Kokapstrādes firma "Vērmanis un dēls" (Wöhrmann u. Sohn) ir uzskatāms par vecāko kokapstrādes uzņēmumu Rīgā. To 1832. gadā dibināja uzņēmums "Vērmanis un dēls" kopā ar angļu firmu "Hunt and Hill".³ Enciklopēdija "Rīga" min 1819. gadu kā Vērmaņa kokzāģētavas dibināšanas gadu.⁴ Var uzskatīt, ka 1819. gadā dibināta vienkārša darbnīca, bet 1832. gadā nozīmīgi tika papildināts firmas pamatkapitāls un nodibināta tam laikam moderna ražotne Sarkandaugavā. 1842. gadā firma pārgāja pilnībā Vērmaņa uzņēmuma īpašumā, kurš pārņēma "Hunt and Hill" piederošās akcijas. 1842. gadā uzņēmumā strādāja 60 strādnieki, un tā gada apgrozījums sasniedza 150000 rubļu. 1852. gadā Vērmaņa kokzāģētava pārņēma savā īpašumā Sīgemīles uzņēmumu un, līdz ar to, firmu papildināja 80 strādnieki.⁵ Pēc 1852. gada uzņēmums tika modernizēts un 1874. gadā tajā strādāja 500 strādnieki, bet tā apgrozījums sasniedza 1000000 rubļu. 19. gs. vidū kokzāģētava ražoja 2/3 Rīgā pārdodamo dēļu.⁶ Visu 19. gs. kokrūpniecības uzņēmums "Vērmanis un dēls" bija lielākais šāda veida uzņēmums ar vislielāko strādnieku skaitu, bet 1881. gadā fabrikā notika ugunsgrēks un tā rezultātā tika iznīcināta lielākā daļa cehu. Uzņēmuma īpašnieki bija spiesti pārdot gandrīz bankrotējošo fabriku vācu firmai "Šaje".

"Vērmanis un dēls" firmu drīzāk varēja uzskatīt par uzņēmumu grupu, nevis vienu uzņēmumu. Sarkandaugavā līdzās Vērmaņa kokzāģētavai atradās Vērmaņa mašīnfabrika un kuģu būvētava. Tāpat kā Vērmaņa kokzāģētava, Vērmaņa mašīnbūves fabrika un kuģu būvētava bija pirmie metālapstrādes uzņēmumi Rīgā, kurus 1832. gadā Sarkandaugavā dibināja Johans Kristofs Vērmans.⁷ Var uzskatīt, ka Vērmaņa uzņēmumi radīja Sarkandaugavā rūpniecisko vidi. Vērmanim, bez kokzāģētavas Rīgā, piederēja arī auduma rūpnīca Pērnavā. Vērmaņa mašīnbūves rūpnīca ražoja dažādus pumpjus, ugunsdzēsības iekārtas, lokomotīves, hermētiski noslēdzošas durvis, transmisijas, lauksaimniecības mašīnas (kuļmašīnas, sējmašīnas), alus darītavu iekārtas. 19. gs. beigās uzņēmums ļoti veiksmīgi darbojās direktora inženiera Roberta S. Tomsona vadībā. Firmas labākais izstrādājums skaitījās kuļmašīna, kura tika patentēta un 1877. gadā izstādē Berlīnē ieguva balvu. 1875. gadā Jelgavā uzņēmums saņēma valdības balvu par labu darbību. 19. gs. 80. gados rūpnīcā strādāja 320 - 360 strādnieku, tomēr pēc 70. gadu veiksmīgās darbības, 80. gados mainījās tirgus konjunktūra un uzņēmums, nespēdams modernizēties, 1888. gadā piedzīvoja bankrotu un beidza pastāvēt 1889. gadā.⁸ Vērmaņa mašīnbūves rūpnīcas bankrots neizraisīja krīzi Sarkandaugavas rūpnieciskajā attīstībā, jo uz Vērmaņa lielās mašīnbūves firmas bāzes izveidojās Rozenkranca mašīnfabrika, Felzera mašīnfabrika, Langes un Skujes firma.

Komentāri

Vēl nav neviena komentāra. Esiet pirmais!

Pievienot komentāru

* Obligāta informācija

5000

Ievelciet attēlus (maks 5)

Paziņot man uz e-pastu par jaunajiem komentāriem

Atcerēties mani šajā datorā

Es izlasīju un sapratu privātuma politiku

Es izlasīju un piekritu portāla lietošanas noteikumiem

x

Insert Bullet List

Please enter at least one item.

Item:

Item:

Item:

Item:

Item:

x

Insert Numeric List

Please enter at least one item.

Item:

Item:

Item:

Item:

Item:

x

Insert Link

Please enter the link of the website

Optionally you can add display text

x

Insert Email

Please enter the email address

Optionally add any display text

x

Insert Image

Please enter the link of the image

x

Insert YouTube Video

Please enter the link of the video

x

Image Upload

x

Privātuma politika

Privātuma politika satur informāciju par Jūsu datu izmantošanu portālā Cita Rīga. Pievienojot komentāru, Jūs piekrītat, ka saprotat portāla privātuma politiku:

• Jūsu vārds, pilsēta, valsts, novads un komentārs būs publiski pieejams.
• Bez minētas informācijas, arī cita informācija par Jūsu komentāru tiek saglabāta:
  • Jūsu IP adrese (netiek parādīta),
  • Komentāra pievienošanas datums un laiks (parādīts).
• Jūsu e-pasta adrese nebūs publiski pieejama. Tā tiek ievākta divu iemeslu dēļ:
  • Administratīvajiem nolūkiem, ja vajadzēs ar Jums sazināties.
  • Informēt Jūs par jaunajiem komentāriem, ja Jūs parakstījāties.
• Jūsu interneta pārlūks saglabās papildus cookie failus. Tas ir nepieciešams, lai atcerētos Jūsu ievadīto informāciju. Ar laiku cookie faili tiks izdzēsti automātiski.

Privātuma politika var mainīties jebkurā laikā bez brīdinājuma.

x

Portāla lietošanas noteikumi

Portāla lietošanas noteikumi satur komentāru pievienošanas noteikumus portālā Cita Rīga. Pievienojot komentāru, Jūs piekrītat šiem noteikumiem:

• Kaut arī administrators cenšas pārbaudīt visus komentārus, nav iespējams operatīvi pārbaudīt visus komentārus.
• Visi komentāri satur tikai komentāru autoru viedokli, bet ne portāla Cita Rīga autoru vai administratoru viedokli.
• Jūs piekritāt nepublicēt komentāros jebkāda veida apmelojošu, nelikumīgu, draudošu, aizskarošu, pornogrāfisku, naidu kurinošu vai privāto dzīvi aizskarošo informāciju.
• Portāla administratoram ir tiesības rediģēt, pārvietot vai dzēst komentārus, ja tie neatbilst šiem portāla lietošanas noteikumiem.

Noteikumu neievērošanas dēļ lietotājam var būt limitēta iespēja pievienot komentārus portālā.

Noteikumi var mainīties jebkurā laikā bez brīdinājuma.

x