Trīsciema vēsture

Apdzīvotā vieta Trīsciems Ķīsezera rietumu galā pie Langas upes ietekas minēts rakstu avotos jau 17.gs. kā atsevišķu sētu veidots skrajciems pie Mangaļu muižas. Apkaime iekļauta Rīgas administratīvajā teritorijā tikai 1974. gadā, bet vēl tobrīd Trīsciema ielām nebija doti nosaukumi. Arī mūsdienās tā ir klusa teritorija, ko raksturo privātmāju apbūve. Lielākā daļa Trīsciema teritorijas atrodas Jaunciema dabas liegumā, kas dibināts 1993. gadā un iekļauts Natura 2000 īpaši aizsargājamo ainavu apvidū. Platības ziņā Trīsciems ir ceturtā lielākā Rīgas apkaime.

Trīsciema nosaukums ir radies 19. gs. vidū, kad Mangaļu muižas (Magnushof) īpašnieks barons Budbergs (von Budberg) pārdeva īpašumā zemi Langas upes līcītī trim zemniekiem, tāpēc sākotnēji ciemā bija trīs mājas – Jansonu māja, Lībkes māja un Vilku māja. Pats barons esot nosaucis šo ciemu par Trīsciemu, jo šeit ir atradušās trīs saimniecības.

Trīsciema teritorijas vēsture tomēr iesniedzas jau 13. gs., kad vēlākās Mangaļmuižas teritorija piederēja Daugavgrīvas cisterciešu klosterim, bet pēc klostera aiziešanas no Daugavgrīvas laika posmā no 14.–17.gs. – Daugavgrīvas cietoksnim.

Pēc Livonijas ordeņa sabrukuma ordeņa zemes tika sadalītas bijušajiem bruņiniekiem kā arī kļuva par valsts muižām. Vēsturiski Trīsciemā pie Langas iztekas (tagadējās ietekas) no Ķīšezera atradās Mangaļu muiža (Magnushof). Vēlāk laika gaitā bijušās Mangaļu muižas teritorijā kā savrupu sētu skrajciems veidojies Trīsciems, kas saukta arī par Mangaļiem.

Pēc 2014. gada datiem Trīsciemā dzīvoja 1477 personas, kas kopumā veido vienu no retāk apdzīvotajām apkaimēm Rīgas pilsētā ar iedzīvotāju blīvumu 88 personas uz vienu km². Iedzīvotāji koncentrējušies vairākās apkaimes vietās, no kurām pati apdzīvotākā ir teritorija ap Rudzu ielu, kā arī gar Ķīšezeru.