Brāļu kapi Avots: riga.in

Brāļu kapi ir Latvijas izcilākais memoriālais ansamblis. Sākotnēji kapi bija paredzēti tikai 1. Pasaules karā un Brīvības cīņās kritušajiem karavīriem. Dārzu arhitekts A. Zeidaks izplānoja un iekārtoja kapu ainavisko daļu. 1923. gadā tika izsludināts slēgts konkurss par Brāļu kapu celtniecību, kurā uzvarēja K. Zāle. Brāļu kapu celtniecība ilga 12 gadus, darbus uzraudzīja pats arhitekts K. Zāle. Memoriālu svinīgā ceremonijā iesvētīja 1936. gada 11. novembrī - Lāčplēša dienā. Memoriālais ansamblis ir veidots no Allažu šūnakmens.

Brāļu kapi Avots: panoramio.com, Elena

Kapi sākas ar ieejas vārtiem, kas ir 10 metrus augsti un 32 metrus plati. Pie ieejas vārtiem atrodas divas jātnieku skulptūru grupas, kas ir 3,3 metrus augstas. Aiz tiem ir 205 metrus garā liepu gatve jeb Pārdomu ceļš. Gatves galā atrodas Varoņu terase ar Svētās uguns altāri. No terases paveras skats uz kapulauku. Kapulauka malās atrodas „Mirstošo jātnieku” skulpturālās grupas, kas ir 3,6 metrus augstas, vidū atrodas cilnis „Kritušie brāļi”. Pie kapuvietām atrodas plāksnīte ar karavīra vārdu, uzvārdu vai arī uzraksts „Nezināms”. Ansambli noslēdz 6 metrus augstā Latvijas siena, kur atrodas Latvijas apriņķu un pilsētu vēsturiskie ģerboņi , kā arī četri senlatviešu karavīru tēli, kas simbolizē Latvijas novadus - Kurzemi, Zemgali, Vidzemi un Latgali, bet tās centrā uz 9 metrus augstās sienas atrodas Mātes Latvijas tēls.

Brāļu kapi Avots: panoramio.com

Pēc 2. Pasaules kara ārpus memoriālā Kapulauka Brāļu kapos apbedīja kritušos padomju armijas karavīrus, tika iznīcināti ar Latvijas brīvvalsti saistāmie simboli – ģerbonis, arī krusti. Aizliedza pulcēties Brāļu kapos un aizdegt svecītes Brīvvalsts nozīmīgos datumos. Taču pie Mātes tēla uzņēma pionieros un komjaunatnē, atzīmēja Uzvaras svētkus. Tomēr pēc neatkarības atjaunošanas Brāļu kapi atguva savu nozīmi un ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.