Norāde Maskavas dārzā 2008.g.

15. gs. Rīgas rāte neatļāva krievu tirgotājiem apmesties uz dzīvi pilsētas robežās. Atbraucot ar precēm pa lielo Maskavas ceļu, tirgotāji izvietojās pilsētas vārtu priekšā, uzcēla teltis, barakas un mājeles. Tirgoņi atveda sev līdz palīgus: būvju un dažādiem citiem darbiem viņiem vajadzēja savus "kristīgos" cilvēkus. Tā tika apbūvētas Maskavas ielas.

Lielākā skaitā krievu tautības cilvēki ieradās pēc Ziemeļu kara (1700.- 1721. gadā), bet par celmlaužiem tiek uzskatīti Krievijā vajātie vecticībnieki, kurus 1667. gadā Maskavas patriarhs Nikolajs pasludināja par ķeceriem. Gluži loģiski šķiet tas, ka vēlākie ienācēji vēlējās apmesties pie "savējiem". Pamazām priekšpilsēta ieguva krievisku gaisotni un nokrāsu gan koka namiņu arhitektūrā, gan dekoratīvajos elementos, priekšstati par to vēl jūtami ejot pa Ludzas un Lielā Kalna ielu.

Krievu sētas tirgus piederēja tādām lieltirgotāju ģimenēm kā Gusevi, Klimovi, Siņicini, Ladigini, Kuročkini. Krievu tirgotājiem Rīgas attīstībā bija liela nozīme, jo 19.gs. 70./80.gados krievu tirgotāju rokās atradās mežrūpniecība, labības un lina tirgus. Latgales priekšpilsētas iedzīvotāji bija nodarbināti kokapstrādē, kur vidēji varēja nopelnīt trīs rubļus dienā. Tā bija laba alga. Cenas tajos laikos bija zemas. Piemēram, sviests maksāja 15 kap., maize 1/4 kapeikas , par 30 kapeikām varēja nopirkt šņabi, bet par vienu rubli - 20 pudeles laba alus.

Ja maiznieki un miesnieki bija vācieši pēc tautības, tad ar bakalejas precēm tirgojās krievu tautības tirgotāji. Krievu tirgotājiem bija ļoti grūti tikt Ģildē, jo uz viņiem skatījās kā uz otrās šķiras tirgotājiem. Taču laika gaitā ierobežojumi krievu tirgotājiem pakāpeniski tika atcelti. Kaut arī tirgotāji skaitījās Ģildē, tomēr viņiem nebija balsstiesību, kā rezultātā viņi nevarēja vēlēt un tikt ievēlēti, tāpēc nekāda labuma no Ģildes krievu tirgotājam nebija. Pirmie krievu tirgotāji, kuri iekļuva tirgotāju brālībā bija Ignats Bočarņikovs un Pāvels Alifakobs 1849.gadā, kad šai brālībai nebija vairs tik spēcīgas ietekmes tidzniecībā.

1812.gada ugunsgrēks vislielākos zaudējumus nesa tirgotājiem - rubļa vērtība kritās par 25 kapeikām. Ik dienu kāds no tirgotājiem bankrotēja. Bankrotu neveicināja rubļa vērtības krišanās, bet gan tas fakts, ka nebija kur ņemt naudu. Senos laikos krievu tirgotāja privilēģija bija augļošana, prasot 2- 3 % mēnesī, taču tagad visa nauda bija sadegusi.

Komentāri

Vēl nav neviena komentāra. Esiet pirmais!

Pievienot komentāru

* Obligāta informācija

5000

Ievelciet attēlus (maks 5)

Paziņot man uz e-pastu par jaunajiem komentāriem

Atcerēties mani šajā datorā

Es izlasīju un sapratu privātuma politiku

Es izlasīju un piekritu portāla lietošanas noteikumiem

x

Insert Bullet List

Please enter at least one item.

Item:

Item:

Item:

Item:

Item:

x

Insert Numeric List

Please enter at least one item.

Item:

Item:

Item:

Item:

Item:

x

Insert Link

Please enter the link of the website

Optionally you can add display text

x

Insert Email

Please enter the email address

Optionally add any display text

x

Insert Image

Please enter the link of the image

x

Insert YouTube Video

Please enter the link of the video

x

Image Upload

x

Privātuma politika

Privātuma politika satur informāciju par Jūsu datu izmantošanu portālā Cita Rīga. Pievienojot komentāru, Jūs piekrītat, ka saprotat portāla privātuma politiku:

• Jūsu vārds, pilsēta, valsts, novads un komentārs būs publiski pieejams.
• Bez minētas informācijas, arī cita informācija par Jūsu komentāru tiek saglabāta:
  • Jūsu IP adrese (netiek parādīta),
  • Komentāra pievienošanas datums un laiks (parādīts).
• Jūsu e-pasta adrese nebūs publiski pieejama. Tā tiek ievākta divu iemeslu dēļ:
  • Administratīvajiem nolūkiem, ja vajadzēs ar Jums sazināties.
  • Informēt Jūs par jaunajiem komentāriem, ja Jūs parakstījāties.
• Jūsu interneta pārlūks saglabās papildus cookie failus. Tas ir nepieciešams, lai atcerētos Jūsu ievadīto informāciju. Ar laiku cookie faili tiks izdzēsti automātiski.

Privātuma politika var mainīties jebkurā laikā bez brīdinājuma.

x

Portāla lietošanas noteikumi

Portāla lietošanas noteikumi satur komentāru pievienošanas noteikumus portālā Cita Rīga. Pievienojot komentāru, Jūs piekrītat šiem noteikumiem:

• Kaut arī administrators cenšas pārbaudīt visus komentārus, nav iespējams operatīvi pārbaudīt visus komentārus.
• Visi komentāri satur tikai komentāru autoru viedokli, bet ne portāla Cita Rīga autoru vai administratoru viedokli.
• Jūs piekritāt nepublicēt komentāros jebkāda veida apmelojošu, nelikumīgu, draudošu, aizskarošu, pornogrāfisku, naidu kurinošu vai privāto dzīvi aizskarošo informāciju.
• Portāla administratoram ir tiesības rediģēt, pārvietot vai dzēst komentārus, ja tie neatbilst šiem portāla lietošanas noteikumiem.

Noteikumu neievērošanas dēļ lietotājam var būt limitēta iespēja pievienot komentārus portālā.

Noteikumi var mainīties jebkurā laikā bez brīdinājuma.

x