverīnas ielu. Te pārsvarā ir individuālo māju apbūve. 20.gadsimta sākumā Rīgas kartogrāfiskajā materiālā Blīdenes iela parādās ar tagadējo nosaukumu (vācu: Bliedensche Strasse, krievu: Блиденская улица). 1928. gadā iela pārdēvēta par Priedaines ielu, bet jau 1934. gadā atkal parādās nosaukums Blīdenes iela. Ielas garums ir 294 metri.

Blīdene ir apdzīvota vieta Saldus novadā, atrodas 23 km no Saldus un 96 km no Rīgas.

Brucenes iela

Brucenes iela sākas krustojumā ar Vienības gatvi un beidzās krustojumā ar Spulgas ielu, nešķērsojot citas ielas. Brucenes ielas nosaukums pirmo reizi parādās 1924. gada Rīgas pilsētas adrešu grāmatās. Ielai ir privāto māju apbūve. Tās garums ir 567 metri.

Bruknas iela

Bruknas iela sākas krustojumā ar Vienības gatvi, šķērso Īslīces ielu un beidzas krustojumā ar Spulgas ielu. 1924. gadā iela ieguva tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies. Bruknas ielu lauž 95. vidusskola. Līdz 1974. gadam Bruknas iela stiepās gar Rīgas pilsētas robežu. Ielas garums ir 633 metri.

Brukna ir apdzīvota vieta Bauskas novadā, kas izveidojusies pie bijušās Bruknas muižas (vācu: Brucken). Atrodas 20 km no Bauskas un 69 km no Rīgas.

Bukas iela

Bukas iela ir viena no apkaimes īsākajām ielām, tā sākas krustojumā ar Vadakstes ielu un, nešķērsojot citas ielas, beidzas strupceļā savrupmāju apbūvē. Bukas iela izveidota 1955. gadā. Ielu veido individuālo māju apbūve. Tās garums ir tikai 87 metri.

Buka ir ciems Valmieras novadā.

Dandāles iela

Dandāles iela sākas krustojumā ar Bauskas ielu, stiepjas viena kvartāla garumā un beidzas krustojumā ar Garozes ielu. Dandāles iela Rīgas ielu sarakstos sastopama ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies. Dandāles ielas garums ir 126 metri. Sākotnēji ielai bija bruģa segums, 2023. gada pavasarī iela tika asfaltēta.

Dandāle ir bijusi muiža (Dandāles muiža) Jelgavas novadā, kas pilnībā gājusi bojā laika gaitā.

Dignājas iela

Dignājas iela sākas krustojumā ar Stērstu, Mazo Stērstu ielu un Tumes ielu, un nešķērsojot citas ielas, tā beidzas krustojumā ar Ziepniekkalna ielu. Dignājas iela izveidota 1937. gadā ar tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies. Dignājas ielas garums ir 445 metri, tai ir jaukta apbūve.

Dignāja ir ciems Jēkabpils novadā. Dignājas apkārtnē atrodas pilskalns, un līdz 14. gadsimtam te pastāvēja Dignājas viduslaiku pils.

Dižozolu iela

Dižozolu iela sākas krustojumā ar Valdeķu ielu un beidzas krustojumā ar Līvciema ielu. Tā izveidota kopā ar apkaimes Ziepniekkalns–1 (sākotnēji 4) uzbūvi. Ielu sākotnēji projektēja kā gājēju iela, kur plānoja izvietot sabiedriskos objektus – skolas, bērnu dārzus un veikalus. Tālāk bija plānots ielu turpināt labiekārtotā parkā aiz mūsdienu Līvzemes ielas. Ielas celtniecība nav pabeigta līdz pat šodienai. Pēdējais ielas posms gar 10. māju nav noasfaltēts un nav labiekārtots. Ielai esošais nosaukums tika piešķirts 2009. gadā. Dižozolu ielas garums ir 515 metri.

2014. gadā bija izstrādāts Dižozolu ielas labiekārtošanas plāns, pārveidojot ielu par apkaimes tirdzniecības un atpūtas centru. Saskaņā ar šo plānu bija paredzēts paplašināt ielas gājējiem, ievērojami samazināt ielas braucamo daļu, izvietojot ietvi un brauktuvi vienā līmenī. Pēc analoģijas ar garāko māju Ziepniekkalnā, uz ielas plānoja uzstādīt garāko soliņu Rīgā. Papildus tam projekts paredzēja modernizēt ielas apgaismojumu, izvietot pārvietojamas puķu kastes, dobes, uzstādīt kokus, kā arī rekonstruēt ielas komunikācijas. Darbus plānoja pabeigt 2018. gadā, taču arī šis labiekārtošanas projekts netika realizēts.

Džūkstes iela

Džūkstes iela sākas krustojumā ar Kalētu ielu, krustojas Ceraukstes ielu un turpinās kā Putnu iela. Tā izveidota 1935. gadā ar tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies. Džūkstes ielas garums ir 384 metri. Tajā ir gan dzīvojamā, gan saimnieciskā apbūve, kā arī neapbūvēti gruntsgabali.

Džūkste ir apdzīvota vieta Tukuma novadā pie Kundziņstrauta ietekas Džūkstē. Atrodas 29 km no Tukuma un 66 km no Rīgas.