Rīgas vēstures hronoloģija – Februāris
5th slideshow image6th slideshow image7th slideshow image8th slideshow image1st slideshow image2nd slideshow image3rd slideshow image4th slideshow image
Latvian Russian
LiveInternet
Яндекс.Метрика

Rīgas vēstures hronoloģija

365 dienas Rīgā

Februāris
1935. gada 2. februārī –
Rīgas Latviešu biedrības namā piedaloties valdībai, diplomātiskajam korpusam un aicinātajiem viesiem, notika Tirdzniecības un rūpniecības kameras atklāšanas sēde. Organizācija sākotnējais uzdevums bija pārstāvēt un veicināt tirdzniecības un rūpniecības attīstību valstī. Tā pārstāvēja tirdzniecības un rūpniecības intereses valsts iestādēs, pētīja ekonomisko situāciju, izstrādāja un apsprieda ierosinājumus ekonomikas veicināšanai, deva atsauksmes par likumu, rīkojumu un saistošo noteikumu piemērotību, apkaroja spekulāciju utt. Tika slēgta 1940. gadā un atjaunoja savu darbību, bet 1990. gada – atjaunoja.
2005. gada 2. februārī –
Rīgas pasažieru stacijā Lāčplēša ielas tuvumā sadūrās elektrovilciens Lielvārde–Rīga ar pasažieru tālsatiksmes vilcienu Maskava–Rīga, bojā gāja 4 cilvēki un 29 cilvēki tika ievainoti. Negadījumā par vainīgo tika atzīts vilciena Lielvārde–Rīga mašīnists, kam tika piespriests četru gadu cietumsods atklāta tipa cietumā. Mašīnists esot apsteidzis grafiku un neievērojis aizliedzošo sarkano signālu luksoforā.
1946. gada 3. februārī –
Uzvaras laukumā aptuveni 4000 skatītāju klātbūtnē notika pēdējā publiskā pakāršana Rīgā. Sods par kara noziegumiem tika izpildīts 7 vācu ģenerāļiem, tajā skaita Holokausta Latvijā organizatoram Frīdriham Jekelnam (vācu: Friedrich August Jeckeln), kas bija atbildīgs par vismaz 100 000 cilvēku nāvi Vācijas okupētajos apgabalos, tai skaitā realizēja masu slepkavības Rumbulā. Visus pakārtos 6. februārī sadedzināja tagadējā Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja teritorijā lokomotīves kurtuvē.
1853. gada 4. februārī –
Tika apstiprināts Rīgas – Dinaburgas (Daugavpils) dzelzceļa projekts. Līnijas būvniecība tika pabeigta 1861. gadā un atklāta 1861. gada 12. septembrī. Divceļu dzelzceļa līnija bija viena no pirmajām dzelzceļa līnijām Latvijā. Šodien Rīgas – Krustpils iecirknis ir viens no noslogotākajiem dzelzceļiem Latvijā.
1986. gada 5. februārī –
Rīgā notika žurnāla «Voprosi istoriji KPSS» lasītāju konference, ko bija organizējuši žurnāla redakcija un Latvijas Komunistiskās parti jas CK Partijas vēstures institūts. Konferenci atklāja Latvijas Komunistiskās partijas CK sekretārs Anatolijs Gorbunovs.
1528. gada 6. februārī –
Pēc Livonijas mestra Valtera fon Pletenberga (vācu: Wolter von Plettenberg) ieteikuma par 20. Rīgas arhibīskapu Rīgas domkapituls ievēlēja Doma baznīcas prāvestu Tomasu Šēningu (vācu: Thomas Schöning). Viņa rezidence atradās Kokneses pilī.
1946. gada 7. februārī –
Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājs Vilis Lācis parakstīja Latvijas PSR Tautas komisāru padomes lēmumu par Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas dibināšanu. Kopš 1990. gada tā ir Latvijas Zinātņu akadēmija, kura apvieno vairāk kā 300 Latvijas Republikas un pasaules zinātniekus dabaszinātņu, inženierzinātņu, sociālo un humanitāro zinātņu jomā, kuras darbību finansē un atbalsta valsts. Atrodas Zinātņu akadēmijas augstceltnē.
1977. gada 8. februārī –
Notika zinātniskā konference “Dzīve - Dzejā”, kas bija veltīta Mirdzas Ķempes daiļradei.
1711. gada 9. februārī –
Par Rīgas ģenerālgubernatoru kļuva Krievijas impērijas politiķis un karavadonis kņazs Aleksandrs Menšikovs (krievu: Александр Меншиков).
1910. gada 10. februārī –
Āgenskalnā svinīgi atklāja Rīgas pilsētas 2. slimnīcu. Celtniecības darbi turpinājās līdz pat 1915. gadam un Pirmā pasaules kara dēļ tā arī netika pabeigti plānotajā apjomā. Šodien tā ir Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca.
1938. gada 11. februārī –
Iesvētīja paplašināto Rīgas Latviešu biedrības namu. Piebūves ārējais veidols bija labi pakārtots pamatēkas arhitektūrai. Jaunās daļas pirmajā stāvā atrodas restorāns, bet augšējos - vairākas kluba un banketu zāles, no kurām ievērojamākā ir Līgo zāle otrajā un Zelta zāle trešajā stāvā.
1575. gada 12. februārī –
Rīdzinieki nodedzināja, ārpus pilsētas vaļņiem celtās ēkas, kurās mitinājās krodzinieki un amatnieki, kas konkurēja ar rīdzinieku uzņēmumiem.
1700. gada 12. februārī –
Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators Ēriks Dālbergs (zviedru: Erik Jönsson Dahlberg) izdeva pavēli par dzimtļaužu bruņoto nodaļu izveidošanu Rīgas aizstāvēšanai pret Saksijas karaspēka uzbrukumu.
1890. gada 13. februārī –
Tika likvidēta Rīgas pilsētas konsistorija, kas bija Evanģēliski luteriskās baznīcas administratīvās pārvaldes institūcija, kuras kompetencē bija katoļiem atņemto baznīcu pārņemšana (16. gs.), jaunu luterāņu baznīcu celtniecība un esošo uzturēšana, mācītāju iecelšana, garīdznieku civillietu un pārkāpumu tiesāšana, skolu uzturēšana un uzraudzība u.c.
2003. gada 14. februārī –
Ar pamatakmens ielikšanu tika sākta Hansabankas (tagad Swedbank) centrālās ēkas "Saules akmens" celtniecība Ķīpsalā. 2004. gada 17. novembrī celtniecība bija pabeigta un augstceltne tika atklāta. Tā bija pirmā neatkarības gados uzceltā biroju augstceltne Rīgā, un ar šo augstceltni Rīgā aizsākās moderno augstceltņu celtniecība.
2007. gada 14. februārī –
Rīgas Tehniskās universitātes Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes telpās atklāja pirmo Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas un RTU kopīgi izveidoto testēšanas un pētniecības laboratoriju - Latvijas Elektronikas iekārtu testēšanas centru, kurā tiks veikta produktu testēšana atbilstībai ES prasībām, lai marķētu produktus ar CE zīmi, sniegtas tehniskas konsultācijas uzņēmumiem, veicināta jaunu produktu attīstība, kā arī izglītība un zinātniskā pētniecība elektromagnētiskās saderības un elektrodrošības jomā.
1930. gada 15. februārī –
Slidotavā Griziņkalnā Jāņa Asara ielā pie Sarkanā krusta slimnīcas notika pirmā oficiālā spēle, kas reizē bija arī pirmā starptautiskā sacensība Latvijas hokeja vēsturē. Rīgas “Strādnieku sporta un sarga” (SSS) un vācu Karalauču (Kēnigsbergas) SSS komandu cīņā pārāki bija rīdzinieki.
1990. gada 15. februārī –
Pieņēma Latvijas PSR konstitūcijas labojumus saskaņā ar kuru par Latvijas PSR karogu oficiāli kļuva ne vairs sarkanais ar zilibaltajiem viļņiem lejasdaļā, bet gan sarkanbalti sarkanais. 27. februārī pie valsts vairākām valsts iestādēm notika kagoru maiņa.
2006. gada 15. februārī –
Bija nodota ekspluatācijā multifunkcionāla halle Arēna Rīga – pēc sēdvietu un stāvvietu skaita lielākā ledus halle un pasākumu vieta Latvijā. Ir paredzēta hokeja klubam "Dinamo Rīga" un Latvijas hokeja izlasei, taču tās izmantošana paredzēta arī citiem sporta, mūzikas, kultūras un izklaides pasākumiem. Ledus halles celtniecība sākās 2004. gadā Pasaules čempionātu hokejā 2006. gadā Rīgā.
1976. gada 16. februārī –
Plkst. 8.41 Juglas stacijā notika vilcienu sadursme, kurā bojā gāja 46 cilvēki, bet 61 cilvēks tika ievainots, tostarp seši guva smagas traumas. Saskrējās Ļeņingradas–Rīgas 37. pasažieru ātrvilciens "Baltika" un divas manevrējošās lokomotīves. Tā bijusi traģiskākā vilcienu katastrofa Latvijas vēsturē.
1987. gada 17. februārī –
Vairāku dienu oficiālā vizītē Rīgā ierādās PSKPK ģenerālsekretārs Mihails Gorbačovs (krievu: Михаил Горбачев) ar kundzi Raisu Gorbačovu. Vizītes laikā ģenerālsekretārs nolika ziedus pie Ļeņina pieminekļa, aprunājās ar ielās izgājušiem cilvēkiem un Rīgas Politehniskā institūta (tagad RTU) studentiem, apmeklēja Latviešu sarkano strēlnieku (tagad Okupācijas) muzeju, apmeklēja Brāļu kapus un LPSR Tautas saimniecības sasniegumu izstādē Mežaparkā, rūpnīcu VEF, kā arī mehanizēto piena kompleksu 1000 govīm Ādažos. Vizīti vadīja Latvijas kompartijas centrālkomitejas 1. sekretārs Boriss Pugo.
2002. gada 18. februārī –
Latvijas Bankas Rīgas filiāle sāka darbu jaunajā ēkā Bezdelīgu ielā 3, nodrošinot skaidrās naudas darījumus un starpbanku bezskaidrās naudas norēķinus latos.
1998. gada 19. februārī –
Uz Latvijas Banku koledžas un Latvijas Banku akadēmijas bāzes pretī Latvijas Bankas namam Kr. Valdemāra ielā 1b tika atklāta Banku augstskola – pirmā valsts augstskola, kura nesaņēma valsts finansējumu, bet darbojas pēc pašfinansējuma principa, un tās galvenie ieņēmumi bija no mācību maksas.
2007. gada 19. februārī –
Rīgas domes deputāti slēgtā balsojumā nolēma atbrīvot no amata pašvaldības priekšsēdētāju Aivaru Aksenoku, kas pārstāvēja partiju "Jaunais laiks". Viņš bija pirmais priekšēdētājs Rīgas domes vēsturē, kuru atbrīvoja no amata.
2007. gada 19. februārī –
Par Rīgas Rīgas domes priekšsēdētāju kļuva latviešu ārsts un politiķis Jānis Birks. Rīgas domē pārstāvējis partiju "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", pirms domes priekšsēdētāja amata bijis Latvijas Jūras medicīnas centra vadītājs un arī viens no tā īpašniekiem. 2009. priekšsēdētāja amatā viņu nomainīja Nils Ušakovs.
1997. gada 20. februārī –
Tirdzniecības centrā „Dole” tika atvērts pirmais Rimi veikals Latvijā, tādējādi Latvijā iedibinot lielveikalu tradīcijas. 1997. gadā „Dole” bija pirmais moderna lielveikala konceptam atbilstošais tirdzniecības centrs Latvijā.
1872. gada 21. februārī –
Sāka nojaukt citadeles apcietinājumu mūri. 1875. gadā darbi bija pabeigti – beidza norakt Rīgas Citadeles aizsargvaļņus un aizbērt aizsarggrāvjus. Rīgas cietoksnis Citadele bija 17.—19. gadsimtā Rīgā pastāvējis cietoksnis ar nocietinājumu kompleksu, pilsētas garnizona mītnes vieta un militāri nocietinātākais punkts.
2017. gada 22. februārī –
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Stomatoloģijas institūtā atklāja paplašināto RSU Zobārstniecības fakultātes Studentu klīniku, kā arī institūta Terapeitiskās stomatoloģijas klīnikas Bērnu nodaļu. Jaunajās telpās ir uzstādītas papildu zobārstniecības darba vietas un paplašināts pieejamo pakalpojumu klāsts, kā arī modernizēta infrastruktūra. Atklāšanas pasākumā piedalījās veselības ministre Anda Čakša, RSU rektors profesors Jānis Gardovskis un RSU Stomatoloģijas institūta valdes priekšsēdētāja profesore Ilga Urtāne.
2018. gada 23. februārī –
Svinīgi atklāja renovēto Aleksandra Puškina liceja muzeju „Puškins un Baltija”. Atklāšanas pasākumā piedalījās Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs. Muzejs vāc, apkopo un glabā materiālus par Aleksandra Puškina dzīvi, viņa daiļrades saistību ar Latviju un Baltiju, kā arī par latviešu un krievu literārajiem un kultūras sakariem. Pēc renovācijas muzejs izvietots divās plašās un gaišās telpās. Muzejs lepojas ar vērienīgu fotogrāfiju, grāmatu fondu, tulkojumiem un mākslas darbiem no slavenā dzejnieka dzīves.
1924. gada 24. februārī –
Ar šajā dienā Saeimas pieņemto likumu par Rīgas pilsētas administratīvajām robežām, Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā tika iekļauta Bolderāja, Daugavgrīva, Kleisti, Buļļi, Lielā un Mazā Dammes muiža, Anniņmuiža un Šampēteris.
2015. gada 25. februārī –
Notika „Ekselences balvas” fināls, kurā klātienē, vadot mācību stundas Āgenskalna Valsts ģimnāzijas skolēniem, savu meistarību demonstrēja 20 Latvijas inovatīvākie dabaszinātņu un matemātikas skolotāji. Dienas noslēgumā apbalvošanas ceremonijā Latvijas Universitātes Mazajā aulā visus dalībniekus sveica Valsts prezidents Andris Bērziņš, izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile un citi.
1940. gada 26. februārī –
Tiesu pils, tagadējā Ministru Kabinets, vestibilā uzstādīja Kārļa Zemdegas skulptūra “Tiesa” (Justīcija), kas simbolizē taisnu tiesu. Padomju laikā skulptūras vietā bija Ļeņina krūšutēls. Neatkarības gados skulptūru atjaunoja un mūsdienās skulptūra un telpa kalpo kā svinīgu notikumu vieta. Šeit tiek sagaidīti ārvalstu viesi, rīkoti publiski pasākumi un izstādes.
1990. gada 27. februārī –
Saskaņā ar ar 15. februārī pieņemtajiem LPSR konstitūcijas labojumiem par Latvijas PSR karogu oficiāli kļuva ne vairs sarkanais ar zilibaltajiem viļņiem lejasdaļā, bet sarkanbaltsarkanais karogs. Pie LPSR Augstākās padomes ēkas svinīgā ceremonijā akadēmiķis Jānis Stradiņš pacēla sarkanbaltsarkano karogu. Tāpat karogs tiek pacelts virs LPSR Ministru padomes un Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes ēkām.
2018. gada 28. februārī –
Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” notika Rīgas apkaimju alianses (RAA) dibināšanas sapulce. Jaunā nevalstiskā organizācija tika veidota, lai apvienotu visas aktīvās Rīgas apkaimju biedrības, tādējādi stiprinot to jaudu un pozīcijas komunikācijā ar valsts un pašvaldības iestādēm. Rīgas apkaimju alianses mērķis ir līdzdarboties Rīgas pilsētas ilgtspējīgā attīstībā, dabas un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanā un rīdzinieku dzīves vides kvalitātes uzlabošanā, kā arī labas pārvaldības principa īstenošanā Rīgas pilsētas pašvaldības un valsts iestāžu un iedzīvotāju attiecībās.
2000. gada 29. februārī –
Rīgas dome Filharmonijas skvēru pārdēvēja par Līvu laukumu.
Sadaļa “šodien Rīgā notika” ir daļa no Projekta “365 dienas Rīgā”, materiāli ir sagatavoti ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta “365 dienas Rīgā” saturu atbild biedrība Cita Rīga.


Komentāri

Vēl nav neviena komentāra. Esiet pirmais!

Pievienot komentāru

* Obligāta informācija
5000
Ievelciet attēlus (maks 5)
Captcha attēls
dekor