Viesnīca Primo Hotel igauņu biedrības ēkā Nometņu ielā 62 Avots: www.primohotel.lv

20.gadsimta sākumā toreizējās Vidzemes guberņas centrā, Rīgā, dzīvoja diezgan daudz igauņu. 1867.gadā Rīgas tautas skaitīšanā bija reģistrēti 872 igauņi, bet 1913.gadā to skaits pārsniedza 9000 un veidoja 1,7% no visiem Rīgas iedzīvotājiem. Liela daļa igauņu bija apmetušies uz dzīvi Pārdaugavā. Daudzi strādāja kuģu būves rūpnīcā "Lange un Skuje", Holma vilnas manufaktūrā, Eikerta lenšu aušanas fabrikā, kas atradās Āgenskalnā vai tā tuvumā. Igauņu biedrības pirmsākumi Rīgā saistīti ar Rīgas Igauņu dziedāšanas biedrību "Imanta", kas dibināta 1880.gadā. Viens no tās vairākkārtīgi ievēlētiem priekšniekiem bija igauņu uzņēmējs un sabiedriskais darbinieks, limonādes un minerālūdens rūpnīcas īpašnieks Kārlis Karps (1864-1934). 20.gadsimta sākumā biedrības dziedātāji pulcējās Karpa nomātajā minerālūdens iestādē Vērmanes dārzā.

Viesnīca Primo Hotel igauņu biedrības ēkā Nometņu ielā 62 Avots: www.primohotel.lv

1895.gada 23.septembrī apstiprināja statūtus apbedīšanas kasei, bet 1900.gadā izveidojās Rīgas igauņu sātības biedrība, kuras biedriem radās doma dibināt jaunu biedrību ar daudz plašāku darbības lauku. 1907.gada 4.decembrī apstiprināti Rīgas Igauņu izglītības un pašpalīdzības biedrības statūti. Savu darbību tā uzsāka ar pirmo atklāto sēdi 1908.gada 6.janvārī, ko vēlāk uzskatīja par oficiālo dibināšanas dienu. Biedrības pirmais priekšnieks bija igauņu zvērinātais advokāts Jiri Jāksons(1870-1941?). Jaunās Rīgas Igauņu biedrības pirmā mājvieta bija L.Nometņu ielā 18, K.Karpam piederošajā divstāvu koka namā. Igauņu biedrība nodibināja arī pirmo igauņu bērnu elementārskolu.

1910.gada nogalē biedrība iegādājās lielu gruntsgabalu blakus Āgeskalna tirgum, L.Nometņu ielā 62, kurā tika paredzēts celt jaunu biedrības namu. Biedrības nama projektu pasūtīja diviem arhitektiem. Par labāko atzina E.Laubes projektu.

Rīgas igauņu izglītības un palīdzības biedrības ēka Nometņu ielā 62

1912.gada 28.aprīlī guldīja pamatakmeni, bet tā pasa gada 26.decembrī iekštelpās vēl pilnīgi nepabeigto namu jau iesvētīja. Nama celtniecību pabeidza 1913.gada rudenī. Pirmā uz jauno ēku pārcēlās igauņu bērnu skola, pēc tam arī citas biedrības nodaļas un darbinieki. 1915.gada biedrība savu darbību pārtrauca, bet tūlīt pēc kara atsāk. Igauņu skaits gan Rīgā, gan biedrībā bija krietni mazinājies. Rīgā palika dzīvot nedaudz vairāk par 2000 igauņu. Dziedāšanas biedrība "Imanta" darbību neatsāka, bet tās bibliotēku un inventāru nodeva biedrības namam Āgenskalnā. Savā ēkā Rīgas Igauņu izglītības un palīdzības biedrība turpināja darboties līdz pat 1940.gadam. Neatkarīgās Latvijas laikā biedrības nams bija igauņu sabiedriskais un kultūras centrs. No 1929.gada līdz 1934.gadam biedrības telpas izīrēja Pārdaugavas latviešu teātrim.

1940.gadā padomju vara igauņu biedrību likvidēja un namu atsavināja. No 1944.gada līdz 1953.gadam ēkā darbojās Jelgavas teātris, bet pēc tā likvidēšanas, no 1954.gada līdz 1988.gadam biedrības namā atradās Latvijas televīzijas studija.

1989.gadā ēku daļēji atguva tās likumīgie īpašnieki un savu darbību uzsāka igauņu skola, kura tur darbojās līdz 2004.gadam. Patreiz ēkā atrodas radiostacija Capital FM. 2009.gada augustā ēkā tika atvērta viesnīca Primo Hotel.

Komentāri

Vēl nav neviena komentāra. Esiet pirmais!

Pievienot komentāru

* Obligāta informācija

5000

Ievelciet attēlus (maks 5)

Paziņot man uz e-pastu par jaunajiem komentāriem

Atcerēties mani šajā datorā

Es izlasīju un sapratu privātuma politiku

Es izlasīju un piekritu portāla lietošanas noteikumiem

x

Insert Bullet List

Please enter at least one item.

Item:

Item:

Item:

Item:

Item:

x

Insert Numeric List

Please enter at least one item.

Item:

Item:

Item:

Item:

Item:

x

Insert Link

Please enter the link of the website

Optionally you can add display text

x

Insert Email

Please enter the email address

Optionally add any display text

x

Insert Image

Please enter the link of the image

x

Insert YouTube Video

Please enter the link of the video

x

Image Upload

x

Privātuma politika

Privātuma politika satur informāciju par Jūsu datu izmantošanu portālā Cita Rīga. Pievienojot komentāru, Jūs piekrītat, ka saprotat portāla privātuma politiku:

• Jūsu vārds, pilsēta, valsts, novads un komentārs būs publiski pieejams.
• Bez minētas informācijas, arī cita informācija par Jūsu komentāru tiek saglabāta:
  • Jūsu IP adrese (netiek parādīta),
  • Komentāra pievienošanas datums un laiks (parādīts).
• Jūsu e-pasta adrese nebūs publiski pieejama. Tā tiek ievākta divu iemeslu dēļ:
  • Administratīvajiem nolūkiem, ja vajadzēs ar Jums sazināties.
  • Informēt Jūs par jaunajiem komentāriem, ja Jūs parakstījāties.
• Jūsu interneta pārlūks saglabās papildus cookie failus. Tas ir nepieciešams, lai atcerētos Jūsu ievadīto informāciju. Ar laiku cookie faili tiks izdzēsti automātiski.

Privātuma politika var mainīties jebkurā laikā bez brīdinājuma.

x

Portāla lietošanas noteikumi

Portāla lietošanas noteikumi satur komentāru pievienošanas noteikumus portālā Cita Rīga. Pievienojot komentāru, Jūs piekrītat šiem noteikumiem:

• Kaut arī administrators cenšas pārbaudīt visus komentārus, nav iespējams operatīvi pārbaudīt visus komentārus.
• Visi komentāri satur tikai komentāru autoru viedokli, bet ne portāla Cita Rīga autoru vai administratoru viedokli.
• Jūs piekritāt nepublicēt komentāros jebkāda veida apmelojošu, nelikumīgu, draudošu, aizskarošu, pornogrāfisku, naidu kurinošu vai privāto dzīvi aizskarošo informāciju.
• Portāla administratoram ir tiesības rediģēt, pārvietot vai dzēst komentārus, ja tie neatbilst šiem portāla lietošanas noteikumiem.

Noteikumu neievērošanas dēļ lietotājam var būt limitēta iespēja pievienot komentārus portālā.

Noteikumi var mainīties jebkurā laikā bez brīdinājuma.

x