Viesnīca Primo Hotel igauņu biedrības ēkā Nometņu ielā 62 Avots: www.primohotel.lv

20.gadsimta sākumā toreizējās Vidzemes guberņas centrā, Rīgā, dzīvoja diezgan daudz igauņu. 1867.gadā Rīgas tautas skaitīšanā bija reģistrēti 872 igauņi, bet 1913.gadā to skaits pārsniedza 9000 un veidoja 1,7% no visiem Rīgas iedzīvotājiem. Liela daļa igauņu bija apmetušies uz dzīvi Pārdaugavā. Daudzi strādāja kuģu būves rūpnīcā "Lange un Skuje", Holma vilnas manufaktūrā, Eikerta lenšu aušanas fabrikā, kas atradās Āgenskalnā vai tā tuvumā. Igauņu biedrības pirmsākumi Rīgā saistīti ar Rīgas Igauņu dziedāšanas biedrību "Imanta", kas dibināta 1880.gadā. Viens no tās vairākkārtīgi ievēlētiem priekšniekiem bija igauņu uzņēmējs un sabiedriskais darbinieks, limonādes un minerālūdens rūpnīcas īpašnieks Kārlis Karps (1864-1934). 20.gadsimta sākumā biedrības dziedātāji pulcējās Karpa nomātajā minerālūdens iestādē Vērmanes dārzā.

Viesnīca Primo Hotel igauņu biedrības ēkā Nometņu ielā 62 Avots: www.primohotel.lv

1895.gada 23.septembrī apstiprināja statūtus apbedīšanas kasei, bet 1900.gadā izveidojās Rīgas igauņu sātības biedrība, kuras biedriem radās doma dibināt jaunu biedrību ar daudz plašāku darbības lauku. 1907.gada 4.decembrī apstiprināti Rīgas Igauņu izglītības un pašpalīdzības biedrības statūti. Savu darbību tā uzsāka ar pirmo atklāto sēdi 1908.gada 6.janvārī, ko vēlāk uzskatīja par oficiālo dibināšanas dienu. Biedrības pirmais priekšnieks bija igauņu zvērinātais advokāts Jiri Jāksons(1870-1941?). Jaunās Rīgas Igauņu biedrības pirmā mājvieta bija L.Nometņu ielā 18, K.Karpam piederošajā divstāvu koka namā. Igauņu biedrība nodibināja arī pirmo igauņu bērnu elementārskolu.

1910.gada nogalē biedrība iegādājās lielu gruntsgabalu blakus Āgeskalna tirgum, L.Nometņu ielā 62, kurā tika paredzēts celt jaunu biedrības namu. Biedrības nama projektu pasūtīja diviem arhitektiem. Par labāko atzina E.Laubes projektu.

Rīgas igauņu izglītības un palīdzības biedrības ēka Nometņu ielā 62

1912.gada 28.aprīlī guldīja pamatakmeni, bet tā pasa gada 26.decembrī iekštelpās vēl pilnīgi nepabeigto namu jau iesvētīja. Nama celtniecību pabeidza 1913.gada rudenī. Pirmā uz jauno ēku pārcēlās igauņu bērnu skola, pēc tam arī citas biedrības nodaļas un darbinieki. 1915.gada biedrība savu darbību pārtrauca, bet tūlīt pēc kara atsāk. Igauņu skaits gan Rīgā, gan biedrībā bija krietni mazinājies. Rīgā palika dzīvot nedaudz vairāk par 2000 igauņu. Dziedāšanas biedrība "Imanta" darbību neatsāka, bet tās bibliotēku un inventāru nodeva biedrības namam Āgenskalnā. Savā ēkā Rīgas Igauņu izglītības un palīdzības biedrība turpināja darboties līdz pat 1940.gadam. Neatkarīgās Latvijas laikā biedrības nams bija igauņu sabiedriskais un kultūras centrs. No 1929.gada līdz 1934.gadam biedrības telpas izīrēja Pārdaugavas latviešu teātrim.

1940.gadā padomju vara igauņu biedrību likvidēja un namu atsavināja. No 1944.gada līdz 1953.gadam ēkā darbojās Jelgavas teātris, bet pēc tā likvidēšanas, no 1954.gada līdz 1988.gadam biedrības namā atradās Latvijas televīzijas studija.

1989.gadā ēku daļēji atguva tās likumīgie īpašnieki un savu darbību uzsāka igauņu skola, kura tur darbojās līdz 2004.gadam. Patreiz ēkā atrodas radiostacija Capital FM. 2009.gada augustā ēkā tika atvērta viesnīca Primo Hotel.