Rīgas vēstures hronoloģija

365 dienas Rīgā

12. un 13. gadsimts

1198. gada 21. jūlijā –	Kaujā ar lībiešiem krita Livonijas bīskaps Bertolds.
1199. gada 5. oktobrī –	Par Livonijas bīskapu kļuva Alberts no Bukshēvdenes (vācu: Albrecht von Buxthoeven). 1201. gadā viņš savu rezidenci pārcēla no Ikšķiles uz Rīgu, ko vēlāk oficiāli uzskata par Rīgas pilsētas dibināšanas gadu.
1199. gada 5. oktobrī –	Romas pāvests Inocents III (latīņu: Innocentius III) izdeva bullu pret Livonijas atkritējiem no katoļu ticības, pret barbariem, kas pielūdz „nesaprātīgus dzīvniekus, lapotus kokus, dzidrus ūdeņus, zaļu zāli un nešķīstus garus”. Livonijā karojošie krustneši tika pielīdzināti krusta karotājiem Svētajā zemē (Palestīnā).
1201. gada 18. augustā –	Bīskaps Alberts (vācu: Albrecht von Buxthoeven) sāka celt nocietinātu apmetni pie Rīgas ezera, kas kļuva par pilsētas Rīga dibināšanu.
1207. gada 2. februārī –	Bīskaps Alberts (vācu: Albrecht von Buxthoeven) kļuva par Svētās Romas impērijas karaļa (latīņu: Rex Romanorum) Švābijas Filipa (vācu: Philipp von Schwaben) vasali. Karalis piešķīra bīskapam Līvzemi kā lēni.
1207. gada 9. jūlijā –	Indriķa hronikā pirmo reizi minēta Rīgas arhibīskapa mītne Rīgā – Bīskapa sēta.
1210. gada 12. jūlijā –	Sakaujot vācu floti Irbes jūras šaurumā, kurši ieradās Daugavas deltā un aplenca Rīgas mūrus, taču tas nedeva rezultātus un pēc krustnešu papildspēku ierašanās kurši pārtrauca aplenkumu.
1210. gada 20. oktobrī –	Romas Pāvests Inocents III (latīņu: Innocentius III) apstiprināja Rīgas bīskapa Alberta (vācu: Albrecht von Buxthoeven) un Zobenbrāļu ordeņa vienošanos par iekaroto zemju sadalīšanu. Pēc vienošanās bīskapam pienācās — 2/3, bet ordenim — 1/3.
1211. gada 25. jūlijā –	Svinīgā ceremonijā bīskapa Alberta (vācu: Albrecht von Buxthoeven) vadībā tika likts pamatakmens tagadējai Rīgas Doma baznīcai.
1225. gada 5. septembrī –	Pāvesta legāts Vilhelms no Modenas (vācu: Wilhelm von Modena) uz sarunām Rīgā uzaicināja zemgaliešu virsaiti Viestardu, kuras laikā tika panākta vienošanās, ka uz Zemgali tiks nosūtīts viens misionārs, kuram būs atļauts sludināt kristīgo ticību.
1225. gada 1. decembrī –	Pēc bīskapa Alberta (vācu: Albrecht von Buxthoeven) lūguma Svētās Romas impērijas imperators Frīdrihs II Hoenštaufens (vācu: Friedrich II von Hohenstaufen) atzina Rīgas bīskapijas zemes par Svētās Romas impērijas teritoriju un piešķīra tās bīskapam firsta tiesības kalt naudu, dibināt pilsētas un spriest tiesu.
1225. gada 19. decembrī –	Iesvētīta Svēta Jura baznīca. Tā ir viena no vecākajām mūra ēkām Rīgā. Mūsdienās ēkā atrodas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs.
1226. gada 15. martā – arī 11. aprīlī	Bīskapa Alberta (vācu: Albrecht von Buxthoeven) šķīrējtiesnesis Vilhelms no Modenas (vācu: Wilhelm von Modena) noteica Rīgas piepilsētas patrimoniālā apgabala robežas un tiesības tajā. Tika noteikts, ka turpmāk iekarotās zemes ir jāsadala līdzīgi starp Rīgas bīskapu, Zobenbrāļu ordeni un Rīgas pilsētu, kā arī tas, ka Rīgas namniekiem jāpiedalās Baltijas iekarošanā.
1226. gada 11. aprīlī – arī 15. martā	Bīskapa Alberta (vācu: Albrecht von Buxthoeven) šķīrējtiesnesis Vilhelms no Modenas (vācu: Wilhelm von Modena) noteica Rīgas piepilsētas patrimoniālā apgabala robežas un tiesības tajā. Tika noteikts, ka turpmāk iekarotās zemes ir jāsadala līdzīgi starp Rīgas bīskapu, Zobenbrāļu ordeni un Rīgas pilsētu, kā arī tas, ka Rīgas namniekiem jāpiedalās Baltijas iekarošanā.
1226. gada 18. aprīlī –	Zobenbrāļu ordenis noslēdza līgumu ar Rīgas rāti.
1231. gada 8. aprīlī –	Pāvests Gregors IX (latīņu: Gregorius IX) par nākamo pēc Alberta Rīgas bīskapu apstiprināja Magdeburgas domkungu Nikolaju no Nauenes (vācu: Nikolaus von Nauen).
1236. gada 24. februārī –	Romas Pāvests atņēma Rīgai īpašumus Samu salā un tos piešķīra Samu salas bīskapam.
1237. gada 17. septembrī –	Pāvesta legāts Vilhelms no Modenas (vācu: Wilhelm von Modena) noteica Rīgas, Zemgales un Kursas bīskapijas robežas.
1251. gada 15. martā –	Rīga kļuva par arhibīskapa rezidenci.
1255. gada 1. oktobrī –	Paaugstinot Rīgas diecēzi par metropoliju, Rīgas bīskapu paaugstināja par arhibīskapu.
1266. gada 3. februārī –	Rīgas domkapituls ar Livonijas ordeni noslēdza miera un draudzības līgumu, kurā atzina viens otra privilēģijas.
1275. gada 23. novembrī –	Vācijas karalis un Svētās Romas impērijas valdnieks Rūdolfs I Hābsburgs (vācu: Rudolf I von Habsburg) piešķīra Livonijas ordenim tiesu varu pār Rīgas pilsētu.
1282. gada 8. septembrī –	Rīgas pilsēta noslēdza savienību ar ostas pilsētām Lībeku un Visbiju, lai kopīgiem spēkiem aizsargātu savas intereses Baltijas jūrā. Ar šo savienību Rīga pievienojās Hanzas pilsētu savienībai.
1297. gada 26. jūlijā –	Rīgas pilsētu nopostīja ugunsgrēks.
1297. gada 30. septembrī –	Rīgas iedzīvotāji sagrāva Livonijas ordeņa pili, nogalināja pils komturu un 60 ordeņa brāļus.
1297. gada 12. oktobrī –	Rīdzinieki ieņēma un noārdīja Svētā Jura pili, cīnoties pret Livonijas ordeni.
1298. gada 30. martā –	Rīgas pilsēta un Doma baznīcas kapituls noslēdza ar Lietuvas karaļa sūtņiem draudzības līgumu, kas bija vērsts pret ordeni.
1298. gada 12. jūnijā –	Rīgas pilsēta un domkapituls noslēdza ar Dānijas karali Ēriku VI (Erik Menved) līgumu par militāru palīdzību karā pret Livonijas ordeni.
1300. gada 19. decembrī –	Par Rīgas arhibīskapu kļuva Izarnus Takons (vācu: Isarnus von Takkon). Šajā amatā viņš bija līdz 1302. gada aprīlim.

Sadaļa „365 dienas Rīgā” ir daļa no Projekta „365 dienas Rīgā”, materiāli ir sagatavoti ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta „365 dienas Rīgā” saturu atbild biedrība „Cita Rīga”.

Komentāri

Pašlaik mēs veicam komentāru apkopi.