Bulduru pilskalns

Bulduru pilskalns, 02.10.2022.
Bulduru pilskalns

Sužu apkaimē atrodas Bulduru pilskalns, kas saukts arī par Ķīšezera, Buldurkalnu, Liepsalas pilskalnu vai Neijermīles pilskalnu. Kopš 1998. gada tas ir vietējas nozīmes arheoloģiskais piemineklis ar valsts aizsardzības Nr. 2071. Pilskalns atrodas uz Liepsalas (Buldursalas) pussalas Ķīšezera austrumu krastā dabas lieguma “Jaunciems” 3. teritorijā.

Pilskalns ilgstoši ticis izmantots lauksaimniecībā, kas varētu būt ietekmējis tā reljefu. Pilskalnu veido aptuveni 4 m augsts paugurs ar līdzenu, aptuveni 15 x 40 m lielu virsotnes plakumu. Kalna ziemeļrietumu malā redzamas ap 0,5 m augsta vaļņa paliekas. Austrumu nogāzes pakājē saskatāma terase. Rietumu malā ūdenslīmeņa svārstību rezultātā kalna mala nobrukusi, vietām veidojot māla un smilts kārtu atsegumus. Nogāzē iesakņojušās kuplas liepas, kalns daļēji aizaudzis krūmiem. Kalna ziemeļrietumu nogāzes malā aug dižozols, kam 2010. gadā apkārtmērs bija 6,73 metri, vēlākos gados – 6,9 metri. Ozols tiek uzskatīts par vienu no kuplākajiem kokiem Latvijā. Pilskalna rietumu pusē redzamas Pirmā pasaules kara tranšeju paliekas.

Erozija Bulduru pilskalna nogāzē, 02.10.2022.
Erozija pilskalna nogāzē

Buldurkalns 1924. gada 24. janvārī apstiprināts Aizsargu mežu, dabas pieminekļu un parku sarakstā kā dabas piemineklis un dabas krāšņums 3,72 ha platībā. Pieminekļu valdei par Bulduru pilskalnu pirmo reizi ziņoja V. Buksis 1928. gadā. Pirmo plašāko pilskalna aprakstu 1941. gadā sagatavoja arheologs Pēteris Stepiņš. Pirmie nelielie arheoloģiskie izrakumi pilskalnā notikuši 1986. gadā. Tomēr tajos nav iegūti droši, pilskalna izmantošanas hronoloģiju raksturojoši rezultāti.

Bulduru pilskalna dižozols, 02.10.2022.
Bulduru pilskalna dižozols

2021. gada jūlijā pilskalnā notika Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes pētnieka Mārča Kalniņa un zinātniskās asistentes Vandas Visockas vadītā arheoloģiskā izpēte, lai precizētu senvietas nozīmi un hronoloģiju. Arheoloģiskajos izrakumos iegūtie atradumi – keramikas lauskas, krāsns podiņu fragmenti, apstrādāti krama gabali, monētas u.c. – norāda uz cilvēku klātbūtni pilskalnā gan vēlā dzelzs laikmeta beigās (9.-13. gadsimtā), kad šo teritoriju apdzīvoja lībieši, gan viduslaiku sākumā kā Bukultu pils priekšpostenis, gan aktīvu pilskalna izmantošanu 17.-18. gadsimtā un 20.-21. gadsimtā.

Bulduru pilskalns

Skats uz Bulduru pilskalnu, 02.10.2022.
Skats uz Bulduru pilskalnu
Bulduru pilskalna virsotne, 02.10.2022.
Bulduru pilskalna virsotne
Bulduru pilskalna dižozols, 02.10.2022.
Bulduru pilskalna dižozols
Bulduru pilskalna virsotne, 02.10.2022.
Bulduru pilskalna virsotne
Skats no Bulduru pilskalna, 02.10.2022.
Skats no Bulduru pilskalna
Skats no Bulduru pilskalna, 02.10.2022.
Skats no Bulduru pilskalna

Atrašanās vieta kartē



Komentāri

Pašlaik mēs veicam komentāru apkopi.