Plūdi Kundziņsalā 1969. gadā

Kundziņsala ir augoša sala, tikai 20.gs. vien salas garums ir pagarinājies par 700 metriem. Tagad tā ir 2,7 km gara, 1 km plata un kopā aizņem aptuveni 1,8 kvadrātkilometrus. Tās apdzīvotajā centrā ir vairāk kā 100 mājas ar vairāk nekā 300 pastāvīgajiem iedzīvotājiem. 1917. gadā Kundziņsala tika pievienota Rīgai.

1959.gada izladums no Kundiņsalas skolas

Kundziņsala kā sala mūsdienu izpratnē sākusi veidoties tikai pēdējo simts gadu laikā. Pirms 300-400 gadiem šajā vietā atradās vairākās mazas saliņas, kuru izmēri regulāri mainījās Daugavas ūdens ietekmē. Pašreizējās aprises Kundziņsala iegūst tikai 19.gs. sākumā, kad tās apkārtnē tika padziļināti un paplašināti kuģu ceļi un veidoti aizsargdambji. Visu šo procesu rezultātā mazās saliņas saplūda kopā un pamazām izveidojās Kundziņsala, kuru mēs pazīstam šodien. Lai gan daļa no salas plūdos applūda, tomēr tajā uz pastāvīgu dzīvi sāka apmesties cilvēki, pārsvarā tie bija jūrnieki, zvejnieki un kuģu būvētāji.

Plūdi Kundziņsalas 13. līnijā 1986. gadā

Pēc 2. Pasaules kara Kundziņsalas konfigurācija ievērojami mainījusies. Attekas un līči salas Sarkandaugavas pusē un tās lejasgalā aizbērti, uzskaloti vai pārpurvojušies, bijusī Kurpnieku sala ar tās augšdaļu, Zirgu sala un Iļķenu jeb Rutku sala pilnībā saplūdušas ar Kundziņsalu un tagad ir tikai pussalas lejasgalā; Gulbju sala, Mazā Iļķenu sala un nelielā Butovica sala agrāko salu raksturu zaudējušas pilnībā.

Jauns posms Kundziņsalas attīstībā iestājies 21.gs. sākumā, kad lielākā salas daļa iekļauta Rīgas brīvostas teritorijā - ir iznīcināta gan mazdārziņu apbūve, gan arī dabiskā vide, kas tur bija izveidojusies.