Čiekurkalna arhitektūra

Čiekurkalna koka arhitektūras piemērs 2. šķērslīnijā

Čiekurkalns, kā strādnieku dzīvojamais rajons, sāka veidoties 19. gs. beigās. Dominējošās bija nelielas koka dzīvojamās mājas. Šāda veida apbūve saglabājās līdz pat 1968. gadam, kad institūtā „Pilsētprojekts” tika izstrādāts pirmais padomju laika plānojuma projekts. Apbūves kompozīcijas pamatā tika saglabātas vēsturiskās ielas un līnijas.

Čiekurkalna arhitektūras piemērs 6. šķērslīnijā 8

20. gs. 80-tajos gados līdzās mazstāvu dzīvojamiem namiem tika uzceltas piecstāvu, sešstāvu un deviņstāvu blokmājas, kas savā starpā asi kontrastēja. Pretēji citām Rīgas apkaimēm, Čiekurkalnā vecā koka apbūve tika saglabāta, tika saglabāti arī daudzi koki.

Čiekurkalna arhitektūrā iespējams izdalīt vairākas celtnes, kas izceļas uz pārējās arhitektūras fona un ir savā veidā unikālas:

Ūdenstornis

Čiekurkalna ūdenstornis

Čiekurkalna ūdenstorni uzcēla vietā, kas vairs nebija derīgs Rīgas ūdensapgādes sistēmai 1912. gadā pēc N. Bokslafa projekta. Tas ir Rīgas lielākais ūdenstornis, kas arhitektoniski veidots jūgendstilā, bet ūdenstvertnes apjoma barokālo jumtu vainago masīva laterna. Tam ir 2000 kubikmetru liels metāla ūdens rezervuārs. Adrese: Gaujas iela 21.

Rīgas 37. vidusskola

Rīgas 37.vsk. Bij. Čiekurkalna pamatskola

Rīgas 37. vidusskolas (bij. Čiekurkalna pamatskolas) ēka uzcelta pēc arhitekta A. Grīnberga projekta laikā no 1933. līdz 1935. gadam. Tā bija pati lielākā pamatskolas ēka Latvijā. Līdz 1940. gadam tajā atradās divas mācību iestādes - Rīgas pilsētas 10. pamatskola un Čiekurkalna 10. latviešu skola. 1938. gada 18. februārī Vidzemes artilērijas pulks pasniedza karogu Rīgas pilsētas Čiekurkalna (10.) pamatskolai. Šis bija pirmais karogs kādai Rīgas pamatskolai. Tā devīze bija „Mans zelts ir mana tauta, mans gods ir viņas gods”. Tajā pašā dienā tika iesvētītas arī skolas jaunās ērģeles, kas iegādātas par Rīgas pilsētas valdes un skolas padomes līdzekļiem. 2. Pasaules kara laikā skolas ēkā bija kara hospitālis. Adrese: 1. garā līnija 53.

Rīgas 37.vsk. Bij. Čiekurkalna pamatskola

No 1944. līdz 1947. gadam skolas ēkā darbu turpināja Rīgas pilsētas 10. septiņgadīgā pamatskola, kur mācības notika divās valodās – krievu un latviešu. Sākot ar 1947. gadu, ēkā darbu sāk Rīgas pilsētas 59. septiņgadīgā pamatskola. 1953. gadā Rīgas pilsētas 10. septiņgadīgā pamatskola tika apvienota ar 36. vidusskolu. Rīgas pilsētas 59. septiņgadīgā pamatskola tika pārdēvēta par Rīgas 37. vidusskolu ar mācību valodu – krievu. Skolas web lapa - www.r37vsk.lv

Rīgas Jāņa Poruka vidusskola

Rīgas Jāņa Poruka vidusskola

Rīgas Jāņa Poruka vidusskolas ēka ir celta 1911. gadā pēc arhitekta Reinholda Šmēlinga projekta. Jaunajā Pletenberga ielas (šodien Gaujas iela) mācību iestādē bija tikai četras klases, zāle un divi kabineti. 1924. gadā elementārskola kļuva par pilsētas 18. pamatskolu. 1926. gadā Rīgas pilsētas valde nolēma skolu paplašināt, izbūvējot zāli, bibliotēku, ārsta kabinetu, kanceleju, direktora kabinetu, skolotāju istabu un jaunas klases, kuras svinīgi atklāja 1928. gada 5. februārī. 1935. gadā skolai piešķīra Jāņa Poruka vārdu.

1951. gadā skolu pārveidoja par vidusskolu un tā tika pārdēvēta par Rīgas 8. vidusskolu. Šo nosaukumu skola saglabāja līdz 2001. gada vasarai, taču no 2001. gada 1. septembra skola atkal saucas dzejnieka vārdā – Jāņa Poruka vidusskola. Adrese: Gaujas iela 23. (Avots: www.ltn.lv/~r8vs/)

Administratīvo ēku komplekss

Administratīvo ēku komplekss

Administratīvo ēku komplekss apvieno visas Iekšlietu ministrijas struktūrvienības. Kompleksa centrā izvietots ēdināšanas, arhīvu, noliktavu, konferenču un mācību telpu bloks. Ēkas savstarpēji savienotas ar stiklotām galerijām otrā stāva līmenī. No otrā līdz piektā stāva līmenim izbūvētas pārējas starp Iekšlietu ministrijas poliklīniku, Iekšlietu ministriju, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, Valsts policiju un Sakaru centru. Adrese: Čiekurkalna 1. līnija 1.

Administratīvo ēku komplekss

Komplekss uzcelts laika posmā no 2005. līdz 2007. gadam. Ekspluatācijā tas nodots 2007. gada 28. decembrī. Kompleksa pasūtītājs - VAS „Valsts nekustamie īpašumi”, galvenais būvuzņēmējs - SIA „Skonto Būve”, projekta autors - SIA „Sarma & Norde”. Projekta kopējās izmaksas sastādīja aptuveni 53 miljonus latu. Astoņu ēku kompleksa kopējā platība - 42 396 (pēc citiem datiem - 41781,1) m².