Rīgas vēstures hronoloģija – Janvāris
2nd slideshow image3rd slideshow image4th slideshow image5th slideshow image6th slideshow image7th slideshow image8th slideshow image1st slideshow image
Latvian Russian
LiveInternet
Яндекс.Метрика

Rīgas vēstures hronoloģija

365 dienas Rīgā

Janvāris
1762. gada 1. janvārī –
Rīga zvērēja uzticību Krievijas imperatoram Pēterim III, taču jau 29. jūnijā Pēteri III valsts apvērsumā gāza no troņa.
1816. gada 1. janvārī –
Rīgā tika nodibināta Vāgnera (Wagner) tirdzniecības dārzniecība, kas bija pirmā Krievijas impērijā. dārzniecība pārdeva stādus un sēklas Eiropā, Krievijā un pat eksportēja uz Persiju. Līdz pat Pirmajam pasaules karam Vāgneru dārzniecība bijusi ainavisko dārzu paraugs, pielīdzināms botāniskiem dārziem, jo milzīgajās oranžērijās audzēts daudz tropiskās floras augu.
1832. gada 1. janvārī –
13. janvārī pēc jaunā stila
Rīgā sāka iznākt pirmais Rīgas nedēļas laikraksts latviešu valodā „Tas Latviešu Ļaužu draugs” (vecajā ortogrāfijā: Tas Latweeschu łauschu draugs). To vienreiz nedēļā līdz 1846. gadam izdeva un rediģēja Rīgas Svētā Jāņa baznīcas mācītājs Johans Hermanis Treijs (vācu: Johannes Hermann Trey), kurš jau agrāk bija ņēmis dalību latviešu kalendāru sastādīšanā. Laikraksts informēja par jaunākajiem notikumiem gan pašu zemē, gan ārvalstīs. Iecienīts temats laikraksta slejās bija vēršanās pret zemnieku aizplūšanu uz pilsētām. Laikraksta izdošana tika apturēta 1846. gadā sakarā ar tā vēršanos pret latviešu pāreju pareizticībā.
1873. gada 1. janvārī –
Atklāta dzelzceļu satiksme dzelzceļa līnijā Rīga – Bolderāja, lai varētu ērtāk nogādāt uz Rīgu preces no Bolderājas ostas, kur piestāja lielie kuģi. Līdz 1959. gadam līnijai bija arī pasažieru satiksme, taču mūsdienās tajā ir tikai kravas satiksme.
1894. gada 1. janvārī –
Rīgas–Dinaburgas (Daugavpils) dzelzceļa līnija pārgāja valsts īpašumā.
1906. gada 1. janvārī –
Grīziņkalna „Apollo” teātra ēkā sāka uzstāties latviešu aktieru trupa. Teātra ēkā bija ap 600 sēdvietu un stāvvietu, kā arī skatuve. Pastāvēja līdz 1908. gada rudenim, kad Liepājas latviešu teātris un vēlāk arī Jaunais Rīgas teātris uzaicināja talantīgākos „Apollo” teātra aktierus pie sevis.
1919. gada 1. janvārī –
Pagaidu valdība noturēja pēdējo sēdi Rīgā, kurā nolēma sakarā ar lielinieku uzbrukumu Rīgai, pārcelties uz Jelgavu, uz kurieni pavēlēja atvilkt arī saformētās rotas un iecelt par Rīgā esošā karaspēka pavēlnieku pulkvedi-leitnantu Oskaru Kalpaku.
1991. gada 1. janvārī –
Rīgas OMON ieņēma Preses namu, lai pārtrauktu Latvijas neatkarību atbalstošo izdevumu drukāšanu.
1919. gada 2. janvārī –
Sakarā ar lielinieku uzbrukumu Rīgai, rītā daļa Pagaidu valdības aizbēga uz Jelgavu, bet valsts ierēdņu ģimenes nosūtīja uz Liepāju. Daļa valdības un Tautas padomes locekļu evakuējās uz ārzemēm ar angļu kuģiem. Rīgu pameta angļu karakuģi un ap 2000 bēgļu tvaikoņos „Roma” un „Babilona”. Pilsētu pameta pēdējās Vācijas armijas vienības un sākās pamesto armijas noliktavu izlaupīšana. Četras latviešu rotas pārgāja lielinieku pusē, bet daļa kareivju dezertēja.
1991. gada 2. janvārī –
Pēc Latvijas Tautas frontes iniciatīvas notika protesta mītiņš pie Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas ēkas, protestējot pret Rīgas OMON veikto Preses nama ieņemšanu.
1919. gada 3. janvārī –
Rīgu atstāja Latvijas karaspēka pēdējās vienības, un pamestajā Rīgā ieradās Padomju Latvijas karaspēks. Vakarā Revolucionārā kara komiteja paziņoja Pagaidu valdību par gāztu. Lielākajā Latvijas daļā drīz nostiprinājās 17. decembrī pasludinātā Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika Pētera Stučkas vadībā.
1925. gada 3. janvārī –
Rīgā bija orkāns un ūdensplūdi.
1979. gada 3. janvārī –
Rīgā sākās zinātnes, tehnikas un ražošanas dienas bērniem un jauniešiem.
1991. gada 3. janvārī –
Augstākās Padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs un citi valsts vadības pārstāvji tikās ar PSRS bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieku armijas ģenerāli Mihailu Moisejevu (krievu: Михаил Моисеев). Tika pārrunāti Latvijas vadības priekšlikumi, lai noregulētu republikas varas orgānu attiecības ar PSRS bruņotajiem spēkiem. Vakarā notika tikšanās ar PSRS iekšlietu ministru Borisu Pugo, lai pārrunātu Rīgas Omon darbību Latvijā. Latvijas Ministru Padomes priekšsēdētājs Ivars Godmanis piedalījies PSRS Federācijas padomes sēdē, pēc kuras notikusi saruna ar PSRS prezidentu Mihailu Gorbačovu (krievu: Михаил Горбачёв), lai informētu Gorbačovu par situāciju Latvijā un notikumiem Preses namā.
1710. gada 4. janvārī –
Uzpirkts nodevējs uzspridzināja pulvera pagrabus Rīgas citadelē, gāja bojā aptuveni 1000 cilvēki.
1956. gada 4. janvārī –
Rīgā notika Latvijas PSR Augstākās Padomes otrā sesija.
1991. gada 4. janvārī –
Rīgā ieradās PSRS Iekšlietu ministrijas speciālistu grupa ģenerālleitnanta V. Solodkova vadībā, lai pārtrauktu pretpadomju aktivitātes Latvijā.
1991. gada 5. janvārī –
Latvijas Tautas frontes mītnē notika Baltijas Padomes tikšanās tautas kustību vadītāju līmenī, kurā apsprieda politisko situāciju trijās Baltijas republikās un turpmākās sadarbības principus.
2002. gada 5. janvārī –
Notika atvadīšanās no latviešu diriģenta, komponista un pedagoga Leonīda Vīgnera. Viņš bija vairāku vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku virsdiriģents un goda virsdiriģents. Apbedīts Meža kapos.
1931. gada 6. janvārī –
Rīgas pilsēta izgatavoja un pilsētas galva Ādams Krieviņš pasniedza Latviešu veco strēlnieku biedrībai karogu, kura mākslinieks bija Žanis Smiltnieks. Latviešu veco strēlnieku biedrība bija viena no lielākajām un nozīmīgākajām karavīru organizācijām, kura rūpējās par strēlnieku cīņas vietu kopšanu un piemiņas glabāšanu. Biedrība bija dibinātā 1923. gadā, un apvienoja karavīrus, kuri bija dienējuši latviešu strēlnieku bataljonos un pulkos līdz 1917. gada oktobrim. Pakāpeniski tā izauga par ievērojamu bijušo karavīru organizāciju. Pēc 1940. gada un Otrā pasaules kara vairāki bijušo latviešu strēlnieku nonāca rietumvalstīs. Biedrība turpināja savu darbu līdz pat 20. gadsimta 80. gadu vidum, kad pakāpeniski, pašiem strēlniekiem aizejot mūžībā, tās pārtrauca savu darbību.
1991. gada 7. janvārī –
PSRS aizsardzības ministrs Dmitrijs Jazovs (krievu: Дмитрий Язов) izdod pavēli nosūtīt uz Latviju, Lietuvu un Igauniju desanta karaspēka vienības, lai nodrošinātu iesaukumu PSRS Bruņotajos spēkos.
2011. gada 7. janvārī –
Notika ugunsgrēks izcēlās Rīgas Zooloģiskā dārza zebru mājā - aptuveni 200 kvadrātmetrus lielajā mītnē sadega trīs zebras, trīs strausi un dižantilope. Zebru māju vēlāk nācās atjaunot.
2018. gada 7. janvārī –
Rīgā notika Latvijas sporta deju federācijas 2017. gada Reitingu un Kausu grupu apbalvošanas ceremonija, kurā tika apbalvoti 2017. gada Latvijas labākie sporta deju pāri!
1946. gada 8. janvārī –
Likvidēja 1920. gadā izveidoto pilsētu Rīgas Jūrmalu un iekļāva to Rīgas pilsētā kā Jūrmalas rajonu, kuram 1949. gadā pievienoja Priedaini. 1959.gada teritoriju atdalīja un izveidoja kūrortpilsētu Jūrmalu.
1991. gada 8. janvārī –
Rīgā slepeni ieradās PSRS Aizsardzības ministrijas augstas amatpersonas, daži no viņiem tikās ar Baltijas kara apgabala pavēlnieku ģenerāli Fjodoru Kuzminu (krievu: Федор Кузьмин) un LKP CK Pirmo sekretāru Alfrēdu Rubiku.
1941. gada 9. janvārī –
Mainīja administratīvi teritoriālo iedalījumu Rīgas pilsētai. Tika nodibināti Rīgas pilsētas Maskavas, Kirova, Proletāriešu, Staļina, Ļeņina un Sarkanarmijas rajoni.
2005. gada 9. janvārī –
Latviju un Rīgu skāra orkāns "Ervīns", kurš bijis spēcīgākais un postošākais pēdējo 35 gadu laikā. Rīgā vēja ātrums brāzmās sasniedza 30 metrus sekundē. Zemākajās Rīgas vietās – Buļļos un Bolderājā un Mangaļsalā – sākās plūdi, no applūdušajām mājām tika uzsākta iedzīvotāju evakuācija. Citur pilsētā bija izgāzts liels daudzums koku, ēkām norauti jumti, applūda ceļi. Rīgas kanāla ūdens appludināja Centrāltirgus noliktavas.
1525. gada 10. janvārī –
Melngalvji kopā ar satracināto pūli izdemolēja Doma un Jāņa baznīcas. Vēlākos gados viņi aktīvi piedalījās reformācijas izraisītajās sabiedriskajās jukās.
1589. gada 10. janvārī –
Rīgas pilsētai tika dotas tiesības kalt naudu pēc Polijas -Lietuvas parauga. Citas naudas apgrozība Rīgā un Vidzemē bija aizliegta.
1991. gada 10. janvārī –
Rīgā notika Interfrontes mītiņš, kas prasīja Ivara Godmaņa valdībai atkāpties, piedalījās ap 10 000 cilvēku. Pēc mītiņa notika mēģinājums ielauzties LR Ministru Padomes ēkā.
1591. gada 11. janvārī –
Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Sigismunds III Vāsa (poļu: Zygmunt III Waza) Rīgai deva tiesības apcietināt un saukt pie atbildības pilsētas robežās noziegušos muižniekus.
1920. gada 11. janvārī –
Tika atklāta Latvijas konservatorija. Tās pirmais rektors bija komponists Jāzeps Vītols. Konservatorija tika dibināta kā klasiska tipa mūzikas mācību iestāde, par paraugu ņemot Pēterburgas konservatoriju. Šodien tā ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija.
1991. gada 11. janvārī –
Esplanādes laukumā ap 6000 cilvēku piedalījās Latviešu sieviešu līgas protesta mītiņā pret Latvijas jauniešu iesaukšanu PSRS karaspēkā.
1936. gada 12. janvārī –
Krišjāņa Valdemāra ielā pie Rīgas mākslas muzeja tika atklāts piemineklis latviešu gleznotājam Jānim Rozentālam. Restaurēts 2006. gadā.
1905. gada 13. janvārī –
26. janvārī pēc jaunā stila
Rīgā notika plašas demonstrācijas un mītiņi, kuros piedalījās apmēram 60 000 strādnieku. Kad demonstranti atgriezās no mītiņa Maskavas priekšpilsētā, pie Daugavas Dzelzs tilta tos sagaidīja cara karaspēks, kas atklāja uguni. Tika nogalināti 56 un ievainoti aptuveni 70 cilvēki. Daudzi plānā ledus dēļ noslīka Daugavā. Ar 13. janvāra notikumiem Latvijā sākās 1905. gada revolūcija.
1946. gada 13. janvārī –
Atklāja Juglas 6. nepilna laika vidusskolas ēku.
1960. gada 13. janvārī –
Daugavas krastmalā Rīgā atklāja "Pieminekli 1905. gada cīnītājiem" strādnieku demonstrācijas laikā nošauto, ievainoto un Daugavā noslīkušo upuru piemiņai. Piemineklis atrodas 13. janvāra notikuma vietā.
1991. gada 13. janvārī –
Latvijas Tautas frontes sarīkotajā Vislatvijas protesta manifestācijā Daugavmalā sapulcējās ap 500 000 līdz 700 000 cilvēku, lai izteiktu savu atbalstu lietuviešiem un paustu gatavību turpināt uzsākto valsts neatkarības atjaunošanas ceļu.
1991. gada 13. janvārī –
Sākās „Barikāžu laiks” – pēc Latvijas Tautas frontes vadītāju Daiņa Īvāna un Romualda Ražuka aicinājuma Latvijas Radio, Rīgā ieradās Latvijas iedzīvotāji, lai Rīgā sāktu veidot barikādes un apsargāt Augstāko Padomi, Ministru Padomi, Radio un televīzijas centru Zaķusalā, Radionamu Doma laukumā, Rīgas telefona un telegrāfa centrāli Dzirnavu ielā, kā arī Rīgas tiltus.
1991. gada 13. janvārī –
Tallinā tikās Krievijas Federācijas, Igaunijas un Latvijas Augstākās Padomes priekšsēdētāji. Tika parakstīts līgums par sadarbību un paziņojums, kurā pausts nosodījums pret Baltiju vērstajām bruņotajām akcijām. Latvijas Augstākās Padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs un Krievijas PFSR Augstākās Padomes priekšsēdētājs Boriss Jeļcins (krievu: Борис Ельцин) Tallinā parakstīja līgumu par Latvijas un Krievijas Federācijas starpvalstu attiecībām.
1581. gada 14. janvārī –
Rīga bija padota Polijai un saņēma no karaļa Stefana Batorija (poļu: Stefan Batory) savu privilēģiju apstiprinājumu. Pilsētas pārstāvji zvērēja uzticību karalim.
1915. gada 14. janvārī –
Sakarā ar Pirmo pasaules kara sākumu Rīgā aizliedza pārdot vācu avīzes.
1991. gada 14. janvārī –
Rīgas OMON kaujinieki uzbruka barikāžu aizstāvjiem uz Vecmīlgrāvja un Brasas tiltiem. Tika apšaudītas un dedzinātas automašīnas, piekauti cilvēki.
1945. gada 15. janvārī –
Pēc Otrā pasaules kara beigām atsāka darbu Latvijas Universitāte. No 1958. līdz 1990. tās nosaukums bija Pētera Stučkas Latvijas Valsts Universitāte (krievu: Латвийский государственный университет им. П. Стучки).
1991. gada 15. janvārī –
Naktī Rīgas OMON kaujinieki 2 reizes uzbruka Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiālei Zeļļu ielā 8 Āgenskalnā. Kursantus piekāva, telpas izdemolēja, izlaupīja skolas ieroču noliktavu.
1991. gada 15. janvārī –
Notika Interfrontes organizētais mītiņš stadionā Rīgā, Krišjāņa Barona ielā, kurā piedalās ap 10 000 cilvēku. Mītiņā tikа pieņemta rezolūcija par varas pārņemšanu. Parakstītajā politiskajā paziņojumā tika paziņots, ka uzskata 1990. gada 4. maija deklarāciju par spēkā neesošu un Padomju Latvijai ir jāpaliek atjaunotās PSRS sastāvā.
1991. gada 16. janvārī –
Latvijas Republikas Augstākā Padome organizē deputātu nakts dežūras Augstākās Padomes ēkā. Papildus tam Latvijas valdība pieņema lēmumu celt aizsardzības mūrus, lai nobloķētu svarīgākos Rīgas objektus.
1991. gada 16. janvārī –
Rīgas OMON uzbrukumā barikādēm pie Vecmīlgrāvja tilta nogalināja Satiksmes ministrijas auto vadītāju Robertu Mūrnieku, ievainoja A. Dreimani un A. Podnieku. Uzbrukumā pie Brasas tilta ievainoja I. Gudro.
1482. gada 17. janvārī –
Rīgas karā ar Livonijas ordeni rīdzinieki sakāva Livonijas ordeņa karapulkus Smilšu kalnos pie Rīgas.
1991. gada 17. janvārī –
Barikāžu aizstāvji izsludināja trauksmes stāvokli.
1820. gada 18. janvārī –
Rīgas Svētā Jēkaba baznīcā svinīgi tika pasludināta Vidzemes zemnieku brīvlaišana (dzimtbūšanas atcelšana), kas Vidzemes guberņā notikusi 1819. gadā. Zemnieki kļuva par personiski brīviem cilvēkiem, taču muižnieka īpašumā palika zeme kopā ar mājām. Zemnieks zemi varēja izmantot, ja ar muižnieku tika noslēgts nomas līgums. Pēc brīvlaišanas 3 gadus zemnieki nedrīkstēja atstāt sava draudzes novada robežas, bet nākamos 3 bruģu kunga iecirkņa robežas.
1787. gada 19. janvārī –
Tika atcelts Rīgas maģistrāts un viņa vietā stājās pilsētas rāte.
1884. gada 19. janvārī –
31. janvārī pēc jaunā stila
Notika Rīgas Doma baznīcas ērģeļu atklāšana. Tobrīd pasaulē tās bija lielākās un modernākās ērģeles ar 124 reģistriem (katrs no tiem dod savu skaņu nokrāsu), kā arī 6718 dažāda lieluma koka un metāla stabulēm, no kurām garākā ir 10 m, vismazākā - 13 mm, stabuļu diametrs ir no 4 mm līdz 50 cm. Instrumenta konstrukcija ir 25 m augsta, 11 m plata un 10 m dziļa. Ērģeles ir būvējusi vācu firma "E. F. Walcker & Co" Ludvigsburgā. Šodien baznīcas ērģeles otrās lielākās ērģeles Latvijā.
1991. gada 19. janvārī –
Notika tautas manifestācija Roberta Mūrnieka bērēs, kas tika nogalināts pie Vecmīlgrāvja tilta barikādēm.
1907. gada 20. janvārī –
Pēterburgā darbu sāka II Valsts dome, kurā Vidzemes guberņas vēlēšanas apgabalu pārstāvēja latviešu tautsaimnieks un sabiedriskais darbinieks Jānis Ozols-Zars. Viņš bija viens no Latvijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku partijas dibinātājiem un 1905. gada revolūcijas vadītājiem Latvijā. II Valsts dome strādāja tikai līdz 1907. gada 3. jūnijam, kad imperators Nikolajs II domi atlaida.
1991. gada 20. janvārī –
Vakarā Rīgas OMONa spēki uzbruka Latvijas Iekšlietu ministrijas ēkai. Apšaudes laikā tika nogalināti divi Rīgas miliči un ievainoti četri Bauskas rajona miliči. Pie Bastejkalna Kanālmalas apstādījumos tika nogalināts kinooperators Andris Slapiņš un vidusskolēns Edijs Riekstiņš, nāvīgi ievainots operators Gvido Zvaigzne. Apšaudē ievainoja arī vairākus barikāžu dalībniekus un Krievijas operatoru Vladimiru Brežņevu (krievu: Владимир Брежнев). Kauja ilga apmēram stundu un Rīgas OMON kaujinieki ieņēma ēku no augšstāva. Šiem notikumiem pastāv arī alternatīva versija, kurā OMON kaujinieki kļuva par provokācijas upuriem un ministrijai garām braucošā OMON automašīnu kolonna nokļuvusi apšaudē.
2007. gada 20. janvārī –
Vietā, kur no betona blokiem un akmens bluķiem uzceltā barikāde šķērsoja Jēkaba ielu un sargāja pieeju Saeimai, tika atklāta barikāžu piemiņas zīme pie Saeimas nama, lai atgādinātu par 1991. gada janvāra skarbajiem notikumiem.
1906. gada 21. janvārī –
Soda ekspedīcija nodedzināja biedrības “Ziemeļblāzma” namu Vecmīlgrāvī. Jauno namu uzcēla un atklāja 1913. gadā.
1868. gada 22. janvārī –
Atklāja Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāziju ar krievu mācību valodu un nosaukta Krievijas imperatora Aleksandra II vārdā. Ar laiku ģimnāzija kļuva par vienu no labākajām Rīgas skolām un to beiguši daudzi slaveni latviešu zinātnieki un kultūras darbinieki. Pēc Pirmā Pasaules kara sākuma 1915. gadā Rīgas Aleksandra ģimnāzija tika evakuēta uz Tērbatu, vēlāk uz Veravu. Pēc kara ēkā 1919. gada nogalē tika izveidota Latvijas Konservatorija. Tagad ģimnāzijas ēkā Barona ielā 1 atrodas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija.
1915. gada 23. janvārī –
Pirmajā pasaules kara laikā Vācijas karaspēks aplenkoja Rīgu un Rīgas apriņķi, tika piešķirtas ārkārtējas pilnvaras militārās varas pārstāvjiem.
1899. gada 24. janvārī –
Vētra salauza un aiznesa jūrā Rīgas pontona tiltu, kas savienoja Vecrīgas Grēcinieku ielas galu ar Klīversalu un Jelgavas ceļu.
1908. gada 25. janvārī –
Pie Rīgas Politehniskā Institūta nodibinājās Rīgas Latviešu Studentu Savienība, kas 1926. gadā pārtapa par latviešu studentu korporāciju „Patria”, kā savā ziņā pretstats korporācijām, ko tajos gados uzskatīja par vāciski noskaņotām. Padomju laikā korporācija bija slēgta, taču pēc Otrā pasaules kara korporācijas kopas darbojās ārvalstīs. 1990. gadā korporācija atjaunoja savu darbību Latvijā. Kopš 1996. gada korporācijas “Patria” konventa dzīvoklis ir namā Stabu ielā 32 – vietā, kur korporācija saimniekoja no 1939. līdz 1940. gadam.
1929. gada 26. janvārī –
Tika atklāts kapa piemineklis pirmajam neatkarīgās Latvijas ārlietu ministram Zigfrīdam Meierovicam Meža kapos. Šajā ansamblī pirmo reizi tika simbola kārtā pacelta skulptūra "Sērojošā Latvija" – pelēkajā granītā kalts sievietes tēls tautastērpā.
1960. gada 27. janvārī –
Tika atklāta VEF Kultūras pils. Pēc uzcelšanas ēka tika nodota VEF – vienam no lielākajiem rūpniecības uzņēmumiem toreiz Latvijā. Šodien tas ir Rīgai piederošs kultūras centrs ar Lielo zāli, Kamerzāli, Spoguļzāli un mūzikas ierakstu studiju. Kultūras pils nodarbojas ar kultūrizglītības darba veikšanu un kultūras pasākumu organizēšanu, tajā darbojas dažādi mākslas kolektīvi. Kultūras pilī atrodas arī VEF rūpnīcas Vēstures muzejs.
1997. gada 28. janvārī –
Rīgas dome ievēlēja pirmos bāriņtiesas locekļus. Bāriņtiesa ir īpaša iestāde bērna vai aizgādnībā esošas personas tiesību un tiesisko interešu aizsardzībai.
2018. gada 29. janvārī –
Topošā Rīgas Apkaimju alianse pulcējās uz sanāksmi, lai izskatītu biedrības statūtus. Jaunā nevalstiskā organizācija tika veidota, lai apvienotu visas aktīvās Rīgas apkaimju biedrības, tādējādi stiprinot to jaudu un pozīcijas komunikācijā ar valsts un pašvaldības iestādēm.
1918. gada 30. janvārī –
17. janvārī pēc vecā stila
Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes otrajā sesijā Pēterpilī (Pēterburgā) pēc plašām debatēm pieņēma 1918. gada 30. janvāra deklarāciju par Latvijas Republikas izveidi – lēmums par vienotas, patstāvīgas un demokrātiskas Latvijas Republikas dibināšanu.
2012. gada 31. janvārī –
Latvijas Universitātes Mazajā aulā notika tiesībpolitiska diskusija „Satversme kā Latvijas sabiedriskais līgums”. Diskusijas dalībnieki centās rast atbildes uz diviem jautājumiem: kas ietilpst Satversmes kodolā, kā arī vai un kādā veidā Satversmes kodolu var mainīt? Diskusiju vadīja Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors Jānis Pleps.
Sadaļa “šodien Rīgā notika” ir daļa no Projekta “365 dienas Rīgā”, materiāli ir sagatavoti ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta “365 dienas Rīgā” saturu atbild biedrība Cita Rīga.


Komentāri

Vēl nav neviena komentāra. Esiet pirmais!

Pievienot komentāru

* Obligāta informācija
5000
Ievelciet attēlus (maks 5)
Captcha attēls
dekor